À propos de la propriété intellectuelle Formation en propriété intellectuelle Respect de la propriété intellectuelle Sensibilisation à la propriété intellectuelle La propriété intellectuelle pour… Propriété intellectuelle et… Propriété intellectuelle et… Information relative aux brevets et à la technologie Information en matière de marques Information en matière de dessins et modèles Information en matière d’indications géographiques Information en matière de protection des obtentions végétales (UPOV) Lois, traités et jugements dans le domaine de la propriété intellectuelle Ressources relatives à la propriété intellectuelle Rapports sur la propriété intellectuelle Protection des brevets Protection des marques Protection des dessins et modèles Protection des indications géographiques Protection des obtentions végétales (UPOV) Règlement extrajudiciaire des litiges Solutions opérationnelles à l’intention des offices de propriété intellectuelle Paiement de services de propriété intellectuelle Décisions et négociations Coopération en matière de propriété intellectuelle Appui à l’innovation Partenariats public-privé Outils et services en matière d’intelligence artificielle L’Organisation Travailler à l’OMPI Responsabilité Brevets Marques Dessins et modèles Indications géographiques Droit d’auteur Secrets d’affaires Avenir de la propriété intellectuelle Académie de l’OMPI Ateliers et séminaires Application des droits de propriété intellectuelle WIPO ALERT Sensibilisation Journée mondiale de la propriété intellectuelle Magazine de l’OMPI Études de cas et exemples de réussite Actualités dans le domaine de la propriété intellectuelle Prix de l’OMPI Entreprises Femmes Universités Peuples autochtones Instances judiciaires Jeunesse Examinateurs Écosystèmes d’innovation Économie Financement Actifs incorporels Santé mondiale Changement climatique Politique en matière de concurrence Objectifs de développement durable Ressources génétiques, savoirs traditionnels et expressions culturelles traditionnelles Technologies de pointe Applications mobiles Sport Tourisme Musique Mode PATENTSCOPE Analyse de brevets Classification internationale des brevets Programme ARDI – Recherche pour l’innovation Programme ASPI – Information spécialisée en matière de brevets Base de données mondiale sur les marques Madrid Monitor Base de données Article 6ter Express Classification de Nice Classification de Vienne Base de données mondiale sur les dessins et modèles Bulletin des dessins et modèles internationaux Base de données Hague Express Classification de Locarno Base de données Lisbon Express Base de données mondiale sur les marques relative aux indications géographiques Base de données PLUTO sur les variétés végétales Base de données GENIE Traités administrés par l’OMPI WIPO Lex – lois, traités et jugements en matière de propriété intellectuelle Normes de l’OMPI Statistiques de propriété intellectuelle WIPO Pearl (Terminologie) Publications de l’OMPI Profils nationaux Centre de connaissances de l’OMPI Données essentielles sur l’investissement incorporel dans le monde Série de rapports de l’OMPI consacrés aux tendances technologiques Indice mondial de l’innovation Rapport sur la propriété intellectuelle dans le monde PCT – Le système international des brevets ePCT Budapest – Le système international de dépôt des micro-organismes Madrid – Le système international des marques eMadrid Article 6ter (armoiries, drapeaux, emblèmes nationaux) La Haye – Le système international des dessins et modèles industriels eHague Lisbonne – Le système d’enregistrement international des indications géographiques eLisbon UPOV PRISMA Médiation Arbitrage Procédure d’expertise Litiges relatifs aux noms de domaine Accès centralisé aux résultats de la recherche et de l’examen (WIPO CASE) Service d’accès numérique aux documents de priorité (DAS) WIPO Pay Compte courant auprès de l’OMPI Assemblées de l’OMPI Comités permanents Calendrier des réunions WIPO Webcast Documents officiels de l’OMPI Plan d’action de l’OMPI pour le développement Initiatives et projets sur mesure Forums de collaboration et dialogues Programme d’accélération pour l’innovation, la créativité et le développement La propriété intellectuelle en action Stratégies nationales de propriété intellectuelle Pôle de coopération Centres d’appui à la technologie et à l’innovation (CATI) Transfert de technologie Programme d’aide aux inventeurs WIPO GREEN Initiative PAT-INFORMED de l’OMPI Consortium pour des livres accessibles L’OMPI pour les créateurs WIPO Translate Speech-to-Text Assistant de classification États membres Observateurs Directeur général Activités par unité administrative Bureaux extérieurs Postes de fonctionnaires Postes de personnel affilié Achats Résultats et budget Rapports financiers Audit et supervision
Arabic English Spanish French Russian Chinese
Lois Traités Jugements Recherche par ressort juridique

Loi commerciale (telle que modifiée jusqu'au 1er mai 2010), Lettonie

Retour Texte remplacé.  Accéder à la dernière version dans WIPO Lex
Détails Détails Année de version 2010 Dates Entrée en vigueur: 1 janvier 2002 Adopté/e: 13 avril 2000 Type de texte Lois en rapport avec la propriété intellectuelle Sujet Marques, Noms commerciaux, Information non divulguée (Secrets commerciaux), Propriété industrielle Notes This consolidated text of the Commercial Law takes into account amendments up to the 'Law of April 15, 2010, on Amendments to the Commercial Law', which was published in the Official Gazette on April 29, 2010, and entered into force on May 1, 2010.

Documents disponibles
Texte(s) principal(aux) Textes connexe(s)
Texte(s) princip(al)(aux) Texte(s) princip(al)(aux) Letton Komerclikums (Ar grozījumiem: 01.05.2010)         Anglais Le texte actuel n'est pas disponible dans cette langue. Une version antérieure est fournie à titre de référence (2002).      
 
Ouvrir le PDF open_in_new
Komerclikums (Ar grozījumiem: 01.05.2010)

Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Komerclikums

A DAĻA KOMERCDARBĪBAS VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

I SADAĻA KOMERSANTI UN KOMERCDARBĪBA

1.pants. Komersants un komercdarbība (1) Komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība). (2) Komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Komercdarbība ir viens no uzņēmējdarbības veidiem. (3) Saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību. (4) Likumā var noteikt, ka atsevišķu veidu saimniecisko darbību drīkst veikt tikai komersants. Ar likumu var piešķirt komersanta statusu arī citām personām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

2.pants. Reģistrācijas tiesiskais spēks Ja komersants ir ierakstīts komercreģistrā, nav pieļaujama ieruna par to, ka saimnieciskā darbība, kas veikta, izmantojot komercreģistrā ierakstīto firmu, nav komercdarbība.

3.pants. Komercdarbības tiesiskais regulējums (1) Komercdarbību regulē šis likums, Civillikums un citi likumi, kā arī Latvijas Republikai saistošās starptautisko tiesību normas. (2) Komercdarbībai Civillikuma noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl šajā likumā vai citos komercdarbību regulējošos likumos nav noteikts citādi. (3) Šā likuma noteikumi attiecināmi uz personām, kuras nav komersanti, vai uz saimniecisko darbību, kas nav komercdarbība, ja šis likums vai cits likums to īpaši paredz. (4) Šā likuma noteikumi nav attiecināmi uz lauksaimniecisko ražošanu un citu aroddarbību, kuru veic fiziskā persona un regulē citi likumi, ja persona, kas to veic, nav ierakstīta komercreģistrā kā individuālais komersants.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

4.pants. Komercdarbības ierobežojumi (1) Komercdarbības ierobežojumus drīkst noteikt tikai ar likumu vai pamatojoties uz likumu. (2) Komersantam ir tiesības brīvi izvēlēties komercdarbības veidus, kas nav aizliegti ar likumu. (3) Likumā var būt noteikta atsevišķu veidu komercdarbība, kuras veikšanai nepieciešama atļauja (licence) vai arī kuru drīkst veikt komersants atbilstoši likumā noteiktajām prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

5.pants. Komersanta statuss un publiskās tiesības Publisko tiesību noteikumi, kas aizliedz veikt noteikta veida komercdarbību vai arī paredz zināmus priekšnoteikumus šāda veida komercdarbības veikšanai, neietekmē šā likuma noteikumu piemērošanu.

II SADAĻA KOMERCREĢISTRS

6.pants. Komercreģistra vešana (1) Komercreģistrā ieraksta likumā noteiktās ziņas un glabā likumā noteiktos dokumentus par komersantu un komercdarbību. (2) Komercreģistru ved ar likumu tam pilnvarota valsts iestāde (turpmāk — komercreģistra iestāde).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

7.pants. Komercreģistra atklātība (1) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar komercreģistra ierakstiem un komercreģistra iestādei iesniegtajiem dokumentiem. (2) Ikvienam pēc rakstveida pieprasījuma iesniegšanas un valsts nodevas samaksas ir tiesības saņemt ziņas par komercreģistra ierakstiem un komersanta reģistrācijas lietā esošo dokumentu izrakstus un kopijas papīra vai elektroniskā formā. Dokumenta izraksta vai kopijas pareizība apliecināma normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja vien tā saņēmējs neatsakās no šāda apliecinājuma. Izsniedzot papīra dokumenta kopiju elektroniskā formā, tā pareizību apliecina Elektronisko dokumentu likumā noteiktajā kārtībā. Elektroniskā dokumenta kopija papīra formā apliecināma normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tajā gadījumā, ja tā saņēmējs nepārprotami pieprasījis šādu apliecinājumu. (3) Pēc saņēmēja pieprasījuma komercreģistra iestādes amatpersona izsniedz izziņu par to, ka noteikts komercreģistra ieraksts nav grozīts, vai arī par to, ka komercreģistrā nav izdarīts noteikts ieraksts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

8.pants. Komercreģistra ierakstu saturs (1) Par individuālo komersantu komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas: 1) firma; 2) komersanta vārds, uzvārds, personas kods (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi) un dzīvesvieta; 3) juridiskā adrese; 4) filiāles firma, ja tā atšķiras no komersanta firmas, un tās juridiskā adrese. (2) Par personālsabiedrību komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas: 1) firma; 2) personālsabiedrības veids; 3) katra komandīta ieguldījuma summa un komandītu ieguldījumu kopsumma; 4) personālsabiedrības personiski atbildīgo biedru un komandītu vārds, uzvārds, personas kods (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi) un dzīvesvieta, bet juridiskajai personai — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese; 5) personālsabiedrības biedru tiesības pārstāvēt personālsabiedrību atsevišķi vai kopīgi, norādot katra pārstāvēttiesīgā personālsabiedrības biedra vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi) un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai — firmu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi; 6) juridiskā adrese; 7) ja personālsabiedrība nodibināta uz noteiktu laiku vai noteikta mērķa sasniegšanai, — laiks, uz kādu tā nodibināta, vai mērķis; 8) filiāles firma, ja tā atšķiras no personālsabiedrības firmas, un tās juridiskā adrese. (3) Par kapitālsabiedrību komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas: 1) firma; 2) kapitālsabiedrības veids; 3) kapitālsabiedrības valdes locekļu, padomes locekļu (ja kapitālsabiedrībai ir izveidota padome) vārds, uzvārds, personas kods (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi), dzīvesvieta un ieņemamais amats; 4) valdes locekļu tiesības pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi vai kopīgi; 5) pamatkapitāla lielums, atsevišķi norādot parakstītā un apmaksātā pamatkapitāla lielumu; 6) (izslēgts ar 14.02.2002. likumu); 7) juridiskā adrese; 8) ja kapitālsabiedrība nodibināta uz noteiktu laiku, — laiks, uz kādu tā nodibināta; 9) filiāles firma, ja tā atšķiras no kapitālsabiedrības firmas, un tās juridiskā adrese. (4) Par ārvalsts komersanta filiāli komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas: 1) filiāles firma, ja tā atšķiras no ārvalsts komersanta firmas, un ārvalsts komersanta firma; 2) filiāles juridiskā adrese un ārvalsts komersanta atrašanās vieta (juridiskā adrese); 3) reģistrs, kurā ārvalsts komersants ir ierakstīts, un reģistrācijas numurs, ja komersanta atrašanās vietas valsts likums paredz komersanta ierakstīšanu reģistrā; 4) ārvalsts komersanta veids; 5) ārvalsts komersanta pamatkapitāla lielums, atsevišķi norādot parakstītā un apmaksātā pamatkapitāla lielumu, ja ārvalsts komersants ir kapitālsabiedrība un šīs ziņas ir ierakstītas tās valsts reģistrā, kurā ierakstīts ārvalsts komersants. (5) Papildus šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētajām ziņām komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas: 1) prokūrista vārds, uzvārds un personas kods (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi), kā arī norāde uz kopprokūru vai filiāles prokūru, ja tāda izdota, norāde uz šā likuma 34.panta otrajā daļā minēto tiesību piešķiršanu, ja tādas piešķirtas, kā arī prokūrista tiesības pārstāvēt komercsabiedrību atsevišķi vai kopīgi ar vienu vai vairākiem valdes locekļiem vai personālsabiedrības biedriem; 2) to personu vārds, uzvārds, personas kods (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi), dzīvesvieta un pilnvarojuma apjoms, kuras pilnvarotas pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli; 3) ziņas par komersanta (ārvalsts komersanta) reorganizāciju; 4) ziņas par maksātnespējas procesa administratora (turpmāk — administrators) iecelšanu, norādot viņa vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi), prakses vietu, ziņas par komersanta (ārvalsts komersanta) tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu un izbeigšanu, ziņas par komersanta (ārvalsts komersanta) maksātnespējas procesa pasludināšanu un izbeigšanu, ziņas par komersanta (ārvalsts komersanta) bankrota procedūras pabeigšanu; 41) ziņas par komersanta saimnieciskās darbības apturēšanu vai atjaunošanu; 5) ziņas par komersanta (ārvalsts komersanta) darbības izbeigšanu un likvidāciju, kā arī par likvidatora iecelšanu, norādot likvidatora vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi), dzīvesvietu, bet, ja ārvalsts komersanta likvidators ir juridiskā persona, — firmu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi; 6) ziņas par koncerna līguma noslēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu, norādot valdošo un atkarīgo firmu, reģistrācijas numuru un līguma noslēgšanas datumu; 7) individuālā komersanta aizbildņa vai aizgādņa vārds, uzvārds, personas kods (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi), dzīvesvieta; 8) katra ieraksta izdarīšanas datums. (6) Komercreģistrā ieraksta citas ziņas, ja to tieši paredz likums. (7) Ierakstot komercreģistrā komersantu, tam piešķir individuālu reģistrācijas numuru.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002., 22.04.2004., 16.03.2006., 24.04.2008. un 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

9.pants. Komercreģistra iestādei iesniedzamie dokumenti un to glabāšana (1) Komercreģistra iestādei iesniedzami dokumenti, kas pamato ieraksta izdarīšanu komercreģistrā, un citi likumā noteiktie dokumenti. Šie dokumenti iesniedzami papīra vai elektroniskā formā. Komercreģistra iestādei iesniedz attiecīgā dokumenta oriģinālu vai tā attiecīgi apliecinātu kopiju. Ja pieteikums tiek iesniegts elektroniskā formā, izmantojama komercreģistra iestādes interneta mājaslapā pieejamā speciālā tiešsaistes forma. Ārvalstīs izdotus publiskus dokumentus legalizē starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā, un tiem pievieno notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā. Privātiem dokumentiem svešvalodā pievieno apliecinātu tulkojumu latviešu valodā atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā. (11) Komercreģistra iestādei iesniedzamajiem dokumentiem latviešu valodā var pievienot to tulkojumu svešvalodā. Ja konstatēta pretruna starp latviešu valodā iesniegtu dokumentu un tā tulkojumu svešvalodā, komersants vai persona, kuras interesēs šis tulkojums iesniegts, nevar to izmantot pret trešo personu. Trešā persona attiecībā uz komersantu vai personu, kuras interesēs tulkojums iesniegts, var atsaukties uz šo tulkojumu, izņemot gadījumu, kad trešā persona zināja dokumenta saturu latviešu valodā. (2) Pēc grozījumu izdarīšanas kapitālsabiedrības dibināšanas dokumentos (dibināšanas līgumā, statūtos) komercreģistra iestādei iesniedzams grozījumu teksts, kā arī pilns šo dokumentu teksts jaunajā redakcijā. (3) Komercreģistra iestādei iesniegtie dokumenti glabājas attiecīgā komersanta reģistrācijas lietā. Gada pārskats un tam pievienojamie dokumenti lietā glabājas tikai elektroniskā formā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.03.2006., 24.04.2008. un 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

10.pants. Ieraksta izdarīšana komercreģistrā (1) Ieraksts komercreģistrā tiek izdarīts uz ieinteresētās personas pieteikuma vai tiesas nolēmuma pamata. Pieteikumu veidlapas apstiprina Ministru kabinets. (2) Personas paraksts uz pieteikuma par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā, kā arī šīs personas rīcībspēja apliecināma notariāli. Ja pieteikums iesniegts elektroniskā formā un parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, personas rīcībspēju pārbauda komercreģistra iestādes amatpersona. Individuālā komersanta parakstu vai tādas kapitālsabiedrības, kurā ir viens dibinātājs, dibinātāja parakstu uz pieteikuma par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā, kā arī šīs personas rīcībspēju var apliecināt komercreģistra iestādes amatpersona. Speciāls pilnvarojums citai personai parakstīt pieteikumu par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā apliecināms notariāli. (3) Lēmumu par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā, atteikumu izdarīt ierakstu vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu komercreģistra iestādes amatpersona pieņem triju dienu laikā (neieskaitot brīvdienas un svētku dienas) no pieteikuma saņemšanas dienas. Tādā pašā termiņā komercreģistra iestādes amatpersona pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā uz tiesas nolēmuma pamata. (4) Lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu komercreģistrā vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu var pieņemt vienīgi tajā gadījumā, ja pieteikums vai tam pievienotie dokumenti neatbilst likuma noteikumiem. Lēmumam jābūt motivētam. Lēmumā par ieraksta izdarīšanas atlikšanu norādāms termiņš trūkumu novēršanai. (5) Komercreģistra iestādes amatpersona šā panta trešajā daļā minēto lēmumu nosūta pieteikuma iesniedzējam triju dienu laikā (neieskaitot brīvdienas un svētku dienas) no lēmuma pieņemšanas dienas. (6) Pieteikuma iesniedzējam ir tiesības pārsūdzēt komercreģistra iestādes amatpersonas lēmumu likumā noteiktajā kārtībā. (7) Ieraksts komercreģistrā izdarāms tajā pašā dienā, kad pieņemts lēmums par ieraksta izdarīšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004., 16.03.2006. un 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

11.pants. Komercreģistra ierakstu izsludināšana (1) Visus komercreģistra ierakstus izsludina laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", vienlaikus tos publicējot elektroniski. Tāpat izsludina ziņas par dibināšanas dokumentiem un to grozījumiem, par reorganizācijas līguma projektu un tā grozījumiem, norādot reģistrācijas datumu un tās komercreģistra lietas numuru, kurā dokumenti atrodas. (2) Komercreģistra ierakstus un ziņas publicēšanai iesniedz komercreģistra iestādes amatpersona triju dienu laikā (neieskaitot brīvdienas un svētku dienas) no ieraksta izdarīšanas dienas. Komercreģistra ierakstus un ziņas publicē uz attiecīgā komersanta rēķina, ja likumā nav noteikta cita publicēšanas izdevumu segšanas kārtība. (3) Izmaksu apmēru un iekasēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Ja komercreģistrā ir izdarīts ieraksts par jaunu šā likuma 185.1 panta pirmās daļas noteikumiem atbilstošu sabiedrību ar ierobežotu atbildību, maksa par šāda ieraksta izsludināšanu nedrīkst pārsniegt attiecīgā ieraksta izsludināšanas pašizmaksu. (4) Ja sabiedrība ar ierobežotu atbildību atbilst šā likuma 185.1 panta pirmās daļas noteikumiem, tā ir atbrīvota no maksas par tādu ziņu un ierakstu izsludināšanu, kuri saistīti ar pamatkapitāla palielināšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002., 22.04.2004., 16.06.2005. un 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

12.pants. Komercreģistra publicitāte (1) Ieraksti komercreģistrā ir spēkā attiecībā uz trešajām personām ar to izsludināšanas dienu. Šis noteikums nav piemērojams tiesiskajām darbībām, kas veiktas 15 dienu laikā pēc ieraksta izsludināšanas, ciktāl trešā persona pierāda, ka tā nezināja un nevarēja zināt attiecīgās ziņas. (2) Ja komercreģistrā ierakstāmās ziņas nav ierakstītas vai arī ir ierakstītas, bet nav izsludinātas, persona, kuras interesēs šīs ziņas bija jāieraksta, nevar tās izmantot pret trešo personu, izņemot gadījumu, kad trešā persona zināja minētās ziņas. (3) Ja komercreģistrā ierakstāmās ziņas ir ierakstītas vai izsludinātas nepareizi, trešā persona attiecībā uz personu, kuras interesēs šīs ziņas bija jāieraksta, var atsaukties uz izsludinātajām ziņām, izņemot gadījumu, kad trešā persona zināja, ka izsludinātās ziņas neatbilst patiesajam tiesiskajam stāvoklim vai komercreģistrā ierakstītajām ziņām. (4) Ja komersantam tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence uz komercreģistrā ierakstīto tā juridisko adresi, uzskatāms, ka komersants šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmis, ja nosūtītājs dokumentāri pierādījis, ka šāda nosūtīšana ir veikta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

13.pants. Reģistrācijas apliecība (1) Pēc komersanta ierakstīšanas komercreģistrā tam izsniedz reģistrācijas apliecību, ko paraksta un ar zīmogu apliecina komercreģistra iestādes amatpersona. (2) Reģistrācijas apliecībā norāda komersanta: 1) firmu; 2) veidu; 3) reģistrācijas numuru; 4) reģistrācijas vietu; 5) reģistrācijas datumu. (3) Pēc komersanta filiāles ierakstīšanas komercreģistrā tai izsniedz reģistrācijas apliecību. Reģistrācijas apliecībā norāda filiāles: 1) firmu; 2) komersanta (izņemot ārvalsts komersantu) reģistrācijas numuru; 3) reģistrācijas numuru; 4) reģistrācijas vietu; 5) reģistrācijas datumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

14.pants. Komersanta izslēgšana no komercreģistra Komersantu izslēdz no komercreģistra, pamatojoties uz: 1) individuālā komersanta pieteikumu; 2) komercsabiedrības likvidatora pieteikumu; 3) administratora pieteikumu maksātnespējas procesa lietā; 4) komercsabiedrības pieteikumu reorganizācijas ieraksta izdarīšanai; 5) tiesas nolēmumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

15.pants. Valsts nodeva (1) Par ierakstu izdarīšanu komercreģistrā un iesniedzamo dokumentu reģistrāciju maksājama valsts nodeva, kuras apmēru, samaksas kārtību un atvieglojumus nosaka Ministru kabinets. Ja sabiedrība ar ierobežotu atbildību atbilst šā likuma 185.1 panta pirmās daļas noteikumiem, valsts nodeva par tās ierakstīšanu komercreģistrā nedrīkst pārsniegt ar attiecīgā ieraksta izdarīšanu saistītos administratīvos izdevumus. (11) Ja sabiedrība ar ierobežotu atbildību atbilst šā likuma 185.1 panta pirmās daļas noteikumiem, tā ir atbrīvota no valsts nodevas maksāšanas par tādu dibināšanas dokumentu grozījumu reģistrēšanu un tādu ierakstu izdarīšanu, kuri saistīti ar pamatkapitāla palielināšanu. (2) Par komercreģistra izraksta un komercreģistra lietā esoša dokumenta izraksta vai kopijas, kā arī izziņas izsniegšanu maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā apmērā. Minētās valsts nodevas apmērs nedrīkst pārsniegt administratīvos izdevumus, kas saistīti ar attiecīgā izraksta vai kopijas izgatavošanu un izsniegšanu. (3) Par paraksta apliecināšanu, ko veic komercreģistra iestādes amatpersona, maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību un atvieglojumus nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2005., 16.03.2006. un 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

16.pants. Ziņu iesniegšanas termiņš Ziņas, uz kuru pamata izdarāmi jauni ieraksti komercreģistrā, kā arī likumā noteiktie dokumenti iesniedzami komercreģistra iestādei 14 dienu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

17.pants. Komersanta rekvizīti (1) Komersanta darījumu vēstulēs, rēķinos un citos dokumentos papīra vai elektroniskā formā, kā arī komersanta mājaslapā norāda: 1) komersanta firmu; 2) komersanta reģistrācijas numuru komercreģistrā; 3) komersanta juridisko adresi; 4) attiecīgos gadījumos — ziņas par to, ka komersants ir likvidācijas vai maksātnespējas procesā. (2) Ja komersants atvēris filiāli, tās dokumentos papīra vai elektroniskā formā papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām norāda: 1) filiāles firmu, ja tā atšķiras no komersanta firmas; 2) filiāles reģistrācijas numuru komercreģistrā; 3) filiāles juridisko adresi. (3) Ja kapitālsabiedrības rekvizītos norādīts pamatkapitāla lielums, jāmin arī apmaksātā pamatkapitāla lielums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

III SADAĻA UZŅĒMUMS UN FILIĀLE

18.pants. Uzņēmuma jēdziens Uzņēmums ir organizatoriski saimnieciska vienība. Uzņēmumā ietilpst komersantam piederošas ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, kā arī citi saimnieciski labumi (vērtības), kurus komersants izmanto komercdarbības veikšanai.

(14.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

19.pants. Komercnoslēpums (1) Komercnoslēpuma statusu komersants var piešķirt tādām saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietām un rakstveidā vai citādā veidā fiksētām vai nefiksētām ziņām, kuras atbilst visām šādām pazīmēm: 1) tās ietilpst komersanta uzņēmumā vai ir tieši ar to saistītas; 2) tās nav vispārpieejamas trešajām personām; 3) tām ir vai var būt mantiska vai nemantiska vērtība; 4) to nonākšana citu personu rīcībā var radīt zaudējumus komersantam; 5) attiecībā uz tām komersants ir veicis konkrētai situācijai atbilstošus saprātīgus komercnoslēpuma saglabāšanas pasākumus. (2) Komersantam ir izņēmuma tiesības uz komercnoslēpumu. (3) Komersantam ir tiesības prasīt komercnoslēpuma aizsardzību, kā arī to zaudējumu atlīdzību, kuri radušies komercnoslēpuma prettiesīgas izpaušanas vai izmantošanas rezultātā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

20.pants. Uzņēmuma pāreja (1) Ja uzņēmums vai tā patstāvīga daļa pāriet citas personas īpašumā vai lietošanā, uzņēmuma ieguvējs atbild par visām uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas saistībām. Tomēr par tām saistībām, kuras radušās pirms uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas pārejas citas personas īpašumā vai lietošanā un kuru izpildes termiņš vai nosacījums iestājies piecu gadu laikā pēc uzņēmuma pārejas, uzņēmuma nodevējs un uzņēmuma ieguvējs atbild solidāri. (2) Uzņēmuma vai tā patstāvīgas daļas pārejas gadījumā uzņēmumā vai tā daļā ietilpstošie prasījumi un citas tiesības pāriet uz uzņēmuma ieguvēju. (3) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. un 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

21.pants. Individuālā komersanta uzņēmuma pāreja personālsabiedrībai (1) Ja individuālā komersanta uzņēmums pāriet personālsabiedrībai, kuru nodibina šis individuālais komersants un cita persona, nodibinātā personālsabiedrība atbild par visām uzņēmumā ietilpstošajām individuālā komersanta saistībām. (2) Uzņēmuma pārejas gadījumā uzņēmumā ietilpstošie prasījumi un citas tiesības attiecībā uz parādniekiem pāriet uz nodibināto personālsabiedrību. (3) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

22.pants. Filiāles jēdziens Filiāle ir uzņēmuma organizatoriski patstāvīga daļa, kura teritoriāli vai citādi nošķirta no galvenā uzņēmuma un kuras atrašanās vietā attiecīgā komersanta vārdā sistemātiski tiek veikta komercdarbība.

(14.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

23.pants. Filiāles ierakstīšana komercreģistrā (1) Filiāles atvēršana, pamatojoties uz komersanta pieteikumu, ierakstāma komercreģistrā. (2) Pieteikumā norāda: 1) komersanta firmu un reģistrācijas numuru; 2) filiāles firmu, ja tā atšķiras no komersanta firmas; 3) filiāles juridisko adresi; 4) personu, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu darbībās, kas saistītas ar filiāli, un šā pilnvarojuma apjomu.

24.pants. Filiāles izslēgšana no komercreģistra Filiāli izslēdz no komercreģistra: 1) pamatojoties uz komersanta pieteikumu par filiāles slēgšanu; 2) ja komersants tiek izslēgts no komercreģistra.

25.pants. Ārvalsts komersanta filiāle un pārstāvniecība (1) Attiecībā uz ārvalsts komersanta filiāli piemērojami šā likuma noteikumi, ciktāl šajā pantā nav noteikts citādi. (2) Pieteikumā par ārvalsts komersanta filiāles ierakstīšanu komercreģistrā norāda: 1) filiāles firmu; 2) ārvalsts komersanta firmu; 3) filiāles juridisko adresi; 4) ārvalsts komersanta atrašanās vietu (juridisko adresi); 5) (izslēgts ar 16.03.2006. likumu); 6) reģistru, kurā ārvalsts komersants ir ierakstīts, un reģistrācijas numuru, ja komersanta atrašanās vietas valsts likums paredz komersanta ierakstīšanu reģistrā; 7) personu, kura pilnvarota pārstāvēt ārvalsts komersantu darbībās, kas saistītas ar filiāli, un šā pilnvarojuma apjomu; 8) ārvalsts komersanta veidu. (3) Pieteikumam par ārvalsts komersanta filiāles ierakstīšanu komercreģistrā pievieno šādus dokumentus: 1) dokumentu, kas apliecina komersanta reģistrāciju attiecīgajā ārvalstī, vai šāda dokumenta notariāli apliecinātu kopiju, ja komersanta atrašanās vietas valsts likums paredz komersanta ierakstīšanu reģistrā; 2) atļauju atvērt filiāli, ja to paredz likums; 3) komersanta statūtu, dibināšanas līguma vai tiem pielīdzināma dokumenta notariāli apliecinātu kopiju; 4) dokumentu, kas apliecina personas pilnvarojumu pārstāvēt ārvalsts komersantu visās ar filiāli saistītajās darbībās, un šā pilnvarojuma apjomu. (4) Šā panta otrās daļas 7.punktā minētā persona, ārvalsts komersants vai tā likumiskie pārstāvji iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par: 1) komersanta darbības izbeigšanu, tiesiskās aizsardzības vai maksātnespējas procesa, konkursa vai tam pielīdzināma procesa uzsākšanu un pabeigšanu; 2) komersanta likvidāciju, kā arī reorganizāciju, ja ārvalsts komersants ir sabiedrība; 3) administratora vai likvidatora iecelšanu, norādot administratora (likvidatora) vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu un pilnvarojuma apjomu; 4) filiāles izslēgšanu no komercreģistra. (5) Šā panta ceturtajā daļā minētās personas iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par jebkurām izmaiņām šo personu sastāvā un to pilnvarojuma apjomā. (6) Komercreģistra iestādei iesniedz ārvalsts komersanta gada pārskatu, ja komersanta atrašanās vietas valsts likums paredz gada pārskatu iesniegšanu komersanta atrašanās vietas valsts reģistram. (7) Visiem komercreģistra iestādē iesniedzamajiem dokumentiem pievieno to notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā. (8) Ārvalsts komersantam ir tiesības atvērt Latvijā savas pārstāvniecības. Pārstāvniecība nav juridiskā persona, un tai nav tiesību veikt komercdarbību Latvijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004., 16.03.2006. un 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

IV SADAĻA FIRMA

26.pants. Firmas jēdziens (1) Firma ir komercreģistrā ierakstīts komersanta nosaukums, ko tas izmanto komercdarbībā, slēdzot darījumus un parakstoties. (2) Ar firmu šaurākā nozīmē saprotams apzīmējums bez norādes uz komersanta veidu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

27.pants. Norāde uz komersanta veidu (1) Individuālā komersanta firmā ietver norādi "individuālais komersants" vai tās saīsinājumu "IK". (2) Pilnsabiedrības firmā ietver norādi "pilnsabiedrība" vai tās saīsinājumu "PS". Komandītsabiedrības firmā ietver norādi "komandītsabiedrība" vai tās saīsinājumu "KS". (3) Sabiedrības ar ierobežotu atbildību firmā ietver norādi "sabiedrība ar ierobežotu atbildību" vai tās saīsinājumu "SIA". Akciju sabiedrības firmā ietver norādi "akciju sabiedrība" vai tās saīsinājumu "AS". (4) Norādi uz komersanta veidu izvieto firmas sākumā vai beigās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

28.pants. Firmas atšķiramība Komersanta firmai (26.panta otrā daļa) skaidri un noteikti jāatšķiras no citām komercreģistrā jau ierakstītām vai ierakstīšanai pieteiktām firmām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

29.pants. Firmas izvēles ierobežojumi (1) Firmā nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem, it īpaši par komersanta vai komercdarbības veidu vai arī par komercdarbības apjomu. (2) Firma nedrīkst būt pretrunā ar labiem tikumiem. (3) Firmā nedrīkst ietvert vārdus "Latvijas Republika" un to tulkojumu svešvalodā. (4) Ja firmā ietverts administratīvās teritorijas vai apdzīvotās vietas nosaukums, firma nedrīkst sakrist ar attiecīgās administratīvās teritorijas vai apdzīvotās vietas nosaukumu, izņemot viensētu nosaukumus. (5) Firmā nedrīkst ietvert valsts vai pašvaldību institūciju (iestāžu) nosaukumus, kā arī vārdu "valsts" vai "pašvaldība". (6) Preču zīmju vai to daļu izmantošanu firmā regulē preču zīmes regulējošie normatīvie akti. (7) Firmas rakstībā lietojami vienīgi latviešu vai latīņu alfabēta burti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

30.pants. Personvārdu ietveršana firmā un firmas izmantošanas turpināšana (1) Individuālā komersanta firmā var ietvert komersanta vārdu vai uzvārdu. Ja notiek individuālā komersanta vārda vai uzvārda maiņa, viņš var arī turpmāk izmantot līdzšinējo firmu. (2) Pilnsabiedrības firmā nedrīkst ietvert tās personas vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, kura nav tās biedrs. Komandītsabiedrības firmā nedrīkst ietvert tās personas vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, kura nav tās komplementārs. Ja notiek tā personiski atbildīgā biedra vārda vai uzvārda (nosaukuma) maiņa, kura vārds vai uzvārds (nosaukums) ietverts personālsabiedrības firmā, personālsabiedrība var arī turpmāk izmantot līdzšinējo firmu. (3) Ja pastāvošā personālsabiedrībā iestājas jauns personiski atbildīgs biedrs vai kāds no personiski atbildīgiem biedriem izstājas no tās, personālsabiedrība var arī turpmāk izmantot līdzšinējo firmu. Ja no personālsabiedrības izstājas biedrs, kura vārds, uzvārds (nosaukums) ietverts firmā, līdzšinējās firmas izmantošanas turpināšanai nepieciešama šā biedra, bet viņa nāves gadījumā — mantinieku rakstveida piekrišana. (4) Iegūstot jau pastāvošu uzņēmumu, ieguvējs var arī turpmāk izmantot līdzšinējo firmu, kurā ietverts uzņēmuma līdzšinējā īpašnieka vārds vai uzvārds, ja uzņēmuma līdzšinējais īpašnieks vai — īpašnieka nāves gadījumā — viņa mantinieki rakstveidā piekrīt firmas izmantošanas turpināšanai. (5) Šā panta ceturtās daļas noteikumi attiecīgi piemērojami gadījumā, kad uzņēmums tiek iegūts uz lietojuma tiesību, nomas līguma vai tamlīdzīgu tiesisku attiecību pamata.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. un 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

31.pants. Firmas atsavināšana Firmu var atsavināt vienīgi kopā ar attiecīgo uzņēmumu.

32.pants. Filiāles firma Komersanta filiālei var būt sava firma, kurā ietver komersanta firmu, filiāles nosaukumu vai norādi uz tās atrašanās vietu un vārdu "filiāle".

33.pants. Firmas aizsardzība Komersants, kura tiesības ir aizskartas, prettiesīgi izmantojot viņa firmu, var prasīt no aizskārēja, lai tas izbeidz izmantot firmu, kā arī lai atlīdzina komersantam ar firmas prettiesīgu izmantošanu nodarītos zaudējumus.

V SADAĻA PROKŪRA UN PARASTĀ KOMERCPILNVARA

34.pants. Prokūra (1) Prokūra ir komercpilnvara, kas piešķir prokūristam tiesības komersanta vārdā slēgt darījumus un veikt citas ar jebkuru komercdarbību saistītas tiesiskās darbības, ieskaitot visas procesuālās darbības tiesvedības gaitā (prasības celšana, izlīgums, tiesas nolēmumu pārsūdzēšana u.tml.). (2) Nekustamu īpašumu atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām prokūrists var tikai tad, ja viņam šādas tiesības ir īpaši piešķirtas. (3) Kapitālsabiedrības statūtos var noteikt, ka prokūrists pārstāv kapitālsabiedrību kopā ar vienu vai vairākiem valdes locekļiem. Personālsabiedrības līgumā var noteikt, ka prokūrists pārstāv personālsabiedrību kopā ar vienu vai vairākiem personālsabiedrības biedriem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

35.pants. Prokūras izdošana (1) Prokūru var izdot tikai komersants vai viņa likumiskais pārstāvis, turklāt ar noteiktu gribas izteikumu. (2) Prokūru var izdot vienlaicīgi vairākām personām. Uz šādas prokūras (kopprokūra) pamata kopprokūristiem ir tiesības pārstāvēt komersantu tikai kopīgi. (3) Prokūristam nav tiesību nodot prokūru citai personai.

36.pants. Prokūras apjoma ierobežojumi (1) Prokūras apjoma ierobežojumi nav spēkā attiecībā uz trešajām personām. (2) Šā panta pirmās daļas noteikumi it īpaši attiecas uz tādiem prokūras apjoma ierobežojumiem, atbilstoši kuriem prokūra izmantojama vienīgi: 1) attiecībā uz noteiktiem darījumiem, noteikta veida darījumiem vai to apjomu; 2) pastāvot zināmiem apstākļiem; 3) noteiktu laiku vai noteiktā apvidū. (3) Prokūras apjoma ierobežojums attiecībā uz vienu no vairākām komersanta uzņēmuma filiālēm (filiāles prokūra) ir spēkā attiecībā uz trešajām personām tikai tad, ja šīm filiālēm ir atšķirīgas komercreģistrā ierakstītas firmas.

37.pants. Prokūrista paraksts Prokūrists parakstās, komersanta firmai pievienojot savu parakstu un norādi uz prokūras esamību (prokūrists, p.p., per procura).

38.pants. Pieteikums prokūras izdošanas, prokūrista pārstāvības tiesību izmaiņu un prokūras izbeigšanās ierakstīšanai komercreģistrā (1) Prokūras izdošanu komersants piesaka ierakstīšanai komercreģistrā, norādot prokūrista vārdu, uzvārdu un personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi). (2) Ja izdota kopprokūra vai ja prokūrā prokūristam ir piešķirtas tiesības nekustamu īpašumu atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām, komersants to īpaši norāda pieteikumā par prokūras ierakstīšanu komercreģistrā. (3) Izmaiņas prokūrista pārstāvības tiesībās un prokūras izbeigšanos komersants piesaka ierakstīšanai komercreģistrā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002., 16.03.2006. un 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

39.pants. Prokūras izbeigšanās (1) Komersantam ir tiesības jebkurā laikā vienpusēji atsaukt prokūru neatkarīgi no tās tiesiskās attiecības, uz kuras pamata prokūra izdota. Prokūras atsaukšana neietekmē prokūrista tiesības saņemt nolīgto atlīdzību. (2) Pēc individuālā komersanta nāves prokūra paliek spēkā. (3) Prokūra izbeidzas ar prokūrista nāvi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

40.pants. Parastā komercpilnvara (1) Ja komersants, neizdodot prokūru, pilnvaro kādu citu personu viņa vārdā veikt komercdarbību, slēgt ar komersanta veikto komercdarbību saistītus noteikta veida darījumus vai arī slēgt ar komersanta veikto komercdarbību saistītus atsevišķus darījumus, tāda pilnvara (parastā komercpilnvara) attiecas uz visām tiesiskajām darbībām, kas parasti ir vērstas uz šādas komercdarbības veikšanu vai šādu darījumu slēgšanu. (2) Komercpilnvarnieks var nekustamu īpašumu atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām, uzņemties vekseļu saistības, ņemt aizdevumus vai pārstāvēt komersantu tiesā tikai tad, ja viņam šādas tiesības ir īpaši piešķirtas. (3) Jebkuri citi komercpilnvarniekam piešķirtā pilnvarojuma ierobežojumi ir spēkā attiecībā uz trešo personu tikai tad, ja tā ir zinājusi vai tai vajadzēja zināt par šādiem ierobežojumiem.

41.pants. Pārstāvis, kurš pilnvarots noslēgt darījumus (1) Šā likuma 40.panta noteikumi piemērojami arī tiem komercpilnvarniekiem, kuri ir komercaģenti vai kuriem kā komersanta darbiniekiem uzticēts slēgt darījumus principāla vārdā ārpus viņa uzņēmuma. (2) Šā panta pirmajā daļā minētajiem komercpilnvarniekiem izdotā pilnvara nedod viņiem tiesības grozīt noslēgtos darījumus. (3) Šā panta pirmajā daļā minētie komercpilnvarnieki: 1) var saņemt maksājumus, ja viņi tam ir pilnvaroti; 2) uzskatāmi par pilnvarotiem pieņemt paziņojumus par preces trūkumiem, par preces piegādi un citus līdzīgus paziņojumus, ar kuru palīdzību trešā persona izlieto vai patur savas tiesības sakarā ar saistību nepienācīgu izpildi, kā arī izlietot principālam piederošās tiesības uz pierādījumu nodrošināšanu.

42.pants. Komersanta darbinieki preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas vietā Komersanta darbinieki, kas nodarbināti preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas vietā, uzskatāmi par pilnvarotiem tādai preču pārdošanai vai pakalpojumu sniegšanai un citu ar to saistīto tiesisko darbību veikšanai, kādas parasti tiek veiktas šādā vietā.

43.pants. Komercpilnvarnieka paraksts Komercpilnvarnieks parakstās, pievienojot komersanta firmai papildinājumu, kas norāda uz pilnvarojumu. Komercpilnvarnieks nedrīkst savam parakstam pievienot papildinājumus, kas varētu radīt maldīgu priekšstatu par prokūras esamību.

44.pants. Komercpilnvarojuma tālāknodošana Komercpilnvarnieks var sev piešķirto pilnvarojumu nodot tālāk citai personai tikai tad, ja viņam ir noteikti piešķirtas šādas tiesības.

VI SADAĻA KOMERCAĢENTS

45.pants. Komercaģenta jēdziens Komercaģents ir komersants, kas pilnvarots citas personas (principāla) vārdā un labā pastāvīgi slēgt darījumus ar trešajām personām vai arī sagatavot to noslēgšanu.

46.pants. Komercaģenta līguma forma Komercaģenta līgums slēdzams rakstveidā.

47.pants. Komercaģenta pienākumi (1) Komercaģents, ievērojot principāla intereses, gādā par darījumu noslēgšanu vai to noslēgšanas sagatavošanu. (2) Komercaģents nodod principālam visas nepieciešamās ziņas un dokumentus. Komercaģentam it īpaši ir pienākums nekavējoties paziņot principālam par katru darījuma noslēgšanu vai tā noslēgšanas sagatavošanu. (3) Komercaģents veic savus pienākumus ar krietna komersanta rūpību, pakļaujoties saprātīgiem principāla norādījumiem. (4) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta noteikumiem, nav spēkā.

48.pants. Principāla pienākumi (1) Principāls nodod komercaģentam dokumentus (paraugus, zīmējumus, cenrāžus, reklāmas prospektus, darījumu noteikumus u.c.), kas nepieciešami viņa pienākumu veikšanai. (2) Principālam it īpaši ir pienākums nekavējoties paziņot komercaģentam par: 1) savu piekrišanu darījumam, kura noslēgšanu sagatavojis komercaģents, vai par atteikšanos no šāda darījuma noslēgšanas; 2) tāda darījuma neizpildīšanu, kuru noslēdzis vai kura noslēgšanu sagatavojis komercaģents; 3) darījumu apjoma būtisku samazināšanos, ja principāls paredz šādu samazināšanos salīdzinājumā ar to apjomu, uz kādu komercaģents parasti varētu paļauties. (3) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta noteikumiem, nav spēkā.

49.pants. Komercaģenta atlīdzība (1) Ja atlīdzība nav nolīgta, komercaģentam ir tiesības uz tādu atlīdzību, kādu attiecīgajā apvidū parasti maksā par tādu pašu vai līdzīgu darījumu noslēgšanu vai to noslēgšanas sagatavošanu. Ja šādas mērauklas nav, komercaģentam ir tiesības uz saprātīgu atlīdzību, kas nosakāma, ņemot vērā visus ar attiecīgo darījumu saistītos apstākļus. (2) Komercaģentam izmaksājamā atlīdzība vai tās daļa, kas atbilstoši darījumu skaitam vai vērtībai svārstās, ir provīzija. (3) Attiecībā uz komercaģenta atlīdzību šā likuma 50. — 52.panta noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl atlīdzība pilnībā vai daļēji tiek maksāta provīzijas veidā.

50.pants. Komercaģenta tiesības uz provīziju (1) Komercaģentam ir tiesības uz provīziju par darījumu, kas noslēgts komercaģenta līguma spēkā esamības laikā, ja šis darījums noslēgts viņa darbības rezultātā vai arī ar personu, kuru komercaģents pirms tam piesaistījis kā klientu tāda paša veida darījumiem. (2) Ja komercaģentam ir uzticēts darboties noteiktā apvidū vai ar noteiktu klientu loku, viņam ir tiesības uz provīziju arī par tādu darījumu, kas komercaģenta līguma spēkā esamības laikā bez viņa līdzdalības noslēgts ar klientu, kurš pieder pie šā apvidus vai klientu loka. (3) Par darījumu, kas noslēgts pēc komercaģenta līguma izbeigšanās, komercaģentam ir tiesības uz provīziju tikai tad, ja: 1) darījums noslēgts, galvenokārt pateicoties darbībai, ko viņš veicis komercaģenta līguma spēkā esamības laikā, un šis darījums noslēgts saprātīgā laika posmā pēc komercaģenta līguma izbeigšanās; 2) pirms komercaģenta līguma izbeigšanās komercaģents vai principāls saņēmis priekšlikumu no trešās personas par tāda darījuma noslēgšanu, par kuru komercaģentam ir tiesības uz provīziju saskaņā ar šā panta pirmās vai otrās daļas noteikumiem. (4) Komercaģentam nav tiesību uz provīziju saskaņā ar šā panta pirmās vai otrās daļas noteikumiem, ja tā saskaņā ar šā panta trešās daļas noteikumiem pienākas iepriekšējam komercaģentam, izņemot gadījumu, kad īpaši apstākļi attaisno provīzijas taisnīgu sadalīšanu starp abiem šiem komercaģentiem.

51.pants. Provīzijas samaksas termiņa iestāšanās (1) Komercaģentam ir tiesības uz provīziju, līdzko un ciktāl principāls ir izpildījis darījumu. Puses var vienoties arī par citādiem noteikumiem, taču ar brīdi, kad principāls ir izpildījis darījumu, komercaģentam ir tiesības uz atbilstošu avansu, kas izmaksājams ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša pēdējai dienai. Neatkarīgi no šādas vienošanās komercaģentam ir tiesības uz provīziju, līdzko un ciktāl trešā persona ir izpildījusi darījumu. (2) Ja principāls ir izpildījis darījumu, bet ir skaidrs, ka trešā persona darījumu neizpildīs, komercaģenta tiesības uz provīziju izbeidzas. Šādā gadījumā komercaģentam ir pienākums atdot jau saņemtās summas. (3) Komercaģentam ir tiesības uz provīziju arī tad, ja ir skaidrs, ka principāls nav pilnībā vai daļēji izpildījis darījumu vai arī darījumu nav izpildījis tā, kā tas ticis noslēgts. Komercaģenta tiesības uz provīziju darījuma neizpildes gadījumā izbeidzas vienīgi tad, ja un ciktāl šādas neizpildes cēlonis ir no principāla neatkarīgi apstākļi. (4) Provīzija izmaksājama ne vēlāk kā tā mēneša pēdējā dienā, kurā saskaņā ar šā likuma 52.panta pirmās daļas noteikumiem principālam ir pienākums aprēķināt komercaģentam pienākošos provīziju. (5) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta otrās daļas pirmajam teikumam, kā arī trešās un ceturtās daļas noteikumiem, ja tā pasliktina komercaģenta stāvokli, nav spēkā.

52.pants. Provīzijas aprēķins (1) Principālam ir pienākums ik mēnesi aprēķināt komercaģentam pienākošos provīziju. Aprēķina periodu var pagarināt ne ilgāk kā līdz trim mēnešiem. Aprēķins veicams nekavējoties, bet ne vēlāk kā mēneša laikā pēc aprēķina perioda beigām. (2) Komercaģents, saņemot aprēķinu, var prasīt grāmatvedības izrakstu par visiem darījumiem, par kuriem viņam ir tiesības uz provīziju. Komercaģentam ir tiesības arī prasīt ziņas, kurām ir būtiska nozīme attiecībā uz tiesībām saņemt provīziju, tās samaksas termiņa iestāšanos un provīzijas aprēķinu. (3) Ja komercaģentam ir atteikts izsniegt grāmatvedības izrakstu vai arī ja radušās pamatotas šaubas par aprēķina vai grāmatvedības izraksta pareizību vai pilnību, viņš var prasīt, lai principāls pēc savas izvēles vai nu pašam komercaģentam, vai viņa izraudzītam zvērinātam revidentam ļauj iepazīties ar grāmatvedības un citiem dokumentiem, ciktāl tas ir nepieciešams, lai noskaidrotu aprēķina vai grāmatvedības izraksta pareizību vai pilnību. (4) Vienošanās, kas atceļ vai ierobežo šajā pantā minētās komercaģenta tiesības, nav spēkā.

53.pants. Delkrēdere (1) Komercaģentam, kurš uzņemas galvot par trešās personas (otras darījuma puses) saistības izpildi, ir tiesības uz īpašu atlīdzību (delkrēderi). Vienošanās, kas atceļ šīs tiesības uz turpmāku laiku, nav spēkā. (2) Šā panta pirmajā daļā minētais galvojums var attiekties vienīgi uz noteiktu darījumu vai arī uz tādiem darījumiem ar noteiktām trešajām personām, kurus komercaģents ir noslēdzis vai kuru noslēgšanu viņš sagatavojis. Galvojuma līgums slēdzams rakstveidā. (3) Komercaģenta tiesības uz delkrēderi rodas ar attiecīgā darījuma noslēgšanas brīdi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. un 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

54.pants. Izdevumu atlīdzināšana Komercaģents var prasīt ar savu komercdarbību saistīto izdevumu atlīdzināšanu vienīgi tad, ja tas parasti ir pieņemts komerctiesiskajā apgrozībā.

55.pants. Noilgums No komercaģenta līguma izrietošie prasījumi noilgst četru gadu laikā, skaitot no tā kalendāra gada beigām, kurā tie radušies.

56.pants. Aizturējuma tiesības (1) Vienošanās, ar kuru komercaģents uz turpmāku laiku atsakās no likumiskām aizturējuma tiesībām, nav spēkā. (2) Pēc komercaģenta līguma izbeigšanās komercaģents var aizturēt viņa rīcībā nodotos dokumentus vienīgi attiecībā uz viņam izmaksājamo provīziju (atlīdzību) vai ar savu komercdarbību saistīto izdevumu atlīdzību.

57.pants. Komercaģenta līguma uzteikums (1) Ja komercaģenta līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku, katra līguma puse var uzteikt komercaģenta līgumu, ievērojot šādus uzteikuma termiņus: 1) viens mēnesis, ja komercaģenta līgums tiek uzteikts pirmajā tā spēkā esamības gadā; 2) divi mēneši, ja komercaģenta līgums tiek uzteikts otrajā tā spēkā esamības gadā; 3) trīs mēneši, ja komercaģenta līgums tiek uzteikts trešajā tā spēkā esamības gadā; 4) četri mēneši, ja komercaģenta līgums tiek uzteikts ceturtajā un turpmākajos tā spēkā esamības gados. (2) Vienošanās par īsākiem uzteikuma termiņiem nav spēkā. Ja nolīgti garāki uzteikuma termiņi, principālam noteiktais uzteikuma termiņš nevar būt īsāks par komercaģentam noteikto uzteikuma termiņu. (3) Ja nav nolīgts citādi, komercaģenta līgums tiek uzteikts kalendāra mēneša beigās. (4) Uz noteiktu laiku noslēgts komercaģenta līgums, kas pēc nolīgtā laika izbeigšanās tiek abpusēji turpināts, uzskatāms par noslēgtu uz nenoteiktu laiku. Nosakot uzteikuma termiņa ilgumu saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu, ņemams vērā kopējais līgumisko attiecību ilgums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

58.pants. Tūlītējs uzteikums (1) Abas puses var katrā laikā uzteikt komercaģenta līgumu, neievērojot noteikto uzteikuma termiņu, ja tām ir svarīgs iemesls. Vienošanās, kas atceļ vai ierobežo šādas uzteikuma tiesības, nav spēkā. (2) Ja komercaģenta līguma tūlītēju uzteikumu izraisījusi tāda rīcība, par kuru atbild otra puse, tai ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas radušies sakarā ar līguma izbeigšanu.

59.pants. Tiesības uz izlīdzinājumu vai zaudējumu atlīdzību (1) Komercaģents pēc komercaģenta līguma izbeigšanās var prasīt no principāla atbilstošu izlīdzinājumu, ja un ciktāl: 1) principāls arī pēc komercaģenta līguma izbeigšanās gūst būtisku labumu no darījuma attiecībām ar jauniem klientiem, kurus piesaistījis komercaģents; 2) komercaģents sakarā ar komercaģenta līguma izbeigšanos zaudē tiesības uz provīziju vai atlīdzību, kāda viņam būtu par jau noslēgtiem vai nākotnē noslēdzamiem darījumiem ar viņa piesaistītajiem klientiem, ja komercaģenta līguma attiecības tiktu turpinātas; 3) izlīdzinājuma samaksa, ņemot vērā visus apstākļus, ir pēc taisnības no principāla sagaidāma. (2) Ar jauna klienta piesaistīšanu šā panta pirmās daļas 1. un 2.punkta izpratnē saprotams arī tāds darījuma attiecību apjoma būtisks pieaugums ar principāla esošajiem klientiem, kas saimnieciskajā ziņā atbilst jauna klienta piesaistīšanai. (3) Izlīdzinājuma apmērs nevar būt lielāks par gada vidējo provīziju vai citādu gada vidējo atlīdzību, kas aprēķināma par pēdējiem pieciem komercaģenta darbības gadiem. Ja komercaģenta līguma attiecības pastāvējušas īsāku laika posmu, gada vidējā provīzija vai citāda vidējā atlīdzība aprēķināma par šo īsāko laika posmu. (31) Komercaģentam ir tiesības uz atlīdzību par zaudējumiem, kas radušies komercaģenta līguma izbeigšanās dēļ, it īpaši uz atlīdzību par neatpelnītajiem izdevumiem un ieguldījumiem, kurus komercaģents, pildot komercaģenta līgumu, ir taisījis pēc principāla ierosinājuma. (4) Komercaģentam nav tiesību prasīt izlīdzinājumu vai zaudējumu atlīdzību, ja: 1) viņš uzteicis komercaģenta līgumu, izņemot gadījumu, kad principāla rīcība ir devusi pamatotu iemeslu uzteikumam vai arī komercaģents nevar turpināt savu darbību vecuma vai slimības dēļ; 2) principāls uzteicis komercaģenta līgumu tāda svarīga iemesla dēļ, kura pamatā bijusi komercaģenta vainojama rīcība; 3) uz principāla un komercaģenta vienošanās pamata komercaģenta līguma attiecībās komercaģenta vietā iestājas trešā persona. Šādu vienošanos nevar noslēgt pirms komercaģenta līguma izbeigšanās. (5) Puses pirms komercaģenta līguma izbeigšanās nevar vienoties par atteikšanos no šajā pantā noteiktajām tiesībām prasīt izlīdzinājumu vai zaudējumu atlīdzību. Izlīdzinājuma vai zaudējumu atlīdzības prasījums noilgst viena gada laikā pēc komercaģenta līguma izbeigšanās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

60.pants. Komercaģenta pienākums glabāt komercnoslēpumu Komercaģentam arī pēc komercaģenta līguma izbeigšanās aizliegts izmantot vai izpaust trešajām personām komercnoslēpumus, kas viņam uzticēti vai kļuvuši zināmi sakarā ar viņa darbību principāla labā.

61.pants. Konkurences ierobežojums (1) Vienošanās, ar kuru tiek ierobežota komercaģenta profesionālā darbība pēc komercaģenta līguma izbeigšanās (konkurences ierobežojums), slēdzama rakstveidā. (2) Konkurences ierobežojums var attiekties tikai uz komercaģentam uzticēto apvidu vai klientu loku un aprobežoties ar to darbības jomu, kurā viņš gādājis par darījumu noslēgšanu vai to noslēgšanas sagatavošanu. Konkurences ierobežojuma termiņš nevar būt garāks par diviem gadiem pēc komercaģenta līguma izbeigšanās. (3) Principālam ir pienākums maksāt komercaģentam atbilstošu atlīdzību par konkurences ierobežojuma laiku. (4) Pirms komercaģenta līguma izbeigšanās principāls var jebkurā laikā rakstveidā atteikties no konkurences ierobežojuma. Šajā gadījumā principāla pienākums maksāt šā panta trešajā daļā minēto atlīdzību izbeidzas pēc sešiem mēnešiem no atteikuma paziņošanas brīža. Ja principāls uzteic komercaģenta līgumu tāda svarīga iemesla dēļ, kura pamatā bijusi komercaģenta vainojama rīcība, komercaģents zaudē tiesības saņemt atlīdzību. (5) Ja komercaģents uzteic komercaģenta līgumu tāda svarīga iemesla dēļ, kura pamatā bijusi principāla vainojama rīcība, komercaģents var rakstveidā atteikties no konkurences ierobežojuma viena mēneša laikā pēc komercaģenta līguma uzteikuma. (6) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta noteikumiem, ja tā pasliktina komercaģenta stāvokli, nav spēkā.

62.pants. Komercaģenta pilnvarojuma robežas (1) Šā likuma 41.panta noteikumi piemērojami arī tādam komercaģentam, kuru noslēgt darījumus pilnvarojis principāls, kas nav komersants. (2) Komercaģents arī tad, ja viņš nav pilnvarots noslēgt darījumus, uzskatāms par pilnvarotu pieņemt paziņojumus par preces trūkumiem, par preces piegādi un citus līdzīgus paziņojumus, ar kuru palīdzību trešā persona izlieto vai patur savas tiesības sakarā ar saistības nepienācīgu izpildījumu, kā arī izlietot principālam piederošās tiesības uz pierādījumu nodrošināšanu. (3) Šā panta pirmajā daļā minēto komercaģenta tiesību ierobežojumi ir spēkā attiecībā uz trešo personu tikai tad, ja tā zināja vai tai bija jāzina par šādiem ierobežojumiem.

63.pants. Pilnvarojuma trūkums (1) Ja komercaģents, kurš pilnvarots vienīgi sagatavot darījuma noslēgšanu, noslēdz darījumu principāla vārdā un trešā persona nezina, ka komercaģents nav tam pilnvarots, uzskatāms, ka principāls darījumu ir apstiprinājis, ja principāls pēc tam, kad komercaģents vai trešā persona viņam paziņojusi par darījuma noslēgšanu un tā saturu, nav nekavējoties noraidījis šo darījumu. (2) Šā panta pirmās daļas noteikumi attiecas arī uz gadījumu, kad komercaģents, kurš pilnvarots slēgt darījumus, noslēdz principāla vārdā tādu darījumu, kādu viņš nav pilnvarots slēgt.

VII SADAĻA MĀKLERIS

64.pants. Māklera jēdziens (1) Mākleris ir komersants, kurš nodarbojas ar starpniecību darījumu noslēgšanā citu personu labā, nebūdams pastāvīgi saistīts ar šīm personām līgumiskās attiecībās. (2) Šīs nodaļas noteikumi nav piemērojami personām, kas veic biržas darījumus.

65.pants. Darījuma akta galīgais teksts (1) Māklerim ir pienākums pēc darījuma noslēgšanas nekavējoties iesniegt katrai darījuma pusei māklera apliecinātu darījuma akta galīgo tekstu, kurā norādāmas darījuma puses, darījuma priekšmets un darījuma noteikumi, ja vien darījuma puses mākleri nav atbrīvojušas no šā pienākuma. (2) Darījumos, kuri nav izpildāmi nekavējoties, darījuma akta galīgais teksts iesniedzams darījuma pusēm parakstīšanai un katrai no darījuma pusēm iesniedzams otras puses parakstīts darījuma akts. (3) Ja darījuma viena puse atsakās pieņemt vai parakstīt darījuma akta galīgo tekstu, māklerim ir pienākums par to nekavējoties paziņot otrai pusei.

66.pants. Atrunātais uzdevums (1) Ja darījuma viena puse pieņem darījuma akta galīgo tekstu, atbilstoši kuram mākleris patur tiesības vēlāk norādīt darījuma otru pusi, tā ir saistīta darījuma attiecībās ar māklera vēlāk norādīto darījuma otru pusi, ja vien pret to nav izvirzāmi pamatoti iebildumi. (2) Māklerim ir pienākums norādīt darījuma otru pusi viņam noteiktajā termiņā, bet, ja tāds nav noteikts, — apstākļiem atbilstošā termiņā. (3) Ja mākleris šā panta otrajā daļā noteiktajā termiņā nenorāda darījuma otru pusi vai arī pret darījuma otru pusi var izvirzīt pamatotus iebildumus, darījuma pirmajai pusei ir tiesības prasīt, lai mākleris izpilda darījumu. Šādas tiesības zūd, ja pēc māklera pieprasījuma darījuma pirmā puse nekavējoties nepaziņo par to, vai tā prasīs, lai mākleris izpilda darījumu.

67.pants. Paraugu uzglabāšana (1) Ja prece ar māklera starpniecību tiek pārdota pēc parauga, kas nodots māklerim, viņam ir pienākums šo paraugu uzglabāt tik ilgi, līdz prece tiek pieņemta bez iebildumiem par tās īpašībām vai arī darījums tiek nokārtots citādā veidā. Paraugu apzīmē ar attiecīgu zīmi. (2) Māklerim nav pienākuma uzglabāt paraugu, ja paražas, ņemot vērā attiecīgās preces veidu, vai darījuma puses viņu atbrīvo no šā pienākuma.

68.pants. Izpildījuma saņemšana Mākleris nav uzskatāms par pilnvarotu saņemt maksājumus vai jebkādu citādu ar viņa starpniecību noslēgtā darījumā noteiktu izpildījumu.

69.pants. Māklera atbildība Mākleris atbild katrai no darījuma pusēm par zaudējumiem, kas radušies viņa vainas dēļ.

70.pants. Māklera atlīdzība (1) Tiesības uz māklera atlīdzību rodas ar darījuma noslēgšanas brīdi. (2) Ja darījuma puses nav vienojušās, kurai no tām ir pienākums maksāt māklera atlīdzību, tās šo atlīdzību maksā vienādās daļās.

71.pants. Izdevumu atlīdzināšana Mākleris var prasīt viņam radušos izdevumu atlīdzināšanu vienīgi tad, ja šādas tiesības ir noteikti pielīgtas.

72.pants. Darījumu žurnāls (1) Māklerim ir pienākums vest darījumu žurnālu un katru dienu tajā ierakstīt visus noslēgtos darījumus, norādot šā likuma 65.panta pirmajā daļā minētās ziņas. Mākleris izdara ierakstus hronoloģiskā secībā un katru dienu tos paraksta. (2) Ierakstiem darījumu žurnālā jābūt pilnīgiem, precīziem, savlaicīgi izdarītiem, saprotamiem un sistemātiski sakārtotiem. (3) Ja ieraksti darījumu žurnālā tiek laboti, jābūt redzamam to sākotnējam saturam un katram labojumam jābūt īpaši norādītam un apstiprinātam ar parakstu. Labojumus nedrīkst izdarīt tādā veidā, ka nav saprotams, kad un kāpēc tie izdarīti. (4) Darījumu žurnālu var vest elektroniskā veidā, ja šāda darījumu uzskaites kārtība atbilst pienācīgi veiktas grāmatvedības uzskaites noteikumiem un šā panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumiem. Šādā gadījumā jānodrošina datu attēls trešajai personai salasāmā veidā un, ja nepieciešams, to izraksts. (5) Darījumu žurnāls uzglabājams māklera arhīvā piecus gadus pēc tā kalendāra gada beigām, kurā izdarīts pēdējais ieraksts. Šie noteikumi attiecīgi piemērojami, ja darījumu žurnāls tiek vests elektroniskā veidā.

73.pants. Izraksti no darījumu žurnāla (1) Māklerim ir pienākums jebkurā laikā pēc ikvienas darījuma puses pieprasījuma izsniegt ar viņa parakstu apliecinātus izrakstus no darījumu žurnāla, kuros norādītas visas darījumu žurnālā ierakstītās ziņas par darījumu, kas šīs personas labā noslēgts ar māklera starpniecību. (2) Tiesa var pieprasīt darījumu žurnāla uzrādīšanu.

B DAĻA KOMERSANTI

VIII SADAĻA INDIVIDUĀLAIS KOMERSANTS

74.pants. Individuālais komersants Individuālais komersants ir fiziskā persona, kura kā komersants ierakstīta komercreģistrā.

75.pants. Individuālā komersanta reģistrācija (1) Fiziskajai personai, kas veic saimniecisko darbību, ir pienākums pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu, ja gada apgrozījums no veiktās saimnieciskās darbības pārsniedz 200 000 latu vai tās veiktā saimnieciskā darbība atbilst komercaģenta darbībai (šā likuma 45.pants) vai māklera darbībai (šā likuma 64.panta pirmā daļa), vai arī tās veiktā saimnieciskā darbība atbilst šādām pazīmēm: 1) gada apgrozījums no šīs darbības pārsniedz 20 000 latu; 2) tā savas saimnieciskās darbības veikšanai vienlaikus nodarbina vairāk nekā piecus darbiniekus. (2) Fiziskā persona var pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā komersantu arī tad, ja nepastāv šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi. (3) Pamats individuālā komersanta ierakstīšanai komercreģistrā ir fiziskās personas pieteikums komercreģistra iestādei. Pieteikumā norāda: 1) individuālā komersanta vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi) un dzīvesvietu; 2) individuālā komersanta firmu; 3) individuālā komersanta juridisko adresi; 4) (izslēgts ar 16.03.2006. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002., 16.03.2006., 24.04.2008. un 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

76.pants. Individuālā komersanta tiesības izmantot firmu un atbildība (1) Individuālais komersants, izmantojot savu firmu, var slēgt darījumus, kas saistīti ar komercdarbību, kā arī būt prasītājs un atbildētājs tiesā. (2) Individuālais komersants par savām saistībām atbild ar visu savu mantu. (3) Prasījumi pret individuālo komersantu, kuri izriet no tā veiktās komercdarbības, noilgst triju gadu laikā pēc tā izslēgšanas no komercreģistra, ja prasījums nav pakļauts īsākam noilguma termiņam. (4) Ja individuālā komersanta saistību izpildes termiņš vai nosacījums iestājas pēc individuālā komersanta izslēgšanas no komercreģistra, kreditora prasījuma noilguma termiņš sākas ar saistību izpildes termiņa vai nosacījuma iestāšanās brīdi.

IX SADAĻA PILNSABIEDRĪBA

1.nodaļa Vispārīgie noteikumi

77.pants. Pilnsabiedrības jēdziens (1) Pilnsabiedrība ir personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopīgu firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata, neierobežojot savu atbildību pret pilnsabiedrības kreditoriem, apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri). (2) Pilnsabiedrībai (turpmāk šīs sadaļas ietvaros — sabiedrība) piemērojami Civillikuma noteikumi par sabiedrības līgumu, ciktāl šajā nodaļā nav noteikts citādi.

78.pants. Pieteikums ierakstīšanai komercreģistrā (1) Pieteikumā sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā norāda šā likuma 8.pantā minētās ziņas. (2) Par sabiedrības juridisko adresi uzskatāma tās vietas adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis). Juridiskās adreses maiņa piesakāma ierakstīšanai komercreģistrā. (3) Ierakstīšanai komercreģistrā piesakāma sabiedrības firmas maiņa, kā arī jauna biedra iestāšanās sabiedrībā. (4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minēto pieteikumu ir pienākums parakstīt visiem sabiedrības biedriem. (5) (Izslēgta ar 15.04.2010. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004., 16.03.2006. un 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

2.nodaļa Biedru savstarpējās attiecības

79.pants. Sabiedrības līgums Sabiedrības biedru savstarpējās attiecības apspriežamas atbilstoši sabiedrības līguma noteikumiem. Ja šādu noteikumu nav, piemērojami šā likuma 80. — 88.panta noteikumi.

80.pants. Izdevumu un zaudējumu atlīdzināšana (1) Ja sabiedrības biedrs, kārtojot sabiedrības lietas, uz sava rēķina sedz nepieciešamos izdevumus vai cieš zaudējumus, kas tieši izriet no sabiedrības lietvedības vai ar to saistītā riska, sabiedrībai ir pienākums atlīdzināt viņam šos izdevumus un zaudējumus. (2) Atlīdzinot izdevumus un zaudējumus, sabiedrībai ir pienākums maksāt arī likumiskos procentus, kuri aprēķināmi no šā panta pirmajā daļā minēto izdevumu un zaudējumu rašanās brīža.

81.pants. Sabiedrības biedra pienākums maksāt procentus (1) Ja sabiedrības biedrs noteiktā laikā nav iemaksājis savu naudas ieguldījumu vai iekasēto naudu noteiktā laikā nav nodevis sabiedrības kasē, vai arī patvaļīgi paņēmis naudu no sabiedrības kases, viņam ir pienākums maksāt likumiskos procentus no dienas, kad bija jāiemaksā ieguldījums vai jānodod nauda vai arī kad nauda tika patvaļīgi paņemta. (2) Procentu samaksa neatbrīvo sabiedrības biedru no pienākuma atlīdzināt zaudējumus.

82.pants. Konkurences aizliegums (1) Sabiedrības biedrs bez pārējo biedru piekrišanas nedrīkst slēgt darījumus sabiedrības komercdarbības nozarē vai būt personiski atbildīgs biedrs citā personālsabiedrībā, kura veic tādu pašu komercdarbību. (2) Piekrišana šā panta pirmajā daļā minētajai dalībai citā personālsabiedrībā uzskatāma par dotu, ja, dibinot sabiedrību, pārējiem biedriem ir bijusi zināma šāda dalība citā personālsabiedrībā un viņi pret to nav noteikti iebilduši. (3) Ja sabiedrības biedrs pārkāpj šā panta pirmās daļas noteikumus, sabiedrībai ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību vai attiecīgo darījumu atzīšanu par tādiem, kas noslēgti sabiedrības vārdā, un gūtā ienākuma vai prasījuma tiesību uz to nodošanu sabiedrībai. Par šādas prasības celšanu lemj pārējie sabiedrības biedri. (4) Šā panta trešajā daļā minētie prasījumi noilgst triju mēnešu laikā no dienas, kad pārējie sabiedrības biedri ir uzzinājuši par konkurences aizlieguma pārkāpumu, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

83.pants. Sabiedrības lietvedība (1) Visiem sabiedrības biedriem ir tiesības un pienākums piedalīties sabiedrības lietvedībā. (2) Ja saskaņā ar sabiedrības līgumu lietvedība ir uzticēta vienam sabiedrības biedram vai vairākiem sabiedrības biedriem (lietvežiem), pārējie biedri sabiedrības lietvedībā nepiedalās. (3) Ja sabiedrības lietvedība uzticēta visiem vai vairākiem biedriem, katram no viņiem ir tiesības rīkoties vienpersoniski. Vienpersoniska rīcība nav pieļaujama, ja cits lietvedis pret to iebilst. (4) Ja sabiedrības līgumā noteikts, ka biedri, kuriem uzticēta sabiedrības lietvedība, drīkst rīkoties tikai kopīgi, katram darījumam nepieciešama visu lietvežu piekrišana, ja vien nepastāv nokavējuma risks.

84.pants. Lietvedības pilnvarojuma apjoms (1) Sabiedrības lietvedības pilnvarojuma apjoms ietver jebkuru rīcību, kas saistīta ar sabiedrības parasti veikto komercdarbību. (2) Rīcībai, kura pārsniedz sabiedrības parasti veikto komercdarbību, nepieciešama visu sabiedrības biedru piekrišana. (3) Prokūru var izdot tikai ar visu sabiedrības lietvežu piekrišanu, ja vien nepastāv nokavējuma risks. Prokūru var atsaukt jebkurš sabiedrības lietvedis.

85.pants. Lietvedības pilnvarojuma atņemšana (1) Sabiedrības biedram lietvedības pilnvarojumu, pamatojoties uz pārējo biedru attiecīgu prasību, var atņemt ar tiesas nolēmumu, ja tam ir svarīgs iemesls. (2) Par svarīgu iemeslu it īpaši uzskatāms rupjš pārkāpums pienākumu veikšanā, kā arī nespēja pienācīgi veikt sabiedrības lietvedību.

86.pants. Biedru kontroles tiesības (1) Katrs sabiedrības biedrs jebkurā laikā var pārliecināties par sabiedrības lietu gaitu, ieskatīties sabiedrības grāmatvedības un citos dokumentos, kā arī izgatavot sev pārskatu par sabiedrības mantas stāvokli, bilanci un gada pārskatu. (2) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta pirmās daļas noteikumiem, nav spēkā.

87.pants. Lēmuma pieņemšana (1) Lēmuma pieņemšanai nepieciešama visu to sabiedrības biedru piekrišana, kuriem ir tiesības attiecīgo lēmumu pieņemt. (2) Ja sabiedrības līgums noteic, ka lēmums jāpieņem ar balsu vairākumu, tad šaubu gadījumā vairākumu nosaka pēc sabiedrības biedru skaita.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

88.pants. Peļņa un zaudējumi (1) Sabiedrības peļņa un zaudējumi tiek noteikti katra pārskata gada beigās, pamatojoties uz sabiedrības gada pārskatu, ko apstiprina sabiedrības biedri. (2) Sabiedrības peļņa un zaudējumi tiek sadalīti biedriem proporcionāli viņu ieguldījuma (kapitāla) daļām sabiedrībā. Katram sabiedrības biedram aprēķināto peļņas daļu pievieno viņa ieguldījuma (kapitāla) daļai, turpretī zaudējumu gadījumā viņa ieguldījuma (kapitāla) daļu samazina par aprēķināto zaudējumu daļu. (3) Ja sabiedrības biedrs līdz peļņas sadalei nav iemaksājis savu ieguldījumu, ko viņam vajadzēja iemaksāt saskaņā ar sabiedrības līgumu, tas kopā ar procentiem tiek ieturēts no biedram pienākošās peļņas daļas. (4) Sabiedrības biedrs var prasīt savas peļņas daļas izmaksu, ja tas nekaitē sabiedrībai un viņa ieguldījuma (kapitāla) daļa nav samazinājusies.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

3.nodaļa Sabiedrības biedru attiecības ar trešajām personām

89.pants. Sabiedrības pastāvēšana attiecībā uz trešajām personām (1) Sabiedrība ir pastāvoša attiecībā uz trešajām personām ar brīdi, kad tā ierakstīta komercreģistrā. (2) Ja sabiedrība noslēgusi savus darījumus jau pirms tās ierakstīšanas komercreģistrā, sabiedrība uzskatāma par pastāvošu ar darījumu noslēgšanas brīdi. (3) Vienošanās par to, ka sabiedrība uzskatāma par pastāvošu ar vēlāku brīdi, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

90.pants. Sabiedrības tiesībspēja (1) Sabiedrība, izmantojot savu firmu, var iegūt tiesības un uzņemties saistības, iegūt īpašuma un citas lietu tiesības, kā arī būt prasītāja un atbildētāja tiesā. (2) Piedziņu uz sabiedrības mantu var vērst tikai pēc tiesas nolēmuma lietā, kurā atbildētāja ir sabiedrība.

91.pants. Sabiedrības pārstāvība (1) Katram sabiedrības biedram ir tiesības pārstāvēt sabiedrību attiecībās ar trešajām personām, ja vien ar sabiedrības līgumu viņš nav izslēgts no pārstāvības. (2) Sabiedrības līgumā var noteikt, ka visi vai vairāki sabiedrības biedri ir tiesīgi pārstāvēt sabiedrību tikai kopīgi (koppārstāvība). Šie biedri no sava vidus var pilnvarot vienu biedru vai vairākus biedrus slēgt noteiktus darījumus vai noteikta veida darījumus. Trešās personas griba uzskatāma par izteiktu attiecībā uz sabiedrību, ja tā izteikta vismaz vienam tās biedram, kas ir tiesīgs pārstāvēt sabiedrību. (3) (Izslēgta ar 22.04.2004. likumu.) (4) Sabiedrības biedra izslēgšana no pārstāvības, koppārstāvības noteikšana saskaņā ar šā panta otrās un trešās daļas noteikumiem, kā arī jebkuras izmaiņas sabiedrības biedra pārstāvības pilnvarojumā piesakāmas ierakstīšanai komercreģistrā. Šos pieteikumus ir pienākums parakstīt visiem sabiedrības biedriem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

92.pants. Pārstāvības apjoms (1) Sabiedrības biedru pārstāvība attiecas uz visiem darījumiem un citām tiesiskām darbībām, ieskaitot nekustamu īpašumu atsavināšanu un apgrūtināšanu ar lietu tiesībām, kā arī prokūras izdošanu un atsaukšanu. (2) Pārstāvības apjoma ierobežojumi nav spēkā attiecībā uz trešajām personām. (3) Šā panta otrās daļas noteikums it īpaši attiecas uz tādiem pārstāvības apjoma ierobežojumiem, atbilstoši kuriem pārstāvība veicama: 1) attiecībā uz noteiktiem darījumiem vai noteikta veida darījumiem; 2) pastāvot zināmiem apstākļiem; 3) uz noteiktu laiku vai noteiktā apvidū. (4) Koppārstāvība, ja tā ierakstīta komercreģistrā, nav uzskatāma par pārstāvības apjoma ierobežojumu. (5) Pārstāvības apjoma ierobežojums attiecībā uz vienu no vairākām sabiedrības uzņēmuma filiālēm (filiāles pārstāvība) ir spēkā attiecībā uz trešajām personām tikai tad, ja šīm filiālēm ir atšķirīga komercreģistrā ierakstīta firma.

93.pants. Pārstāvības atņemšana (1) Sabiedrības biedra pārstāvību, pamatojoties uz pārējo biedru attiecīgu prasību, var atņemt ar tiesas nolēmumu, ja tam ir svarīgs iemesls. (2) Par svarīgu iemeslu it īpaši uzskatāms rupjš pārkāpums pienākumu izpildē, kā arī nespēja pienācīgi veikt sabiedrības pārstāvību.

94.pants. Sabiedrības biedru personiskā atbildība (1) Sabiedrības biedri par sabiedrības saistībām atbild kā kopparādnieki personiski ar visu savu mantu. (2) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta pirmās daļas noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

95.pants. Sabiedrības biedru ierunas (1) Ja pret sabiedrības biedru celta prasība par sabiedrības saistību izpildi, viņam ir tiesības celt ar viņa personu nesaistītas ierunas tikai tādā apmērā, kādā tās varētu celt sabiedrība. (2) Sabiedrības biedrs var atteikties apmierināt kreditora prasījumu, kamēr: 1) sabiedrībai ir tiesības apstrīdēt darījumu, kas ir sabiedrības saistības pamatā; 2) kreditors var apmierināt savu prasījumu ar ieskaitu attiecībā uz izpildāmu sabiedrības prasījumu. (3) Pamatojoties uz likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu lietā, kurā atbildētāja ir tikai sabiedrība, nedrīkst vērst piedziņu uz sabiedrības biedra mantu.

96.pants. Jauna sabiedrības biedra atbildība (1) Sabiedrības biedrs, kas iestājas jau pastāvošā sabiedrībā, atbild līdz ar pārējiem sabiedrības biedriem atbilstoši šā likuma 94. un 95.panta noteikumiem arī par tām sabiedrības saistībām, kuras radušās pirms viņa iestāšanās sabiedrībā. (2) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta pirmās daļas noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

4.nodaļa Sabiedrības izbeigšanās un sabiedrības biedra izstāšanās

97.pants. Sabiedrības izbeigšanās un sabiedrības biedra izstāšanās pamati (1) Sabiedrība izbeidzas: 1) izbeidzoties laikam, uz kādu tā nodibināta; 2) ar sabiedrības biedru lēmumu; 3) uzsākot bankrota procedūru; 4) ar tiesas nolēmumu. (2) Ja sabiedrības līgumā nav noteikts citādi, sabiedrības biedra izstāšanās pamats ir: 1) sabiedrības biedra nāve; 2) sabiedrības biedra atzīšana par maksātnespējīgu; 3) sabiedrības biedra uzteikums; 4) sabiedrības biedra izslēgšana; 5) citi sabiedrības līgumā minētie pamati.

98.pants. Sabiedrības izbeigšanās ar tiesas nolēmumu (1) Uz noteiktu laiku nodibinātu sabiedrību pirms noteiktā laika izbeigšanās, kā arī uz nenoteiktu laiku nodibinātu sabiedrību, pamatojoties uz viena sabiedrības biedra attiecīgu prasību, var izbeigt ar tiesas nolēmumu, ja tam ir svarīgs iemesls. (2) Svarīgs iemesls it īpaši ir tad, ja cits sabiedrības biedrs ar ļaunu nolūku vai pieļaujot rupju neuzmanību pārkāpj viņam ar sabiedrības līgumu uzliktus būtiskus pienākumus vai šādu pienākumu izpilde kļūst neiespējama. (3) Vienošanās, kas atceļ vai ierobežo tiesības prasīt sabiedrības izbeigšanu, nav spēkā.

99.pants. Sabiedrības biedra uzteikums (1) Ja sabiedrība nodibināta uz nenoteiktu laiku, sabiedrības biedram ir tiesības izstāties no sabiedrības, uzsakot sabiedrības līgumu ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms pārskata gada beigām. (2) Galīgajā norēķinā starp sabiedrību un izstājušos biedru ņemams vērā sabiedrības mantas stāvoklis šā panta pirmajā daļā minētā pārskata gada beigās.

100.pants. Uz nenoteiktu laiku nodibināta sabiedrība Par sabiedrību, kas nodibināta uz nenoteiktu laiku, šā likuma 98. un 99.panta izpratnē uzskatāma arī tāda sabiedrība, kas: 1) nodibināta uz laiku līdz kāda sabiedrības biedra mūža beigām; 2) izbeidzoties laikam, uz kādu tā nodibināta, klusējot tiek turpināta.

101.pants. Sabiedrības biedra izslēgšana, pamatojoties uz viņa kreditora prasību Ja sabiedrības biedra kreditoram sešu mēnešu laikā neizdodas apmierināt savu prasījumu, vēršot piedziņu uz sabiedrības biedra mantu, viņam ir tiesības celt tiesā prasību par sabiedrības biedra izslēgšanu no sabiedrības un kreditora prasījuma apmierināšanu no tās summas, kas būtu izmaksājama sabiedrības biedram, ja prasības celšanas brīdī sabiedrība tiktu izbeigta.

102.pants. Sabiedrības biedra izslēgšana, pamatojoties uz pārējo sabiedrības biedru prasību (1) Gadījumos, kad sabiedrības biedriem atbilstoši šā likuma 98.panta noteikumiem ir radušās tiesības celt prasību par sabiedrības izbeigšanu, viņi tā vietā var prasīt vainīgā biedra izslēgšanu no sabiedrības. (2) Galīgajā norēķinā starp sabiedrību un izslēgto biedru ņemams vērā sabiedrības mantas stāvoklis šā panta pirmajā daļā minētās prasības celšanas brīdī.

103.pants. Sabiedrības uzņēmuma pāreja otram sabiedrības biedram Ja sabiedrībā ir divi biedri un viens no tiem izstājas saskaņā ar šā likuma 99., 101. un 102.panta noteikumiem, sabiedrība izbeidzas bez likvidācijas un sabiedrības uzņēmums pāriet otram sabiedrības biedram, kuram ir pienākums pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu, attiecīgi piesakot sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra.

104.pants. Mantinieka iestāšanās sabiedrībā (1) Sabiedrības biedra nāves gadījumā viņa mantiniekam ir tiesības kļūt par sabiedrības biedru, ja tas noteikts sabiedrības līgumā vai ja tam piekrīt visi sabiedrības biedri. (2) Ja sabiedrības līgumā noteikts, ka par sabiedrības biedru var kļūt tikai viens no mantiniekiem, bet šī persona vai tās izraudzīšanas veids nav noteikts, sabiedrības biedrs šo personu var iecelt ar testamentu. (3) Ja ar pārējo sabiedrības biedru piekrišanu mantiniekam vai mantiniekiem tiek piešķirts komandīta statuss, uzskatāms, ka sabiedrība ir pārveidota par komandītsabiedrību, to piesakot ierakstīšanai komercreģistrā. Mantinieks iegūst tiesības uz tādu peļņas daļu, kāda bija mirušajam sabiedrības biedram. Sabiedrības līgumā var noteikt mantiniekam pienākošās peļņas daļas samazināšanu, ja mirušā sabiedrības biedra peļņas daļa atbilstoši sabiedrības līgumam bija palielināta, ņemot vērā viņa darbību vai paaugstinātu atbildību. (4) Ja mantinieks nevēlas vai nevar kļūt par sabiedrības biedru vai arī tam nepiekrīt pārējie sabiedrības biedri, mantiniekam atbilstoši savai daļai mantojumā ir tiesības saņemt to, kas pienāktos mirušajam sabiedrības biedram (mantojuma atstājējam) pie galīgās norēķināšanās, ja sabiedrība tiktu izbeigta mantojuma atklāšanās brīdī. (5) Mantinieks var iesniegt sabiedrībai pieteikumu par iestāšanos sabiedrībā triju mēnešu laikā pēc mantojuma atklāšanās. (6) Gadījumā, kad mantinieks, kurš iestājies sabiedrībā, izstājas vai sabiedrība izbeidzas, vai arī gadījumā, kad viņam piešķirts komandīta statuss šā panta piektajā daļā noteiktajā termiņā, mantinieks vispārējā kārtībā atbild par sabiedrības saistībām, kas radušās pirms viņa izstāšanās, sabiedrības izbeigšanās vai komandīta statusa piešķiršanas viņam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

105.pants. Pieteikums sabiedrības izbeigšanās un sabiedrības biedra izstāšanās ierakstīšanai komercreģistrā (1) Sabiedrības izbeigšanās piesakāma ierakstīšanai komercreģistrā. Šo pieteikumu ir pienākums parakstīt visiem sabiedrības biedriem. (2) Ja sabiedrība izbeidzas ar bankrota procedūras uzsākšanu, sabiedrības izbeigšanās ierakstāma komercreģistrā uz tiesas nolēmuma pamata. (3) Pieteikumam par sabiedrības biedra izstāšanās ierakstīšanu komercreģistrā attiecīgi piemērojami šā panta pirmās daļas noteikumi. Sabiedrības biedra izslēgšana no sabiedrības ierakstāma komercreģistrā uz tiesas nolēmuma pamata. (4) Ja sabiedrības izbeigšanās vai sabiedrības biedra izstāšanās pamats ir sabiedrības biedra nāve, pieteikumu sabiedrības izbeigšanās vai sabiedrības biedra izstāšanās ierakstīšanai komercreģistrā ir pienākums parakstīt pārējiem sabiedrības biedriem.

5.nodaļa Sabiedrības likvidācija

106.pants. Sabiedrības likvidācijas nepieciešamība Pēc sabiedrības izbeigšanās notiek sabiedrības likvidācija, izņemot gadījumu, kad sabiedrības līgumā noteikts citāds galīgās norēķināšanās veids vai arī sabiedrība atzīta par maksātnespējīgu.

107.pants. Likvidatoru ierakstīšana komercreģistrā (1) Likvidatori piesakāmi ierakstīšanai komercreģistrā. Šo pieteikumu ir pienākums parakstīt visiem sabiedrības biedriem. Tāpat ierakstīšanai komercreģistrā piesakāmas jebkuras izmaiņas likvidatoru sastāvā vai viņu pārstāvības apjomā. (2) Sabiedrības biedra nāves gadījumā šā panta pirmajā daļā minētos pieteikumus paraksta pārējie sabiedrības biedri. (3) (Izslēgta ar 15.04.2010. likumu) (4) Komercreģistra iestādei iesniedzama ar drošu elektronisko parakstu parakstīta vai arī notariāli vai komercreģistra iestādes amatpersonas apliecināta sabiedrības likvidatoru rakstveida piekrišana būt par sabiedrības likvidatoriem. Rakstveida piekrišanā likvidatori norāda tās sabiedrības firmu un reģistrācijas numuru, par kuras likvidatoriem viņi piekrīt kļūt.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.03.2006. un 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

108.pants. Vairāki likvidatori (1) Ja likvidāciju veic vairāki likvidatori, viņiem ir tiesības veikt ar likvidāciju saistītās darbības tikai kopīgi, ja nav noteikts, ka likvidatori var šīs darbības veikt atsevišķi. Šāds noteikums piesakāms ierakstīšanai komercreģistrā. (2) Likvidatori no sava vidus var pilnvarot vienu vai vairākus likvidatorus slēgt noteiktus darījumus vai noteikta veida darījumus. Trešās personas griba uzskatāma par izteiktu attiecībā uz sabiedrību, ja tā izteikta vismaz vienam likvidatoram.

109.pants. Likvidatora pilnvaru ierobežojumu spēkā neesamība Likvidatora pilnvaru ierobežojumi nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

110.pants. Sabiedrības biedru norādījumi Likvidatoriem ir pienākums pakļauties tiem norādījumiem, kurus attiecībā uz sabiedrības lietvedību vienbalsīgi pieņēmuši sabiedrības biedri.

111.pants. Likvidatoru paraksts Likvidatori parakstās, sabiedrības firmai pievienojot savu parakstu un norādi par sabiedrības likvidāciju.

112.pants. Sabiedrības mantas sadale (1) Pēc parādu nokārtošanas atlikušo sabiedrības mantu likvidatori sadala starp sabiedrības biedriem atbilstoši sabiedrības slēguma bilancē noteiktajām viņu ieguldījuma (kapitāla) daļām. (2) Nauda, kas nav nepieciešama likvidācijas gaitā, tiek sadalīta starp sabiedrības biedriem nosacīti. Nepieciešamie līdzekļi to saistību segšanai, kuru izpildes termiņš vai nosacījums nav iestājies, un strīdīgu saistību segšanai, kā arī to summu nodrošināšanai, kuras pienākas sabiedrības biedriem pie galīgās norēķināšanās, ir aizturami. (3) Ja par sabiedrības mantas sadali starp sabiedrības biedriem rodas strīds, likvidatoriem ir pienākums atlikt sadali līdz strīda izšķiršanai.

113.pants. Citi norēķināšanās veidi Ja sabiedrības biedri vienojušies par citādu galīgās norēķināšanās veidu, attiecībā uz trešajām personām, ciktāl pastāv vēl nesadalīta sabiedrības manta, attiecīgi piemērojami šīs nodaļas noteikumi.

114.pants. Sabiedrības biedru tiesiskās attiecības Līdz likvidācijas pabeigšanai līdzšinējo sabiedrības biedru savstarpējām attiecībām un sabiedrības attiecībām ar trešajām personām piemērojami šīs sadaļas otrās un trešās nodaļas noteikumi, ciktāl šajā nodaļā nav noteikts vai no likvidācijas mērķa neizriet citādi.

115.pants. Pieteikums par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra (1) Pēc likvidācijas pabeigšanas visiem sabiedrības likvidatoriem ir pienākums pieteikt sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra. (2) Sabiedrības grāmatvedības un citus dokumentus nodod glabāšanā Latvijā vienam no sabiedrības biedriem, trešajai personai vai valsts arhīvam. (3) Sabiedrības biedri un viņu mantinieki saglabā tiesības ieskatīties sabiedrības grāmatvedības un citos dokumentos, kā arī tos izmantot.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

6.nodaļa Noilgums un atbildības ierobežojumi

116.pants. Prasījumi pret sabiedrības biedru (1) No sabiedrības saistībām izrietošie prasījumi pret sabiedrības biedru noilgst triju gadu laikā pēc sabiedrības izbeigšanās, ja prasījums pret sabiedrību nav pakļauts īsākam noilguma termiņam. (2) Noilguma termiņš sākas ar to dienu, kad sabiedrības izbeigšanās ierakstīta komercreģistrā. (3) Ja sabiedrības saistību izpildes termiņš vai nosacījums iestājas pēc sabiedrības izbeigšanās ierakstīšanas komercreģistrā, kreditora prasījuma noilguma termiņš sākas ar saistību izpildes termiņa vai nosacījuma iestāšanās brīdi. (4) Noilguma pārtraukums attiecībā uz izbeigušos sabiedrību ir spēkā arī attiecībā uz sabiedrības biedriem, kuri tajā piedalījās izbeigšanās brīdī.

117.pants. Tāda sabiedrības biedra atbildība, kurš izstājies no sabiedrības Ja sabiedrības biedrs izstājas no sabiedrības, viņš atbild tikai par tām sabiedrības saistībām, kuras radušās pirms viņa izstāšanās un kuru izpildes termiņš vai nosacījums iestājies pirms viņa izstāšanās vai piecu gadu laikā pēc izstāšanās, skaitot no dienas, kad sabiedrības biedra izstāšanās ierakstīta komercreģistrā.

X SADAĻA KOMANDĪTSABIEDRĪBA

(Sadaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

118.pants. Komandītsabiedrības jēdziens (1) Komandītsabiedrība ir personālsabiedrība (turpmāk šīs sadaļas ietvaros — sabiedrība), kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopēju firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri), ja vismaz viena sabiedrības biedra (komandīta) atbildība attiecībā uz sabiedrības kreditoriem ir ierobežota ar viņa ieguldījuma apmēru, bet pārējo personiski atbildīgo sabiedrības biedru (komplementāru) atbildība nav ierobežota. (2) Komandītsabiedrībai piemērojami šā likuma noteikumi par pilnsabiedrību, ja šajā sadaļā nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

119.pants. Pieteikums ierakstīšanai komercreģistrā (1) Pieteikumā sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā papildus šā likuma 78.panta pirmajā daļā minētajām ziņām norāda katra komandīta: 1) vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi) un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi; 2) ieguldījuma summu un komandītu ieguldījumu kopsummu. (2) Šā panta noteikumi attiecīgi piemērojami gadījumā, kad komandīts iestājas jau pastāvošā sabiedrībā vai arī izstājas no tās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. un 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

120.pants. Sabiedrības biedru savstarpējās attiecības Ja sabiedrības līgumā nav noteikts citādi, sabiedrības biedru savstarpējām attiecībām piemērojami šā likuma 121. — 125.panta noteikumi.

121.pants. Sabiedrības lietvedība (1) Komandītiem nav tiesību piedalīties sabiedrības lietvedībā. (2) Komandītiem nav tiesību iebilst pret komplementāra rīcību, izņemot gadījumu, kad šī rīcība pārsniedz sabiedrības parasti veiktās komercdarbības ietvarus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

122.pants. Konkurences aizliegums Attiecībā uz komandītu nav piemērojami šā likuma 82.panta noteikumi, izņemot gadījumu, kad ar sabiedrības līgumu viņam piešķirtas tiesības veikt sabiedrības lietvedību vai arī viņam ir citāda būtiska ietekme uz sabiedrības lietvedību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

123.pants. Kontroles tiesības (1) Komandītam ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt rakstveida pārskatu par sabiedrības mantas stāvokli un pārbaudīt tā pareizību, ieskatoties sabiedrības grāmatvedības un citos dokumentos. (2) Pamatojoties uz komandīta attiecīgu prasību, tiesa var izprasīt no sabiedrības rakstveida pārskatu par sabiedrības mantas stāvokli (bilances un gada pārskata norakstu), kā arī sabiedrības grāmatvedības un citu dokumentu uzrādīšanu, ja tam ir svarīgs iemesls.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

124.pants. Peļņa un zaudējumi (1) Attiecībā uz komandītiem piemērojami šā likuma 88.panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumi. (2) Sabiedrības peļņas daļa, kas pienākas komandītam, tiek pieskaitīta viņa kapitāla daļai, līdz tā sasniedz noteiktā ieguldījuma summu. (3) Komandīts piedalās zaudējumos tikai savas kapitāla daļas un sava vēl neveiktā ieguldījuma apmērā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

125.pants. Peļņas daļas izmaksa (1) Komandīts var prasīt viņam pienākošās peļņas daļas izmaksu, izņemot gadījumu, kad viņa kapitāla daļa attiecībā uz noteikto ieguldījuma summu ir samazinājusies zaudējumu rezultātā vai arī samazinātos viņam pienākošās peļņas daļas izmaksas rezultātā. (2) Komandītam nav pienākuma atdot viņam izmaksāto peļņas daļu sakarā ar turpmākajiem sabiedrības zaudējumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

126.pants. Sabiedrības pārstāvība Komandītam nav tiesību pārstāvēt sabiedrību attiecībās ar trešajām personām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

127.pants. Komandīta atbildība Komandīts sabiedrības kreditoriem atbild sava ieguldījuma apmērā līdz ieguldījuma izdarīšanai. Šāda atbildība ir izslēgta, tiklīdz ieguldījums ir veikts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

128.pants. Komandīta atbildības apjoms (1) Pēc sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā komandīta atbildības apjoms attiecībā uz sabiedrības kreditoriem nosakāms atbilstoši komercreģistrā ierakstītajai viņa ieguldījuma summai. (2) Sabiedrības biedru vienošanās, saskaņā ar kuru komandīts tiek atbrīvots no ieguldījuma izdarīšanas vai ieguldījuma izdarīšana tiek atlikta, nav spēkā attiecībā uz kreditoriem. (3) Ciktāl komandīta ieguldījums ir viņam atmaksāts, tas attiecībā uz sabiedrības kreditoriem uzskatāms par neizdarītu. Šis noteikums ir spēkā arī tad, ja komandītam tiek izmaksāta peļņas daļa laikā, kad viņa ieguldījuma (kapitāla) daļa attiecībā pret izdarītā ieguldījuma summu ir samazinājusies zaudējuma rezultātā vai arī ciktāl viņa ieguldījuma (kapitāla) daļa attiecībā pret noteikto ieguldījuma summu ir samazinājusies peļņas daļas izmaksas rezultātā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

129.pants. Komandīta atbildība, iestājoties personālsabiedrībā (1) Ja pastāvošā personālsabiedrībā iestājas komandīts, viņš atbilstoši šā likuma 127. un 128.panta noteikumiem atbild par tām sabiedrības saistībām, kuras radušās pirms viņa iestāšanās. (2) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta pirmās daļas noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

130.pants. Ieguldījuma samazinājums Komandīta ieguldījuma samazinājums, kamēr tas nav ierakstīts komercreģistrā, nav spēkā attiecībā uz kreditoriem. Komandīta ieguldījuma samazinājums neattiecas uz kreditoru, kura prasījums radies pirms ieguldījuma samazinājuma ierakstīšanas komercreģistrā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

131.pants. Pieteikums par ieguldījuma grozījumu ierakstīšanu komercreģistrā Ieguldījuma palielinājums vai samazinājums piesakāms ierakstīšanai komercreģistrā. Šo pieteikumu ir pienākums parakstīt visiem sabiedrības biedriem.

132.pants. Komandīta atbildība pirms sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā (1) Ja sabiedrība ir uzsākusi savus darījumus pirms tās ierakstīšanas komercreģistrā, katrs komandīts, kurš piekritis darījumu uzsākšanai, atbild kā komplementārs par sabiedrības saistībām, kas radušās pirms sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā, izņemot gadījumu, kad kreditoram bija zināma viņa kā komandīta dalība sabiedrībā. (2) Ja komandīts iestājas pastāvošā personālsabiedrībā, šā panta pirmās daļas noteikumi attiecīgi piemērojami tām sabiedrības saistībām, kuras radušās laikā starp viņa iestāšanos un viņa kā komandīta ierakstīšanu komercreģistrā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

133.pants. Komandīta nāve Komandīta nāves gadījumā dalību sabiedrībā turpina viņa mantinieki, ja sabiedrības līgumā nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

XI SADAĻA KAPITĀLSABIEDRĪBA

1.nodaļa Vispārīgie jautājumi

134.pants. Kapitālsabiedrības jēdziens (1) Kapitālsabiedrība (turpmāk šīs sadaļas ietvaros — sabiedrība) ir komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai akciju (turpmāk šīs sadaļas ietvaros — daļas) nominālvērtību kopsummas. (2) Kapitālsabiedrība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība. (3) Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir slēgta sabiedrība, kuras daļas nav publiskās apgrozības objekts. (4) Akciju sabiedrība ir atklāta sabiedrība, kuras daļas (akcijas) var būt publiskās apgrozības objekts.

135.pants. Sabiedrības tiesiskais statuss (1) Sabiedrība ir juridiskā persona. (2) Sabiedrība uzskatāma par nodibinātu un iegūst juridiskās personas statusu ar dienu, kad tā ierakstīta komercreģistrā.

136.pants. Dalībnieks (1) Dalībnieks ir persona, kurai sabiedrībā pieder viena vai vairākas daļas. (2) Dibinātājs iegūst dalībnieka statusu ar dienu, kad sabiedrība ierakstīta komercreģistrā. Cita persona iegūst dalībnieka statusu ar dienu, kad tā ierakstīta sabiedrības dalībnieku (akcionāru) reģistrā, ja likumā nav noteikts citādi. (3) Ar jēdzienu "dalībnieks" šīs sadaļas ietvaros tiek saprasts sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieks un akciju sabiedrības akcionārs.

137.pants. Sabiedrības atbildības norobežošana (1) Sabiedrība par savām saistībām atbild ar visu savu mantu. (2) Sabiedrība neatbild par dalībnieka saistībām. (3) Dalībnieks neatbild par sabiedrības saistībām.

138.pants. Sabiedrība ar papildu atbildību (1) Sabiedrību var nodibināt kā sabiedrību ar papildu atbildību, kurā vismaz viens dalībnieks par sabiedrības saistībām atbild personiski ar visu savu mantu. (2) Sabiedrības ar papildu atbildību dibināšanas dokumentos norāda visas personas, kuras par sabiedrības saistībām atbild personiski ar visu savu mantu. Šīs personas tiek ierakstītas komercreģistrā.

139.pants. Sabiedrības juridiskā adrese Sabiedrības juridiskā adrese ir adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis). Juridiskās adreses maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2006.)

139.1 pants. Mantas iegūšana no dibinātājiem un dalībniekiem (1) Ja sabiedrība divu gadu laikā pēc tās nodibināšanas no dibinātāja, dalībnieka vai personas ar līdzīgu mantisko ieinteresētību (ģimenes loceklis, saistītais uzņēmums u.tml.) iegūst mantu, atlīdzība par kuru pārsniedz vienu divdesmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla, darījums, uz kura pamata manta tiek iegūta, stājas spēkā tikai pēc tam, kad šo darījumu apstiprinājusi dalībnieku sapulce. (2) Šā panta pirmās daļas noteikumi attiecas arī uz gadījumiem, kad manta no vienas šā panta pirmajā daļā minētās personas iegūta vairākkārt un kopsummā pārsniedz šā panta pirmajā daļā noteikto robežu. Šādā gadījumā dalībnieku sapulces apstiprinājums nepieciešams pēdējam darījumam, kura rezultātā minētā robeža tiek pārsniegta, kā arī katram turpmākajam darījumam, ko sabiedrība slēdz ar šo personu. (3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto mantu novērtē saskaņā ar šā likuma 154.panta noteikumiem. (4) Šā panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad manta iegūta sabiedrības parasti veicamās komercdarbības ietvaros par parasto vērtību, bezatlīdzības darījumā, izsolē, biržas darījumā vai saskaņā ar tiesas nolēmumu. (5) Viena dalībnieka sabiedrībā darījumi starp dalībnieku un sabiedrību, kuru viņš pārstāv, noformējami rakstveidā.

(16.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

2.nodaļa Sabiedrības dibināšana

140.pants. Sabiedrības dibinātāji (1) Sabiedrības dibinātājs ir fiziskā vai juridiskā persona vai arī personālsabiedrība, kura veikusi sabiedrības dibināšanas darbības vai kuras vārdā dibināšanas darbības veiktas. (2) Sabiedrību var dibināt viens vai vairāki dibinātāji.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

141.pants. Sabiedrības dibināšanas kārtība (1) Dibinot sabiedrību, dibinātāji veic šādas darbības: 1) izstrādā un paraksta sabiedrības dibināšanas dokumentus saskaņā ar šā likuma 142.pantu; 2) izveido sabiedrības pārvaldes institūcijas un, ja tas ir sabiedrībā paredzēts, ieceļ revidentu; 3) apmaksā pamatkapitālu noteiktā apmērā un organizē dibinātāju naudas iemaksu noguldīšanu bankā vai apliecina pamatkapitāla apmaksu šā likuma 147.panta 2.1 daļā minētajā gadījumā; 4) organizē mantiskā ieguldījuma novērtēšanu (ja tiek izdarīts mantiskais ieguldījums); 5) samaksā valsts nodevu par ierakstīšanu komercreģistrā un maksu par reģistra ierakstu izsludināšanu; 6) iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu. (2) Dibinātāji var pieprasīt sabiedrības dibināšanas pārbaudi šā likuma 150.pantā minētajos gadījumos un kārtībā. (3) Dibinātāji ar sabiedrības dibināšanu saistītās darbības veic kopīgi, ja dibināšanas līgumā nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.03.2006. un 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

142.pants. Sabiedrības dibināšanas dokumenti (1) Sabiedrības dibināšanas dokumenti ir dibināšanas līgums un statūti. (2) Dibināšanas dokumentu nosacījumi drīkst atšķirties no likuma noteikumiem tikai tad, ja likums šādu atšķirību tieši atļauj.

143.pants. Dibināšanas līgums (1) Dibināšanas līgumā norāda: 1) ziņas par dibinātājiem: a) fiziskajai personai — vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi) un dzīvesvietu, b) juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, tā pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi), amatu un dzīvesvietu, kurš juridiskās personas vārdā paraksta dibināšanas līgumu; 2) sabiedrības firmu; 3) sabiedrības pamatkapitāla lielumu, daļu skaitu un nominālvērtību; 4) katra dibinātāja parakstītā pamatkapitāla un līdz reģistrācijai apmaksājamā pamatkapitāla lielumu, apmaksas kārtību un termiņus; 5) katram dibinātājam pienākošos daļu skaitu atbilstoši tā parakstītā pamatkapitāla daļai; 6) to daļu skaitu un nominālvērtību summu, kuras, dibinot sabiedrību, tiek apmaksātas ar mantisko ieguldījumu, norādot katru mantiskā ieguldījuma priekšmetu un katras tās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi) un dzīvesvietu, kura uzņemas saistības izdarīt mantisko ieguldījumu; 7) dibināšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un segšanas kārtību; 8) jebkurus īpašus pienākumus, tiesības vai priekšrocības, kas sabiedrības dibināšanas laikā piešķirtas personai, kura piedalījusies sabiedrības dibināšanā; 9) sabiedrības valdes locekļu vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi) un dzīvesvietu; 10) sabiedrības padomes locekļu vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi) un dzīvesvietu (ja sabiedrībai ir padome); 11) revidenta vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi) un dzīvesvietu, ja revidents ir sabiedrībā paredzēts; 12) citus noteikumus, ko dibinātāji uzskata par būtiskiem un kas nav pretrunā ar likumu. (2) Dibināšanas līgumu paraksta visi dibinātāji. (3) Dibināšanas līgums ir spēkā līdz tajā noteikto saistību pienācīgai izpildei un līdz tajā norādītā sabiedrības padomes un valdes pilnvaru termiņa beigām saskaņā ar šā likuma 145.panta otrās daļas noteikumiem. (4) (Izslēgta ar 14.02.2002. likumu.) (5) Ja sabiedrību dibina viens dibinātājs, tas dibināšanas līguma vietā sastāda un paraksta lēmumu par sabiedrības dibināšanu. Uz lēmumu par sabiedrības dibināšanu attiecas šā likuma noteikumi, kuri regulē dibināšanas līgumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002., 22.04.2004., 16.03.2006. un 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

144.pants. Statūti (1) Sabiedrības statūtos norāda: 1) sabiedrības firmu; 2) (izslēgts ar 22.04.2004. likumu); 3) sabiedrības darbības termiņu vai mērķi (ja sabiedrība tiek dibināta uz noteiktu laiku vai noteikta mērķa sasniegšanai); 4) pamatkapitāla lielumu, daļu skaitu un nominālvērtību; 5) (izslēgts ar 14.02.2002. likumu); 6) sabiedrības valdes skaitlisko sastāvu, nosakot valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi vai kopīgi; 7) sabiedrības padomes skaitlisko sastāvu (ja sabiedrībai paredzēta padome); 8) īpašus daļu atsavināšanas noteikumus (ja tādi paredzēti); 9) citus noteikumus, ko dibinātāji uzskata par būtiskiem un kas nav pretrunā ar likumu. (2) Akciju sabiedrības statūtos papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām norāda: 1) ja sabiedrībai ir dažādas akciju kategorijas, — akciju kategorijas (norādot tiesības, kuras izriet no katras akciju kategorijas) un katras kategorijas akciju skaitu un nominālvērtību; 2) vai akcijas ir vārda vai uzrādītāja akcijas un, ja statūti paredz vārda akciju konversiju par uzrādītāja akcijām un otrādi, — konversijas noteikumus; 3) vai akcijas ir papīra formā vai dematerializētas un, ja statūti paredz papīra formas akciju konversiju par dematerializētām akcijām un otrādi, — konversijas noteikumus; 4) sabiedrības galvenos komercdarbības veidus. (3) Dibinot sabiedrību, statūtus paraksta visi dibinātāji, norādot parakstīšanas datumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002., 22.04.2004. un 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

145.pants. Sabiedrības pārvaldes institūciju veidošana un revidenta iecelšana (1) Likumā noteiktie ierobežojumi attiecināmi arī uz sabiedrības valdes un padomes locekļiem un revidentu, kas iecelts ar dibināšanas līgumu. (2) Līdz sabiedrības reģistrācijai izveidotās sabiedrības valdes, padomes un revidenta pilnvaru termiņš izbeidzas attiecīgi ar jaunas valdes un padomes izveidošanu un revidenta iecelšanu dalībnieku sapulcē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. un 16.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2006.)

146.pants. Parakstītais un līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai apmaksātais pamatkapitāls (1) Līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai komercreģistra iestādē dibinātāji izpilda dibināšanas līgumā paredzētās saistības attiecībā uz parakstīto un līdz reģistrācijai apmaksājamo pamatkapitālu, ja dibināšanas līgumā nav noteikts agrāks pamatkapitāla apmaksas termiņš. (2) Sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai parakstāms pilnā apmērā un apmaksājams vismaz 50 procentu apmērā. Pārējā daļa apmaksājama viena gada laikā no dienas, kad sabiedrība ierakstīta komercreģistrā. (21) Šā likuma 185.1 panta pirmajā daļā minētās sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai parakstāms un apmaksājams pilnā apmērā. (3) Līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai jābūt parakstītam visam dibināšanas līgumā noteiktajam akciju sabiedrības pamatkapitālam. Līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai apmaksātais pamatkapitāls nedrīkst būt mazāks par šā likuma 225.pantā noteikto minimālo pamatkapitālu un mazāks par 25 procentiem no parakstītā pamatkapitāla. (4) Līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai akciju sabiedrības un šā likuma 185.1 panta pirmajā daļā minētās sabiedrības ar ierobežotu atbildību apmaksātais pamatkapitāls apmaksājams tikai naudā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002., 22.04.2004. un 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

147.pants. Pamatkapitāla apmaksāšanas kārtība, dibinot sabiedrību (1) Dibināšanas līgumā noteiktajā termiņā dibinātāji apmaksā visu līgumā noteikto līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai apmaksājamo pamatkapitālu. (2) Dibinātāji uz dibināmās sabiedrības vārda atver bankā kontu, organizē naudas iemaksāšanu tajā un saņem no bankas komercreģistra iestādei adresētu izziņu vai citu bankas izdotu dokumentu, kas apliecina līdz dibināšanai apmaksātā pamatkapitāla lielumu. (21) Šā panta otro daļu var nepiemērot, ja tiek dibināta tāda sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas atbilst šā likuma 185.1 panta pirmajā daļā minētajām pazīmēm. Šādā gadījumā dibinātāji apliecina pamatkapitāla apmaksu. (3) (Izslēgta ar 22.04.2004. likumu.) (4) Sabiedrības dibināšanas izdevumi sedzami proporcionāli katra dibinātāja parakstītā pamatkapitāla lielumam, ja dibināšanas līgumā nav paredzēta cita dibināšanas izdevumu segšanas kārtība. (5) (Izslēgta ar 22.04.2004. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002., 22.04.2004. un 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

148.pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšana Ja, dibinot sabiedrību, pamatkapitāls vai tā daļa tiek apmaksāta ar mantisko ieguldījumu, dibinātāji organizē tā novērtēšanu saskaņā ar šā likuma 154.panta noteikumiem.

149.pants. Pieteikums ierakstīšanai komercreģistrā (1) Pieteikumā sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā norāda šā likuma 8.pantā minētās ziņas. (2) Pieteikumu paraksta visi dibinātāji. (3) Pieteikumam pievieno: 1) dibināšanas dokumentus; 2) bankas izziņu vai citu dokumentu par pamatkapitāla apmaksu (ja pamatkapitāls vai tā daļa apmaksāta naudā); 3) dokumentus, kas apliecina katra mantiskā ieguldījuma vērtību (ja tiek izdarīts mantiskais ieguldījums); 4) katra padomes locekļa rakstveida piekrišanu būt par padomes locekli (ja sabiedrībai ir padome); 5) katra valdes locekļa rakstveida piekrišanu būt par valdes locekli. Rakstveida piekrišanu paraksta ar drošu elektronisko parakstu vai parakstu uz piekrišanas apliecina notariāli vai komercreģistra iestādes amatpersona. Ja valdes locekļa kandidāta piekrišana ir ietverta pieteikumā komercreģistra iestādei, pieteikumu paraksta ar drošu elektronisko parakstu vai attiecīgā valdes locekļa parakstu uz pieteikuma apliecina notariāli vai komercreģistra iestādes amatpersona. Ja līdz sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā mainās tās firma, rakstveida piekrišana atkārtoti nav jāiesniedz; 6) (izslēgts ar 15.04.2010. likumu); 7) valdes paziņojumu par sabiedrības juridisko adresi; 8) (izslēgts ar 16.03.2006. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002., 22.04.2004., 16.03.2006. un 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

150.pants. Sabiedrības dibināšanas pārbaude (1) Dalībniekiem, kuri pārstāv ne mazāk par vienu divdesmitdaļu no pamatkapitāla, ir tiesības gada laikā no sabiedrības reģistrācijas dienas prasīt, lai komercreģistra iestāde apstiprina dalībnieku izvēlētu vienu vai vairākus ekspertus sabiedrības dibināšanas pārbaudes veikšanai. (2) Par veikto pārbaudi eksperti sastāda ziņojumu trijos eksemplāros, no kuriem vienu eksemplāru iesniedz komercreģistra iestādei, otru — sabiedrībai, bet trešo — dalībniekiem, kuri pieprasījuši pārbaudi. (3) Sabiedrības dibināšanas pārbaudes izdevumus sedz dalībnieki, kuri pieprasījuši pārbaudi. (4) Ja sabiedrības dibināšanas pārbaudē tiek konstatēts, ka dibinātāji nav pienācīgi veikuši savus pienākumus, viņi atlīdzina šā panta trešajā daļā minētajiem dalībniekiem sabiedrības dibināšanas pārbaudes izdevumus. Strīdus par izdevumiem, kas saistīti ar sabiedrības dibināšanas pārbaudi, izšķir tiesa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. un 16.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2006.)

3.nodaļa Sabiedrības pamatkapitāls

151.pants. Pamatkapitāla apmaksa un apmaksas veidi (1) Pamatkapitālu apmaksā ar naudu vai mantisku ieguldījumu. (2) Pamatkapitālu izsaka veselos latos. (3) Apmaksas veidu nosaka dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas noteikumos. (4) Ieguldītās lietas kļūst par sabiedrības īpašumu.

152.pants. Pamatkapitāla apmaksa naudā (1) Ja dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas noteikumos nav paredzēts mantiskais ieguldījums, pamatkapitāls apmaksājams tikai naudā. (2) Šā panta pirmajā daļā noteikto ieguldījumu naudā nevar aizstāt ar mantisko ieguldījumu.

153.pants. Mantiskais ieguldījums (1) Par mantiskā ieguldījuma priekšmetu var būt naudas izteiksmē novērtējama ķermeniska vai bezķermeniska lieta, kuru var izmantot sabiedrības komercdarbībā, izņemot lietas, uz kurām saskaņā ar likumu nevar vērst piedziņu. (2) Par mantiskā ieguldījuma priekšmetu nevar būt ne saistības sniegt pakalpojumus vai veikt darbu, ne paredzamā peļņa vai paredzamā darbība sabiedrībā, ne arī paredzamā darba samaksa, honorāri, dividendes un tamlīdzīgi maksājumi, ko dibinātājs vai dalībnieks var saņemt no sabiedrības. (3) Mantisko ieguldījumu nedrīkst izdarīt pa daļām. (4) Persona, kura izdara mantisko ieguldījumu, paziņo par trešo personu tiesībām uz mantiskā ieguldījuma priekšmetu. Ja persona neizpilda šo prasību, tai savas daļas jāapmaksā naudā. (5) Ja mantiskā ieguldījuma priekšmeta vērtība līdz pieteikuma iesniegšanai komercreģistra iestādei ir samazinājusies, persona, kura to ieguldījusi, šo samazinājumu sedz naudā. (6) (Izslēgta ar 22.04.2004. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

154.pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšanas kārtība (1) Mantisko ieguldījumu novērtē un atzinumu par to sniedz persona, kura iekļauta mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā. Par vērtētāju nevar būt novērtējamās mantas īpašnieka radinieks līdz trešajai radniecības pakāpei, laulātais un svainis līdz otrajai svainības pakāpei, kā arī persona, kura citādi ieinteresēta mantas novērtējumā. (11) Kārtību, kādā ved mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstu, un vērtētājiem izvirzāmās prasības nosaka Ministru kabinets. (2) Ja, dibinot sabiedrību ar ierobežotu atbildību, mantisko ieguldījumu kopējā vērtība nepārsniedz 4000 latu un mantiskie ieguldījumi kopā ir mazāk par pusi no sabiedrības pamatkapitāla, mantisko ieguldījumu novērtēt un atzinumu sniegt var dibinātāji. Šādā gadījumā atzinumu paraksta visi dibinātāji. (21) Ja pamatkapitālu apmaksā ar pārvedamiem vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem, kas iekļauti Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētā (licencētā) regulētajā tirgū vismaz divus gadus pirms dibināšanas līguma parakstīšanas vai lēmuma par pamatkapitāla palielināšanu pieņemšanas brīža, atzinumu par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu var sniegt tie dibinātāji vai dalībnieki, kuri izdara attiecīgo mantisko ieguldījumu. (3) Mantiskais ieguldījums novērtējams pēc attiecīgās lietas vai tiesības parastās vērtības. (31) Ja pamatkapitālu novērtē šā panta 2.1 daļā noteiktajā kārtībā, pārvedamo vērtspapīru un naudas tirgus instrumentu vērtību nosaka pēc vidējās svērtās cenas regulētajā tirgū sešu mēnešu periodā pirms novērtējuma. (32) Atzinums par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu ir spēkā sešus mēnešus no tā sastādīšanas dienas. Atzinumam par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu ir jābūt spēkā arī dienā, kad tiek parakstīts dibināšanas līgums vai pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu. (33) Valdei ir pienākums nodrošināt mantiskā ieguldījuma pārvērtēšanu saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem, ja atklājas apstākļi, kas samazinātu mantiskā ieguldījuma vērtību līdz brīdim, kad pieteikums par sabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā vai pieteikums par pamatkapitāla palielināšanu tiks iesniegts komercreģistra iestādei. (34) Ja valde nenodrošina mantiskā ieguldījuma pārvērtēšanu šā panta 3.3 daļā minētajā gadījumā, dalībniekiem, kuri dienā, kad tiek pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu, pārstāv vismaz vienu divdesmito daļu no pamatkapitāla, līdz dienai, kad komercreģistra iestādei tiks iesniegts pieteikums par pamatkapitāla palielināšanu, ir tiesības prasīt mantiskā ieguldījuma pārvērtēšanu saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem. (4) Atzinumā par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu ietver katra ieguldījuma priekšmeta aprakstu, vērtību, norāda mantas piederību un katra ieguldījuma novērtēšanā izmantotās metodes un ietver atzinumu par mantiskā ieguldījuma priekšmeta atbilstību sabiedrības komercdarbības veidiem. Ja vērtēšanu izdara dibinātāji vai dalībnieki, mantiskā ieguldījuma novērtēšanas metodes nav jānorāda. Dibinātāju vai dalībnieku sastādītajā atzinumā par šā panta 2.1 daļā minētā mantiskā ieguldījuma novērtēšanu papildus norāda informāciju, kas izmantota par pamatu mantiskā ieguldījuma vērtības noteikšanai. (5) Akciju sabiedrība komercreģistra iestādei iesniegto atzinumu par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". (6) Par zaudējumiem, kas nodarīti ar nepareizu mantiskā ieguldījuma novērtējumu, atbild solidāri personas, kuras veikušas novērtēšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002., 22.04.2004., 24.04.2008. un 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010. Pirmās daļas jaunā redakcija un 1.1 daļa par mantisko ieguldījumu vērtētāju saraksta vešanu stājas spēkā 01.07.2010. Sk. Pārejas noteikumu 22.punktu)

155.pants. Daļas apmaksa (1) Dibinātājam vai dalībniekam ir pienākums apmaksāt daļu atbilstoši tās nominālvērtībai. (2) Pamatkapitāla palielināšanas noteikumos var paredzēt, ka pamatkapitāla palielināšanas gadījumā dalībniekam papildus nominālvērtībai jāapmaksā arī daļas uzcenojums. Daļas uzcenojumu norāda pamatkapitāla palielināšanas noteikumos, un tas nav ieskaitāms pamatkapitālā.

156.pants. Daļas apmaksas termiņa neievērošanas sekas (1) Ja persona dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādītajā daļas pilnās apmaksas termiņā neapmaksā pilnu parakstītās daļas cenu, valde šai personai pienācīgā kārtā rakstveidā paziņo par to. Paziņojumā norāda valdes noteikto atkārtoto daļas pilnas apmaksas termiņu, kurš nedrīkst būt īsāks par 15 dienām un garāks par 30 dienām no paziņojuma nosūtīšanas dienas. (2) Ja persona neapmaksā daļu šā panta pirmajā daļā minētajā valdes noteiktajā termiņā, tā zaudē tiesības uz šo daļu, kura pāriet sabiedrībai. Kad daļas jaunais ieguvējs samaksājis tās pārdošanas cenu, sabiedrība ietur vienu piektdaļu no pārdošanas cenas un atlikušo summu izmaksā attiecīgajam dalībniekam. (3) Pamatkapitāla palielināšanas noteikumos var paredzēt, ka daļu pilnas cenas neapmaksāšanas gadījumā dalībniekam paliek daļu skaits, kas ir proporcionāls viņa samaksātajai summai, ja statūtos tas ir paredzēts. (4) Ja summa, ko iegūst sabiedrība, pārdodot šā panta otrajā daļā minētajā kārtībā iegūto daļu, ir mazāka par summu, ko jau samaksājis pirmais daļas ieguvējs, sabiedrība var prasīt starpību no pirmā daļas ieguvēja. (5) Dibināšanas līgumā, kā arī statūtos var noteikt līgumsodu par daļas apmaksas termiņa neievērošanu. Šā panta otrajā daļā minētā ieturamā summa nav uzskatāma par līgumsodu šīs daļas izpratnē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

157.pants. Vairāku personu tiesības uz daļu (1) Sabiedrībā viena daļa var piederēt vairākām personām kopīgi. Šīs personas no daļas izrietošās tiesības var izmantot, tikai ieceļot kopīgu pārstāvi. (2) Ieceltais pārstāvis ierakstāms sabiedrības dalībnieku reģistrā. (3) Personas, kurām kopīgi pieder viena daļa sabiedrībā, atbild solidāri par saistībām, kas izriet no šīs daļas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

158.pants. Obligātā rezerve

(Izslēgts ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

159.pants. Obligātās rezerves izlietošana

(Izslēgts ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

160.pants. Citas rezerves

(Izslēgts ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

161.pants. Dividendes (1) (Izslēgta ar 14.02.2002. likumu.) (11) Dividendes nosaka ar dalībnieku sapulces lēmumu. (2) Dividendes izmaksā dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai. (3) Dividendes aprēķināmas un izmaksājamas par pilnībā apmaksātām daļām. (4) Dividendes nedrīkst noteikt, aprēķināt un izmaksāt, ja no gada pārskata izriet, ka sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par pamatkapitālu. (5) Dalībniekiem dividendes nosakāmas un aprēķināmas reizi gadā. Dividendes izmaksājamas tikai naudā, pamatojoties uz lēmumu par peļņas sadali. (6) Dividendes, kas nav izņemtas 10 gadu laikā, pāriet sabiedrības īpašumā, izņemot gadījumus, kad atbilstoši likumam noilgums uzskatāms par pārtrauktu vai apturētu. Par laikā neizņemtajām dividendēm, ja tas noticis dalībnieka vainas dēļ, procentus nemaksā. (7) Sabiedrības dalībnieku lēmums par to, ka dividendes kaut uz laiku atstājamas sabiedrības rīcībā, nav spēkā. (8) Sabiedrība nevar atprasīt no dalībnieka saņemtās dividendes, izņemot šā likuma 162.pantā minētos gadījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. un 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

162.pants. Nepamatoti izmaksāto summu atdošana (1) Ja personai izmaksāta dividende, uz kuru vai uz kuras daļu tai nebija tiesību, un šī persona dividendes saņemšanas brīdī zināja vai tai vajadzēja zināt, ka izmaksa nav pamatota, tai ir pienākums nepamatoti iegūto summu atdot sabiedrībai. (2) Citas nepamatoti izmaksātās summas, ko dalībnieks no sabiedrības ieguvis labā ticībā, viņam ir pienākums atmaksāt pēc tam, kad viņam kļuvis zināms, ka izmaksa nav pamatota. Nepamatoti izmaksātās summas, kuras dalībnieks no sabiedrības ieguvis ļaunā nolūkā vai aiz rupjas neuzmanības, viņam ir pienākums atdot sabiedrībai. Šādā gadījumā dalībniekam jāatlīdzina zaudējumi, kas radušies sabiedrībai šīs nepamatotās izmaksas rezultātā.

4.nodaļa Atbildība

163.pants. Atbildība par saistībām, kuras radušās pirms sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā (1) Dibinātājs, kurš dibināmās sabiedrības vārdā rīkojies pirms sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā, atbild par saistībām, kas izriet no šīs rīcības. Vairāku dibinātāju rīcības gadījumā šie dibinātāji atbild solidāri. (2) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta pirmās daļas noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām. (3) Šā panta pirmajā daļā minētās saistības pāriet sabiedrībai, ja sabiedrības valde vai dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu divdesmitdaļu pamatkapitāla, triju mēnešu laikā pēc sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā neceļ iebildumus pret šo saistību pāreju sabiedrībai. Ja šādi iebildumi ir celti, jautājumu par saistību pāreju izlemj dalībnieku sapulce. Saistību pāreja sabiedrībai neierobežo tās tiesības prasīt no dibinātājiem saistību izpildi. (4) Ja sabiedrības kreditoru prasījumu apmierināšanai sabiedrības mantas nepietiek, dibinātāji atbild solidāri kreditoriem par sabiedrības saistībām tā sabiedrības mantas samazinājuma apjomā, kāds radies no saistībām, kuras uzņēmusies dibināmā sabiedrība. Šādi prasījumi noilgst triju gadu laikā no dienas, kad sabiedrība ierakstīta komercreģistrā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

164.pants. Mantas iegūšana no dibinātājiem un dalībniekiem

(Izslēgts ar 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

165.pants. Atbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu (1) Sabiedrības dibinātāji solidāri atbild sabiedrībai par tādu nepatiesu ziņu rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, kuras sniegtas līdz sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā. (2) Valdes locekļi solidāri atbild sabiedrībai par tādu nepatiesu ziņu rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, kuras sniegtas pēc sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā. (3) Par nepatiesu ziņu sniegšanu komercreģistram attiecīgās personas saucamas pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

166.pants. Dibinātāju atbildība (1) Dibinātāji atbild solidāri sabiedrībai un trešajām personām par zaudējumiem, kas nodarīti sabiedrības dibināšanas laikā pašu dibinātāju ļaunprātīgas vai nolaidīgas rīcības rezultātā. (2) Rīcība, kura ir pretrunā ar likumu vai dibināšanas līgumu, jebkurā gadījumā uzskatāma par ļaunprātīgu. (3) Dibinātāji atbild solidāri sabiedrībai par iztrūkumu, kurš radies, ja kāda persona nespēj izpildīt daļu apmaksas saistības, gadījumos, kad šie dibinātāji, pieņemot šo personu līdzdalībā, zināja vai tiem vajadzēja zināt par šīs personas nespēju izpildīt saistības. (4) Šā panta noteikumi nekādā veidā neierobežo atbildību, kas noteikta šā likuma 163.pantā. (5) Šajā pantā minētie prasījumi noilgst piecu gadu laikā no dienas, kad sabiedrība ierakstīta komercreģistrā.

167.pants. Trešo personu atbildība par dibināšanas procesa pārkāpumiem (1) Persona, kura sekmējusi dibinātāju ļaunprātīgu vai nolaidīgu rīcību vai līdzdarbojusies tajā, atbild solidāri ar vainīgajiem dibinātājiem, ja tā zinājusi vai tai vajadzēja zināt šādas rīcības ļaunprātīgo vai nolaidīgo raksturu. (2) Ar dibinātājiem solidāri atbild arī persona, uz kuras rēķina dibinātājs ir uzņēmies daļu apmaksas saistību. Šī persona nevar atsaukties uz tādu apstākļu nezināšanu, kurus dibinātājs zinājis vai par kuriem tam bija jāzina. (3) Šajā pantā minētie prasījumi noilgst piecu gadu laikā no dienas, kad sabiedrība ierakstīta komercreģistrā.

168.pants. Atbildība par sabiedrības institūcijas locekļu, prokūristu un komercpilnvarnieku ietekmēšanu (1) Persona, kura ar ļaunu nolūku panāk to, ka valdes vai padomes loceklis, prokūrists vai komercpilnvarnieks rīkojas pretēji sabiedrības vai tās dalībnieku interesēm, atbild sabiedrībai par šādas rīcības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem. (2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā ir pamats valdes vai padomes locekļa saukšanai pie atbildības saskaņā ar šā likuma 169.pantu, viņš atbild solidāri ar personu, kura izmantojusi savu ietekmi. Ja ir pamats saukt pie atbildības prokūristu vai komercpilnvarnieku, viņi atbild solidāri ar personu, kura izmantojusi savu ietekmi. (3) Valdes loceklis, padomes loceklis, prokūrists vai komercpilnvarnieks neatbild saskaņā ar šā panta otro daļu, ja pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks. (4) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi nav piemērojami, ja ietekme īstenota: 1) izmantojot balsstiesības dalībnieku sapulcē; 2) tiesīgi izmantojot izšķirošo ietekmi saskaņā ar Koncernu likumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. un 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

169.pants. Valdes un padomes locekļu atbildība (1) Valdes un padomes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam. (2) Valdes un padomes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, ko tie nodarījuši sabiedrībai. (3) Valdes un padomes loceklis neatbild saskaņā ar šā panta otro daļu, ja pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks. (4) Valdes un padomes loceklis neatbild par sabiedrībai nodarīto zaudējumu, ja viņš rīkojies labā ticībā dalībnieku sapulces likumīga lēmuma ietvaros. Tas, ka padome apstiprinājusi valdes rīcību, neizslēdz valdes locekļu atbildību sabiedrības priekšā.

(14.02.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

170.pants. Kreditora prasība sabiedrības labā (1) Sabiedrības kreditors, kurš nevar panākt sava prasījuma apmierināšanu no sabiedrības, var celt prasību sabiedrības labā pret šā likuma 166. — 169.pantā minētajām personām, kuras nodarījušas zaudējumus sabiedrībai un nav tos atlīdzinājušas. (2) Sabiedrības kreditoriem ir tiesības celt prasību, un šīs tiesības nav ierobežotas arī gadījumos, ja: 1) sabiedrība ir atteikusies no prasības pret vainīgo personu; 2) ir noslēgts izlīgums; 3) zaudējums nodarīts, pildot dalībnieku sapulces vai padomes lēmumu. (3) Šajā pantā minētās prasības var celt piecu gadu laikā no prasības tiesību rašanās dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

171.pants. Konkurences aizliegums attiecībā uz sabiedrības valdes locekļiem (1) Valdes loceklis bez padomes piekrišanas, bet, ja tāda nav izveidota, — bez dalībnieku sapulces piekrišanas nedrīkst: 1) būt par komplementāru personālsabiedrībā vai dalībnieku ar papildu atbildību kapitālsabiedrībā, kas darbojas sabiedrības komercdarbības jomā; 2) savā vai trešās personas vārdā vai labā slēgt darījumus sabiedrības komercdarbības jomā; 3) būt par citas sabiedrības valdes locekli, kura darbojas sabiedrības komercdarbības jomā, izņemot gadījumus, kad sabiedrība ar šo citu sabiedrību ietilpst vienā koncernā. (2) Ja sabiedrības valdes loceklis pārkāpj šā panta pirmās daļas noteikumus, sabiedrībai ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību vai attiecīgo darījumu atzīšanu par tādiem, kas noslēgti sabiedrības vārdā, un gūtā ienākuma vai prasījuma tiesību uz to nodošanu sabiedrībai. (3) Šā panta otrajā daļā minētie prasījumi noilgst triju mēnešu laikā no dienas, kad pārējie valdes locekļi vai padomes (ja tāda ir izveidota) locekļi ir uzzinājuši par konkurences aizlieguma pārkāpumu, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

172.pants. Sabiedrības prasību celšana (1) Prasību pret dibinātājiem, valdes vai padomes locekļiem vai revidentu sabiedrība ceļ, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurš pieņemts ar klātesošo vienkāršu balsu vairākumu. Statūtos prasības celšanai nedrīkst noteikt lielāku balsu vairākumu. (2) Sabiedrībai ir pienākums celt prasību pret šā panta pirmajā daļā minētajām personām arī tad, ja to pieprasa dalībnieku mazākums, kurš kopā pārstāv ne mazāk par vienu divdesmitdaļu no pamatkapitāla vai kura līdzdalība sabiedrības pamatkapitālā nav mazāka par 50 000 latu. Dalībnieku mazākuma pieprasījumu iesniedz sabiedrības institūcijai, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības celt prasību, bet, ja šī institūcija viena mēneša laikā neceļ prasību tiesā, dalībnieku mazākums šā panta sestajā daļā noteiktajā termiņā var celt prasību bez šīs institūcijas starpniecības. (3) Sabiedrības prasību pret valdes locekli ceļ un uztur padome. Ja sabiedrībai nav padomes, dalībnieku sapulce, kura pieņem lēmumu par prasības celšanu pret valdes locekļiem, prasības celšanai un uzturēšanai ievēlē vienu vai vairākus sabiedrības pārstāvjus. (4) Sabiedrības prasību pret dibinātājiem, padomi un revidentu ceļ un uztur valde, ja dalībnieku sapulce nelemj citādi. (5) Ja prasības celšanu pieprasa dalībnieku mazākums, tiesa tā izraudzītās personas pielaiž par sabiedrības pārstāvjiem lietas izskatīšanā, ja tam ir svarīgs iemesls. Par svarīgu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāms šā panta otrajā daļā minētais gadījums, kad attiecīgā institūcija, neņemot vērā dalībnieku mazākuma pieprasījumu, neceļ prasību tiesā. (6) Prasība ceļama tiesā triju mēnešu laikā no dienas, kad dalībnieku sapulce pieņēmusi lēmumu par prasības celšanu vai kad saņemts dalībnieku mazākuma pieprasījums. Prasībai pievieno attiecīgi apliecinātu sapulces protokola izrakstu. Dalībnieku mazākumam, ceļot prasību tiesā, ir pienākums pievienot pierādījumus par to, ka šie dalībnieki pārstāv ne mazāk par vienu divdesmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla vai viņu līdzdalība sabiedrības pamatkapitālā nav mazāka par 50 000 latu, kā arī attiecīgu dalībnieku mazākuma pilnvarojumu. (7) Par zaudējumiem, kas sabiedrībai radušies nepamatotas prasības dēļ, atbild solidāri tie par prasības celšanu balsojušie dalībnieki vai dalībnieku mazākums, kuru rīcībā konstatēts ļauns nolūks vai rupja neuzmanība. (8) (Izslēgta ar 14.02.2002. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

173.pants. Atbrīvošana no atbildības (1) Dalībnieku sapulce var atbrīvot valdes vai padomes locekļus no atbildības vai pieņemt lēmumu par izlīguma slēgšanu tikai par viņu faktiski veiktu konkrētu dalībnieku sapulcē atklātu rīcību, kuras rezultātā sabiedrībai nodarīts zaudējums. (2) Dalībnieku sapulces lēmums par valdes vai padomes locekļu atbrīvošanu no atbildības vai par izlīguma slēgšanu neierobežo dalībnieku mazākuma tiesības celt prasību saskaņā ar šā likuma 172.panta otrās daļas noteikumiem. (3) Dalībnieku sapulces lēmums par gada pārskata apstiprināšanu pats par sevi neatbrīvo valdes un padomes locekļus no atbildības par viņu rīcību attiecīgajā pārskata periodā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

5.nodaļa Sabiedrības gada pārskats un peļņas sadale

174.pants. Sabiedrības pārskats (1) Pēc pārskata gada beigām valde sastāda un paraksta sabiedrības gada pārskatu un nekavējoties iesniedz to revidentam un padomei (ja tāda ir izveidota). (2) Pēc revidenta atzinuma un padomes ziņojuma saņemšanas valde sasauc dalībnieku sapulci. (3) Ja sabiedrībai nav padomes, valde sasauc dalībnieku sapulci pēc revidenta atzinuma saņemšanas. (4) Gada pārskats, revidenta atzinums un padomes ziņojums kopā ar paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu nosūtāms visiem dalībniekiem vai izsludināms saskaņā ar šā likuma 214. un 273.panta noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

175.pants. Padomes ziņojums dalībnieku sapulcei (1) Ja sabiedrībai ir padome, tā izskata valdes iesniegto gada pārskatu, priekšlikumus par peļņas izlietošanu un sastāda par to rakstveida ziņojumu, kuru pievieno gada pārskatam. (2) Ziņojumā iekļauj arī: 1) sabiedrības darbības un finansiālā stāvokļa izvērtējumu; 2) valdes darbības izvērtējumu; 3) pārskatu par padomes darbību pārskata periodā; 4) priekšlikumus par sabiedrības darbības uzlabošanu, ja tas ir nepieciešams.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

176.pants. Revidents (1) Sabiedrības gada pārskatu pārbauda un atzinumu par to sniedz dalībnieku sapulcē ievēlēts zvērināts revidents, ja to paredz likums. Citos gadījumos gada pārskatu pārbauda un atzinumu par to sniedz revidents, ja to paredz statūti vai dalībnieku sapulces lēmums. (2) Šā likuma normas par revidenta atzinumu par gada pārskatu ir piemērojamas, ja sabiedrībā saskaņā ar šā panta pirmo daļu revidents ir paredzēts. (3) (Izslēgta ar 16.03.2006. likumu.) (4) Par revidentu nevar būt pašas sabiedrības dalībnieks, valdes vai padomes loceklis, kā arī persona, kura ir citādi ieinteresēta sabiedrības komercdarbībā. Ja sabiedrība ietilpst koncernā, par revidentu nevar būt arī persona, kas ir valdes vai padomes loceklis atkarīgajā sabiedrībā vai valdošajā uzņēmumā. (5) Valde, padome vai dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu desmitdaļu no pamatkapitāla, var dalībnieku sapulcē vai ne vēlāk kā divus mēnešus pēc dalībnieku sapulces celt motivētus iebildumus pret ievēlēto revidentu. Dalībnieku sapulcē celtos iebildumus nekavējoties izšķir pati sapulce, bet, ja iebildumi celti vēlāk, strīdīgo jautājumu izšķir dalībnieku sapulce, kas sasaucama ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tam, kad iebildumus saņēmusi valde. Ja iebildumi tiek noraidīti, iebildumus cēlušajiem dalībniekiem, kas pārstāv ne mazāk par vienu desmitdaļu no pamatkapitāla, ir tiesības uz sava rēķina pieaicināt citu revidentu. Pieaicinot citu revidentu, ievēlētā revidenta statuss un tiesību apjoms nemainās. (6) Šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā pieaicinātajam revidentam ir tādas pašas tiesības kā ievēlētajam revidentam, un uz viņu attiecināmi tie paši likuma noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. un 16.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2006.)

177.pants. Revidenta pienākumi un tiesības Revidenta pienākumus un tiesības nosaka attiecīgi likumi.

178.pants. Revidenta atbildība (1) Revidents atbild sabiedrībai un trešajām personām par viņa vainas dēļ nodarītajiem zaudējumiem. (2) Revidents neatbild par sabiedrības pārvaldes institūciju pārkāpumu rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, izņemot gadījumus, kad viņš par šiem pārkāpumiem zinājis vai viņam par tiem vajadzēja zināt, bet viņš nav tos norādījis atzinumā. (3) Ja revidentam iestājas atbildība saskaņā ar šā panta otrās daļas noteikumiem, viņš atbild solidāri ar attiecīgās pārvaldes institūcijas locekļiem.

179.pants. Sabiedrības gada pārskata apstiprināšana (1) Sabiedrības gada pārskatu apstiprina dalībnieku sapulce, kuru sasauc valde pēc revidenta atzinuma saņemšanas, bet, ja sabiedrībai ir padome, — arī pēc padomes ziņojuma saņemšanas. (2) Sabiedrības gada pārskata apstiprināšanu dalībnieku sapulcē atliek, ja šā likuma 176.panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā pieaicinātā revidenta atzinums atšķiras no ievēlētā revidenta atzinuma. (3) Sabiedrības gada pārskata apstiprināšanu dalībnieku sapulcē atliek, ja to, apstrīdot atsevišķu gada pārskata posteņu pareizību, pieprasa dalībnieki, kuri pārstāv vismaz vienu desmitdaļu no pamatkapitāla. (4) Ja gada pārskata apstiprināšana atlikta šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā, nākamajā dalībnieku sapulcē, kuras darba kārtībā paredzēta tā paša gada pārskata apstiprināšana, dalībnieku mazākums var pieprasīt vēlreiz atlikt gada pārskata apstiprināšanu tikai tad, ja konstatēti jauni apstākļi, kas ir šķērslis gada pārskata apstiprināšanai.

180.pants. Sabiedrības peļņas izlietošana (1) Valde sagatavo un iesniedz kārtējai dalībnieku sapulcei priekšlikumu par peļņas izlietošanu. (2) Priekšlikumu par peļņas izlietošanu nosūta dalībniekiem kopā ar paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu un gada pārskatu vai izsludina saskaņā ar šā likuma 273.panta noteikumiem. (3) Priekšlikumā norāda: 1) sabiedrības tīrās peļņas apmēru; 2) (izslēgts ar 14.02.2002. likumu); 3) (izslēgts ar 14.02.2002. likumu); 4) dividendēs izmaksājamo tīrās peļņas daļu; 5) peļņas izlietošanu citiem mērķiem. (4) Dalībnieku sapulce lemj par peļņas izlietošanu pēc sabiedrības gada pārskata apstiprināšanas. (5) (Izslēgta ar 14.02.2002. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

181.pants. Gada pārskata iesniegšana komercreģistra iestādei

(Izslēgts ar 24.04.2008. likumu; grozījums par panta izslēgšanu stājas spēkā 01.07.2008. Sk. Pārejas noteikumu 10.punktu.)

182.pants. Sabiedrības naudas līdzekļu izmaksa dalībniekiem (1) Sabiedrība drīkst izdarīt izmaksas dalībniekiem tikai tad, ja tiek izmaksātas dividendes vai samazināts pamatkapitāls vai ja sabiedrība tiek likvidēta un tās manta sadalīta starp dalībniekiem. (2) Dalībniekiem izdarītās izmaksas, kas nav minētas šā panta pirmajā daļā, uzskatāmas par nepamatotām. Par sabiedrības līdzekļu nepamatotu izmaksu uzskatāmi arī gadījumi, kad dalībnieks bez maksas izmanto sabiedrības mantu, kad dalībniekam par sabiedrībai sniegtajiem pakalpojumiem izmaksā augstāku atlīdzību, nekā noteikts līgumā, vai kad sabiedrība pērk no dalībnieka mantu par paaugstinātu cenu. (3) Dalībniekiem nedrīkst izdarīt izmaksas, ja sabiedrības pašu kapitāls pārskata gada noslēgšanas brīdī ir mazāks vai šādu izmaksu rezultātā kļūtu mazāks par sabiedrības pamatkapitāla apmēru. Šis nosacījums neattiecas uz gadījumiem, kad sabiedrība tiek likvidēta. (4) Šā panta pirmajā un trešajā daļā minētās saistības neattiecas uz izmaksām dalībniekiem, pret kuriem saistības radušās citādi, nevis no dalības sabiedrībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. un 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

183.pants. Sabiedrības iekšējā revīzija (1) Lēmumu par sabiedrības darbības iekšējās revīzijas veikšanu jautājumos, kas saistīti ar sabiedrības darbību un tās mantisko stāvokli, pieņem dalībnieki vai valde, bet, ja sabiedrībai ir padome, šādu lēmumu var pieņemt arī padome. (2) Dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu divdesmitdaļu sabiedrības pamatkapitāla, var pieprasīt iekšējās revīzijas veikšanu, ja tam ir svarīgs iemesls. (3) Ja valde nepiekrīt iekšējās revīzijas veikšanai, tā nekavējoties sasauc dalībnieku sapulci, iekļaujot tās darba kārtībā jautājumu par iekšējās revīzijas veikšanu. Ja dalībnieku sapulce noraida pieprasījumu, dalībnieku mazākums, kas pārstāv ne mazāk kā vienu divdesmitdaļu no pamatkapitāla, iekšējās revīzijas veikšanai var ievēlēt zvērinātu revidentu. (4) Iekšējā revīzija veicama uz sabiedrības rēķina. Ja revidentu ir pieaicinājuši paši dalībnieki, šāda iekšējā revīzija veicama uz šo dalībnieku rēķina. (5) Revidents par iekšējās revīzijas rezultātiem sastāda atzinumu, kuru iesniedz sabiedrības institūcijai, kas pieņēmusi lēmumu par iekšējās revīzijas veikšanu, vai dalībnieku mazākumam un valdei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002., 16.03.2006. un 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

184.pants. Sabiedrības kontrolieris (1) Dalībnieki sabiedrības iekšējās revīzijas un kontroles veikšanai var ievēlēt vienu vai vairākus sabiedrības kontrolierus, nosakot viņiem atlīdzību. (2) Sabiedrības kontrolieri ievēlē uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus. (3) Sabiedrības kontrolieris pārbauda sabiedrības darbību, kā arī gadījumos, kad to pieprasa dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu desmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla, veic sabiedrības gada pārskata pārbaudi, ja viņu ir pieaicinājis dalībnieku mazākums saskaņā ar šā likuma 176.panta piektās daļas noteikumiem. (4) Sabiedrības kontrolierim ir tiesības pieprasīt, lai valde pieaicina ekspertus, ja tam ir svarīgs iemesls. (5) Uz sabiedrības kontrolieri attiecināmi šā likuma 177. un 178.panta noteikumi.

XII SADAĻA SABIEDRĪBA AR IEROBEŽOTU ATBILDĪBU

1.nodaļa Pamatkapitāls un daļa

185.pants. Pamatkapitāla lielums Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk šīs sadaļas ietvaros — sabiedrība) minimālais pamatkapitāla lielums ir 2000 latu.

185.1 pants. Īpašie noteikumi attiecībā uz pamatkapitāla lielumu (1) Sabiedrības pamatkapitāls var būt mazāks par šā likuma 185.pantā noteikto minimālo pamatkapitāla lielumu, ja sabiedrība atbilst visām šādām pazīmēm: 1) sabiedrības dibinātāji ir fiziskās personas, un to maksimālais skaits ir pieci; 2) sabiedrības dalībnieki ir fiziskās personas, un to maksimālais skaits ir pieci; 3) sabiedrības valdes sastāvā ir viens vai vairāki locekļi, un viņi visi ir sabiedrības dalībnieki; 4) katrs sabiedrības dalībnieks ir tikai vienas tādas sabiedrības dalībnieks, kuras pamatkapitāls ir mazāks par šā likuma 185.pantā noteikto. (2) Ja sabiedrības pamatkapitāls ir mazāks par šā likuma 185.pantā noteikto, tā katru gadu veido obligāto rezervi, izdarot atskaitījumus vismaz 25 procentu apmērā no pārskata gada tīrās peļņas. (3) Obligāto rezervi, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, var izmantot: 1) pamatkapitāla palielināšanai; 2) pārskata gada zaudējumu segšanai, ja tie nav segti no iepriekšējā pārskata gada peļņas; 3) iepriekšējā pārskata gada zaudējumu segšanai, ja tie nav segti no pārskata gada peļņas. (4) Ja sabiedrības pamatkapitāls ir mazāks par šā likuma 185.pantā noteikto, tās valde priekšlikumā par sabiedrības peļņas izlietošanu papildus šā likuma 180.panta trešajā daļā minētajām ziņām norāda obligātās rezerves veidošanai izdarāmo atskaitījumu apmēru. (5) Ja sabiedrības pamatkapitāls ir mazāks par šā likuma 185.pantā noteikto, sabiedrība var izmaksāt dividendēs to tīrās peļņas daļu, kura paliek pēc atskaitījumiem obligātajā rezervē. (6) Ja sabiedrības pamatkapitāls ir mazāks par šā likuma 185.pantā noteikto un tā neatbilst kādai no šā panta pirmās daļas 2., 3. vai 4.punktā minētajām pazīmēm, sabiedrībai ir pienākums triju mēnešu laikā no brīža, kad rodas neatbilstība attiecīgajai pazīmei, palielināt pamatkapitālu līdz šā likuma 185.pantā noteiktajam apmēram. (7) Ja sabiedrības pamatkapitāls ir mazāks par šā likuma 185.pantā noteikto un ir pasludināts šīs sabiedrības maksātnespējas process, tās dalībnieki solidāri atbild par sabiedrības saistībām, kuru kopējais apmērs nepārsniedz šā likuma 185.pantā noteiktā pamatkapitāla apmēra un dibinātāju apmaksātā pamatkapitāla apmēra starpību.

(15.04.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

186.pants. Daļa (1) Daļas nominālvērtību nosaka sabiedrības statūtos un izsaka veselos latos. Visām daļām ir vienāda nominālvērtība. (2) Daļa nav dalāma. (3) Daļa dod dalībniekam tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, peļņas sadalē un sabiedrības mantas sadalē sabiedrības likvidācijas gadījumā, kā arī citas likumā un statūtos paredzētās tiesības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. un 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

187.pants. Daļu uzskaite (1) Daļu uzskaitei sabiedrība ved dalībnieku reģistru. (2) Sabiedrības dalībnieku reģistrā ieraksta šādas ziņas: 1) fiziskajām personām — dalībnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi) un dzīvesvietu, bet juridiskajām personām — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi; 2) daļas nominālvērtību; 3) katram dalībniekam piederošo daļu skaitu; 4) datumu, kad dalībnieks veicis daļu apmaksu pilnā apmērā, vai, ja notikusi pamatkapitāla palielināšana, — arī daļu apmaksas termiņu. (3) Sākotnējie ieraksti sabiedrības dalībnieku reģistrā izdarāmi saskaņā ar ziņām, kuras norādītas dibināšanas līgumā. (4) Turpmākie ieraksti sabiedrības dalībnieku reģistrā izdarāmi ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad valde saņēmusi informāciju par notikušajām izmaiņām šā panta otrajā daļā minētajās ziņās. (5) Ierakstu sabiedrības dalībnieku reģistrā ar savu parakstu apliecina valdes priekšsēdētājs vai valdes pilnvarots valdes loceklis. (6) Par izmaiņām sabiedrības dalībnieku reģistra ierakstos valde iesniedz komercreģistra iestādei precizētu dalībnieku reģistra eksemplāru. Ja daļas tiek atsavinātas, dalībnieku reģistra eksemplāru paraksta arī daļu atsavinātājs un daļu ieguvējs vai arī tam pievieno citus pierādījumus, kas apliecina daļu pāreju. (7) Ar sabiedrības dalībnieku reģistru ir tiesīgi iepazīties dalībnieki, valdes un padomes locekļi, revidents, kā arī kompetentas publiskas iestādes. (8) Dalībniekam ir tiesības saņemt valdes priekšsēdētāja vai valdes pilnvarota valdes locekļa apliecinātu sabiedrības dalībnieku reģistra izrakstu par sev piederošām daļām sabiedrībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004., 24.04.2008. un 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

188.pants. Daļas atsavināšana (1) Dalībnieks var atsavināt sev piederošu daļu, patstāvīgi nosakot tās vērtību. (2) Dāvināt, mainīt vai citādi atsavināt daļu (izņemot pārdošanu) dalībnieks var tikai ar dalībnieku lēmumā izteiktu piekrišanu. (3) Atsavināt var tikai pilnībā apmaksātu daļu. (4) Sabiedrības statūtos var paredzēt daļu atsavināšanas kārtību, kas atšķiras no šā panta trešās daļas, kā arī šā likuma 189.panta pirmās daļas noteikumiem. Ierobežot dalībnieka tiesības pārdot viņam piederošu daļu var tikai ar attiecīgā dalībnieka nepārprotamu rakstveida piekrišanu. (5) (Izslēgta ar 14.02.2002. likumu.) (6) Daļas ieguvējs paziņo par daļas iegūšanu sabiedrībai, iesniedzot atsavinātāja un ieguvēja kopīgu pieteikumu vai darījuma aktu. Par to tiek izdarīts ieraksts dalībnieku reģistrā saskaņā ar šā likuma 187.panta noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. un 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

189.pants. Dalībnieku pirmpirkuma tiesības (1) Ja sabiedrības dalībnieks pārdod sev piederošu daļu, pārējiem dalībniekiem ir pirmpirkuma tiesības. Pirmpirkuma tiesību izlietošanas termiņš ir viens mēnesis no dienas, kad paziņojums par pārdošanu iesniegts valdei. Dalībnieks var rakstveidā atteikties no pirmpirkuma tiesībām pirms noteiktā termiņa beigām. (11) Valdei ir pienākums pēc paziņojuma par daļas pārdošanu saņemšanas nekavējoties to darīt zināmu katram dalībniekam. (2) Ja divi vai vairāki dalībnieki vēlas izmantot pirmpirkuma tiesības un pārdodamo daļu skaits ir pietiekams, tās sadala starp šiem dalībniekiem proporcionāli viņiem piederošajām daļām. (3) Ja divi vai vairāki dalībnieki vēlas izmantot pirmpirkuma tiesības, bet pārdodamo daļu skaits nav pietiekams, lai tās sadalītu proporcionāli, valde starp šiem dalībniekiem rīko slēgtu izsoli uz atlikušajām daļām, kuras nevar proporcionāli sadalīt.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. un 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

190.pants. Daļas ieķīlāšana Daļu var ieķīlāt pēc komercķīlas noteikumiem, ja statūtos nav aizliegta daļas apgrūtināšana.

191.pants. Daļas mantošana (1) Dalībnieka nāves gadījumā viņam piederošā daļa pāriet mantojumā viņa mantiniekiem, ja statūtos nav noteikts, ka daļa pāriet sabiedrībai. Ja statūtos paredzēts, ka mirušā dalībnieka daļa pāriet sabiedrībai, tad sabiedrībai ir pienākums izmaksāt mantiniekiem vai Civillikuma 416.pantā minētajā gadījumā — valstij atlīdzību atbilstoši tai likvidācijas kvotai, kuru saņemtu mirušais dalībnieks mantojuma atklāšanās brīdī. (2) Daļas, kurām nav mantinieku, piekrīt valstij. Valstij nav balsstiesību, un, nosakot pārstāvības normu, šīs daļas netiek ņemtas vērā. (3) Iegūtās daļas valsts piedāvā pārdošanai esošajiem sabiedrības dalībniekiem ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc to iegūšanas. Valsts vārdā šo daļu pārdošanu veic attiecīgā institūcija.

(14.02.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

192.pants. Savu daļu iegūšana (1) Sabiedrība nedrīkst iegūt savas daļas, izņemot gadījumus, kad tā šīs daļas iegūst: 1) mantošanas ceļā; 2) dalībnieka nāves gadījumā, ja statūtos paredzēts, ka mirušā dalībnieka daļas pāriet sabiedrībai; 3) dalībniekam rakstveidā atsakoties no savas daļas; 4) dalībniekam zaudējot tiesības uz neapmaksātu daļu; 5) ja dalībnieks tiek izslēgts no sabiedrības; 6) dalībnieka — juridiskās personas — izbeigšanās gadījumā, ja juridiskās personas daļu nav ieguvusi cita persona; 7) samazinot pamatkapitālu, izņemot daļas no apgrozības un tās dzēšot; 8) iegūstot citu uzņēmumu vai tā daļu; 9) bezatlīdzības darījuma rezultātā; 10) piedzenot savus prasījumus no trešajām personām; 11) reorganizācijas rezultātā, izmaksājot atlīdzību noteiktajos gadījumos. (2) Ja sabiedrība iegūst savu daļu, tai nav nekādu dalībnieka tiesību. Nosakot pārstāvības normu, šīs daļas netiek ņemtas vērā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. un 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

193.pants. Savu daļu atsavināšana (1) Sabiedrībai iegūtā sava daļa jāatsavina gada laikā no iegūšanas dienas. Šādā gadījumā attiecīgi piemērojami šā likuma 188.panta pirmās, otrās un ceturtās daļas noteikumi, kā arī 189.panta pirmās daļas noteikumi. (2) Ja sabiedrība savu daļu noteiktajā termiņā neatsavina, daļu dzēš, attiecīgi samazinot pamatkapitālu saskaņā ar šā likuma noteikumiem par pamatkapitāla samazināšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

194.pants. Dalībnieka tiesības uz informāciju Dalībniekam ir tiesības saņemt no valdes informāciju par sabiedrības darbību un iepazīties ar visiem sabiedrības dokumentiem. Šīs tiesības var ierobežot katrā konkrētajā gadījumā ar dalībnieku sapulces lēmumu, ja ir pamatotas aizdomas, ka dalībnieks iegūtās ziņas varētu izmantot pretēji sabiedrības mērķim, nodarot sabiedrībai vai ar to vienā koncernā ietilpstošajam subjektam, vai trešajām personām būtisku kaitējumu vai zaudējumus.

(14.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

195.pants. Dalībnieka izslēgšana (1) Tiesa var izslēgt dalībnieku no sabiedrības, pamatojoties uz sabiedrības prasību, ja viņš bez attaisnojoša iemesla nepilda savas saistības vai citādi nodarījis būtisku kaitējumu sabiedrības interesēm, vai nav izpildījis saistības, vai nav pārtraucis kaitējuma nodarīšanu pēc tam, kad no sabiedrības saņemts rakstveida brīdinājums. (2) Prasību par dalībnieka izslēgšanu var celt dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par pusi no sabiedrības pamatkapitāla, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits. (3) Dalībnieka izslēgšanas gadījumā viņa daļas pāriet sabiedrībai, kurai ir pienākums izmaksāt izslēgtajam dalībniekam viņa ieguldījumu, kuru nosaka atbilstoši šā likuma 156.panta otrās daļas noteikumiem.

2.nodaļa Pamatkapitāla izmaiņas

196.pants. Lēmums par pamatkapitāla izmaiņām (1) Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt, tikai pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurā noteikti pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumi. (2) Lēmums par pamatkapitāla izmaiņām ir pieņemts, ja par to nobalso klātesošie dalībnieki ar ne mazāk par divām trešdaļām balsu, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits. (3) Ja tiek pieņemts lēmums par pamatkapitāla izmaiņām, vienlaikus izdarāmi attiecīgi grozījumi statūtos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

197.pants. Pamatkapitāla palielināšana (1) Sabiedrības pamatkapitālu var palielināt: 1) esošajiem dalībniekiem vai uzņemtajiem jaunajiem dalībniekiem izdarot ieguldījumus sabiedrības pamatkapitālā un pretī saņemot attiecīgu jaunu daļu skaitu; 2) pēc gada pārskata vai saimnieciskās darbības pārskata par īsāku laika posmu nekā gads apstiprināšanas, palielinot esošo daļu nominālvērtību vai izlaižot jaunas daļas, pamatkapitālā daļēji vai pilnībā ieskaitot pozitīvo starpību starp pašu kapitālu un summu, ko veido pamatkapitāls un rezerves, kuras saskaņā ar likumu nedrīkst ieskaitīt pamatkapitāla palielināšanai. Jaunās daļas sadalāmas dalībniekiem proporcionāli viņiem piederošajām daļām. Saimnieciskās darbības pārskats sastādāms atbilstoši likuma prasībām par gada pārskata sastādīšanu; 3) palielinot esošo daļu nominālvērtību vai izlaižot jaunas daļas, pamatkapitālā daļēji vai pilnībā ieskaitot obligāto rezervi. Jaunās daļas sadalāmas dalībniekiem proporcionāli viņiem piederošajām daļām. (2) Pamatkapitālu drīkst palielināt tikai tad, kad pilnībā apmaksātas visas esošās daļas. (3) Ja jaunas daļas tiek iegūtas par cenu, kas pārsniedz daļas nominālvērtību saskaņā ar šā likuma 155.panta otrās daļas noteikumiem, starpība starp iegūšanas cenu un iegūtās daļas nominālvērtību netiek ieskaitīta pamatkapitālā. (4) Mantiskais ieguldījums pamatkapitāla palielināšanas gadījumā atļauts tikai tad, ja to paredz pamatkapitāla palielināšanas noteikumi. (5) (Izslēgta ar 14.02.2002. likumu.) (6) Dalībnieks, kas balsojis pret pamatkapitāla palielināšanu šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā veidā, ir tiesīgs divu mēnešu laikā no pamatkapitāla palielināšanas brīža pieprasīt, lai sabiedrība atpērk viņa daļas. (7) Atlīdzībai jābūt vienādai ar summu, kuru dalībnieks iegūtu, sadalot sabiedrības mantu likvidācijas gadījumā, ja tāda notiktu pamatkapitāla palielināšanas brīdī. No pamatkapitāla palielināšanas brīža sabiedrība maksā likumiskos procentus par paredzētajā apmērā un termiņā neizdarītajām atlīdzības izmaksām. (8) Attiecībā uz atlīdzību nepiemēro likumā noteiktos ierobežojumus par kārtību, kādā sabiedrība var iegūt savas daļas. (9) Ja sabiedrības dalībnieks, kurš balsojis pret pamatkapitāla palielināšanu šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā veidā, nepieprasa atlīdzību, viņš divu mēnešu laikā var atsavināt savas daļas neatkarīgi no statūtos vai likumā paredzētajiem ierobežojumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002., 16.03.2006., 24.04.2008. un 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

198.pants. Pamatkapitāla palielināšanas noteikumi (1) Ar lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu apstiprina pamatkapitāla palielināšanas noteikumus, kuros norāda: 1) pamatkapitāla palielināšanas veidu; 2) palielinātā pamatkapitāla lielumu un apmēru, par kādu tas palielināts; 3) jauno daļu skaitu; 4) daļas nominālvērtību; 5) daļas cenu, ja ir noteikts daļas uzcenojums; 6) daļu apmaksas veidu; 7) termiņu, kādā trešās personas iesniedz pieteikumus daļu iegūšanai, ja pamatkapitāls tiek palielināts, uzņemot jaunus dalībniekus; 8) jauno daļu apmaksas termiņu ar tādu aprēķinu, lai jaunā daļa būtu pilnīgi apmaksāta ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu; 9) termiņu, no kura jaunās daļas dod tiesības uz dividendi; 10) citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu. (2) Ja sabiedrības pamatkapitāls ir mazāks par šā likuma 185.pantā noteikto, jaunās daļas apmaksājamas tikai naudā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

199.pants. Dalībnieka pirmtiesības (1) Dalībniekam 15 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu, ir pirmtiesības iegūt jaunās daļas proporcionāli viņam piederošajām daļām. (2) Ja dalībnieks nav izmantojis pirmtiesības uz jauno daļu iegūšanu, 15 dienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām tās var iegūt tie dalībnieki, kuri ir izmantojuši šā panta pirmajā daļā minētās pirmtiesības. (3) Ja daļas, uz kurām dalībnieks nav izmantojis pirmtiesības, vēlas iegūt divi vai vairāki citi dalībnieki, tās sadalāmas proporcionāli šiem dalībniekiem piederošajām daļām. Ja pārdodamo daļu skaits nav pietiekams, lai tās sadalītu proporcionāli, valde starp šiem dalībniekiem rīko slēgtu izsoli uz atlikušajām daļām, kuras nevar proporcionāli sadalīt. (4) Ja dalībnieki nav izmantojuši šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā paredzētās tiesības, jaunās daļas drīkst iegūt trešās personas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

200.pants. Pieteikums daļu iegūšanai (1) Ja dalībnieks vēlas iegūt jaunās daļas, viņš šā likuma 199.panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktajā termiņā iesniedz sabiedrībai pieteikumu par daļu iegādi. (2) Trešā persona iesniedz pieteikumu lēmumā par pamatkapitāla palielināšanu noteiktajā termiņā. (3) Pieteikums ir saistošs personai, kura to iesniegusi. (4) Pieteikumā norāda: 1) sabiedrības firmu; 2) piedāvājumu iegūt sabiedrības daļas; 3) daļu skaitu, kuru persona vēlas iegūt; 4) veidu, ar kuru iegūtās daļas tiks apmaksātas atbilstoši pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem; 5) mantiskā ieguldījuma priekšmetu (ja tiek izdarīts mantiskais ieguldījums); 6) ieguldījuma izdarīšanas termiņu, nepārsniedzot pamatkapitāla palielināšanas noteikumos minēto.

201.pants. Pamatkapitāla apmaksas kārtība Pamatkapitāla palielināšanas gadījumā piemērojami šā likuma 151.-154.panta noteikumi, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

202.pants. Pieteikums komercreģistra iestādei par pamatkapitāla palielināšanu (1) Pēc jauno ziņu ierakstīšanas dalībnieku reģistrā valde iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par pamatkapitāla palielināšanu. (2) Pieteikumam pievieno: 1) dalībnieku sapulces protokola izrakstu; 2) pamatkapitāla palielināšanas noteikumus; 3) statūtos izdarīto grozījumu tekstu un pilnu statūtu tekstu jaunajā redakcijā; 4) dalībnieku vai trešo personu pieteikumus daļu iegūšanai; 41) precizētu dalībnieku reģistra eksemplāru; 5) ja pamatkapitāls tiek palielināts ar jau izdarītu naudas ieguldījumu, — bankas izziņu vai citu dokumentu par daļas apmaksu, izņemot gadījumus, kad pamatkapitālu palielina šā likuma 197.panta pirmās daļas 2. un 3.punktā noteiktajā kārtībā; 6) mantiskā ieguldījuma izdarīšanas gadījumā — dokumentus, kas apliecina ieguldījuma vērtību. Ja mantiskais ieguldījums ir nodots sabiedrībai, — dokumentus, kas apliecina tā nodošanu sabiedrībai; 7) apliecinājumu, ka nav radušies būtiski apstākļi, kas ietekmē šā likuma 154.panta 2.1 daļā minētā mantiskā ieguldījuma vērtību; 8) to dalībnieku sarakstu (ar viņu parakstiem), kuri balsojuši pret pamatkapitāla palielināšanu, kas notikusi šā likuma 197.panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā. (3) Pamatkapitāls uzskatāms par palielinātu ar dienu, kad komercreģistrā ierakstīts jaunais pamatkapitāla lielums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004., 24.04.2008., 18.12.2008. un 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

203.pants. Pamatkapitāla palielinājuma apliecinājums Ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc daļu apmaksas termiņa beigām valde iesniedz komercreģistra iestādei precizētu dalībnieku reģistra eksemplāru, kurā atspoguļots daļu apmaksas stāvoklis pēc pamatkapitāla palielināšanas.

204.pants. Pamatkapitāla samazināšanas veidi Pamatkapitālu samazina, dzēšot daļas vai samazinot daļas nominālvērtību.

205.pants. Pamatkapitāla samazināšanas noteikumi (1) Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos norāda: 1) pamatkapitāla samazināšanas iemeslu; 2) pamatkapitāla samazināšanas veidu un kārtību; 3) samazinātā pamatkapitāla lielumu un apmēru, par kādu tas samazināts; 4) daļas nominālvērtību. (2) Paziņojums par pamatkapitāla samazināšanu nekavējoties nosūtāms komercreģistra iestādei. Paziņojumam pievieno dalībnieku sapulces protokola izrakstu un pamatkapitāla samazināšanas noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2009.)

206.pants. Pamatkapitāla samazināšanas apmērs Pamatkapitālu var samazināt līdz šā likuma 185.pantā noteiktajam apmēram.

207.pants. Kreditoru aizsardzība (1) Piecu dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla samazināšanu, valde nosūta rakstveida paziņojumu par pamatkapitāla samazināšanu un par jauno pamatkapitāla lielumu visiem zināmajiem sabiedrības kreditoriem, kuriem prasījuma tiesības pret sabiedrību radušās pirms tam, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla samazināšanu. (2) Paziņojumu par pieņemto lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu valde publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Paziņojumā norāda termiņu, kurā var pieteikties kreditori, kas vēlas saņemt nodrošinājumu, un kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņu, kas nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi no paziņojuma publicēšanas dienas. (3) Sabiedrība sniedz nodrošinājumu kreditoriem, kuri pieteikušies noteiktajā termiņā (izņemot nodrošinātos kreditorus nodrošinātā prasījuma apmērā).

208.pants. Pieteikums komercreģistra iestādei par pamatkapitāla samazināšanu (1) Pēc tam, kad beidzies kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņš un prasījumi ir nodrošināti, valde iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par pamatkapitāla samazināšanu. Pieteikumam pievieno statūtos izdarīto grozījumu tekstu un pilnu statūtu tekstu jaunajā redakcijā. (2) Pieteikumā valde apliecina nodrošinājuma sniegšanu kreditoriem vai viņu prasījumu apmierināšanu. (3) Pieteikumu komercreģistra iestādei iesniedz ne vēlāk kā pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla samazināšanu. (4) Pamatkapitāls uzskatāms par samazinātu ar dienu, kad komercreģistrā ierakstīts jaunais pamatkapitāla lielums.

3.nodaļa Sabiedrības pārvalde

209.pants. Sabiedrības pārvaldes institūcijas Sabiedrības pārvaldes institūcijas ir dalībnieku sapulce un valde, kā arī padome (ja tāda ir izveidota).

210.pants. Dalībnieku sapulces kompetence (1) Tikai dalībnieku sapulces kompetencē ietilpst: 1) grozījumu izdarīšana statūtos; 2) pamatkapitāla palielināšana vai samazināšana; 3) padomes locekļu ievēlēšana un atsaukšana; 4) valdes locekļu ievēlēšana un atsaukšana; 5) gada pārskata un peļņas sadales apstiprināšana; 6) revidenta, sabiedrības kontroliera un likvidatora ievēlēšana un atsaukšana; 7) lēmuma pieņemšana par prasības celšanu pret valdes locekli, padomes locekli, dibinātāju vai dalībnieku un par sabiedrības pārstāvja iecelšanu lietas vešanai tiesā; 8) (izslēgts ar 14.02.2002. likumu); 9) lēmuma pieņemšana par sabiedrības darbības izbeigšanu, turpināšanu vai reorganizāciju, kā arī koncerna līguma noslēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu; 10) citi jautājumi, kuri saskaņā ar likumu vai statūtiem nodoti dalībnieku sapulces kompetencē. (2) Dalībnieku sapulcei ir tiesības pieņemt arī tādus lēmumus, kas ietilpst valdes vai padomes kompetencē. Šādā gadījumā dalībnieki, kuri balsojuši par šo lēmumu, solidāri atbild par zaudējumiem, kas nodarīti šāda lēmuma rezultātā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. un 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

211.pants. Dalībnieka balsstiesības (1) Dalībniekam balsstiesības dod tikai pilnībā apmaksāta daļa. Katra daļa dalībniekam dod tikai vienu balsi, ja statūtos nav noteikts citādi. (2) Dalībniekam nav tiesību piedalīties balsošanā, ja tiek pieņemts lēmums par viņa atbrīvošanu no saistībām vai atbildības par prasības celšanu pret viņu. Nosakot pārstāvības normu, šā dalībnieka balsis netiek ņemtas vērā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

212.pants. Dalībnieku sapulce (1) Dalībnieku sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās dalībnieki, kuri kopā pārstāv vairāk par pusi no balsstiesīgā pamatkapitāla, ja statūti neparedz lielāku pārstāvības normu. (2) Ja likumā noteiktajā kārtībā sasauktā dalībnieku sapulce nav lemttiesīga tāpēc, ka tajā nav noteiktā kvoruma, atkārtoti sasauktā sapulce ar to pašu darba kārtību ir lemttiesīga neatkarīgi no tajā pārstāvēto balsu skaita. (3) Dalībnieks var piedalīties dalībnieku sapulcē personiski vai ar rakstveidā pilnvarota pārstāvja starpniecību. Pilnvara nav vajadzīga personām, kuras dalībnieku pārstāv uz likuma pamata. Šīs personas uzrāda dokumentu, kas apliecina pārstāvības tiesības. (4) Dalībnieku sapulci vada valdes priekšsēdētājs, ja dalībnieki neievēlē citu sapulces vadītāju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

213.pants. Dalībnieku sapulces sasaukšana (1) Kārtējo dalībnieku sapulci sasauc valde vismaz reizi gadā, lai tā apstiprinātu gada pārskatu, pieņemtu lēmumu par peļņas sadali un ievēlētu revidentu. (2) Ja valde nav sasaukusi kārtējo dalībnieku sapulci paredzētajā termiņā, to var sasaukt: 1) padome (ja tāda ir izveidota); 2) komercreģistra iestāde par maksu. (3) Valdei ir pienākums sasaukt dalībnieku sapulci statūtos paredzētajos gadījumos, kā arī tad, ja: 1) iestājušies šā likuma 219.pantā minētie apstākļi; 2) to pieprasa padome; 3) to pieprasa dalībnieki, kas pārstāv ne mazāk kā vienu desmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla. (4) Ja valde nesasauc dalībnieku sapulci mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, to pēc jebkura dalībnieka pieprasījuma sasauc padome. Ja padome nesasauc dalībnieku sapulci viena mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, to sasauc komercreģistra iestāde par maksu. Komercreģistra iestādei maksu un sapulces sasaukšanas izdevumus samaksā pieprasītājs. Sabiedrība sedz komercreģistra iestādei samaksāto summu, ja sapulces sasaukšanai bijis pamatots iemesls. (5) Ja dalībnieku sapulce nav notikusi šā likuma 212.panta otrajā daļā minētā iemesla dēļ, viena mēneša laikā sasaucama atkārtota dalībnieku sapulce. (6) Dalībnieku sapulces gaita tiek protokolēta. Uz to attiecināmi šā likuma 285.panta noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002., 22.04.2004. un 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

214.pants. Paziņojums par dalībnieku sapulces sasaukšanu (1) Paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu valde nosūta visiem dalībniekiem ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces. Paziņojumi nosūtāmi uz sabiedrības dalībnieku reģistrā norādītajām adresēm. Statūtos var noteikt citu paziņošanas kārtību. (2) Paziņojumā norāda: 1) sabiedrības firmu un juridisko adresi; 2) sapulces norises vietu un laiku; 3) sapulces veidu (kārtējā vai ārkārtas sapulce); 4) institūciju, kura sasauc sapulci; 5) statūtu noteikumus par dalībnieku pārstāvju piedalīšanos sapulcē (ja statūti šādus noteikumus paredz); 6) darba kārtību; 7) vietu un laiku, kur un kad dalībnieki var iepazīties ar lēmumu projektiem sapulces darba kārtībā iekļautajos jautājumos, kā arī ar citiem sapulcē izskatāmajiem jautājumiem. (3) Ja dalībnieku sapulces darba kārtībā ir jautājums par grozījumu izdarīšanu statūtos, tad dalībniekiem nosūtāmajam paziņojumam pievieno lēmuma projektu par statūtu grozījumiem, īpaši norādot: 1) statūtu noteikumus, kurus paredzēts grozīt, papildināt vai atcelt; 2) statūtu jauno noteikumu redakciju, ja statūti tiek papildināti ar jauniem noteikumiem. (4) Dalībniekiem ir tiesības saņemt lēmuma projektu bez maksas vismaz 14 dienas pirms sapulces.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

215.pants. Lēmuma pieņemšana bez dalībnieku sapulces sasaukšanas (1) Dalībniekiem ir tiesības pieņemt lēmumus bez dalībnieku sapulces sasaukšanas, ja vien likumā vai statūtos nav noteikts, ka atsevišķi jautājumi izlemjami tikai dalībnieku sapulcē. (2) Valde visiem dalībniekiem nosūta rakstveida lēmuma projektu un dokumentus, kuriem ir nozīme lēmuma pieņemšanā, norādot termiņu, kurā dalībnieks rakstveidā var balsot "par" vai "pret" lēmuma pieņemšanu. Šāds termiņš nedrīkst būt īsāks par divām nedēļām no lēmuma projekta izsūtīšanas dienas. Ja dalībnieks noteiktajā termiņā nav devis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu. (3) Par balsošanas rezultātiem valde sastāda balsošanas protokolu un nekavējoties nosūta to visiem dalībniekiem. Balsošanas protokolā norāda: 1) sabiedrības firmu un juridisko adresi; 2) protokola sastādītāja vārdu un uzvārdu; 3) pieņemtos lēmumus un ar tiem saistītās balsošanas rezultātus; 4) pēc dalībnieka pieprasījuma par atšķirīga viedokļa paušanu — šā viedokļa saturu; 5) citas balsojumam būtiskas ziņas. (4) Ja lēmums tiek pieņemts bez dalībnieku sapulces sasaukšanas, tad tas ir pieņemts, ja par to nodotas vairāk par pusi no visām dalībnieku balsīm, ja likumā vai statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits.

216.pants. Dalībnieku lēmuma pieņemšana (1) Dalībnieku lēmums ir pieņemts, ja par to nodotas vairāk par pusi no dalībnieku sapulcē pārstāvētajām balsīm, ja likumā vai statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits. (2) Dalībnieku sapulces lēmumu ieraksta protokolā vai sastāda atsevišķa dokumenta veidā. Protokolu paraksta sapulces vadītājs un protokolētājs. Lēmumu paraksta sapulces vadītājs. (3) Dalībnieku lēmums attiecībā uz sabiedrību, tās padomes un valdes locekļiem, revidentu un dalībniekiem ir spēkā ar tā pieņemšanas brīdi, ja šajā lēmumā vai likumā nav noteikts cits lēmuma spēkā stāšanās termiņš.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2006.)

217.pants. Dalībnieku lēmuma atzīšana par spēkā neesošu (1) Tiesa, pamatojoties uz dalībnieka, valdes, padomes vai atsevišķa valdes vai padomes locekļa prasību, var atzīt dalībnieku lēmumu par spēkā neesošu, ja šāds lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar likumu vai statūtiem vai pieļauti būtiski pārkāpumi sapulces sasaukšanā vai lēmuma pieņemšanā. Prasību var celt triju mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. (2) Ja lēmums pieņemts, pārkāpjot lēmuma pieņemšanas procedūru, uz šā pamata lēmums nav apstrīdams, ja par tā pieņemšanu nobalsojuši visi dalībnieki.

218.pants. Lēmuma pieņemšana par svarīgiem jautājumiem (1) Lēmums par grozījumu izdarīšanu statūtos, sabiedrības darbības izbeigšanu vai turpināšanu, sabiedrības reorganizāciju un koncerna līguma noslēgšanu, grozīšanu un izbeigšanu ir pieņemts, ja par to nodotas ne mazāk par divām trešdaļām sapulcē pārstāvēto balsu, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits. (2) Piesakot statūtu grozījumus komercreģistra iestādei, pievieno dalībnieku sapulces protokola izrakstu ar lēmumu par grozījumu izdarīšanu statūtos un valdes parakstītu pilnu statūtu tekstu jaunajā redakcijā.

(22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

219.pants. Dalībnieku sapulces sasaukšana īpašos gadījumos Ja sabiedrības zaudējumi pārsniedz pusi no sabiedrības pamatkapitāla vai arī sabiedrībai ir ierobežota maksātspēja, konstatētas vai draud iestāties maksātnespējas pazīmes, valde par to ziņo padomei (ja tāda ir izveidota) un sasauc dalībnieku sapulci, kurā sniedz paskaidrojumus.

(22.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

220.pants. Padome (1) Sabiedrība izveido padomi, ja tas paredzēts statūtos. (2) Padomes darbībai un kompetencei piemērojami šā likuma 291. - 300.panta noteikumi, ciktāl šajā nodaļā nav noteikts citādi. (21) Padomi ievēlē uz nenoteiktu laiku, ja statūtos nav noteikts citādi. (3) Padomes locekļus ievēlē ar vienkāršu klātesošo dalībnieku balsu vairākumu, ja statūtos nav paredzēts, ka padomes locekļu ievēlēšanai nepieciešams lielāks balsu skaits vai piemērojami šā likuma 296.panta ceturtās, piektās un sestās daļas noteikumi. (4) Šā likuma 296.panta devītā daļa piemērojama, ja sabiedrības statūtos noteikts, ka padomes ievēlēšana notiek saskaņā ar šā likuma 296.panta ceturtās, piektās un sestās daļas noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004., 18.12.2008. un 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

221.pants. Valde (1) Valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību. (2) Valdes sastāvā var būt viens vai vairāki locekļi. (3) Par valdes locekli var būt rīcībspējīga fiziskā persona. (4) Par valdes locekli nevar būt šīs sabiedrības padomes loceklis, šīs sabiedrības revidents, persona, kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības uz attiecīgā veida vai visu veidu komercdarbību vai atņemtas tiesības ieņemt amatus komercsabiedrības pārvaldes institūcijās, un koncerna valdošā uzņēmuma padomes loceklis. Statūtos var paredzēt uz valdes locekļiem attiecināmus stingrākus ierobežojumus. (5) Valdei ir pienākums sniegt ziņas dalībnieku sapulcei par noslēgtajiem darījumiem starp sabiedrību un dalībnieku, padomes locekli vai valdes locekli. (6) Valdei ir pienākums ne retāk kā reizi ceturksnī iesniegt padomei pārskatu par sabiedrības darbību un finansiālo stāvokli, kā arī nekavējoties ziņot padomei par sabiedrības finansiālā stāvokļa pasliktināšanos vai citiem ar sabiedrības komercdarbību saistītiem būtiskiem apstākļiem. (7) Valdes locekļi no sava vidus ievēlē valdes priekšsēdētāju, kas organizē valdes darbu. Statūtos var paredzēt, ka valdes priekšsēdētāju ieceļ padome, ja tāda ir izveidota. (8) Valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim. Atlīdzības apmēru nosaka ar padomes lēmumu, bet, ja sabiedrībai nav padomes, — ar dalībnieku lēmumu. (9) (Izslēgta ar 14.02.2002. likumu.) (10) (Izslēgta ar 14.02.2002. likumu.) (11) (Izslēgta ar 22.04.2004. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. un 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

222.pants. Valdes tiesības vadīt sabiedrību Valdes locekļi vada sabiedrību tikai kopīgi.

(14.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

223.pants. Valdes pārstāvības tiesības (1) Visiem valdes locekļiem ir pārstāvības tiesības. Valdes locekļi pārstāv sabiedrību kopīgi, ja statūtos nav noteikts citādi. (2) Kopīgas pārstāvības gadījumā valdes locekļi var pilnvarot no sava vidus vienu vai vairākus valdes locekļus slēgt noteiktus darījumus vai noteikta veida darījumus. (3) Valdes pārstāvības tiesības attiecībā uz trešajām personām nevar ierobežot. Statūtos noteiktās valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību kopīgi vai atsevišķi nav uzskatāmas par valdes pārstāvības tiesību ierobežojumu šā panta izpratnē. (4) Attiecībā uz sabiedrību valdes locekļiem jāievēro pārstāvības ierobežojumi, kas noteikti statūtos, dalībnieku sapulces un padomes lēmumos.

(14.02.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

224.pants. Valdes locekļu ievēlēšana un atsaukšana (1) Dalībnieku sapulce ar savu lēmumu ievēlē un atsauc valdes locekļus. Iesniedzot komercreģistra iestādei pieteikumu par valdes locekļa pilnvaru izbeigšanos, izmaiņām pārstāvības tiesībās vai par jauna valdes locekļa ievēlēšanu, pieteikumam pievienojams dalībnieku sapulces protokola izraksts ar attiecīgo lēmumu. (2) Lai personu ievēlētu par valdes locekli, ir nepieciešama attiecīgās personas rakstveida piekrišana. Rakstveida piekrišanu paraksta ar drošu elektronisko parakstu vai parakstu uz piekrišanas apliecina notariāli vai komercreģistra iestādes amatpersona. Rakstveida piekrišanā valdes locekļa kandidāts norāda sabiedrības, par kuras valdes locekli piekrīt kļūt, firmu, reģistrācijas numuru un iespējamos šķēršļus amata ieņemšanai saskaņā ar šā likuma 171.panta un 221.panta ceturtās daļas noteikumiem vai to, ka viņam šādu šķēršļu nav. Ja valdes locekļa kandidāta piekrišana ir ietverta pieteikumā komercreģistra iestādei, pieteikumu paraksta ar drošu elektronisko parakstu vai attiecīgā valdes locekļa parakstu uz pieteikuma apliecina notariāli vai komercreģistra iestādes amatpersona. (3) Valdes locekli ievēlē uz nenoteiktu laiku, ja statūtos nav noteikts citādi. (4) Valdes locekli var atsaukt ar dalībnieku lēmumu. Ja sabiedrībai ir padome, tā var atstādināt valdes locekli no amata līdz dalībnieku sapulcei, bet ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem. (5) (Izslēgta ar 14.02.2002. likumu.) (6) Statūtos var paredzēt, ka valdes locekli var atsaukt tikai tad, ja tam ir svarīgs iemesls. Par šādu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāma rupja pilnvaru pārkāpšana, pienākumu neizpilde vai nepienācīga izpilde, nespēja vadīt sabiedrību, kaitējuma nodarīšana sabiedrības interesēm, kā arī uzticības zaudēšana. (7) (Izslēgta ar 14.02.2002. likumu.) (8) Valdes loceklis var jebkurā laikā atstāt valdes locekļa amatu, par to iesniedzot paziņojumu sabiedrībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002., 22.04.2004., 16.03.2006. un 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

XIII SADAĻA AKCIJU SABIEDRĪBA

1.nodaļa Akciju sabiedrības kapitāli un vērtspapīri

225.pants. Akciju sabiedrības pamatkapitāls (1) Akciju sabiedrības (turpmāk šīs sadaļas ietvaros — sabiedrība) pamatkapitāls nedrīkst būt mazāks par 25 000 latu. (2) Statūtos noteiktais pamatkapitāls, dibinot sabiedrību, apmaksājams pilnībā ne vēlāk kā gada laikā no dibināšanas līguma parakstīšanas dienas.

226.pants. Akcija un ar to saistītās tiesiskās attiecības (1) Akcija ir vērtspapīrs, kas apliecina akcionāra līdzdalību sabiedrības pamatkapitālā un dod viņam tiesības atbilstoši attiecīgās akcijas kategorijai piedalīties sabiedrības pārvaldē, saņemt dividendi un sabiedrības likvidācijas gadījumā — likvidācijas kvotu. (2) Akcija nav dalāma. (3) Tiesiskās attiecības, kas rodas sakarā ar publiskajā apgrozībā esošajām akcijām, regulē šis likums, ciktāl Finanšu instrumentu tirgus likumā nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

227.pants. Akciju kategorijas (1) Akcijās var nostiprināt dažādas tiesības uz: 1) dividendes saņemšanu; 2) likvidācijas kvotas saņemšanu; 3) balsstiesībām akcionāru sapulcē. (2) Akcijas, kurās nostiprināts vienāds tiesību apjoms, ir vienas kategorijas akcijas. Ja sabiedrībai ir vairāku kategoriju akcijas, katrai akciju kategorijai jāpiešķir atšķirīgs apzīmējums.

228.pants. Vārda akcija un uzrādītāja akcija (1) Akcija var būt vārda akcija vai uzrādītāja akcija. (2) No vārda akcijas izrietošās tiesības ir personai, kura kā akcionārs ierakstīta akcionāru reģistrā. (3) No uzrādītāja akcijas izrietošās tiesības ir personai, kuras finanšu instrumentu kontā akcija ir iegrāmatota saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma noteikumiem. (4) Akcionārs var prasīt sabiedrībai, lai tā konvertē viņam piederošās uzrādītāja akcijas par vārda akcijām un otrādi, ja statūtos paredzēta konversija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

229.pants. Akciju forma (1) Vārda akcijas var būt papīra formā vai dematerializētas. (2) Uzrādītāja akcijas var būt tikai dematerializētas.

(24.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

230.pants. Akciju nominālvērtība (1) Akciju nominālvērtību nosaka sabiedrības statūtos un izsaka latos. (2) Akcijas nominālvērtību izsaka veselos latos, un tai jādalās ar sabiedrības akciju mazāko nominālvērtību bez atlikuma.

231.pants. Priekšrocību akcijas (1) Priekšrocību akcija dod akcionāram īpašas tiesības attiecībā uz dividendes, likvidācijas kvotas, kā arī dividendes un likvidācijas kvotas saņemšanu. (2) Sabiedrība var izlaist priekšrocību akcijas, ja šāda akciju kategorija paredzēta tās statūtos. (3) (Izslēgta ar 22.04.2004. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. un 16.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2006.)

232.pants. No priekšrocību akcijām izrietošās tiesības (1) No priekšrocību akcijām izrietošās tiesības nosaka statūtos. (2) Priekšrocību akcijas nedod balsstiesības. (3) Ja akcionāram, kuram pieder priekšrocību akcijas ar īpašām tiesībām attiecībā uz dividendes saņemšanu, par diviem pārskata gadiem pēc kārtas neizmaksā dividendes vai izmaksā tikai daļu no tām, nākamajā pārskata gadā viņš iegūst balsstiesības atbilstoši vispārējiem noteikumiem proporcionāli viņam piederošo priekšrocību akciju nominālvērtību summai. (4) Balsstiesību iegūšana neatbrīvo sabiedrību no saistībām izmaksāt neizmaksātās dividendes, kā arī neietekmē citas tiesības, kuras izriet no priekšrocību akcijām. (5) Akcionārs, kuram pieder priekšrocību akcijas ar īpašām tiesībām attiecībā uz dividendes saņemšanu, zaudē balsstiesības tā pārskata gada pēdējā dienā, kura laikā viņš pilnībā saņēmis iepriekš neizmaksātās dividendes.

233.pants. Priekšrocību grozīšana, ierobežošana vai atcelšana (1) Akcionāru sapulce, izdarot attiecīgus grozījumus statūtos, var pieņemt lēmumu par to priekšrocību grozīšanu, ierobežošanu vai atcelšanu, kuras izriet no priekšrocību akcijām. (2) Šā panta pirmajā daļā minētais lēmums ir spēkā, ja par tā pieņemšanu nobalso arī attiecīgās kategorijas priekšrocību akciju turētāji ar balsu skaitu, kas nav mazāks par trim ceturtdaļām no šīs kategorijas balsu kopskaita. (3) Šā panta otrās daļas noteikums par priekšrocību akciju turētāju piekrišanu attiecināms arī uz gadījumu, kad tiek pieņemts lēmums izlaist jaunas priekšrocību akcijas, kurām ir lielākas vai vienādas priekšrocības salīdzinājumā ar jau esošajām priekšrocību akcijām. (4) Šā panta otrās un trešās daļas noteikumi nav piemērojami jebkurā no šādiem gadījumiem: 1) statūti paredz priekšrocību akciju turētāju pirmtiesības uz emitējamajām priekšrocību akcijām; 2) emitējot līdzšinējās priekšrocību akcijas, dibināšanas līgumā, statūtos vai pamatkapitāla palielināšanas noteikumos ir tieši norādīts, ka šā panta otrās un trešās daļas noteikumi nav piemērojami.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

234.pants. Akcionāru reģistrs (1) Vārda akciju un to turētāju uzskaitei valde nodrošina akcionāru reģistra vešanu. (2) Ierakstu pareizību akcionāru reģistrā ar savu parakstu apliecina valdes priekšsēdētājs vai valdes pilnvarots valdes loceklis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

235.pants. Akcionāru reģistrā ierakstāmās ziņas (1) Akcionāru reģistrā ieraksta: 1) ziņas par akcionāriem: a) fiziskajai personai — vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi) un dzīvesvietu, b) juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi; 2) akcijas kategoriju, skaitu, nominālvērtību, sērijas numuru, ja tāds ir piešķirts, un no akcijas izrietošo balsu skaitu; 3) datumu, kad akcionārs veicis akciju apmaksu pilnā apmērā, vai, ja tās nav apmaksātas pilnībā, — akciju apmaksas termiņu. (2) Sākotnējie ieraksti akcionāru reģistrā izdarāmi saskaņā ar ziņām, kuras norādītas dibināšanas līgumā. (3) Turpmākie ieraksti akcionāru reģistrā izdarāmi ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad valde ir saņēmusi ziņas par izmaiņām akcionāru reģistra ierakstos. (4) (Izslēgta ar 14.02.2002. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. un 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

236.pants. Tiesības iepazīties ar akcionāru reģistru (1) Ar akcionāru reģistru sabiedrībā ir tiesīgi iepazīties akcionāri, valdes un padomes locekļi, revidents un kompetentas publiskas iestādes. (2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir tiesības bez maksas saņemt akcionāru reģistra izrakstu, ko pēc pieprasījuma apliecina valdes priekšsēdētājs vai valdes pilnvarots valdes loceklis. (3) Akcionāram ir tiesības saņemt valdes priekšsēdētāja vai valdes pilnvarota valdes locekļa apliecinātu sabiedrības akcionāru reģistra izrakstu par sev piederošajām akcijām sabiedrībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

236.1 pants. Uzrādītāja akciju reģistrācija (1) Valde nodrošina uzrādītāja akciju iegrāmatošanu Latvijas Centrālajā depozitārijā saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma noteikumiem. (2) Akcionāram ir tiesības pārvest Latvijas Centrālajā depozitārijā iegrāmatotās uzrādītāja akcijas uz savu finanšu instrumentu kontu.

(24.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

236.2 pants. Informācijas pieprasīšana par uzrādītāja akciju turētājiem Sabiedrība un kompetentās iestādes ir tiesīgas pieprasīt no Latvijas Centrālā depozitārija informāciju par sabiedrības uzrādītāja akciju turētājiem Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajā kārtībā.

(24.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

237.pants. Akciju apmaksa (1) Akcijas apmaksājamas dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas noteikumos paredzētajā apmērā, kārtībā un termiņos. (2) Vārda akcijas pilnīgas apmaksas termiņš pamatkapitāla palielināšanas gadījumā nedrīkst pārsniegt gadu no dienas, kad atklāta parakstīšanās uz akcijām. (3) Uzrādītāja akciju nedrīkst apmaksāt pa daļām. Tā apmaksājama pilnā apmērā, parakstoties uz akciju. (4) Pēc akciju apmaksas termiņa beigām valde paziņo komercreģistra iestādei par akciju pilnīgu apmaksu vai par akciju apmaksas stāvokli.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

238.pants. Akcijas atsavināšana (1) Akcionārs var brīvi atsavināt savas akcijas. (2) Statūtos var paredzēt, ka vārda akcijas pārdošanai nepieciešama akcionāru sapulces piekrišana, kā arī iemeslus, kuru dēļ šo piekrišanu var atteikt, un pārējo akcionāru pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo akciju. Ja statūtos paredzētas pirmpirkuma tiesības, tad to izmantošanas termiņš ir viens mēnesis no dienas, kad paziņojums par akciju pārdošanu iesniegts valdei. Valde pēc šāda paziņojuma saņemšanas nekavējoties izsludina to šā likuma 252.pantā noteiktajā kārtībā. Akcionārs var rakstveidā atteikties no pirmpirkuma tiesībām pirms noteiktā termiņa beigām. (3) Dematerializētas akcijas atsavināmas, pārskaitot tās uz ieguvēja finanšu instrumentu kontu. (4) Papīra formas vārda akcijas atsavināmas, izdarot uz tām nodošanas uzrakstu (indosamentu). (5) Vārda akcijas ieguvējs paziņo par akcijas iegūšanu sabiedrībai, iesniedzot pieteikumu un uzrādot papīra formas vārda akciju ar nodošanas uzrakstu (indosamentu), bet dematerializētu vārda akciju atsavināšanas gadījumā — iesniedzot atsavinātāja un ieguvēja kopīgu pieteikumu vai darījuma aktu. Par to tiek izdarīts ieraksts akcionāru reģistrā saskaņā ar šā likuma 235.panta noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002., 22.04.2004. un 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

238.1 pants. Akciju mantošana (1) Akcijas, kurām nav mantinieku, piekrīt valstij. Valstij nav balsstiesību, un, nosakot pārstāvības normu, šīs akcijas netiek ņemtas vērā. (2) Iegūtās akcijas valsts piedāvā pārdošanai likumā un sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc to iegūšanas. Valsts vārdā akcijas pārdod attiecīgā institūcija.

(16.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

239.pants. Aizliegums sabiedrībai parakstīties uz savām akcijām (1) Sabiedrība nedrīkst parakstīties uz savām akcijām. (2) Koncerna atkarīgā sabiedrība nedrīkst parakstīties uz valdošā uzņēmuma akcijām. (3) Ja uz sabiedrības akciju parakstās persona, kura rīkojas savā vārdā, bet sabiedrības vai no tās atkarīgās sabiedrības labā, uzskatāms, ka šī persona uz akciju parakstījusies uz sava rēķina. Vienošanās, kas ir pretēja šiem noteikumiem, nav spēkā.

240.pants. Savu akciju iegūšanas aizliegums (1) Sabiedrība nedrīkst iegūt pati savas akcijas, izņemot gadījumus, kad: 1) sabiedrība samazina pamatkapitālu, izņemot no apgrozības daļu akciju un tās dzēšot; 2) sabiedrība iegūst savas akcijas, lai pasargātu sevi no būtiskiem tiešiem zaudējumiem; 3) sabiedrība iegūst savas personāla akcijas; 4) sabiedrība savas akcijas iegūst reorganizācijas rezultātā, izmaksājot atlīdzību likumā noteiktajos gadījumos; 5) sabiedrība savas akcijas iegūst, iegūstot citu uzņēmumu vai tā daļu; 6) sabiedrība savas akcijas iegūst bezatlīdzības darījuma rezultātā; 7) sabiedrība savas akcijas iegūst mantošanas ceļā; 8) sabiedrība savas akcijas iegūst, piedzenot savus prasījumus no trešajām personām; 9) sabiedrībai pāriet tā akcionāra akcijas, kurš nav šīs akcijas apmaksājis noteiktā termiņā; 10) (izslēgts ar 22.04.2004. likumu). (11) Savu akciju kā nodrošinājuma pieņemšanai tiek piemēroti šā likuma noteikumi par savu akciju iegūšanas aizliegumu. (2) Šā panta pirmās daļas 2., 6. un 8.punktā minētajā gadījumā sabiedrība drīkst iegūt tikai pilnībā apmaksātas akcijas. (3) Šā panta pirmās daļas 2.punktā paredzētajā gadījumā sabiedrība drīkst iegūt savas akcijas, pamatojoties uz akcionāru sapulces lēmumu, ar nosacījumu, ka iegūto un sabiedrībai jau piederošo akciju nominālvērtību kopsumma nepārsniedz vienu desmitdaļu no sabiedrības parakstītā pamatkapitāla. Sabiedrība minētās akcijas drīkst iegūt tikai tad, ja sabiedrības pašu kapitāls pārsniedz pamatkapitāla apmēru un šo akciju iegūšanas rezultātā sabiedrības pašu kapitāls nekļūst mazāks par minēto apmēru. Akcionāru sapulces lēmumā norāda maksimālo iegūstamo akciju skaitu, kā arī termiņu, kurā šīs akcijas iegūstamas un kurš nedrīkst pārsniegt 18 mēnešus. Ja akcijas tiek iegūtas par atlīdzību, lēmumā norāda arī atlīdzības minimālo un maksimālo apmēru. (4) Personai piederošās sabiedrības akcijas, ja šī persona tās ieguvusi savā vārdā, bet šīs sabiedrības labā, kā arī sabiedrības akcijas, kuras pieder šīs sabiedrības atkarīgajai sabiedrībai, uzskatāmas par piederošām šai sabiedrībai, ja likumā nav noteikts citādi. (5) Ja sabiedrība iegūst savas akcijas, pārkāpjot šā panta noteikumus, vainīgie valdes locekļi atbild solidāri par prettiesīgi iegūto akciju apmaksu. (6) Savu akciju iegūšanas rezultātā sabiedrības pašu kapitāla vērtība nedrīkst kļūt mazāka par sabiedrības pamatkapitāla apmēru. (7) Sabiedrībai piederošā sava akcija nedod nekādas no šīs akcijas izrietošās tiesības, un šīs tiesības netiek ņemtas vērā akcionāru sapulces kvoruma noteikšanā un peļņas sadalē. (8) Savu akciju iegūšanu sabiedrība atspoguļo gada pārskatā, norādot šādas ziņas par attiecīgajā pārskata gadā iegūtajām akcijām: 1) iegūšanas iemeslu; 2) iegūto akciju skaitu, nominālvērtību summu un akciju pārstāvēto pamatkapitāla daļu; 3) ja akcijas iegūtas par samaksu — samaksas veidu un apmēru. (9) Gada pārskatā papildus šā panta astotajā daļā minētajām ziņām norāda arī kopējo sabiedrībai piederošo savu akciju skaitu un to pārstāvēto pamatkapitāla daļu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002., 22.04.2004. un 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

241.pants. Aizliegums finansēt savu akciju iegādi (1) Sabiedrībai aizliegts izsniegt aizdevumu vai citādi tieši vai netieši finansēt trešās personas šīs sabiedrības akciju iegādei. (2) (Izslēgta ar 14.02.2002. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

242.pants. Sabiedrībai piederošo savu akciju atsavināšana un dzēšana (1) Ja sabiedrība ieguvusi pati savas akcijas saskaņā ar šā likuma 240.panta noteikumiem, šīs akcijas atsavināmas gada laikā no to iegūšanas dienas, izņemot šā likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktā un ceturtajā daļā minētos gadījumus. (2) Ja sabiedrība ieguvusi savas akcijas, pārkāpjot šā likuma 240.panta noteikumus, prettiesīgi iegūtās akcijas atsavināmas triju mēnešu laikā no to iegūšanas dienas. (3) Sabiedrībai piederošās akcijas, kuras iegūtas šā likuma 240.panta pirmās daļas 3.punktā minētajā gadījumā, valde sešu mēnešu laikā piedāvā sabiedrības darbiniekiem un valdes locekļiem. (4) Ja sabiedrība neatsavina savas akcijas šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktajos termiņos vai ja tā ieguvusi akcijas šā likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā, šīs akcijas dzēšamas, attiecīgi samazinot pamatkapitālu saskaņā ar šā likuma 262. — 265.panta noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

243.pants. Nosacījums, ar kādu sabiedrība pieņem ķīlā savas akcijas (1) Sabiedrība var pieņemt ķīlā šīs sabiedrības akcijas tikai tad, ja tās ir pilnībā apmaksātas. (2) Ja tiek pārkāpts šā panta pirmajā daļā minētais noteikums, vainīgie valdes locekļi atbild par šo akciju pilnīgu apmaksu un trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem.

244.pants. Konvertējamās obligācijas (1) Sabiedrība var emitēt konvertējamas obligācijas, kuras obligacionārs noteiktā termiņā ir tiesīgs apmainīt pret šīs sabiedrības akcijām. (2) Konvertējamas obligācijas var būt gan vārda, gan uzrādītāja vērtspapīri. (3) Šā likuma noteikumi par konvertējamām obligācijām attiecināmi arī uz citiem vērtspapīriem, kurus var apmainīt pret sabiedrības akcijām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

245.pants. Konvertējamo obligāciju emisija (1) (Izslēgta ar 18.12.2008. likumu.) (2) Ar lēmumu par konvertējamo obligāciju emisiju apstiprina arī obligāciju emisijas noteikumus, kuros norāda: 1) emitējamo obligāciju skaitu, vienas obligācijas nominālvērtību un kopējo nominālvērtību summu; 2) obligācijas cenu; 3) obligāciju konversijas termiņu; 4) procentus, ko sabiedrība apņemas maksāt obligacionāram, un to izmaksas noteikumus (ja tādi ir paredzēti); 5) obligācijas apmaksas kārtību un termiņus; 6) kārtību, kādā obligācijas tiek apmainītas pret akcijām; 7) obligacionāru tiesības; 8) citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu. (3) Obligacionārs iegūst konvertējamo obligāciju pēc tam, kad samaksāta pilna tās pārdošanas cena. (4) Lēmums par konvertējamo obligāciju emisiju iesniedzams komercreģistra iestādei ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms obligāciju izlaišanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2009.)

246.pants. Konvertējamo obligāciju pirmtiesības Konvertējamo obligāciju emisijas gadījumā sabiedrības akcionāriem ir pirmtiesības iegādāties šīs obligācijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

247.pants. Obligacionāru reģistrs Konvertējamo obligāciju un to turētāju uzskaitei valde nodrošina vārda obligacionāru reģistra vešanu. Obligacionāru reģistrā ieraksta: 1) ziņas par obligacionāriem: a) fiziskajai personai — vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi) un dzīvesvietu, b) juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi; 2) katram obligacionāram piederošo obligāciju skaitu, to nominālvērtību un numuru, ja tāds ir piešķirts; 3) ziņas par obligāciju konversiju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

248.pants. Obligacionāru tiesības (1) To obligacionāru tiesības, kuriem pieder konvertējamās obligācijas, nosaka šis likums, statūti un obligāciju emisijas noteikumi. (2) Obligacionāriem ir tiesības iepazīties ar sabiedrības dokumentiem akcionāru sapulcē noteiktajā kārtībā un apjomā. Viņiem ir tiesības arī piedalīties akcionāru sapulcē bez balsstiesībām un likumā noteiktajos gadījumos — lēmuma pieņemšanā.

2.nodaļa Pamatkapitāla palielināšana un samazināšana

249.pants. Tiesības palielināt vai samazināt pamatkapitālu (1) Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt, tikai pamatojoties uz akcionāru sapulces lēmumu, ar kuru apstiprina pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumus un izdara grozījumus sabiedrības statūtos, izņemot šā panta ceturtajā daļā minēto gadījumu. (2) Ja sabiedrībai ir vairākas akciju kategorijas, akcionāru sapulcē par lēmumu palielināt vai samazināt pamatkapitālu balso saskaņā ar šā likuma 284.panta trešās daļas noteikumiem. (3) (Izslēgta ar 18.12.2008. likumu.) (4) Statūtos var noteikt pilnvarojumu valdei uz laiku līdz pieciem gadiem palielināt pamatkapitālu statūtos vai akcionāru sapulces noteiktajā apmērā, nepārsniedzot 30 procentus no sabiedrības pamatkapitāla pilnvarojuma spēkā stāšanās brīdī. Valdes pilnvarojums palielināt pamatkapitālu neattiecas uz pamatkapitāla palielināšanu šā likuma 254.pantā minētajā gadījumā. (5) Palielinot pamatkapitālu šā panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā, grozījumus sabiedrības statūtos izdara padome. (6) Šā panta ceturtajā daļā minēto pilnvarojumu valde var izmantot tiktāl, ciktāl statūtos vai akcionāru sapulces lēmumos nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2008. un 18.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2009.)

250.pants. Pamatkapitāla palielināšana (1) Sabiedrība palielina pamatkapitālu, emitējot jaunas akcijas saskaņā ar lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu un atklājot uz tām parakstīšanos. (11) Sabiedrība, kurā ir viens akcionārs, pamatkapitālu var palielināt pēc gada pārskata vai saimnieciskās darbības pārskata par īsāku laika posmu nekā gads apstiprināšanas, proporcionāli palielinot esošo akciju nominālvērtību vai emitējot jaunas akcijas, pamatkapitālā daļēji vai pilnībā ieskaitot pozitīvo starpību starp pašu kapitālu un summu, ko veido pamatkapitāls un rezerves, kuras saskaņā ar likumu nedrīkst ieskaitīt pamatkapitāla palielināšanai. Saimnieciskās darbības pārskats sastādāms atbilstoši likuma prasībām par gada pārskata sastādīšanu. (2) Pamatkapitālu var palielināt tikai pēc tam, kad iepriekšējās emisijas akcijas ir pilnībā apmaksātas. (3) Ja jaunās emisijas akcijas tiek apmaksātas ar mantisko ieguldījumu, šis ieguldījums novērtējams un par to sniedzams vērtētāja atzinums šā likuma 154.pantā noteiktajā kārtībā. (4) (Izslēgta ar 14.02.2002. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002., 24.04.2008. un 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

251.pants. Akcionāra pirmtiesības (1) Pamatkapitāla palielināšanas gadījumā līdzšinējam akcionāram ir pirmtiesības iegādāties jaunās emisijas akcijas proporcionāli viņam jau piederošo akciju nominālvērtību summai. (2) (Izslēgta ar 14.02.2002. likumu.) (3) Ja kāds no akcionāriem noteiktajā termiņā neizmanto savas pirmtiesības, attiecīgās jaunās emisijas akcijas pamatkapitāla palielināšanas noteikumos paredzētajā kārtībā piedāvājamas parakstīšanai tiem līdzšinējiem akcionāriem, kuri izmantojuši pirmtiesības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

252.pants. Paziņojums par akcionāru pirmtiesībām (1) Paziņojumu par akcionāru pirmtiesībām uz jaunās emisijas akcijām publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". (2) Sabiedrība paziņojumu par akcionāru pirmtiesībām uz jaunās emisijas akcijām šā likuma 273.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā nosūta visiem akcionāru reģistrā ierakstītajiem akcionāriem. (3) Ja sabiedrībai ir tikai vārda akcijas, šā panta pirmajā daļā minētā publicēšana nav obligāta, ja statūtos nav noteikts citādi. (4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajā paziņojumā norāda: 1) sabiedrības firmu un juridisko adresi; 2) pamatkapitāla lielumu un plānoto pamatkapitāla palielinājuma apmēru; 3) emitēto akciju kategorijas, skaitu un nominālvērtību; 4) akciju pārdošanas cenu; 5) termiņu, kurā akcionāriem jāizmanto pirmtiesības un kurš nedrīkst būt īsāks par mēnesi no paziņojuma publicēšanas dienas vai — vārda akciju gadījumā — no paziņojuma nosūtīšanas dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

253.pants. Akcionāru pirmtiesību ierobežošana vai atcelšana (1) Akcionāru pirmtiesības nevar atcelt vai ierobežot dibināšanas līgumā, statūtos vai ar akcionāru sapulces lēmumu. Palielinot pamatkapitālu šā likuma 254.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos, akcionāriem nav pirmtiesību. (2) Akcionāru sapulces lēmums par akciju parakstīšanās organizēšanas nodošanu trešajām personām (260.panta pirmā daļa) nav uzskatāms par pirmtiesību ierobežošanu. Šīs personas nodrošina akcionāru pirmtiesības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

254.pants. Pamatkapitāla palielināšana ar īpašu mērķi (1) Pamatkapitālu var palielināt, nosakot, ka jaunās emisijas akcijas tiek izmantotas īpašam mērķim, kas tiek norādīts pamatkapitāla palielināšanas noteikumos. Šādos gadījumos pamatkapitāla palielinājums nedrīkst pārsniegt īpašam mērķim nepieciešamo summu. (2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā pamatkapitālu drīkst palielināt tikai šādiem mērķiem: 1) jauno emisijas akciju apmaiņai pret konvertējamām obligācijām; 2) jauno emisijas akciju apmaiņai pret pievienojamās sabiedrības akcijām reorganizācijas gadījumā; 3) atlīdzībai mazākumakcionāriem, kuru kā akciju apmaiņu veic koncerna valdošais uzņēmums; 4) (izslēgts ar 14.02.2002. likumu); 5) (izslēgts ar 14.02.2002. likumu); 6) personāla akciju emisijai. (3) Palielinot pamatkapitālu šajā pantā noteiktajā kārtībā, pamatkapitāla palielināšanas noteikumos papildus norāda to personu loku, kurām ir tiesības iegūt jaunās emisijas akcijas, kā arī šā panta otrās daļas 1.-3.punktā paredzētajos gadījumos — šo akciju apmaiņas koeficentu. (4) Akcionāru sapulcei, kura izskata jautājumu par pamatkapitāla palielināšanu ar īpašu mērķi, valde sniedz pamatojumu par šādas palielināšanas nepieciešamību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

255.pants. Personāla akcijas (1) Sabiedrība var emitēt personāla akcijas. Personāla akcijas nododamas bez atlīdzības, un tās var iegūt tikai sabiedrības darbinieki un valdes locekļi. (2) Personāla akcijas var būt tikai vārda akcijas. (3) Personāla akcijas tiek emitētas uz sabiedrības tīrās peļņas rēķina. (4) Personāla akciju nominālvērtību kopsumma nedrīkst pārsniegt 10 procentus no sabiedrības parakstītā pamatkapitāla. (5) Sabiedrībai apmaksājot personāla akcijas, sabiedrības pašu kapitāls nedrīkst kļūt mazāks par parakstīto pamatkapitālu. (6) Personāla akcija nedod balsstiesības un tiesības likvidācijas kvotas saņemšanai. (7) Akcionārs drīkst atsavināt personāla akcijas, ja statūtos nav noteikti ierobežojumi. (8) Ja darba tiesiskās attiecības starp sabiedrību un darbinieku izbeidzas vai sabiedrības valdes loceklis ir atsaukts vai atstājis amatu, pirmpirkuma tiesības iegādāties darbiniekam vai valdes loceklim piederošās personāla akcijas ir sabiedrībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. un 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

256.pants. Pamatkapitāla palielināšana, aizstājot sabiedrības parādus ar tās akcijām

(Izslēgts ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

257.pants. Pamatkapitāla palielināšanas noteikumi (1) Pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norāda: 1) pamatkapitāla palielināšanas mērķi vai iemeslus; 2) līdzšinējo pamatkapitālu, akciju kategorijas, skaitu un nominālvērtību; 3) paredzēto pamatkapitāla palielinājumu (izsludinātais pamatkapitāls); 4) jaunās emisijas akciju kategoriju vai kategorijas, kā arī tiesības, kas izriet no šo kategoriju akcijām, un akciju skaitu; 5) jaunās emisijas akciju nominālvērtību, pārdošanas maksu un minimālo iemaksu, kas jāizdara, parakstoties uz akcijām; 6) jaunās emisijas akciju apmaksas veidu (naudā vai ar mantisko ieguldījumu); 7) to jaunās emisijas akciju kategorijas, skaitu un nominālvērtību summu, kuras apmaksā ar mantisko ieguldījumu, norādot katru mantiskā ieguldījuma priekšmetu un tā vērtību; 8) jaunās emisijas akciju parakstīšanas un apmaksas termiņus ar tādu aprēķinu, lai katra akcija būtu pilnīgi apmaksāta ne vēlāk kā gada laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu; 9) termiņu, kādā līdzšinējie akcionāri var izmantot pirmtiesības uz jaunās emisijas akcijām, ja viņiem ir šādas tiesības; 10) vietu un laiku, kur un kad notiks parakstīšanās uz akcijām. (2) Palielinot pamatkapitālu ar īpašu mērķi, pamatkapitāla palielināšanas noteikumos nav jānorāda šā panta pirmās daļas 8. punktā noteiktās ziņas. (3) Palielinot pamatkapitālu šā likuma 249.panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā, jaunās emisijas akcijas apmaksājamas tikai naudā. (4) Palielinot pamatkapitālu šā likuma 249.panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā, jaunās emisijas akciju apmaksas termiņš nosakāms ne ilgāks par trim mēnešiem no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. un 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

258.pants. Paziņojums akcionāriem par pamatkapitāla palielināšanu (1) Pamatkapitāla palielināšanas noteikumus sabiedrība nosūta visiem akcionāru reģistrā ierakstītajiem akcionāriem. Ja sabiedrība ir emitējusi arī uzrādītāja akcijas, paziņojums par pamatkapitāla palielināšanu publicējams arī laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", norādot vietu un laiku, kur un kad var iepazīties ar pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem. (2) Pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem pievieno to dokumentu veidlapas, kuri nepieciešami, lai esošie akcionāri varētu izmantot pirmtiesības. (3) Likumā noteiktajos gadījumos sabiedrība sagatavo emisijas prospektu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

259.pants. Jaunās emisijas akciju nominālvērtība un pārdošanas cena (1) Jaunās emisijas akciju nominālvērtību nosaka pamatkapitāla palielināšanas noteikumos. (2) Par katru jaunās emisijas akciju maksājama šīs akcijas pārdošanas cena, kuru nosaka valde, bet kura nedrīkst būt mazāka par akcijas nominālvērtību. Akciju pārdošanas cena veidojas no akcijas nominālvērtības, papildmaksas un emisijas uzcenojuma. Akciju emisijas uzcenojumu valde drīkst mainīt pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādītajās robežās. (3) (Izslēgta ar 14.02.2002. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. un 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

260.pants. Parakstīšanās uz jaunās emisijas akcijām (1) Sabiedrība var organizēt parakstīšanos uz jaunās emisijas akcijām pati vai uzticēt tās organizēšanu trešajai personai (bankai, brokeru sabiedrībai, biržai u.tml.). (2) Parakstoties uz jaunās emisijas vārda akcijām, apmaksājami vismaz 25 procenti no parakstāmo akciju nominālvērtības, visa papildmaksa un emisijas uzcenojums, bet pārējā daļa samaksājama pamatkapitāla palielināšanas noteikumos noteiktajos termiņos. (3) Ja pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādītajā termiņā izsludinātais pamatkapitāls nav parakstīts pilnībā, akciju emisija uzskatāma par notikušu parakstīto akciju apjomā, izņemot gadījumus, kad pamatkapitāla palielināšanas noteikumi šādu palielināšanu nepieļauj. (4) Ja akciju emisija tiek atzīta par nenotikušu, iekasēto naudu atmaksā akciju parakstītājiem. (5) Ja akciju emisiju atzīst par nenotikušu vai par notikušu tikai parakstīto akciju apjomā, akcionāru sapulce izdara attiecīgus grozījumus statūtos.

261.pants. Pieteikums komercreģistra iestādei par pamatkapitāla palielināšanu (1) Pēc pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādītā parakstīšanās termiņa beigām valde iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par pamatkapitāla palielināšanu. (2) Pieteikumam pievieno: 1) akcionāru sapulces protokola izrakstu ar lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu un pamatkapitāla palielināšanas noteikumus; 1) valdes sēdes protokola izrakstu ar lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu šā likuma 249.panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā un padomes sēdes protokola izrakstu ar lēmumu atļaut valdei palielināt pamatkapitālu; 2) statūtos izdarīto grozījumu tekstu un pilnu statūtu tekstu jaunajā redakcijā; 3) valdes apliecinājumu par pamatkapitāla apmaksas stāvokli; 4) dokumentus, kas apliecina katra mantiskā ieguldījuma priekšmeta novērtējumu un tā nodošanu sabiedrībai (ja apmaksa veikta ar mantisko ieguldījumu); 5) apliecinājumu, ka nav radušies būtiski apstākļi, kas ietekmē šā likuma 154.panta 2.1 daļā minētā mantiskā ieguldījuma vērtību. (3) Pamatkapitāls uzskatāms par palielinātu ar brīdi, kad izdarīts ieraksts komercreģistrā. (4) (Izslēgta ar 22.04.2004. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. un 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

262.pants. Pamatkapitāla samazināšana (1) Pamatkapitālu samazina: 1) sabiedrībai iegūstot un dzēšot savas akcijas; 2) dzēšot akcijas, kuras iesnieguši akcionāri; 3) samazinot akciju nominālvērtību. (2) Pamatkapitālu nedrīkst samazināt zem šā likuma 225.panta pirmajā daļā noteiktā apmēra. (3) Pamatkapitāla samazināšanas gadījumā pamatkapitāls tiek pirmām kārtām samazināts uz sabiedrībai piederošo savu akciju rēķina. (4) Pamatkapitāla samazināšanas gadījumā izmaksāt akcionāriem dzēsto akciju nominālvērtību drīkst tikai pēc tam, kad ir pilnībā veikti šā likuma 264.pantā noteiktie kreditoru aizsardzības pasākumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

263.pants. Pamatkapitāla samazināšanas noteikumi (1) Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos norāda: 1) pamatkapitāla samazināšanas iemeslu; 2) pamatkapitāla samazināšanas apmēru; 3) pamatkapitāla samazināšanas veidu; 4) dzēšamo akciju skaitu vai akciju samazināto nominālvērtību; 5) akciju nodošanas vai apmaiņas termiņu; 6) ja paredzēts daļu pamatkapitāla izmaksāt atpakaļ akcionāriem, — izmaksas noteikumus. (2) Paziņojums par pamatkapitāla samazināšanu nekavējoties nosūtāms komercreģistra iestādei. Paziņojumam pievieno akcionāru sapulces protokola izrakstu ar lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu un pamatkapitāla samazināšanas noteikumus.

264.pants. Kreditoru aizsardzība pamatkapitāla samazināšanas gadījumā (1) Piecu dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla samazināšanu, valde nosūta rakstveida paziņojumu par pamatkapitāla samazināšanu un jauno pamatkapitāla lielumu visiem zināmajiem sabiedrības kreditoriem, kuriem prasījuma tiesības pret sabiedrību radušās pirms tam, kad tika pieņemts lēmums par pamatkapitāla samazināšanu. (2) Paziņojumu par pieņemto lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu valde publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Paziņojumā norāda termiņu, kurā var pieteikties kreditori, kas vēlas saņemt nodrošinājumu. Paziņojumā norāda kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņu, kas nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi no paziņojuma publicēšanas dienas. (3) Sabiedrība sniedz nodrošinājumu kreditoriem, kuri pieteikušies noteiktajā termiņā (izņemot nodrošinātos kreditorus nodrošinātā prasījuma apmērā).

265.pants. Pieteikums komercreģistra iestādei par pamatkapitāla samazināšanu (1) Pēc tam, kad ir beidzies kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņš un prasījumi ir nodrošināti, valde iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par pamatkapitāla samazināšanu. Pieteikumam pievieno statūtos izdarīto grozījumu tekstu un pilnu statūtu tekstu jaunajā redakcijā. (2) Pieteikumā valde apliecina nodrošinājuma sniegšanu kreditoriem vai viņu prasījumu apmierināšanu. (3) Pieteikumu komercreģistra iestādei iesniedz ne vēlāk kā pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla samazināšanu. (4) Pamatkapitāls uzskatāms par samazinātu ar dienu, kad komercreģistrā ierakstīts jaunais pamatkapitāla lielums.

3. nodaļa Sabiedrības organizatoriskā struktūra

266.pants. Sabiedrības pārvaldes institūcijas Sabiedrību pārvalda akcionāru sapulce, padome un valde.

267.pants. Akcionāru sapulce (1) Savas tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē akcionāri īsteno akcionāru sapulcē. (2) Tiek sasauktas kārtējās un ārkārtas akcionāru sapulces.

268.pants. Akcionāru sapulces kompetence (1) Tikai akcionāru sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumus par: 1) sabiedrības gada pārskatu; 2) aizvadītā darbības gada peļņas izlietošanu; 3) padomes locekļu, revidentu, sabiedrības kontrolieru un likvidatoru ievēlēšanu un atsaukšanu; 4) prasības celšanu pret valdes un padomes locekļiem un revidentu vai par atteikšanos no prasības pret viņiem, kā arī par sabiedrības pārstāvja iecelšanu prasības uzturēšanai pret padomes locekļiem; 5) (izslēgts ar 14.02.2002. likumu); 6) sabiedrības statūtu grozīšanu; 7) pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu; 8) sabiedrības vērtspapīru emisiju un konversiju; 9) atlīdzības noteikšanu padomes locekļiem un revidentam; 10) sabiedrības darbības izbeigšanu vai turpināšanu vai par sabiedrības reorganizāciju; 11) valdes un padomes locekļiem paredzētās atlīdzības noteikšanas vispārējiem principiem, veidiem un kritērijiem. (2) Akcionāru sapulce pieņem lēmumus citos jautājumos tikai tad, ja tas paredzēts likumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. un 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

269.pants. Kārtējā akcionāru sapulce (1) Kārtējā akcionāru sapulce pieņem lēmumu par gada pārskatu, valdes un padomes ziņojumiem un par aizvadītā pārskata gada peļņas izlietošanu, kā arī citos tās darba kārtībā ietvertajos jautājumos. (2) Kārtējo akcionāru sapulci sasauc valde katru gadu. Sasaucot kārtējo sapulci, jāievēro likumā paredzētais termiņš gada pārskata apstiprināšanai. (3) Ja valde nav sasaukusi kārtējo akcionāru sapulci paredzētajā termiņā, to var sasaukt: 1) padome; 2) komercreģistra iestāde; 3) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu). (4) Komercreģistra iestāde par maksu sasauc kārtējo akcionāru sapulci pēc viena vai vairāku akcionāru pieprasījuma, ja to nav izdarījusi sabiedrības valde un padome.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

270.pants. Ārkārtas akcionāru sapulce (1) Ārkārtas akcionāru sapulci sasauc valde pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to pieprasa padome, revidents vai akcionāri, kuri kopā pārstāv ne mazāk kā vienu divdesmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla, ja statūti neparedz mazāku pārstāvības normu. (2) Ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanas iniciatori pieprasījumā norāda sapulces sasaukšanas iemeslus un darba kārtību. Pieprasījumu par sapulces sasaukšanu iesniedz valdei un padomei un paziņo par to revidentam. (3) Valde izsludina ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas dienas. (4) Ja valde šā panta trešajā daļā minētajā termiņā nesasauc ārkārtas akcionāru sapulci, to var sasaukt padome. Ja padome nesasauc ārkārtas akcionāru sapulci, to sasauc komercreģistra iestāde par maksu. (5) Komercreģistra iestāde par maksu sasauc ārkārtas akcionāru sapulci, ja to pieprasa revidents vai akcionāri, kuri kopā pārstāv ne mazāk kā vienu divdesmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla, ja statūti neparedz mazāku pārstāvības normu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. un 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

271.pants. Akcionāru sapulces sasaukšana īpašos gadījumos Ja sabiedrības zaudējumi pārsniedz pusi no sabiedrības pamatkapitāla vai arī sabiedrībai ir ierobežota maksātspēja, konstatētas vai draud iestāties maksātnespējas procesa pazīmes, valde par to ziņo padomei un sasauc akcionāru sapulci, kurā sniedz paskaidrojumus. Akcionāru sapulce lemj par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma vai maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu, sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidāciju, reorganizāciju, pamatkapitāla izmaiņām vai pieņem citu lēmumu par sabiedrības saimnieciskā stāvokļa uzlabošanu.

(24.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

272.pants. Akcionāru sapulču sasaukšanas izdevumi (1) Izdevumus, kas saistīti ar akcionāru sapulču sasaukšanu, sedz sabiedrība. (2) Komercreģistra iestādei maksu un akcionāru sapulces sasaukšanas izdevumus samaksā pieprasītājs. Sabiedrība sedz komercreģistra iestādei samaksāto summu, ja akcionāru sapulces sasaukšanai bijis pamatots iemesls.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

273.pants. Akcionāru sapulces sasaukšanas kārtība (1) Paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu izsludināms ne vēlāk kā 30 dienas pirms paredzētās akcionāru sapulces. (2) Paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu izsludināms: 1) ja sabiedrībai ir uzrādītāja akcijas, — publicējot paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vēl vismaz vienā laikrakstā; 2) ja sabiedrībai ir arī vārda akcijas vai tikai vārda akcijas, — nosūtot akcionāru reģistrā ierakstītajiem akcionāriem rakstveida paziņojumus. (3) Paziņojumā norāda: 1) sabiedrības firmu un juridisko adresi; 2) sapulces norises vietu un laiku; 3) sapulces veidu (kārtējā vai ārkārtas sapulce); 4) institūciju, kura sasauc sapulci; 5) darbības, kas akcionāriem jāveic līdz sapulcei, lai viņi varētu piedalīties un balsot; 6) statūtu noteikumus par akcionāru pārstāvju piedalīšanos sapulcē (ja statūti šādus nosacījumus paredz); 7) darba kārtību; 8) vietu un laiku, kur un kad akcionāri var iepazīties ar lēmumu projektiem sapulces darba kārtībā iekļautajos jautājumos, kā arī ar citiem sapulcē izskatāmajiem jautājumiem. (4) Ja akcionāru sapulcē paredzēts grozīt sabiedrības statūtus, paziņojumam, kuru nosūta akcionāriem, pievieno lēmuma projektu par grozījumiem sabiedrības statūtos, norādot, kurus statūtu punktus ierosināts atzīt par spēku zaudējušiem vai grozīt, un šo punktu jauno redakciju. (5) Akcionāriem ir tiesības saņemt lēmumu projektus bez maksas vismaz 14 dienas pirms sapulces. (6) (Izslēgta ar 22.04.2004. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. un 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

274.pants. Akcionāru sapulces darba kārtība (1) Akcionāru sapulces darba kārtībā iekļaujamos jautājumus nosaka personas vai institūcija, kas ierosina sasaukt sapulci. (2) Akcionāriem, kuri pārstāv vismaz vienu divdesmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla, ir tiesības septiņu dienu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas vai piecu dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas pieprasīt institūcijai, kas sasauc akcionāru sapulci, papildu jautājumu iekļaušanu sapulces darba kārtībā. (3) Valde vai cita institūcija, kura sasauc akcionāru sapulci, papildu jautājumus iekļauj akcionāru sapulces darba kārtībā un izsludina tos tāpat kā paziņojumu par sapulces sasaukšanu ne vēlāk kā četrpadsmit dienas pirms sapulces.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

275.pants. Akcionāru sapulces tiesīgums Akcionāru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no tajā pārstāvētā pamatkapitāla, ja statūtos nav noteikta pārstāvības norma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

276.pants. Akcionāru sapulcē izskatāmie jautājumi (1) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus tikai tajos darba kārtības jautājumos, kuri norādīti publikācijā vai paziņojumā par sapulces sasaukšanu, izņemot šā panta otrajā un trešajā daļā minētos gadījumus. (2) Ja akcionāru sapulcē pārstāvēts viss balsstiesīgais pamatkapitāls, tā uzskatāma par tiesīgu neatkarīgi no sasaukšanas laika un veida. Šī sapulce var apspriest arī darba kārtībā neiekļautus jautājumus un pieņemt tajos lēmumus, ja tam vienbalsīgi piekrīt visi balsstiesīgie akcionāri. (3) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus šādos jautājumos (arī tad, ja tie nav bijuši iekļauti darba kārtībā): 1) padomes, revidenta, sabiedrības kontroliera vai likvidatora atsaukšana, ievērojot nosacījumu, ka padomes vai likvidatora atsaukšanas gadījumā tajā pašā sapulcē tiek ievēlēta jauna padome vai likvidators; 2) prasības celšana pret padomes un valdes locekļiem, sabiedrības kontrolieri, likvidatoru vai revidentu, ja šajā pašā sapulcē izskatīts jautājums par sabiedrības gada pārskatu; 3) jaunas sapulces sasaukšana. (4) Ja akcionārs vismaz septiņas dienas pirms akcionāru sapulces iesniedz valdei rakstveida pieprasījumu, valde ne vēlāk kā trīs dienas pirms akcionāru sapulces sniedz viņam visas pieprasītās ziņas par darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem. Valde var atteikties sniegt šādu informāciju tikai tad, ja ir šā likuma 283.panta otrajā daļā paredzētie iemesli. Strīdus starp akcionāriem un valdi šajos jautājumos izšķir akcionāru sapulce.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. un 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

277.pants. Piedalīšanās akcionāru sapulcē (1) Akcionāri var piedalīties akcionāru sapulcē gan personiski, gan ar pārstāvju starpniecību. Pilnvara noformējama rakstveidā un pievienojama sapulces protokolam. Pilnvara iesniedzama līdz sapulces sākumam. Sevišķa pilnvara nav vajadzīga personām, kas akcionāru pārstāv uz likuma pamata. Šīs personas uzrāda dokumentu, kas apliecina to pilnvarojumu. (2) Valdes locekļiem un revidentiem, kā arī vismaz vienam padomes loceklim ir pienākums piedalīties akcionāru sapulcē. Šā noteikuma neievērošana nav pamats akcionāru sapulces atzīšanai par nenotikušu vai tajā pieņemto lēmumu apstrīdēšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

278.pants. Akcionāru saraksts (1) Ne vēlāk kā trīs dienas pirms akcionāru sapulces valde sastāda akcionāru sarakstu, kas ir pieejams akcionāriem. (2) Sarakstā norāda: 1) akcionāra un viņa pārstāvja (ja tāds ir pilnvarots) vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi), bet juridiskajām personām — nosaukumu un reģistrācijas numuru; 2) akcionāram piederošo akciju kategoriju, skaitu un nominālvērtību; 3) no akcionāram piederošajām akcijām izrietošo balsu skaitu. (3) Pirms akcionāru sapulces atklāšanas valde sastāda to akcionāru sarakstu, kuri piedalās sapulcē, norādot šā panta otrajā daļā minētās ziņas. (4) Valdes pilnvarota persona paraksta šā panta trešajā daļā minēto akcionāru sarakstu un pirms pirmā balsojuma iepazīstina ar to akcionārus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. un 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

279.pants. Akcionāru balsstiesības (1) Katra minimālās nominālvērtības apmaksātā balsstiesīgā akcija dod tiesības akcionāru sapulcē uz vienu balsi. Akcionāram ir balsstiesības atbilstoši viņam piederošo balsstiesīgo akciju nominālvērtību kopsummai. (2) Akcionāru sapulcē balsstiesības ir tiem akcionāriem, kuri ierakstīti šā likuma 278.panta trešajā daļā minētajā sarakstā. (3) Ja akcionāru sapulcē jāizlemj jautājums par sabiedrības darbības izbeigšanu, šā jautājuma lemšanā tiesības balsot ir arī priekšrocību akciju turētājiem. (4) Ja akcionāru sapulcē jāizlemj jautājumi par sabiedrības reorganizāciju, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu vai par statūtu grozīšanu, tiesības balsot ir arī priekšrocību akciju turētājiem, ja šie jautājumi var skart viņu tiesības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

280.pants. Balsstiesību ierobežojumi (1) Statūtos var paredzēt, ka tiesības uz vienu balsi dod noteikta akciju nominālvērtību summa, ja šie statūtu noteikumi ir bijuši spēkā pirms akciju emisijas. (2) Akcionāram nav balsstiesību, ja: 1) viņš ir padomes vai valdes loceklis, likvidators, revidents vai sabiedrības kontrolieris, — pieņemot lēmumu par viņa atsaukšanu, neuzticības izteikšanu viņam vai prasības celšanu pret viņu; 2) tiek pieņemts lēmums attiecībā uz tiesībām, kuras sabiedrība var izmantot pret viņu; 3) tiek pieņemts lēmums par viņa atbrīvošanu no saistībām vai atbildības pret sabiedrību; 4) (izslēgts ar 14.02.2002. likumu). (3) Akcionāru balsstiesības ir ierobežojamas arī citos likumā noteiktajos gadījumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. un 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

281.pants. Akcionāra saistību spēkā neesamība Nav spēkā saistības, kurās akcionārs uzņemas: 1) vienmēr izpildīt sabiedrības vai tās institūciju norādījumus; 2) vienmēr pieņemt sabiedrības vai tās institūciju priekšlikumus; 3) balsojot padarīt savu attieksmi atkarīgu no atlīdzības.

282.pants. Akcionāru sapulces norise (1) Akcionāru sapulci atklāj padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, vai komercreģistra iestādes amatpersona šā likuma 269.panta trešās daļas 2.punktā un 270.panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā. (2) Pēc šā panta pirmajā daļā minētās personas priekšlikuma sapulce ievēlē balsu skaitītājus. (3) Pēc akcionāru sapulces atklāšanas balsstiesīgie akcionāri ievēlē sapulces vadītāju. (4) Pēc akcionāru sapulces vadītāja priekšlikuma sapulce ievēlē sapulces sekretāru (protokolētāju). (5) Akcionāru sapulce ievēlē arī vismaz divus balsstiesīgus akcionārus, kuri apliecinās sapulces protokola pareizību. (6) Akcionāru sapulcē balsošana notiek atklāti, izņemot gadījumus, kad aizklātu balsošanu pieprasa balsstiesīgie akcionāri, kuri pārstāv vismaz vienu desmitdaļu no pamatkapitāla.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. un 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

283.pants. Akcionāru sapulcē sniedzamās ziņas (1) Valdes pienākums ir pēc akcionāru pieprasījuma sniegt sapulcei ziņas par sabiedrības saimniecisko stāvokli tādā apjomā, kādā tas nepieciešams attiecīgā darba kārtības jautājuma izskatīšanai un objektīvai izlemšanai. (2) Valde drīkst atteikties sniegt ziņas tikai tad, ja: 1) to izpaušana varētu radīt būtiskus zaudējumus sabiedrībai vai tās darījumu partneriem; 2) šīs ziņas nav izpaužamas saskaņā ar likumu vai statūtiem. (3) Arī tad, ja pastāv šā panta otrajā daļā minētie apstākļi, valde nedrīkst atteikties sniegt ziņas par: 1) sabiedrības peļņu un zaudējumiem; 2) sabiedrības maksātspēju; 3) sabiedrības attīstības perspektīvām; 4) noslēgtajiem darījumiem starp sabiedrību un akcionāru, padomes locekli vai valdes locekli. (4) Strīdus par valdes atteikumu izpaust ziņas izšķir tiesa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

284.pants. Akcionāru sapulces lēmumu pieņemšana (1) Akcionāru sapulce pieņem lēmumus ar klātesošo balsstiesīgo akcionāru balsu vairākumu, ja likumā vai statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits. (2) Lēmumus par grozījumu izdarīšanu statūtos, pamatkapitāla izmaiņām, konvertējamo obligāciju emisiju, sabiedrības reorganizāciju, koncerna līguma noslēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu, sabiedrības iekļaušanu, piekrišanu iekļaušanai un darbības izbeigšanu vai turpināšanu akcionāru sapulce pieņem, ja par tiem nodotas ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no klātesošo balsstiesīgo akcionāru balsīm, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits. (3) Ja sabiedrībā ir vairākas akciju kategorijas, lēmums jautājumā, kas skar attiecīgās akciju kategorijas akcionāru tiesības, ir pieņemts, ja par to nobalso katras attiecīgās akciju kategorijas akcionāri ar likumā vai statūtos noteikto balsu vairākumu no klātesošajiem akcionāriem katrā šādu akcionāru grupā. (4) Akcionāru sapulces lēmums attiecībā uz sabiedrību, tās padomes un valdes locekļiem, revidentu, sabiedrības kontrolieri un akcionāriem ir spēkā ar tā pieņemšanas brīdi, ja šajā lēmumā vai likumā nav noteikts cits lēmuma spēkā stāšanās termiņš. (5) Piesakot statūtu grozījumus komercreģistra iestādei, pievieno akcionāru sapulces protokola izrakstu ar lēmumu par grozījumu izdarīšanu statūtos un valdes parakstītu pilnu statūtu tekstu jaunajā redakcijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002., 22.04.2004. un 18.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2009.)

285.pants. Akcionāru sapulces protokols (1) Akcionāru sapulces protokolā norāda: 1) sabiedrības firmu; 1) institūciju, kura sasauc akcionāru sapulci, un laiku, kad par akcionāru sapulces sasaukšanu ir izsūtīts paziņojums un kad tas ir publicēts, ja publicēšanu paredz likums; 2) akcionāru sapulces norises vietu un laiku; 3) sabiedrības parakstītā pamatkapitāla, apmaksātā pamatkapitāla un balsstiesīgā pamatkapitāla lielumu; 4) akcionāru sapulcē pārstāvētā pamatkapitāla lielumu un klātesošo balsstiesīgo akcionāru balsu skaitu; 5) sapulces vadītāja, sekretāra, balsu skaitītāju un akcionāru — protokola pareizības apliecinātāju — vārdu un uzvārdu; 6) sapulces darba kārtību; 7) darba kārtības jautājumu apspriešanas gaitu un saturu; 8) pieņemtos lēmumus, atzīmējot par katru lēmumu nodoto "par" un "pret" balsu skaitu; 9) padomes un valdes locekļu, revidenta, likvidatora vai akcionāru iebildumus. (2) Protokolu paraksta akcionāru sapulces vadītājs un sekretārs, kā arī vismaz divi sapulces ievēlētie akcionāri — protokola pareizības apliecinātāji. (3) Protokolam pievieno akcionāru sarakstu, kas sastādīts saskaņā ar šā likuma 278.pantu, un dokumentus, kuri attiecas uz akcionāru sapulci. (4) Akcionāriem ir tiesības iepazīties ar protokolu un tam pievienotajiem dokumentiem un bez maksas saņemt to kopiju vai izrakstu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. un 16.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2006.)

286.pants. Akcionāru sapulces lēmuma atzīšana par spēkā neesošu (1) Akcionāru sapulces lēmumu tiesa var atzīt par spēkā neesošu, ja: 1) tas ir pretrunā ar sabiedrības mērķiem, publiskajām interesēm vai labiem tikumiem; 2) tas aizskar trešo personu tiesības; 3) tas ir pretrunā ar likumu vai statūtiem; 4) pārkāpti likuma vai statūtu noteikumi par sapulces sasaukšanu vai ar to saistīto ziņu izsludināšanu; 5) akcionāram bija prettiesiski liegts piedalīties sapulcē; 6) akcionāram bija prettiesiski liegts iepazīties ar lēmumu projektiem, to akcionāru sarakstu, kuri piedalās sapulcē, vai akcionāru sapulces protokolu; 7) akcionāram bija nepamatoti atteikts sniegt viņa pieprasītās ziņas, ja tas būtiski ietekmēja viņa nostāju attiecīgajā jautājumā; 8) sapulcē nav ievēroti balsošanas noteikumi un tas ir būtiski ietekmējis balsošanas rezultātu vai nav ievēroti likuma noteikumi attiecībā uz nodoto balsu skaitu; 9) nav ievērotas šā likuma 284.panta trešajā daļā minētās prasības. (2) Akcionāru sapulces lēmuma atzīšana par spēkā neesošu neskar trešo personu tiesības, kas iegūtas labā ticībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. un 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

287.pants. Personas, kurām ir tiesības celt prasību tiesā (1) Celt tiesā prasību par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu var: 1) padome, valde vai atsevišķi to locekļi, kā arī revidents; 2) jebkurš akcionārs — šā likuma 286.panta 1., 2. un 3.punktā minētajos gadījumos, ja viņš balsojis pret apstrīdamo lēmumu un pieprasījis to ieprotokolēt, bet, ja balsošana bijusi aizklāta, — izteicis iebildumus pret apstrīdamo lēmumu un pieprasījis to ieprotokolēt; 3) akcionārs, kas nav piedalījies sapulcē, — šā likuma 286.panta 4. un 5.punktā minētajos gadījumos; 4) akcionārs, kuram bija liegts iepazīties ar likumā noteiktajiem dokumentiem, — šā likuma 286.panta 6.punktā minētajā gadījumā; 5) akcionārs, kuram nepamatoti atteikts sniegt viņa pieprasītās ziņas, — šā likuma 286.panta 7.punktā minētajā gadījumā; 6) akcionārs, kuram netika dota iespēja balsot vai kurš apstrīd cita akcionāra tiesības balsot vai citādi apstrīd balsošanas procedūru, — šā likuma 286.panta 8.punktā minētajā gadījumā; 7) ieinteresētais akcionārs — šā likuma 286.panta 9.punktā minētajā gadījumā. (2) Šā panta pirmās daļas 4., 5. un 6.punktā paredzētajos gadījumos akcionāram ir prasības tiesības, ja šā akcionāra balss izšķirtu balsošanas rezultātu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

288.pants. Prasības celšana (1) Termiņš prasības celšanai par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu ir trīs mēneši no sapulces dienas. (2) Ja prasību ceļ akcionārs, kuram bija prettiesīgi liegts piedalīties akcionāru sapulcē, prasības celšanas termiņš ir trīs mēneši no dienas, kad viņš uzzināja vai kad viņam vajadzēja uzzināt par sapulces lēmumu, bet ne ilgāks par gadu no sapulces dienas. (3) Prasība par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu ceļama pret sabiedrību. (4) Ja prasību ceļ valde vai valdes loceklis, sabiedrību tiesā pārstāv padome.

289.pants. Kārtība, kādā izpilda tiesas nolēmumu par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu (1) Nolēmumu par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu tiesa pēc nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā nosūta komercreģistra iestādei. (2) Ja tiesa atzīst akcionāru sapulces lēmumu par spēkā neesošu, sabiedrībai ir pienākums iesniegt komercreģistra iestādei pieteikumu par tā ieraksta grozīšanu, kurš izdarīts, pamatojoties uz minēto akcionāru sapulces lēmumu.

290.pants. Atbildība par akcionāru sapulces lēmuma nepamatotu apstrīdēšanu Par zaudējumiem, kas sabiedrībai radušies akcionāru sapulces lēmuma nepamatotas apstrīdēšanas dēļ, prasītāji atbild solidāri, ja viņi prasību cēluši ļaunā nolūkā vai aiz rupjas neuzmanības.

(14.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

291.pants. Padome Padome ir sabiedrības pārraudzības institūcija, kas pārstāv akcionāru intereses sapulču starplaikā un šajā likumā un statūtos noteiktajos ietvaros uzrauga valdes darbību.

292.pants. Padomes uzdevumi (1) Padomes uzdevumi ir šādi: 1) ievēlēt un atsaukt valdes locekļus, pastāvīgi uzraudzīt valdes darbību; 2) uzraudzīt, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem, statūtiem un akcionāru sapulces lēmumiem; 3) izskatīt sabiedrības gada pārskatu un valdes priekšlikumu par peļņas izlietošanu un sastādīt ziņojumu (174.pants); 4) pārstāvēt sabiedrību tiesā visās sabiedrības celtajās prasībās pret valdes locekļiem, kā arī valdes locekļu celtajās prasībās pret sabiedrību un pārstāvēt sabiedrību citās tiesiskajās attiecībās ar valdes locekļiem; 5) apstiprināt darījuma slēgšanu starp sabiedrību un valdes locekli vai revidentu; 6) iepriekš izskatīt visus jautājumus, kas ir akcionāru sapulces kompetencē vai kas pēc valdes vai padomes locekļu ierosinājuma ir ieteikti apspriešanai sapulcē, un sniegt par tiem atzinumu; 7) dot piekrišanu valdes lēmumam palielināt pamatkapitālu šā likuma 249.panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā un izdarīt grozījumus sabiedrības statūtos šā likuma 249.panta piektajā daļā minētajā gadījumā. (2) Akcionāriem, kuri kopā pārstāv ne mazāk par vienu desmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla, ir tiesības, norādot iemeslus, rakstveidā pieprasīt, lai padome pārbauda valdes darbību. Ja padome šādu pārbaudi mēneša laikā neizdara vai nesniedz atbildi, akcionāriem ir tiesības šo jautājumu nodot izskatīšanai akcionāru sapulcē. (3) Padome sniedz akcionāru sapulcei paskaidrojumus par savu ziņojumu (175.pants), ja to pieprasa vismaz viens akcionārs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002., 22.04.2004. un 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

293.pants. Padomes tiesības (1) Padomei ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt no valdes pārskatu par sabiedrības stāvokli un iepazīties ar visām valdes darbībām. (2) Padomei ir tiesības pārbaudīt sabiedrības reģistrus un dokumentus, kā arī kasi un visu sabiedrības mantu. (3) Padome var uzticēt pārbaudi kādam no saviem locekļiem vai uzdot pārbaudes veikšanu vai atsevišķu jautājumu noskaidrošanu pieaicinātam ekspertam. (4) Padomei ir tiesības sasaukt akcionāru sapulci vai uzdot to sasaukt valdei, ja to prasa sabiedrības intereses. (5) Padomei nav tiesību izlemt jautājumus, kas ir valdes kompetencē.

294.pants. Padomes piekrišana valdes rīcībai (1) Statūtos var noteikt, ka svarīgu jautājumu izlemšanā valdei ir nepieciešama padomes piekrišana. Par šādiem svarīgiem jautājumiem uzskatāmi: 1) līdzdalības iegūšana citās sabiedrībās, tās palielināšana vai samazināšana; 2) uzņēmuma iegūšana vai atsavināšana; 3) nekustamā īpašuma iegūšana, atsavināšana vai apgrūtināšana ar lietu tiesībām; 4) filiāļu un pārstāvniecību atvēršana vai slēgšana; 5) tādu darījumu slēgšana, kas pārsniedz statūtos vai padomes lēmumos noteikto summu; 6) tādu aizdevumu izsniegšana, kas nav saistīti ar sabiedrības parasto komercdarbību; 7) kredītu izsniegšana sabiedrības darbiniekiem; 8) jaunu darbības veidu uzsākšana un esošo darbības veidu pārtraukšana; 9) vispārīgo darbības principu noteikšana. (2) Sabiedrība savos statūtos var paredzēt arī citus jautājumus, kuru izlemšanā valdei jāsaņem padomes piekrišana. (3) Ja padome noraida valdes priekšlikumu šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos jautājumos, valdei ir tiesības sasaukt ārkārtas akcionāru sapulci, kura pieņem lēmumu attiecīgajā jautājumā. (4) Fakts, ka valde nav saņēmusi padomes piekrišanu, nav saistošs trešajai personai. Minētā fakta izsludināšana vai attiecīgu statūtu noteikumu esamība nav pietiekams pamats, lai atzītu šo faktu par saistošu trešajai personai, izņemot gadījumu, kad persona zināja, ka nepieciešama padomes piekrišana un ka tā nav dota.

295.pants. Padomes sastāvs (1) Par padomes locekli var būt tikai rīcībspējīga fiziskā persona. (2) Par padomes locekli nedrīkst būt: 1) šīs sabiedrības valdes loceklis, revidents, prokūrists vai komercpilnvarnieks; 2) šīs sabiedrības atkarīgās sabiedrības valdes loceklis vai persona, kurai ir tiesības pārstāvēt šo atkarīgo sabiedrību; 3) (izslēgts ar 22.04.2004. likumu). (3) Statūti var paredzēt stingrākus ierobežojumus padomes loceklim. (4) Minimālais padomes locekļu skaits ir trīs, bet, ja sabiedrības akcijas atrodas publiskā apgrozībā, — minimālais padomes locekļu skaits ir pieci. (5) Maksimālais padomes locekļu skaits ir divdesmit. (6) Padomes loceklis nevar uzticēt savu pienākumu pildīšanu citai personai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

296.pants. Padomes locekļu ievēlēšana un atsaukšana (1) Padome tiek ievēlēta uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem. (2) Padomes locekli nevar ievēlēt bez viņa rakstveida piekrišanas būt par padomes locekli. Rakstveida piekrišanā padomes locekļa kandidāts norāda iespējamos likumā un statūtos noteiktos šķēršļus amata ieņemšanai vai to, ka viņam šādu šķēršļu nav. (3) Padomes locekli ievēlē amatā ne ilgāk kā uz padomes pilnvaru laiku. (4) Akcionārs vai akcionāru grupa ir tiesīgi izvirzīt ievēlēšanai padomē savus kandidātus ar tādu aprēķinu, lai, šā akcionāra vai akcionāru grupas pārstāvēto balsstiesīgo kapitālu dalot ar izvirzāmo kandidātu skaitu, katram no kandidātiem būtu ne mazāk par pieciem procentiem no akcionāru sapulcē pārstāvētā balsstiesīgā kapitāla. Katrs šādi izvirzītais kandidāts tiek iekļauts padomes locekļu vēlēšanu sarakstā. (5) Balsošana notiek par visiem sarakstā iekļautajiem padomes locekļu kandidātiem vienā balsojumā, visiem akcionāriem balsojot vienlaicīgi. Akcionārs ir tiesīgs nodot visas savas balsis par vienu vai vairākiem sarakstā iekļautajiem padomes locekļu kandidātiem jebkurā proporcijā veselos skaitļos. (6) Par ievēlētām padomē uzskatāmas tās personas, kuras ieguvušas visvairāk balsu, ievērojot statūtos noteikto maksimālo padomes locekļu skaitu. Ja divi vai vairāki padomes locekļu kandidāti iegūst vienādu balsu skaitu un tāpēc nevar noteikt, kuri no viņiem uzskatāmi par ievēlētiem, jautājums izlemjams ar akcionāru sapulces balsojumu par katru no šiem kandidātiem un par ievēlētu uzskatāms kandidāts, kurš atkārtotajā balsojumā ieguvis lielāko balsu skaitu. (7) Padomes locekli var jebkurā laikā atsaukt no amata ar akcionāru sapulces lēmumu. (8) Padomes loceklis var jebkurā laikā atstāt padomes locekļa amatu, par to iesniedzot paziņojumu sabiedrībai. (9) Ja padomes loceklis atstāj amatu vai tiek atsaukts no amata pirms padomes termiņa beigām, notiek jaunas padomes locekļu vēlēšanas, kurās pārvēlē visu padomes sastāvu. (10) Par izmaiņām padomes locekļu sastāvā valde ziņo komercreģistra iestādei, iesniedzot padomes locekļu sarakstu, katra padomes locekļa rakstveida piekrišanu un attiecīgo akcionāru sapulces lēmumu vai attiecīgā padomes locekļa paziņojumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002., 22.04.2004., 16.03.2006. un 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

297.pants. Padomes vadība (1) Padomes locekļi no sava vidus ievēlē padomes priekšsēdētāju un vismaz vienu viņa vietnieku. (2) Padomes priekšsēdētāja vietnieks pilda padomes priekšsēdētāja pienākumus tikai tad, ja padomes priekšsēdētājs ir prombūtnē (slimība, komandējums, atvaļinājums u.tml.) vai devis tādu uzdevumu.

298.pants. Padomes sēžu sasaukšana (1) Padomes sēdes sasauc padomes priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnē vai uzdevumā — viņa vietnieks pēc nepieciešamības, taču ne retāk kā reizi ceturksnī. (2) Tiesības pieprasīt padomes sēdes sasaukšanu ir katram padomes loceklim, kā arī valdei, motivējot sēdes sasaukšanas nepieciešamību un nolūku. (3) Ja padomes priekšsēdētājs pieprasījumu par padomes sēdes sasaukšanu neizpilda divu nedēļu laikā no tā saņemšanas brīža, sēdes sasaukšanas iniciatoram ir tiesības sasaukt padomes sēdi, paskaidrojot lietas apstākļus.

299.pants. Padomes lēmumu pieņemšana (1) Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk par pusi no padomes locekļiem. Ja padomes sastāvā ir mazāk locekļu, nekā paredzēts statūtos, kvorums nosakāms pēc statūtos noteiktā padomes locekļu skaita. (2) Padome pieņem savus lēmumus ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu vairākums. Statūtos var noteikt, ka, balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss. (3) Padomes loceklis, kas nepiedalās padomes sēdē, var nodot savu balsi rakstveidā, iesniedzot to citam padomes loceklim. Nodot savu balsi telefoniski vai citādā veidā drīkst tikai tad, ja izmantotie sakaru līdzekļi pieļauj padomes locekļiem vienlaikus piedalīties jautājuma apspriešanā un lēmuma pieņemšanā un ja šī darbība ir attiecīgi dokumentāri fiksēta. (4) Padomes sēdes tiek protokolētas. Protokolā norāda: 1) sabiedrības firmu; 2) padomes sēdes norises vietu un laiku; 3) sēdes dalībniekus; 4) darba kārtības jautājumus; 5) darba kārtības jautājumu apspriešanas gaitu un saturu; 6) balsošanas rezultātus, norādot katra padomes locekļa balsojumu "par" vai "pret" par katru lēmumu; 7) pieņemtos lēmumus. (5) Ja padomes loceklis nepiekrīt padomes lēmumam un balso pret to, viņa atšķirīgais viedoklis pēc viņa pieprasījuma ierakstāms padomes sēdes protokolā. (6) Padomes sēžu protokolus paraksta padomes locekļi, kuri piedalījušies attiecīgajā padomes sēdē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. un 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

300.pants. Atlīdzība padomes locekļiem Atlīdzību padomes locekļiem nosaka akcionāru sapulce.

301.pants. Valde (1) Valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību. (2) Valde pārzina un vada sabiedrības lietas. Tā atbild par sabiedrības komercdarbību, kā arī par likumam atbilstošu grāmatvedību. (3) Valde pārvalda sabiedrības mantu un rīkojas ar tās līdzekļiem atbilstoši likumiem, statūtiem un akcionāru sapulces lēmumiem.

302.pants. Valdes tiesības vadīt sabiedrību Valdes locekļi vada sabiedrību tikai kopīgi.

303.pants. Valdes pārstāvības tiesības (1) Visiem valdes locekļiem ir pārstāvības tiesības. Valdes locekļi pārstāv sabiedrību kopīgi, ja statūtos nav noteikts citādi. (2) Kopīgas pārstāvības gadījumā valdes locekļi var pilnvarot no sava vidus vienu vai vairākus valdes locekļus slēgt noteiktus darījumus vai noteikta veida darījumus. (3) Valdes pārstāvības tiesības attiecībā uz trešajām personām nevar ierobežot. Statūtos noteiktās valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību kopīgi vai atsevišķi nav uzskatāmas par valdes pārstāvības tiesību ierobežojumu šā panta izpratnē. (4) Attiecībā uz sabiedrību valdes locekļiem jāievēro pārstāvības ierobežojumi, kas noteikti statūtos, akcionāru sapulces un padomes lēmumos.

(14.02.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

304.pants. Valdes sastāvs (1) Valdes sastāvā var būt viens vai vairāki valdes locekļi. Ja sabiedrības akcijas atrodas publiskā apgrozībā, minimālais valdes locekļu skaits ir trīs. (2) Par valdes locekli var būt tikai rīcībspējīga fiziskā persona. (3) Par valdes locekli nevar būt: 1) šīs sabiedrības padomes loceklis; 2) šīs sabiedrības revidents; 3) persona, kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības uz attiecīgā veida vai visu veidu komercdarbību; 4) koncerna valdošā uzņēmuma padomes loceklis. (4) Statūtos var paredzēt uz valdes locekļiem attiecināmus stingrākus ierobežojumus. (5) (Izslēgta ar 22.04.2004. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

305.pants. Valdes locekļu ievēlēšana un pārstāvības tiesību noteikšana (1) Valdes locekļus ievēlē padome. (2) Valdes locekli nevar ievēlēt bez viņa rakstveida piekrišanas būt par valdes locekli. Rakstveida piekrišanu paraksta ar drošu elektronisko parakstu vai parakstu uz piekrišanas apliecina notariāli vai komercreģistra iestādes amatpersona. Rakstveida piekrišanā valdes locekļa kandidāts norāda sabiedrības, par kuras valdes locekli piekrīt kļūt, firmu, reģistrācijas numuru un iespējamos šķēršļus amata ieņemšanai saskaņā ar šā likuma 171. un 304.pantu vai to, ka viņam šādu šķēršļu nav. Ja valdes locekļa kandidāta piekrišana ir ietverta pieteikumā komercreģistra iestādei, pieteikumu paraksta ar drošu elektronisko parakstu vai attiecīgā valdes locekļa parakstu uz pieteikuma apliecina notariāli vai komercreģistra iestādes amatpersona. (3) Valdes locekli ievēlē amatā uz pieciem gadiem, ja statūti neparedz īsāku termiņu. (4) Valdes priekšsēdētāju no valdes locekļu vidus ieceļ padome. (5) (Izslēgta ar 14.02.2002. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002., 16.03.2006. un 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

306.pants. Valdes locekļu atsaukšana un viņu tiesības atstāt amatu (1) Valdes locekli var atsaukt padome, ja tam ir svarīgs iemesls. (2) Par svarīgu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāma rupja pilnvaru pārkāpšana, pienākumu neizpilde vai nepienācīga izpilde, nespēja vadīt sabiedrību, kaitējuma nodarīšana sabiedrības interesēm, kā arī akcionāru sapulces izteiktā neuzticība. (3) Valdes loceklis var jebkurā laikā atstāt valdes locekļa amatu, par to iesniedzot paziņojumu sabiedrībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. un 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

307.pants. Valdes sastāva un pārstāvības tiesību izmaiņu izsludināšana Izmaiņas valdes sastāvā un pārstāvības tiesībās valde piesaka komercreģistra iestādei, iesniedzot valdes locekļu sarakstu un attiecīgo padomes lēmumu vai valdes locekļa paziņojumu.

(14.02.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

308.pants. Atlīdzība valdes locekļiem (1) Valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību atbilstoši viņa pienākumu apjomam un sabiedrības finansiālajam stāvoklim. (2) Atlīdzības apmēru valdes locekļiem nosaka padome.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

309.pants. Ierobežojumi sabiedrības valdes locekļiem (1) (Izslēgta ar 14.02.2002. likumu.) (2) (Izslēgta ar 14.02.2002. likumu.) (3) Ja sabiedrības intereses saduras ar kāda valdes locekļa, viņa laulātā, radinieka vai svaiņa interesēm, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei, jautājumu izlemj valdes sēdē, kurā ieinteresētajam valdes loceklim nav balsstiesību, un tas ierakstāms valdes sēdes protokolā. Valdes loceklim ir pienākums par šīm interesēm paziņot pirms valdes sēdes sākuma. Valdes loceklis, kas pārkāpj šīs prasības, atbild par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

310.pants. Valdes lēmumu pieņemšana (1) Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk par pusi no valdes locekļiem. Ja valdes sastāvā ir mazāk locekļu, nekā paredzēts statūtos, kvorums nosakāms pēc statūtos noteiktā valdes locekļu skaita. (2) Valde pieņem savus lēmumus ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu vairākums. Statūtos var noteikt, ka, balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir valdes priekšsēdētāja balss. (3) Valdes sēdes tiek protokolētas. Protokolā norāda: 1) sabiedrības firmu; 2) valdes sēdes norises vietu un laiku; 3) sēdes dalībniekus; 4) darba kārtības jautājumus; 5) darba kārtības jautājumu apspriešanas gaitu un saturu; 6) balsošanas rezultātus, norādot katra valdes locekļa balsojumu "par" vai "pret" par katru lēmumu; 7) pieņemtos lēmumus. (4) Ja valdes loceklis nepiekrīt valdes lēmumam un balso pret to, viņa atšķirīgais viedoklis pēc viņa pieprasījuma ierakstāms valdes sēdes protokolā. (5) Valdes sēžu protokolus paraksta valdes priekšsēdētājs, protokolētājs un visi valdes locekļi, kas piedalās sēdē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

310.1 pants. Par pamatkapitāla palielināšanu pieņemtā valdes lēmuma atzīšana par spēkā neesošu (1) Valdes lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu tiesa var atzīt par spēkā neesošu šā likuma 286.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajos gadījumos, kā arī tad, ja pārkāpta pamatkapitāla palielināšanas kārtība. (2) Ar prasību atzīt par spēkā neesošu valdes lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu tiesā var vērsties jebkurš akcionārs. (3) Termiņš šā panta otrajā daļā minētās prasības celšanai ir trīs mēneši no dienas, kad akcionārs uzzināja vai kad viņam vajadzēja uzzināt par valdes lēmumu, bet ne ilgāks par gadu no lēmuma pieņemšanas dienas.

(24.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

310.2 pants. Kārtība, kādā izpilda tiesas nolēmumu atzīt par spēkā neesošu valdes lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu Nolēmumu atzīt par spēkā neesošu valdes lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu tiesa pēc nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā nosūta komercreģistra iestādei.

(24.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

310.3 pants. Atbildība par to, ka valdes lēmums par pamatkapitāla palielināšanu apstrīdēts nepamatoti Par zaudējumiem, kas sabiedrībai nodarīti, nepamatoti apstrīdot valdes lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu, prasītāji atbild solidāri, ja viņi prasību cēluši ļaunā nolūkā vai aiz rupjas neuzmanības.

(24.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

311.pants. Valdes ziņojums (1) Valdes pienākums ir reizi ceturksnī sniegt rakstveida ziņojumu par savu darbību padomei, bet gada beigās — akcionāru sapulcei. Ziņojumā atspoguļo: 1) sabiedrības komercdarbības rezultātus; 2) sabiedrības saimniecisko stāvokli, rentabilitāti, apgrozījumu un vērtspapīru kustību; 3) apstākļus, kas var ietekmēt sabiedrības saimniecisko stāvokli; 4) plānoto sabiedrības komercdarbības politiku nākamajā pārskata periodā. (2) Valde informē padomi arī par citiem nozīmīgiem sabiedrības darbības aspektiem.

XIV SADAĻA KAPITĀLSABIEDRĪBAS DARBĪBAS IZBEIGŠANA UN LIKVIDĀCIJA

312.pants. Kapitālsabiedrības darbības izbeigšanas pamats Kapitālsabiedrības (turpmāk šīs sadaļas ietvaros — sabiedrība) darbība izbeidzas: 1) ar dalībnieku lēmumu; 2) ar tiesas nolēmumu; 3) uzsākot bankrota procedūru; 4) izbeidzoties statūtos noteiktajam termiņam (ja sabiedrība bija dibināta uz noteiktu termiņu); 5) sasniedzot statūtos noteiktos mērķus (ja sabiedrība bija dibināta noteiktu mērķu sasniegšanai); 6) citos likumā vai statūtos noteiktajos gadījumos.

313.pants. Sabiedrības darbības izbeigšana, pamatojoties uz dalībnieku lēmumu (1) Lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu pieņem dalībnieku sapulce. (2) Valdei ir pienākums sniegt dalībniekiem pārskatu par iepriekšējo pārskata gadu un par sabiedrības darbību kārtējā gadā. (3) Saimnieciskās darbības pārskatā norādāms termiņš, kurā sabiedrība var apmierināt kreditoru prasījumus.

314.pants. Sabiedrības darbības izbeigšana, pamatojoties uz tiesas nolēmumu (1) Sabiedrības darbību var izbeigt, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, ja: 1) sabiedrības dibināšanas dokumenti ir pretrunā ar likumu; 2) sabiedrības pamatkapitāls neatbilst likuma prasībām; 3) sabiedrība neiesniedz komercreģistra iestādei likumā paredzētās ziņas vai dokumentus; 4) dalībnieki nav pieņēmuši lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu gadījumos, kad tas viņiem bija jādara saskaņā ar likumu vai statūtiem; 5) ilgāk par trim mēnešiem valdei nav pārstāvības tiesību (224.panta trešā daļa un 305.panta trešā daļa); 51) šā likuma 185.1 panta pirmajā daļā minētā sabiedrība ar ierobežotu atbildību nav palielinājusi pamatkapitālu atbilstoši šā likuma 185.1 panta sestās daļas noteikumiem; 6) citos likumā noteiktajos gadījumos. (2) Prasību tiesā var celt valde, padome, valdes loceklis, dalībnieks, komercreģistra iestāde, kā arī citas likumā noteiktās personas. (3) Komercreģistra iestāde var celt prasību tiesā, ja sabiedrība triju mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādītos trūkumus. (4) Līdz brīdim, kad tiek pieņemts nolēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu, tiesa var noteikt termiņu, kurā sabiedrībai jānovērš trūkumi, kas ir pamats tās darbības izbeigšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. un 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

315.pants. Sabiedrības darbības izbeigšana bankrota gadījumā Kārtību, kādā izbeidzama sabiedrības darbība bankrota gadījumā, regulē atsevišķs likums.

316.pants. Sabiedrības darbības turpināšana pēc darbības termiņa beigām vai mērķa sasniegšanas Ja izbeidzas dibināšanas dokumentos noteiktais sabiedrības darbības termiņš vai ir sasniegts noteiktais mērķis, dalībnieki var pieņemt lēmumu par darbības turpināšanu vai sabiedrības reorganizāciju un izdarīt nepieciešamos grozījumus dibināšanas dokumentos.

317.pants. Likvidācija Sabiedrības darbības izbeigšanas gadījumā notiek tās likvidācija, ja likumā nav noteikts citādi.

318.pants. Likvidatoru iecelšana (1) Likvidāciju veic valdes locekļi, ja statūtos, dalībnieku sapulces lēmumā vai tiesas nolēmumā nav noteikts citādi. (2) Ja likvidatoru ieceļ dalībnieku sapulce, tā nosaka likvidatora atlīdzības apmēru un izmaksas kārtību. (3) Ja sabiedrības darbība tiek izbeigta, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, vai ja to prasa dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu desmitdaļu pamatkapitāla, likvidatoru ieceļ un viņa atlīdzības apmēru un kārtību nosaka tiesa. (4) Var tikt iecelts viens likvidators vai vairāki likvidatori.

319.pants. Likvidatoram izvirzāmās prasības (1) Par likvidatoru var būt rīcībspējīga fiziskā persona. (2) (Izslēgta ar 15.04.2010. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

320.pants. Pieteikums par sabiedrības darbības izbeigšanu un tās likvidāciju (1) Lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu valde triju dienu laikā no tā pieņemšanas dienas iesniedz ierakstīšanai komercreģistrā. Pieteikumā norāda šā likuma 8.pantā minētās ziņas par likvidatoru, kā arī kreditoru prasījumu pieteikšanas vietu. Pieteikumam pievieno: 1) dalībnieku sapulces protokola izrakstu ar lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu; 2) katra likvidatora rakstveida piekrišanu būt par likvidatoru. Rakstveida piekrišanu paraksta ar drošu elektronisko parakstu vai arī parakstu uz piekrišanas apliecina notariāli vai komercreģistra iestādes amatpersona. (2) Ja sabiedrības darbība tiek izbeigta, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, tiesa nosūta attiecīgo nolēmumu ieraksta izdarīšanai komercreģistrā. Likvidators triju dienu laikā pēc nolēmuma stāšanās spēkā iesniedz komercreģistra iestādei šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto dokumentu. (3) Ja likvidāciju veic valdes locekļi, šo faktu norāda pieteikumā vai tiesas nolēmumā un tam nav jāpievieno šā panta pirmās daļas 2.punktā minētie dokumenti.

(15.04.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

321.pants. Likvidatora atcelšana (1) Likvidatoru var atcelt ar dalībnieku sapulces lēmumu. (2) Likvidatoru var atcelt ar tiesas nolēmumu, pamatojoties uz dalībnieka vai trešās personas pieteikumu, ja tam ir svarīgi iemesli. (3) Tiesas iecelto likvidatoru var atcelt tikai ar tiesas nolēmumu, pamatojoties uz dalībnieka vai trešās personas pieteikumu, ja tam ir svarīgi iemesli, vienlaikus ieceļot jaunu likvidatoru. (4) Lēmumu par likvidatora atcelšanu jaunais likvidators iesniedz komercreģistra iestādei triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

322.pants. Likvidatora tiesības un pienākumi (1) Likvidatoram ir visas valdes un padomes tiesības un pienākumi, kas nav pretrunā ar likvidācijas mērķi. (2) Likvidators piedzen parādus, ieskaitot summas, kas sabiedrībai pienākas par neapmaksātajām kapitāla daļām, pārdod sabiedrības mantu un apmierina kreditoru prasījumus. (3) Likvidators drīkst slēgt tikai tos darījumus, kuri nepieciešami sabiedrības likvidācijai. (4) Ja sabiedrības likvidāciju veic vairāki likvidatori, viņiem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību tikai kopīgi. Likvidatori var pilnvarot vienu vai vairākas personas no sava vidus atsevišķu darbību vai atsevišķu darbības veidu veikšanai. (5) Likvidatora pārstāvības ierobežojumi, kas nav noteikti likumā, nav saistoši trešajām personām. (6) Likvidācijas laikā sabiedrības firmai pievieno vārdu "likvidējamā".

323.pants. Maksātnespējas pieteikuma iesniegšana Ja likvidācijas gaitā atklājas, ka likvidējamās sabiedrības mantas nepietiek, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, likvidatoram ir pienākums iesniegt maksātnespējas pieteikumu likumā noteiktajā kārtībā.

324.pants. Kreditoru informēšana (1) Komercreģistra iestāde uz likvidējamās sabiedrības rēķina šā likuma 11.pantā noteiktajā kārtībā izsludina paziņojumu par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidācijas uzsākšanu. (2) Likvidators nosūta paziņojumu par likvidācijas uzsākšanu visiem zināmajiem sabiedrības kreditoriem. (3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajā paziņojumā sabiedrības kreditori uzaicināmi pieteikt savus prasījumus triju mēnešu laikā pēc paziņojuma publicēšanas dienas, ja dalībnieku sapulces lēmumā vai tiesas nolēmumā par sabiedrības darbības izbeigšanu nav noteikts garāks kreditoru pieteikšanās termiņš. (4) Ja sabiedrībai nav zināmu kreditoru, to prasījumu pieteikšanas termiņu nosaka ne īsāku kā vienu mēnesi pēc šā panta pirmajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

325.pants. Prasījumu pieteikšana Kreditori noteiktā termiņā piesaka likvidatoram savus prasījumus pret sabiedrību. Prasījumā norādāms prasījuma saturs, pamats un apmērs, un tam pievienojami prasījumu pamatojošie dokumenti.

326.pants. Likvidācijas sākuma finansu pārskats Pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām likvidators sastāda sabiedrības likvidācijas sākuma finansu pārskatu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

327.pants. Kreditoru aizsardzība (1) Ja zināms kreditors nepiesaka savu prasījumu, nepieņem izpildījumu vai saistība vēl nav izpildāma, viņam pienākošās summas tiek deponētas tiesā. (2) Pastāvot strīdīgam kreditora prasījumam, sabiedrības mantu var sadalīt starp dalībniekiem tikai tad, ja attiecīgajam kreditoram ir dots nodrošinājums.

328.pants. Slēguma finansu pārskats un mantas sadales plāns (1) Pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas vai viņiem paredzētās naudas deponēšanas un likvidācijas izdevumu segšanas likvidators sastāda likvidācijas slēguma finansu pārskatu un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu, kurā nosaka likvidācijas kvotu. (2) Likvidācijas slēguma finansu pārskatu un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu pārbauda revidents. Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību revidenta pārbaude veicama, ja saskaņā ar statūtiem ir paredzēts, ka revidents pārbauda sabiedrības gada pārskatu, vai ja tā nolemj dalībnieku sapulce. (3) Likvidators nosūta visiem dalībniekiem likvidācijas slēguma finansu pārskatu un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu. Paziņojums uzrādītāja akciju turētājiem publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", norādot vietu, kur ir pieejams likvidācijas slēguma finansu pārskats un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns. (4) Ja likvidācijas slēguma finansu pārskats un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāna sastādīšanā ir pārkāpts likums, statūti vai dalībnieku sapulces lēmumi, tiesa, pamatojoties uz ieinteresētās personas prasību, var lemt par jaunas likvidācijas slēguma finansu pārskata un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāna sastādīšanu vai par papildu likvidācijas darbību veikšanu. Prasības celšanas termiņš ir divi mēneši no dienas, kad likvidācijas slēguma finansu pārskats un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns ir nosūtīts dalībniekiem, bet attiecībā uz uzrādītāja akciju turētājiem — divi mēneši no paziņojuma publicēšanas dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

329.pants. Sabiedrības dokumentu glabāšana Likvidators veic nepieciešamās darbības sabiedrības dokumentu sakārtošanai un nodošanai valsts arhīviem. Izdevumi, kas saistīti ar dokumentu sakārtošanu un nodošanu arhīviem, tiek apmaksāti no likvidējamās sabiedrības mantas.

330.pants. Sabiedrības atlikušās mantas sadale (1) Sabiedrības atlikusī manta tiek sadalīta starp dalībniekiem saskaņā ar likvidatora sastādīto mantas sadales plānu proporcionāli katra dalībnieka daļai, ja dibināšanas dokumentos nav noteikts citādi. (2) Mantu drīkst sadalīt ne agrāk kā divus mēnešus no dienas, kad likvidācijas slēguma finansu pārskats un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns ir nosūtīts dalībniekiem vai paziņojums par iespēju iepazīties ar tiem ir publicēts (ja likums prasa tā publicēšanu). (21) Mantu drīkst sadalīt pirms šā panta otrajā daļā noteiktā termiņa, ja tam piekrīt visi dalībnieki un ar to netiek nodarīti zaudējumi kreditoriem. (3) (Izslēgta ar 15.04.2010. likumu) (4) Izmaksas dalībniekiem tiek veiktas naudā, ja statūtos nav noteikts citādi. (5) Likvidatori var nepārdot mantu, ja tas nav nepieciešams kreditoru prasījumu apmierināšanai un ja tas noteikts lēmumā par sabiedrības darbības izbeigšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. un 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

331.pants. Sabiedrības darbības turpināšana (1) Ja sabiedrība tiek likvidēta, pamatojoties uz dibināšanas dokumentos minētajiem noteikumiem par darbības izbeigšanu vai dalībnieku sapulces lēmumu, dalībnieki līdz mantas sadales sākumam var pieņemt lēmumu par sabiedrības darbības turpināšanu vai sabiedrības reorganizāciju. Lēmums uzskatāms par pieņemtu, ja par to nobalso klātesošie dalībnieki ar tādu balsu skaitu, kāds paredzēts lēmuma pieņemšanai par sabiedrības darbības izbeigšanu. (2) Pieņemot lēmumu par sabiedrības darbības turpināšanu, vienlaikus izveidojama sabiedrības valde un padome, kā arī samazināms sabiedrības pamatkapitāls atbilstoši atlikušajai mantai. Ja atlikušās mantas vērtība ir mazāka par likumā noteikto sabiedrības minimālā pamatkapitāla lielumu, dalībnieku sapulce lemj par pamatkapitāla palielināšanu. (3) Likvidators iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par darbības turpināšanu. Lēmums par darbības turpināšanu stājas spēkā pēc tā ierakstīšanas komercreģistrā.

332.pants. Izslēgšana no komercreģistra (1) Pēc sabiedrības atlikušās mantas sadales likvidators iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par likvidācijas pabeigšanu. Pieteikumam pievieno likvidācijas slēguma finansu pārskatu un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu, kā arī revidenta atzinumu (ja tika veikta revidenta pārbaude). (2) Pieteikumā likvidators apliecina, ka: 1) likvidācijas slēguma finansu pārskats un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns nav apstrīdēts tiesā vai ka prasība tikusi noraidīta; 2) visi kreditoru prasījumi ir apmierināti vai tiem paredzētā nauda ir deponēta un ir segti visi likvidācijas izdevumi; 3) sabiedrības dokumenti ir nodoti glabāšanā arhīvā; 4) šā likuma 330.panta 2.1 daļā minētajā gadījumā visi dalībnieki ir piekrituši sabiedrības atlikušās mantas sadalei pirms šā likuma 330.panta otrajā daļā noteiktā termiņa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. un 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

333.pants. Likvidatoru atbildība (1) Likvidators ir atbildīgs par savas vainas dēļ nodarītajiem zaudējumiem. (2) Ja ir vairāki likvidatori, viņi par savas vainas dēļ nodarītajiem zaudējumiem atbild solidāri.

C DAĻA KOMERCSABIEDRĪBU REORGANIZĀCIJA

XV SADAĻA KOMERCSABIEDRĪBU REORGANIZĀCIJAS VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

334.pants. Reorganizācijas jēdziens un veidi (1) Komercsabiedrību (turpmāk šīs daļas ietvaros — sabiedrība) var reorganizēt apvienošanas, sadalīšanas vai pārveidošanas ceļā. (2) Reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības var būt viena veida vai dažādu veidu sabiedrības, ja likumā nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

335.pants. Sabiedrību apvienošana (1) Sabiedrību apvienošana var notikt kā pievienošana vai saplūšana. (2) Pievienošana ir process, kurā sabiedrība (pievienojamā sabiedrība) nodod visu savu mantu citai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība). (3) Saplūšana ir process, kurā divas vai vairākas sabiedrības (pievienojamās sabiedrības) nodod visu savu mantu jaundibināmai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība). (4) Apvienošanas gadījumā pievienojamā sabiedrība beidz pastāvēt bez likvidācijas procesa. (5) Apvienošanas gadījumā pievienojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai. (6) Apvienošanas gadījumā pievienojamās sabiedrības akcionāri, dalībnieki vai biedri (turpmāk šīs daļas ietvaros — dalībnieki) kļūst par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

335.1 pants. Pārrobežu apvienošana (1) Pārrobežu apvienošana ir tādu divu vai vairāku kapitālsabiedrību apvienošana, no kurām vismaz viena ir reģistrēta Latvijā, bet pārējās dibinātas saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalstu tiesību aktiem. (2) Dalībvalsts šā panta un XIX sadaļas izpratnē ir Eiropas Savienības dalībvalsts, Īslandes Republika, Norvēģijas Karaliste un Lihtenšteinas Firstiste. (3) Par pārrobežu apvienošanu nav uzskatāma apvienošana tādā gadījumā, kad iesaistīta kapitālsabiedrība, kura paredzējusi veikt iedzīvotāju kapitāla kolektīvus ieguldījumus saskaņā ar riska sadalīšanas principu un kuras kapitāla daļas (akcijas) pēc dalībnieku (akcionāru) pieprasījuma tiek atpirktas vai izpirktas tieši vai netieši no šīs kapitālsabiedrības aktīviem. Šādai atpirkšanai vai izpirkumam ir pielīdzināmas darbības, ar kurām kapitālsabiedrība vēlas nodrošināt, lai tās daļu tirgus vērtība būtiski neatšķirtos no tās aktīvu tīrās vērtības. (4) Pārrobežu apvienošanai piemēro šā likuma noteikumus par kapitālsabiedrību apvienošanu, ciktāl šā likuma XIX sadaļā nav noteikts citādi. Ja iegūstošā kapitālsabiedrība tiek reģistrēta citā dalībvalstī, Latvijā reģistrēta kapitālsabiedrība, iesaistoties pārrobežu apvienošanā, ievēro šā likuma noteikumus par kapitālsabiedrību apvienošanu, kas attiecas uz lēmumu pieņemšanas procesu saistībā ar apvienošanu un uz kapitālsabiedrības kreditoru, dalībnieku (akcionāru), obligacionāru, kā arī darbinieku aizsardzību.

(24.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

336.pants. Sabiedrību sadalīšana (1) Sadalīšana ir process, kurā sabiedrība (sadalāmā sabiedrība) nodod savu mantu vienai sabiedrībai vai vairākām citām sabiedrībām (iegūstošās sabiedrības) sašķelšanas vai nodalīšanas ceļā. (2) Sašķelšanas gadījumā sadalāmā sabiedrība nodod visu savu mantu divām vai vairākām iegūstošajām sabiedrībām un beidz pastāvēt bez likvidācijas procesa. (3) Sašķelšanas gadījumā sadalāmās sabiedrības dalībnieki kļūst par iegūstošo sabiedrību dalībniekiem saskaņā ar lēmumu par sabiedrības sašķelšanos. (4) Nodalīšanas gadījumā sadalāmā sabiedrība nodod daļu savas mantas vienai iegūstošajai sabiedrībai vai vairākām šādām sabiedrībām. Nodalīšanas gadījumā sadalāmā sabiedrība turpina pastāvēt. (5) Nodalīšanas gadījumā visi sadalāmās sabiedrības dalībnieki vai daļa no viņiem kļūst par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem vai par vienīgo iegūstošās sabiedrības dalībnieku kļūst sadalāmā sabiedrība saskaņā ar lēmumu par sabiedrības nodalīšanu. (6) Iegūstošā sabiedrība var būt jau esoša vai jaundibināma sabiedrība.

337.pants. Sabiedrības pārveidošana (1) Pārveidošana ir process, kurā viena veida sabiedrība (pārveidojamā sabiedrība) tiek pārveidota par cita veida sabiedrību (iegūstošā sabiedrība). (2) Pārveidošanas gadījumā visas pārveidojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai. (3) Pārveidošanas gadījumā pārveidojamās sabiedrības dalībnieki kļūst par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem. (4) Pārveidošanas gadījumā pārveidojamā sabiedrība beidz pastāvēt bez likvidācijas procesa.

XVI SADAĻA REORGANIZĀCIJAS KĀRTĪBA

338.pants. Reorganizācijas līgums (1) Ja reorganizācijas procesā piedalās divas vai vairākas jau pastāvošas sabiedrības, tās slēdz reorganizācijas līgumu (turpmāk — līgums). Līgums slēdzams rakstveidā. (2) Līgumā norāda: 1) visu reorganizācijā iesaistīto sabiedrību firmas, juridiskās adreses un reģistrācijas numurus; 2) sabiedrību kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficientu un piemaksu (ja tādas paredzētas) lielumu; 3) kapitāla daļu (akciju) sadalījumu starp iegūstošās sabiedrības dalībniekiem; 4) iegūstošās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) nodošanas noteikumus pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībniekiem; 5) laiku, no kura nodotās kapitāla daļas (akcijas) dod tiesības saņemt dividendes vai peļņas daļu iegūstošajā sabiedrībā, un šo laiku ietekmējošos noteikumus (ja tādi paredzēti); 6) tiesības, kuras iegūstošā sabiedrība piešķir pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības katras akciju kategorijas akciju turētājiem, un obligacionāriem, kuriem pieder konvertējamās obligācijas; 61) tiesības, kuras iegūstošā sabiedrība piešķir pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības pārraudzības institūciju un izpildinstitūciju locekļiem, kā arī sabiedrības kontrolierim; 7) dienu, ar kuru pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības darījumi iegūstošās sabiedrības grāmatvedībā tiks uzskatīti par iegūstošās sabiedrības darījumiem; 8) reorganizācijas sekas pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības darbiniekiem; 9) reorganizācijas procesā veicamās darbības un to veikšanas termiņus. (3) Ja visas pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) pieder iegūstošajai sabiedrībai, līgumā nenorāda šā panta otrās daļas 2., 3., 4. un 5.punktā minētās ziņas. (4) Ja līgums paredz atliekošus nosacījumus un tie neiestājas triju gadu laikā no līguma noslēgšanas dienas, katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība drīkst vienpusēji atkāpties no līguma, paziņojot par to pārējām līgumslēdzējām pusēm ne vēlāk kā sešus mēnešus iepriekš, ja līgums neparedz īsāku paziņošanas termiņu. (5) Katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība iesniedz komercreģistra iestādei paziņojumu par reorganizāciju, pievienojot līguma projektu. Laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" izsludina līguma projekta un tā grozījumu reģistrācijas datumu un tās komercreģistra lietas numuru, kurā līguma projekts atrodas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2005. un 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

339.pants. Reorganizācijas prospekts (1) Katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība rakstveidā sagatavo reorganizācijas prospektu (turpmāk — prospekts), kurā norāda un izskaidro: 1) līguma projekta noteikumus; 2) reorganizācijas tiesiskos un saimnieciskos aspektus; 3) kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficientu un piemaksu (ja tādas paredzētas) lielumu; 4) metodes, kuras izmantotas kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficienta un piemaksu lieluma noteikšanai, kā arī problēmas, kuras rodas, izmantojot šīs metodes. (2) Sabiedrības var sagatavot kopēju prospektu. Šādā gadījumā katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība prospektā norāda šā panta pirmajā daļā minētās ziņas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

340.pants. Revidenta pārbaude (1) Reorganizācijas procesā iesaistīto sabiedrību līguma projektu pārbauda zvērināts revidents. Reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības var ievēlēt kopīgu revidentu. (2) (Izslēgta ar 15.04.2010. likumu) (3) Reorganizācijas līgumu revidents nepārbauda, ja tam piekrīt visi dalībnieki vai biedri. Revidentam nav jāpārbauda līguma projekts pievienojamā vai sadalāmajā sabiedrībā, ja visas pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) pieder iegūstošajai sabiedrībai. (4) Sabiedrības, kuras piedalās reorganizācijas procesā, nodrošina revidentam pieeju visiem dokumentiem un informācijai, kam ir nozīme revidenta pienākumu veikšanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.03.2006., 24.04.2008. un 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

341.pants. Revidenta atzinums (1) Par līguma projekta pārbaudes rezultātiem revidents sastāda rakstveida atzinumu un iesniedz to sabiedrībai. Ja ir ievēlēts viens revidents visām sabiedrībām, viņš iesniedz atzinumu visām sabiedrībām. (2) Atzinumā norāda: 1) vai revidentam ir iesniegti visi nepieciešamie dokumenti; 2) vai līguma projektā norādītais kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficients un piemaksu lielums ir taisnīgs un pamatots; 3) vai reorganizācija var radīt zaudējumus sabiedrības kreditoriem; 4) vai metodes, kuras izmantotas kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficienta un piemaksu lieluma noteikšanai, ir atbilstošas; 5) īpašās grūtības, kuras radušās, vērtēšanā piemērojot izraudzītās metodes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.03.2006. un 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

342.pants. Revidenta atbildība Revidents atbild par zaudējumiem, kas, veicot pārbaudi, radušies viņa vainas dēļ.

343.pants. Lēmums par reorganizāciju (1) Līguma projektu izskata un lēmumu par reorganizāciju pieņem katras reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības dalībnieku sapulce. (2) Ja sakarā ar reorganizāciju izdarāmi kapitālsabiedrības statūtu vai personālsabiedrības līguma grozījumi, lēmumu par to pieņem vienlaikus ar lēmumu par reorganizāciju. (3) Ne mazāk kā mēnesi līdz dienai, kad paredzēta dalībnieku sapulce par līguma apstiprināšanu, visiem dalībniekiem jādod iespēja sabiedrības juridiskajā adresē iepazīties ar: 1) līguma projektu; 2) prospektu; 3) revidenta atzinumu; 4) visu reorganizācijā iesaistīto sabiedrību gada pārskatiem par pēdējiem trim pārskata gadiem; 5) sabiedrības saimnieciskās darbības pārskatu, kas sagatavots ne agrāk kā trīs mēnešus līdz reorganizācijas paziņojuma iesniegšanai komercreģistra iestādei, ja iepriekšējais gada pārskats sastādīts vairāk nekā sešus mēnešus pirms paziņojuma iesniegšanas. (4) Šā panta trešās daļas 5.punktā minētais sabiedrības saimnieciskās darbības pārskats sagatavojams saskaņā ar likuma prasībām par gada pārskata sastādīšanu. (5) Dalībniekam ir tiesības bez maksas saņemt šā panta trešajā daļā minēto dokumentu kopijas vai izrakstus. (6) Kapitālsabiedrības dalībnieku sapulcē sabiedrības valdei pēc dalībnieku pieprasījuma jāsniedz paskaidrojumi par līguma projektu un prospektu, par reorganizācijas tiesiskajām un saimnieciskajām sekām, kā arī ziņas par citām reorganizācijas procesā iesaistītajām sabiedrībām. (7) Lēmums par reorganizāciju sastādāms atsevišķa dokumenta veidā. (8) Pamatojoties uz lēmumu par reorganizāciju, attiecīgā sabiedrība noslēdz līgumu. (9) Lēmumam par reorganizāciju pievienojams to dalībnieku saraksts (ar viņu parakstiem), kuri dalībnieku sapulcē balsojuši pret šo lēmumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2006.)

344.pants. Paziņošanas pienākums Pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības valdes pienākums ir paziņot dalībnieku sapulcei un iegūstošajai sabiedrībai par visām būtiskajām izmaiņām pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības mantiskajā stāvoklī, kuras notikušas līdz valdes pilnvaru beigām vai līdz reorganizācijas spēkā stāšanās brīdim.

345.pants. Kreditoru aizsardzība (1) Piecpadsmit dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par reorganizāciju, katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība par reorganizāciju rakstveidā informē visus zināmos kreditorus, kuriem līdz lēmuma par reorganizāciju pieņemšanai bija prasījuma tiesības pret sabiedrību. (2) Katrai reorganizācijas procesā iesaistītajai sabiedrībai ir pienākums publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu, ka pieņemts lēmums par reorganizāciju. Paziņojumā kreditoriem norāda: 1) sabiedrības firmu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi; 2) pārējo reorganizācijā iesaistīto sabiedrību firmas, reģistrācijas numurus un juridiskās adreses; 3) reorganizācijas veidu; 4) faktu, ka pieņemts lēmums par reorganizāciju; 5) kreditoru prasību pieteikšanas vietu un termiņu, kurš nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi no paziņojuma publicēšanas dienas. (3) Pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība nodrošina kreditora prasījumu, ja viņš to prasa un ja tas pieteikts šā panta otrajā daļā minētajā paziņojumā noteiktajā termiņā. (4) Iegūstošās sabiedrības kreditors var prasīt sava prasījuma nodrošināšanu tikai tad, ja pierāda, ka reorganizācija apdraud viņa prasījuma apmierināšanu. (5) Nodrošinātais kreditors var prasīt nodrošinājumu tikai parāda nenodrošinātās daļas apmērā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

346.pants. Lēmuma par reorganizāciju apstrīdēšana (1) Pamatojoties uz reorganizācijā iesaistītās sabiedrības dalībnieka, valdes vai padomes locekļa prasību, tiesa var atzīt lēmumu par reorganizāciju par spēkā neesošu, ja tas pieņemts, pārkāpjot likumu, kapitālsabiedrības statūtus vai personālsabiedrības līgumu, un šos pārkāpumus nav iespējams novērst vai tie netiek novērsti tiesas noteiktajā termiņā. (2) Prasības celšanas termiņš ir trīs mēneši pēc šā likuma 345.panta otrajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas dienas. (3) Sabiedrībai, kuras dalībnieku sapulces lēmums par reorganizāciju atzīts par spēkā neesošu, ir pienākums par to publicēt paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" piecpadsmit dienu laikā no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas. (4) Lēmuma par reorganizāciju atzīšana par spēkā neesošu neietekmē saistības, kuras sabiedrība ir uzņēmusies reorganizācijas procesā pret trešajām personām. (5) Lēmumu par reorganizāciju nevar atzīt par spēkā neesošu tikai tādēļ, ka noteikts pārāk zems kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficients vai piemaksu lielums. (6) Ja noteikts pārāk zems kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficients, pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībnieks var prasīt no iegūstošās sabiedrības vienreizēju papildu samaksu.

347.pants. Pieteikums komercreģistra iestādei (1) Katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība ne agrāk kā trīs mēnešus pēc paziņojuma publicēšanas dienas iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu, lai komercreģistrā tiktu izdarīts ieraksts par reorganizāciju. Pieteikumam pievieno: 1) līgumu vai tā attiecīgi apliecinātu kopiju; 2) protokola izrakstu un lēmumu par reorganizāciju; 3) to dalībnieku sarakstu, kuri balsojuši pret reorganizāciju; 4) likumā noteiktajos gadījumos — reorganizācijas atļauju; 5) prospektu (ja likumā noteikta prospekta sagatavošana); 6) revidenta atzinumu (ja likumā noteikta revidenta pārbaude); 7) pievienojamās vai sašķelšanas ceļā sadalāmās sabiedrības slēguma finansu pārskatu (ja iesniegumu iesniedz pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība); 8) iegūstošās kapitālsabiedrības statūtus (ja reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna sabiedrība vai ja sabiedrība tiek pārveidota); 9) iegūstošās kapitālsabiedrības valdes locekļu vai personālsabiedrības to dalībnieku sarakstu, kuriem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību (ja reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna sabiedrība); 10) iegūstošās kapitālsabiedrības padomes locekļu sarakstu (ja reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna sabiedrība un ja iegūstošajai sabiedrībai paredzēta padome). (2) Pieteikumā sabiedrība apliecina, ka ir nodrošināti vai apmierināti to kreditoru prasījumi, kuri pieteikuši savus prasījumus noteiktā termiņā, un ka lēmums par reorganizāciju nav apstrīdēts tiesā vai ka attiecīgā prasība nav apmierināta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002., 16.03.2006. un 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

348.pants. Iegūstošās sabiedrības firma (1) Ja ir viena iegūstošā sabiedrība, tā pēc reorganizācijas drīkst izmantot pievienojamās sabiedrības firmu. (2) Sadalāmās sabiedrības firmas turpmākās izmantošanas noteikumus paredz līgumā. (3) Iegūstošā sabiedrība var izmantot pārveidojamās sabiedrības firmu, izņemot norādi uz pārveidotās sabiedrības veidu. (4) Ja pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībnieks ir bijusi fiziskā persona, kura nav iegūstošās sabiedrības dalībnieks, iegūstošā sabiedrība drīkst izmantot tās vārdu firmā tikai ar šīs personas vai tās mantinieku rakstveida piekrišanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

349.pants. Ieraksts par reorganizāciju komercreģistrā (1) Ieraksts par pievienojamo vai sadalāmo sabiedrību komercreģistrā tiek izdarīts pēc tam, kad izdarīti ieraksti par visām iegūstošajām sabiedrībām. (2) Pēc ieraksta izdarīšanas par reorganizāciju komercreģistrā pievienotā sabiedrība tiek izslēgta no komercreģistra. (3) Pēc ieraksta izdarīšanas par sadalāmās sabiedrības reorganizāciju iegūstošo sabiedrību lietām tiek pievienoti attiecīgi izraksti no sadalāmās sabiedrības lietas un gadījumos, kad sadalīšana notiek sašķelšanas ceļā, sadalāmā sabiedrība tiek izslēgta no komercreģistra. (4) Pārveidošanas gadījumā iegūstošo sabiedrību var ierakstīt komercreģistrā pēc tam, kad ir izdarīts ieraksts par pārveidojamās sabiedrības reorganizāciju. (5) Komercreģistra ieraksts par reorganizāciju izsludināms šā likuma 11.pantā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

350.pants. Komercreģistra ieraksta par reorganizāciju tiesiskā nozīme (1) Reorganizācija uzskatāma par spēkā stājušos ar brīdi, kad komercreģistrā izdarīti ieraksti par visām reorganizācijas procesā iesaistītajām sabiedrībām, ieskaitot jaundibinātās sabiedrības. (2) Ar reorganizācijas spēkā stāšanās brīdi: 1) pievienojamās sabiedrības manta uzskatāma par pārgājušu iegūstošās sabiedrības īpašumā; 2) sadalāmās sabiedrības manta uzskatāma par pārgājušu iegūstošo sabiedrību īpašumā atbilstoši līgumam. (3) Līdz ar sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra šī sabiedrība uzskatāma par likvidētu. (4) No reorganizācijas spēkā stāšanās brīža pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībnieki kļūst par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem, un viņu kapitāla daļas (akcijas) tiek apmainītas pret iegūstošās sabiedrības kapitāla daļām (akcijām) proporcionāli viņiem piederošajām kapitāla daļām (akcijām). Šis noteikums nav piemērojams, ja par vienīgo iegūstošās sabiedrības dalībnieku kļūst nodalīšanas ceļā sadalāmā sabiedrība. (5) Trešo personu tiesības uz pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības kapitāla daļām (akcijām) saglabājas attiecībā uz iegūstošās sabiedrības kapitāla daļām (akcijām). (6) Pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas), kas piederējušas iegūstošajai sabiedrībai vai pašai pievienojamajai vai sadalāmajai sabiedrībai, vai personai, kura darbojas savā vārdā, bet attiecīgi pievienojamās, sadalāmās vai iegūstošās sabiedrības labā, netiek apmainītas un ir dzēšamas, izņemot gadījumus, kad sadalāmā sabiedrība nodalīšanas rezultātā kļūst par iegūstošās sabiedrības vienīgo dalībnieku. (7) Reorganizāciju pēc tās stāšanās spēkā nevar apstrīdēt.

351.pants. Reorganizācijas procesā iesaistīto sabiedrību atbildība (1) Iegūstošā sabiedrība atbild par visām pievienojamās un pārveidojamās sabiedrības saistībām. (2) Par sadalāmās sabiedrības saistībām, kas radušās līdz reorganizācijas spēkā stāšanās brīdim, atbild solidāri visas sadalīšanā iesaistītās sabiedrības, ieskaitot jaundibinātās sabiedrības. Solidāro parādnieku savstarpējās attiecībās par saistīto subjektu uzskatāma tikai tā persona, kuras saistības paredzētas līgumā. (3) Ja kādas sadalīšanā iesaistītās sabiedrības saistības nav noteiktas līgumā, tā atbild solidāri līdz ar citām sadalīšanā iesaistītajām sabiedrībām par sadalāmās sabiedrības saistībām, kuras radušās līdz reorganizācijas spēkā stāšanās brīdim un kuru izpildes termiņš iestājas piecu gadu laikā no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža.

352.pants. Valdes un padomes locekļu atbildība (1) Reorganizācijā iesaistīto sabiedrību padomes locekļi, valdes locekļi un personālsabiedrības biedri, kuriem ir pārstāvības tiesības, atbild solidāri par zaudējumiem, kas reorganizācijas gaitā viņu vainas dēļ nodarīti sabiedrībai, tās dalībniekiem vai kreditoriem. (2) Šī panta pirmajā daļā minētie prasījumi noilgst piecu gadu laikā no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža.

353.pants. Atlīdzība (1) Pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībnieks, kurš nepiekrīt reorganizācijai, ir tiesīgs divu mēnešu laikā no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža pieprasīt, lai iegūstošā sabiedrība atpērk viņa daļas par naudu (atlīdzību). (2) Atlīdzību var prasīt arī sadalīšanas rezultātā jaunizveidotās sabiedrības dalībnieks, kurš balsojis pret statūtu apstiprināšanu. (3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto tiesību nav dalībniekam, kurš nav ierakstīts šā likuma 343.panta devītajā daļā minētajā sarakstā un 355.panta piektajā daļā minētajā protokolā. (4) Atlīdzības apmēram jābūt vienādam ar summu, kuru dalībnieks iegūtu, sadalot pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības mantu likvidācijas gadījumā, ja tāda notiktu brīdī, kad tika pieņemts lēmums par reorganizāciju. (5) Attiecībā uz atlīdzību netiek piemēroti likumā noteiktie ierobežojumi par kārtību, kādā sabiedrība var iegūt savas daļas. (6) No reorganizācijas spēkā stāšanās brīža iegūstošā sabiedrība maksā likumiskos procentus par paredzētajā apmērā un termiņā neizdarītajām atlīdzības izmaksām. (7) Ja pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības dalībnieks, kurš nepiekrīt reorganizācijai, nepieprasa atlīdzību, viņš divu mēnešu laikā var atsavināt savas daļas neatkarīgi no lēmumā, statūtos vai likumā paredzētajiem ierobežojumiem.

XVII SADAĻA ATSEVIŠĶU REORGANIZĀCIJAS VEIDU ĪPAŠIE NOTEIKUMI

1.nodaļa Apvienošanas īpašie noteikumi

354.pants. Jaunas sabiedrības dibināšana, sabiedrībām saplūstot (1) Sabiedrības, kuras apvienojas saplūšanas ceļā, uzskatāmas par pievienojamām sabiedrībām un jaundibināmā sabiedrība — par iegūstošo sabiedrību. (2) Dibinot jauno sabiedrību, piemērojami attiecīgā veida sabiedrības dibināšanas noteikumi, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi. (3) Reorganizācijas līgumā papildus šā likuma 338.panta otrajā daļā minētajām ziņām norādāma iegūstošās sabiedrības firma un juridiskā adrese. Līgumam tiek pievienots dibināmās sabiedrības statūtu projekts vai, ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība, — sabiedrības līgums, kas tiek apstiprināts ar visu pievienojamo sabiedrību dalībnieku sapulču lēmumiem par reorganizāciju. (4) Pievienojamās sabiedrības iesniedz komercreģistra iestādei kopīgu pieteikumu par jaunās sabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā.

2.nodaļa Sadalīšanas īpašie noteikumi

355.pants. Jaunas sabiedrības dibināšana, sabiedrībai sadaloties (1) Jaundibināmā sabiedrība uzskatāma par iegūstošo sabiedrību. (2) Iegūstošās sabiedrības dibināšanā jāievēro attiecīgā veida sabiedrības dibināšanas noteikumi, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi. (3) Ja, sabiedrībai sadaloties, tiek dibināta jauna iegūstošā sabiedrība un reorganizācijā nav iesaistīta cita jau pastāvoša sabiedrība, sadalāmā sabiedrība pieņem lēmumu par sadalīšanu, kas aizstāj šā likuma 338.pantā minēto līgumu. Lēmumā par sadalīšanu papildus šā likuma 338.panta otrajā daļā minētajām ziņām norādāma iegūstošās sabiedrības firma, juridiskā adrese un sadalāmās sabiedrības mantas sadale starp iegūstošajām sabiedrībām. Mantas sadales aktu var pievienot lēmumam atsevišķa dokumenta veidā. (4) Nodalīšanas gadījumā par jaundibināmās sabiedrības dalībnieku var kļūt tikai tie sadalāmās sabiedrības dalībnieki, kuri ir nobalsojuši par reorganizācijas lēmumu, kā arī tie, kuri līdz šā lēmuma pieņemšanai rakstveidā izteikuši gribu kļūt par jaundibināmās sabiedrības dalībniekiem. (5) Sadalāmās sabiedrības valde reorganizācijas lēmumā noteiktajā termiņā sasauc jaundibināmās sabiedrības dalībnieku sapulci, kura apstiprina jaundibināmās sabiedrības statūtus, ievēlē pārvaldes institūcijas un veic citas darbības, kas nepieciešamas, dibinot sabiedrību. Jaundibināmās sabiedrības statūti apstiprināmi ar ne mazāk kā trīs ceturtdaļām no klātesošo balsu skaita un uz šādu sapulci attiecināmi šā likuma noteikumi, kas regulē attiecīgā veida sabiedrības dalībnieku sapulci. Dalībnieku sapulces protokolā norāda tos dalībniekus, kuri balsojuši pret statūtu apstiprināšanu. (6) Kopā ar reorganizācijas pieteikumu sadalāmā sabiedrība iesniedz komercreģistra iestādei arī pieteikumu par iegūstošās sabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā. (7) Sadalīšana stājas spēkā ar brīdi, kad komercreģistrā ierakstīta iegūstošā sabiedrība un izdarīts ieraksts par sadalāmo sabiedrību.

356.pants. Reorganizācijas līgumā neatrunātās mantas sadalīšana (1) Sašķelšanas gadījumā manta, kuras sadalījums nav noteikts reorganizācijas līgumā, tiek sadalīta starp iegūstošajām sabiedrībām proporcionāli mantas daļai, ko tās ieguvušas no sadalāmās sabiedrības saskaņā ar reorganizācijas līgumu. (2) Par sadalāmās sabiedrības saistībām, kuru sadalījums nav noteikts reorganizācijas līgumā, iegūstošās sabiedrības atbild solidāri.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

3.nodaļa Pārveidošanas īpašie noteikumi

357.pants. Lēmums par pārveidošanu (1) Lēmumā par reorganizāciju norādāmas šā likuma 338.panta otrajā daļā minētās ziņas, papildus norādot iegūstošās sabiedrības veidu. (2) Lēmuma projektam kā pielikums tiek pievienots iegūstošās sabiedrības statūtu vai sabiedrības līguma (ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība) projekts. (3) Lēmums aizstāj šā likuma 338.pantā minēto reorganizācijas līgumu, un uz to attiecināmi šā likuma 338. — 343.panta noteikumi. (4) Līdz ar lēmumu par pārveidošanu tiek apstiprināti iegūstošās sabiedrības statūti vai sabiedrības līgums, ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība. (5) Ja sabiedrība tiek pārveidota par sabiedrību ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrību, vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu tiek ievēlēta iegūstošās sabiedrības valde un padome, ja tāda saskaņā ar likumu vai statūtiem ir nepieciešama.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

358.pants. Dibināšanas noteikumu piemērošanas kārtība (1) Pārveidošanas procesā piemērojami attiecīgā veida sabiedrības dibināšanas noteikumi, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi. (2) Par iegūstošās sabiedrības dibinātājiem tiek uzskatīti tie pārveidojamās sabiedrības dalībnieki, kuri nobalsojuši par sabiedrības pārveidošanu.

359.pants. Kreditoru interešu aizsardzības īpatnības Šā likuma 345.panta trešās daļas noteikumi nav piemērojami, ja kapitālsabiedrība tiek pārveidota par personālsabiedrību.

360.pants. Mantas novērtēšana (1) Ja sabiedrība tiek pārveidota par sabiedrību ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrību, nepieciešams novērtēt mantisko ieguldījumu, lai konstatētu pārveidojamās sabiedrības mantas pietiekamību iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla izveidošanai. (2) Mantu novērtē šajā likumā noteiktajā kārtībā, un novērtējumu apliecinošos dokumentus iesniedz komercreģistra iestādei kopā ar pieteikumu par pārveidošanu.

XVIII SADAĻA ATSEVIŠĶU VEIDU SABIEDRĪBU REORGANIZĀCIJAS ĪPAŠIE NOTEIKUMI

1.nodaļa Personālsabiedrība kā reorganizācijā iesaistītā sabiedrība

361.pants. Reorganizācijas līguma saturs Ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība, reorganizācijas līgumā papildus šā likuma 338.panta otrajā daļā minētajām ziņām norādāms katra pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības dalībnieka statuss iegūstošajā sabiedrībā (komplementārs vai komandīts), kā arī viņa daļas apmērs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

362.pants. Reorganizācijas prospekts Reorganizācijas prospekts nav jāsagatavo, ja visi personālsabiedrības biedri ir pilnvaroti vadīt sabiedrību vai piekrīt tam, ka prospekts netiek sagatavots.

363.pants. Revidenta pārbaude

(Izslēgts ar 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

364.pants. Lēmums par reorganizāciju un pieteikums komercreģistra iestādei (1) Lēmums par reorganizāciju ir pieņemts, ja par to nobalso visi biedri. (2) Sabiedrības līgumā var paredzēt, ka lēmums par reorganizāciju ir pieņemts, ja par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas biedru. (3) Jaundibināmās iegūstošās personālsabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā piemērojami šā likuma 78.panta noteikumi.

365.pants. Dalībnieku mazākuma aizsardzība (1) Ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība, reorganizācijā iesaistītās sabiedrības dalībnieks, kurš balsojis pret reorganizāciju vai nav piedalījies balsošanā, kļūst par iegūstošās sabiedrības komandītu. (2) Ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība, atlīdzību var prasīt biedrs, kurš izstājas no sabiedrības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

366.pants. Dalībnieka atbildība (1) Ja iegūstošā sabiedrība ir komandītsabiedrība vai kapitālsabiedrība, pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības komplementārs atbild attiecīgi par pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības saistībām, kuru izpildes termiņš ir iestājies vai iestāsies piecu gadu laikā no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža. (2) Ja pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības komplementārs kļūst par iegūstošās sabiedrības komplementāru, šā panta pirmajā daļā noteiktais noilgums netiek piemērots.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

2.nodaļa Sabiedrība ar ierobežotu atbildību kā reorganizācijā iesaistītā sabiedrība

367.pants. Reorganizācijas prospekts Reorganizācijā iesaistītā sabiedrība ar ierobežotu atbildību var nesagatavot reorganizācijas prospektu, ja visi tās dalībnieki piekrīt tam, ka prospekts netiek sagatavots.

368.pants. Revidenta pārbaude

(Izslēgts ar 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

369.pants. Lēmums par reorganizāciju, ja reorganizācijā iesaistīta sabiedrība ar ierobežotu atbildību (1) Lēmums par reorganizāciju ir pieņemts, ja par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas no dalībnieku sapulcē pārstāvētajām balsīm (ja statūtos nav noteikts, ka ir nepieciešams lielāks balsu skaits, lai pieņemtu lēmumu par reorganizāciju). (2) Nosakot pārstāvības normu, netiek ņemtas vērā daļas, ko ieguvusi pati sabiedrība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.03.2006. un 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

370.pants. Iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla palielināšana apvienošanas vai sadalīšanas procesa rezultātā (1) Apvienošanas vai sadalīšanas procesa rezultātā palielinot iegūstošās sabiedrības pamatkapitālu, tās dalībniekiem nav pirmtiesību uz jaunajām, apmaiņai paredzētajām daļām. (2) Papildus šā likuma 202.pantā noteiktajiem dokumentiem, kas iesniedzami komercreģistra iestādei sakarā ar pamatkapitāla palielināšanu, pieteikumam pievieno reorganizācijas līgumu un katras reorganizācijā iesaistītās sabiedrības dalībnieku sapulces protokola izrakstu un lēmumu par reorganizāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

371.pants. Daļu nodošana reorganizācijas gadījumā (1) Iegūstošā sabiedrība pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības dalībniekiem apmaiņai pirmām kārtām nodod tai piederošās savas daļas. (2) Iegūstošās sabiedrības daļas netiek apmainītas pret pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības daļām, ja: 1) pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības daļas pieder iegūstošajai sabiedrībai vai trešajai personai, kura rīkojas savā vārdā, bet iegūstošās sabiedrības labā; 2) pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības daļas pieder pašai pievienojamajai vai sadalāmajai sabiedrībai vai trešajai personai, kura rīkojas savā vārdā, bet pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības labā.

372.pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšana, ja iegūstošā sabiedrība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (1) Ja iegūstošā sabiedrība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurai reorganizācijas rezultātā jāpalielina pamatkapitāls vai kura tiek dibināta kā jauna sabiedrība, veicams katras pievienojamās sabiedrības mantas vai sadalāmās sabiedrības attiecīgās mantas daļas novērtējums, lai noteiktu tās pietiekamību iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla palielināšanai vai tās dibināšanai. (2) Novērtēšanu veic un rakstveida atzinumu sastāda persona, kura pārbaudījusi reorganizācijas līgumu attiecīgajā sabiedrībā. Šā likuma 340.panta trešajā daļā minētajā gadījumā novērtēšanu veic un rakstveida atzinumu sniedz persona, kura iekļauta mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā. (3) Visiem attiecīgās sabiedrības dalībniekiem, kā arī iegūstošās sabiedrības dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar atzinumu par mantiskā ieguldījuma novērtējumu šā likuma 343.panta trešajā un piektajā daļā noteiktajā kārtībā. (4) Atzinums pievienojams komercreģistra iestādei iesniedzamajam pieteikumam par reorganizāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2008. un 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

372.1 pants. Reorganizācijas ierobežojumi (1) Sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kura atbilst šā likuma 185.1 panta pirmajā daļā minētajām pazīmēm, nedrīkst reorganizēt. (2) Ja iegūstošā sabiedrība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, tās pamatkapitāls nedrīkst būt mazāks par šā likuma 185.pantā noteikto.

(15.04.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

3.nodaļa Akciju sabiedrība kā reorganizācijā iesaistītā sabiedrība

373.pants. Lēmums par reorganizāciju, ja reorganizācijā iesaistīta akciju sabiedrība (1) (Izslēgta ar 18.12.2008. likumu.) (2) Ja sabiedrībai ir vairākas akciju kategorijas, lēmumu pieņem šā likuma 284.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā. (3) Ja iegūstošā sabiedrība nav akciju sabiedrība, akcionāri, kuriem pieder priekšrocību akcijas, un obligacionāri, kuriem pieder konvertējamās obligācijas, piedalās pārstāvības normas noteikšanā un balsošanā ar tādām pašām tiesībām kā pārējie akcionāri. Uz tiem attiecināmi šā likuma noteikumi par lēmumu pieņemšanu atsevišķās akciju kategorijās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2008. un 18.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2009.)

374.pants. Iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla palielināšana apvienošanas vai sadalīšanas procesa rezultātā (1) Apvienošanas vai sadalīšanas procesa rezultātā, palielinot iegūstošās sabiedrības pamatkapitālu, tās akcionāriem nav pirmtiesību uz apmaiņai emitētajām akcijām. (2) Papildus šā likuma 261.pantā noteiktajiem dokumentiem, kas iesniedzami komercreģistra iestādei sakarā ar pamatkapitāla palielināšanu, pieteikumam pievieno reorganizācijas līgumu un katras reorganizācijā iesaistītās sabiedrības dalībnieku sapulces lēmumu par reorganizāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

375.pants. Daļu nodošana reorganizācijas gadījumā Iegūstošā sabiedrība pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības dalībniekiem apmaiņai pirmām kārtām nodod tai piederošās savas daļas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2002.)

376.pants. Piemaksu apmērs (1) Līgumā paredzētās piemaksas, kuras iegūstošā akciju sabiedrība izmaksā pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībniekiem, nedrīkst kopapjomā pārsniegt 10 procentus no apmaiņai piedāvāto akciju nominālvērtību summas. (2) Ja noteikts pārāk zems kapitāla daļu apmaiņas koeficients, pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībnieks var prasīt no iegūstošās sabiedrības vienreizēju izmaksu, kas var pārsniegt šā panta pirmajā daļā noteikto apmēru.

377.pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšana, ja iegūstošā sabiedrība ir akciju sabiedrība (1) Ja iegūstošā sabiedrība ir akciju sabiedrība, kurai reorganizācijas rezultātā jāpalielina pamatkapitāls vai kura tiek dibināta kā jauna sabiedrība, jāveic katras pievienojamās sabiedrības mantas vai sadalāmās sabiedrības attiecīgās mantas daļas novērtējums, lai noteiktu tās pietiekamību iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla palielināšanai vai tās dibināšanai. (2) Novērtēšanu veic un rakstveida atzinumu sastāda persona, kura pārbaudījusi reorganizācijas līgumu attiecīgajā sabiedrībā. Šā likuma 340.panta trešajā daļā minētajā gadījumā novērtēšanu veic un rakstveida atzinumu sniedz persona, kura iekļauta mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā. (3) Visiem attiecīgās sabiedrības dalībniekiem, kā arī iegūstošās sabiedrības dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar atzinumu par mantiskā ieguldījuma novērtējumu šā likuma 343.panta trešajā un piektajā daļā noteiktajā kārtībā. (4) Atzinums pievienojams komercreģistra iestādei iesniedzamajam pieteikumam par reorganizāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2008. un 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

378.pants. Anonīmie akcionāri un obligacionāri (1) Ja iegūstošā sabiedrība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība, kurai ir tikai vārda akcijas, un par pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās akciju sabiedrības akcionāriem un obligacionāriem, kuriem pieder konvertējamās obligācijas, nav ziņu, iegūstošās sabiedrības dalībnieku reģistrā vai akcionāru reģistrā dalībnieku un akcionāru vārdu vietā norāda tiem piederošo akciju vai obligāciju skaitu un to nominālvērtību summu. (2) Ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība un par pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās akciju sabiedrības akcionāriem un obligacionāriem, kuriem pieder konvertējamās obligācijas, nav ziņu, reorganizācijas līgumā un pieteikumā komercreģistra iestādei iegūstošās sabiedrības dalībnieku vārdu vietā norāda tiem piederošo akciju vai obligāciju skaitu un to nominālvērtību summu. (3) Ja vēlāk šo akcionāru vai obligacionāru vārdi kļūst zināmi, tos ieraksta iegūstošās sabiedrības dalībnieku (akcionāru) reģistrā, bet, ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība, — komercreģistrā.

379.pants. Priekšrocību akciju turētāju un obligacionāru interešu aizsardzība (1) Iegūstošajā akciju sabiedrībā tiek saglabātas pievienojamās vai sadalāmās akciju sabiedrības priekšrocību akciju turētāju un obligacionāru tiesības. (11) Līdz lēmuma par reorganizāciju pieņemšanai obligacionāri var pieņemt lēmumu par to tiesību grozīšanu, kuras viņiem piešķir iegūstošā sabiedrība. Minētais lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no katras obligāciju kategorijas obligacionāriem, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits. (2) Ja iegūstošā sabiedrība nav akciju sabiedrība, pievienojamās vai sadalāmās akciju sabiedrības priekšrocību akciju turētāji un obligacionāri iegūst iegūstošās sabiedrības daļas, pamatojoties uz tādiem pašiem noteikumiem kā pārējie pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības akcionāri. (3) Priekšrocību akciju turētāji un obligacionāri, kuri nepiekrīt lēmumam par reorganizāciju, var pieprasīt atlīdzību saskaņā ar šā likuma 353.panta noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2008. un 18.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2009.)

XIX SADAĻA PĀRROBEŽU APVIENOŠANAS ĪPAŠIE NOTEIKUMI

(Sadaļa 24.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

380.pants. Reorganizācijas līgums pārrobežu apvienošanas gadījumā Reorganizācijas līgumā papildus šā likuma 338.panta otrajā daļā minētajām ziņām norāda: 1) pārrobežu apvienošanā iesaistīto kapitālsabiedrību veidus un jaundibināmās kapitālsabiedrības veidu; 2) ziņas par iegūstošajai kapitālsabiedrībai nododamās mantas sastāvā ietilpstošo aktīvu un saistību novērtēšanu; 3) kapitālsabiedrības saimnieciskās darbības pārskatu, uz kuru balstīti pārrobežu apvienošanas noteikumi.

381.pants. Reorganizācijas prospekts pārrobežu apvienošanas gadījumā 1) Reorganizācijas prospektā papildus šā likuma 339.panta pirmajā daļā minētajām ziņām norāda informāciju par to, kā pārrobežu apvienošana ietekmē šajā apvienošanā iesaistītās kapitālsabiedrības dalībniekus (akcionārus) un kreditorus. (2) Ne mazāk kā mēnesi pirms dienas, kad paredzēta dalībnieku (akcionāru) sapulce par līguma apstiprināšanu, pārrobežu apvienošanā iesaistītās kapitālsabiedrības darbiniekiem vai viņu pārstāvjiem ir tiesības iepazīties ar reorganizācijas prospektu.

382.pants. Lēmums par reorganizāciju pārrobežu apvienošanas gadījumā (1) Ja citā dalībvalstī reģistrētas pārrobežu apvienošanā iesaistītās kapitālsabiedrības darbību reglamentējošos tiesību aktos nav paredzēta procedūra kompensāciju noteikšanai kapitālsabiedrības mazākuma dalībniekiem (akcionāriem), neaizliedzot pārrobežu apvienošanas reģistrēšanu, Latvijā reģistrēta pievienojamā kapitālsabiedrība var piemērot šādu procedūru, ja citā dalībvalstī reģistrētas pārrobežu apvienošanā iesaistītās kapitālsabiedrības dalībnieki (akcionāri) nolemj atļaut minētās procedūras piemērošanu. (2) Ja citā dalībvalstī reģistrētas pievienojamās kapitālsabiedrības darbību reglamentējošos tiesību aktos ir paredzēta procedūra kapitāla vērtspapīru vai daļu (akciju) apmaiņas koeficienta pārbaudīšanai un grozīšanai, neaizliedzot pārrobežu apvienošanas reģistrēšanu, Latvijā reģistrēta pievienojamā kapitālsabiedrība var atļaut šādas procedūras piemērošanu, ja dalībnieku (akcionāru) sapulce, kas apstiprina reorganizācijas līgumu, attiecīgo lēmumu pieņem vienbalsīgi. Minētajā procedūrā pieņemtais lēmums ir saistošs arī Latvijā reģistrētai iegūstošajai kapitālsabiedrībai un tās dalībniekiem (akcionāriem).

383.pants. Pirmsapvienošanas apliecība (1) Ja iegūstošo kapitālsabiedrību paredzēts reģistrēt citā dalībvalstī, Latvijā reģistrēta pievienojamā kapitālsabiedrība komercreģistra iestādei iesniedz pieteikumu apliecinājuma saņemšanai par to, ka pievienojamā kapitālsabiedrība ir veikusi visas nepieciešamās darbības pārrobežu apvienošanas pabeigšanai. (2) Pieteikumam pievieno šā likuma 347.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8.punktā minētos dokumentus. Pieteikumā kapitālsabiedrība apliecina, ka ir nodrošināti vai apmierināti to kreditoru prasījumi, kuri pieteikuši savus prasījumus noteiktā termiņā, un ka lēmums par reorganizāciju nav apstrīdēts tiesā vai ka attiecīgā prasība nav apmierināta.

384.pants. Pieteikuma un tam pievienojamo dokumentu iesniegšana komercreģistra iestādei Ja iegūstošā kapitālsabiedrība tiek reģistrēta Latvijā, papildus šā likuma 347.pantā minētajiem dokumentiem komercreģistra iestādei iesniedz citas dalībvalsts komercreģistra iestādes ne vēlāk kā pirms sešiem mēnešiem izsniegtu dokumentu, kas apliecina, ka citā dalībvalstī reģistrētā pievienojamā kapitālsabiedrība ir veikusi visas nepieciešamās darbības pārrobežu apvienošanas pabeigšanai.

385.pants. Pievienošanas īpašie noteikumi Ja pārrobežu apvienošana notiek pievienošanas procesā un šo apvienošanu veic kapitālsabiedrība, kurai pieder visas pievienojamās kapitālsabiedrības kapitāla daļas (akcijas), Latvijā reģistrētai pievienojamai kapitālsabiedrībai nepiemēro šā likuma 343.panta pirmās daļas noteikumus.

386.pants. Ieraksts komercreģistrā par pārrobežu apvienošanu Ja ieraksts par iegūstošo kapitālsabiedrību tiek izdarīts citas dalībvalsts komercreģistrā, ierakstu par pievienojamo kapitālsabiedrību komercreģistrā izdara, kad komercreģistra iestāde ir saņēmusi informāciju no citas dalībvalsts komercreģistra iestādes par attiecīga ieraksta izdarīšanu.

387.pants. Pārrobežu apvienošanas spēkā stāšanās Ja iegūstošā kapitālsabiedrība ir reģistrēta vai tiek reģistrēta Latvijā, pārrobežu apvienošana uzskatāma par spēkā stājušos, kad komercreģistrā izdarīts ieraksts par iegūstošo kapitālsabiedrību.

D DAĻA KOMERCDARĪJUMI

(Daļa 18.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.2009. Daļa stājas spēkā 01.01.2010. Sk. Pārejas noteikumus.)

XX SADAĻA KOMERCDARĪJUMU VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

388.pants. Komercdarījumu jēdziens Komercdarījumi ir komersanta tiesiskie darījumi, kas saistīti ar komercdarbību.

389.pants. Komercdarījums, kurā viena puse ir komersants Ja darījums ir komercdarījums tikai vienam no darījuma dalībniekiem, šā likuma noteikumi par komercdarījumiem ir vienlīdz piemērojami arī pārējiem darījuma dalībniekiem, ciktāl normatīvajos aktos patērētāju tiesību aizsardzības jomā vai citos likumos nav noteikts citādi.

390.pants. Komercdarījuma pieņēmums (1) Individuāla komersanta darījums šaubu gadījumā uzskatāms par komercdarījumu. Par darījuma attiecināšanu uz komercdarbību šā panta izpratnē uzskatāma iegrāmatošana grāmatvedībā, priekšnodokļa atskaitīšana, darījuma rezultātā iegūto labumu izmantošana komercdarbībā u.tml. (2) Individuāla komersanta parakstīts parāda akts uzskatāms par parakstītu saistībā ar viņa veikto komercdarbību, ciktāl no šā akta neizriet pretējais.

391.pants. Komerciālās paražas Iztulkojot komersanta gribas izteikumu, kā arī rīcības nozīmi un sekas, komersantu savstarpējās tiesiskajās attiecībās ņem vērā komerctiesiskajā apgrozībā attiecīgajā nozarē pastāvošās paražas.

392.pants. Komersanta klusēšana (1) Ja komersantam (komercaģentam, māklerim, komisionāram, ekspeditoram u.tml.), kurš slēdz darījumus citu personu labā vai sagatavo to noslēgšanu, priekšlikumu par šāda darījuma slēgšanu vai noslēgšanas sagatavošanu izsaka persona, ar kuru viņam ir komercdarījumu attiecības, komersanta pienākums ir iespējami īsā laikā atbildēt uz šo priekšlikumu. (2) Arī tad, ja komersants noraida priekšlikumu par darījuma slēgšanu vai noslēgšanas sagatavošanu, viņam ir pienākums uz priekšlikuma izteicēja rēķina nodrošināt tādas kustamas lietas pagaidu uzglabāšanu, kura nosūtīta līdz ar priekšlikumu, ciktāl tas nav saistīts ar nesamērīgiem izdevumiem un ciktāl komersantam ir nodrošināta kustamas lietas uzglabāšanas izdevumu segšana.

393.pants. Komersanta rūpības pienākums (1) Komercdarījumu attiecībās komersanta pienākums ir rīkoties ar krietna un kārtīga komersanta rūpību. (2) Šā panta pirmās daļas nosacījums neierobežo tādu likuma noteikumu piemērošanu, kuros reglamentēta parādnieka atbildība par ļaunu nolūku, rupju neuzmanību vai tādas rūpības trūkumu, kādu viņš mēdz ievērot savās paša lietās.

394.pants. Solidārā atbildība Ja vairāki komersanti kopīgi uzņemas izpildīt dalāmu saistību, šaubu gadījumā viņi par šo saistību atbild solidāri.

395.pants. Atlīdzība un procentu aprēķināšana (1) Komersants, kurš citas personas labā slēdz darījumus vai sagatavo to noslēgšanu, vai sniedz pakalpojumus, ir tiesīgs prasīt atlīdzību arī tad, ja tā nav nolīgta. Atlīdzības apmēru nosaka atbilstoši attiecīgajā apvidū parasti maksājamās atlīdzības lielumam. (2) Par aizdevumiem, priekšapmaksām, izdevumiem un citiem maksājumiem šā panta pirmajā daļā minētais komersants ir tiesīgs aprēķināt likumiskos procentus, skaitot no attiecīgā maksājuma izdarīšanas dienas.

396.pants. Izpildījuma laiks Komercdarījumos saistības izpildījumu var prasīt un saistības var izpildīt vienīgi komersanta parastajā darba laikā, ja vien no lietas apstākļiem neizriet citādi.

397.pants. Vidēja labuma lieta Ja komersanta saistības priekšmets ir tāda kustama lieta, ko raksturo šķira un daudzums, saistības izpildei dodamas vidēja labuma lietas, ja vien darījuma dalībnieki nav vienojušies citādi. Ar vidēja labuma lietu saprot lietu, kas par tādu atzīta saistības izpildījuma vietas komerctiesiskajā apgrozībā.

398.pants. Mērvienības un valūta Šaubu gadījumā uzskata, ka komercdarījuma dalībnieki ir vienojušies par tādām garuma, laukuma, tilpuma, masas un citām mērvienībām, kā arī par valūtu, kāda pastāv attiecīgās saistības izpildījuma vietā.

399.pants. Aizturējuma tiesības (1) Komersants ir tiesīgs aizturēt viņa valdījumā esošas otram komersantam piederošas kustamas lietas un vērtspapīrus, kuri atbilstoši otra komersanta gribai uz komercdarījumu pamata ir nonākuši aizturētāja valdījumā, un neizdot šīs lietas un vērtspapīrus tik ilgi, kamēr nav apmierināts tāds aizturētāja naudas prasījums pret otru komersantu, kurš izriet no viņu noslēgtā komercdarījuma. Lai panāktu šāda prasījuma apmierināšanu, komersants var aizturēt arī tādus priekšmetus, kurus viņš ieguvis īpašumā no otra komersanta vai no trešās personas, taču par labu otram komersantam, un kurus aizturētājam ir pienākums nodot otra komersanta īpašumā. (2) Aizturējuma tiesības var izmantot tikai tad, ja otra komersanta saistība ir jau izpildāma un nav aprobežota nedz ar nosacījumu, nedz ar termiņu. (3) Aizturējuma tiesības nav spēkā pret trešo personu, kura uz aizturēto priekšmetu ieguvusi komercķīlas tiesības. Šajā gadījumā attiecīgi piemērojami Komercķīlas likuma 40.panta noteikumi. Tāpat aizturējuma tiesības nav spēkā pret trešo personu, kura pirms aizturējuma tiesību izmantošanas tiesīgā kārtā ieguvusi kādu citu lietu tiesību uz aizturēto priekšmetu. (4) Komersants nav tiesīgs aizturēt priekšmetus, ar ko viņam ir pienākums noteiktā veidā rīkoties, pamatojoties uz saistību, kuru komersants uzņēmies pret otru komersantu. (5) Otrs komersants var novērst aizturējuma tiesību izmantošanu, dodot aizturētājam pienācīgu nodrošinājumu. Par šādu nodrošinājumu nevar būt trešās personas galvojums, izņemot gadījumu, kad aizturētājs piekrīt saņemt šādu nodrošinājumu. Uz lietām, kas saņemtas kā nodrošinājums, aizturētājs iegūst ķīlas tiesības atbilstoši likuma noteikumiem par ķīlas tiesību nodibināšanu.

400.pants. Aizturētāja tiesības apmierināt prasījumu (1) Aizturētājs ir tiesīgs apmierināt savu prasījumu pret otru komersantu, pārdodot aizturētos priekšmetus izsolē ar tiesas starpniecību, ja vien viņi nav noteikti vienojušies, ka aizturētājam ir tiesības pārdot aizturētos priekšmetus par brīvu cenu. Aizturētāja prasījuma apmierināšanai attiecīgi piemērojami Civillikuma noteikumi par rokasķīlas tiesībām. (2) Pret citām personām, kuras nav minētas šā likuma 399.panta trešajā daļā un kurām par labu aizturētie priekšmeti tikuši apķīlāti pēc aizturējuma tiesību izmantošanas, aizturētājam ir pirmtiesības apmierināt savu prasījumu, pārdodot aizturētos priekšmetus.

401.pants. Kustamu lietu labticīga iegūšana īpašumā (1) Arī tad, ja komersants uz komercdarījuma pamata atsavina viņam nepiederošu lietu par labu citai personai, ieguvējs iegūst īpašuma tiesības uz šo lietu, izņemot gadījumu, kad viņš nodošanas brīdī nav bijis labticīgs. Ieguvējs nav labticīgs, ja viņam ir zināms, ka lieta nepieder atsavinātājam vai atsavinātājs nav tiesīgs rīkoties ar šo lietu, vai arī ieguvējam tas nav zināms rupjas neuzmanības dēļ. (2) Ja atsavinātā lieta ir apgrūtināta ar trešo personu tiesībām, šīs tiesības izbeidzas līdz ar īpašuma tiesību pāreju labticīgam ieguvējam, izņemot gadījumu, kad viņš nodošanas brīdī ir zinājis par minētajām tiesībām vai arī nav zinājis rupjas neuzmanības dēļ. (3) Šā panta noteikumi neattiecas uz noziedzīgā ceļā iegūtām, nozaudētām vai tādām lietām, uz kurām pretēji īpašnieka gribai lietas valdījums izbeidzies, izņemot naudu, uzrādītāja vērtspapīrus, kā arī lietas, kuras pārdotas izsolē ar tiesas starpniecību.

402.pants. Likumiskās rokasķīlas tiesības (1) Komersanta likumiskajām rokasķīlas tiesībām attiecīgi piemēro Civillikuma noteikumus par rokasķīlas tiesībām, ciktāl šajā pantā nav noteikts citādi. (2) Ķīlas ņēmējs, kura prasījumu parādnieks nav noteiktā laikā apmierinājis, ir tiesīgs, iepriekš par to paziņojot parādniekam, uz parādnieka rēķina pārdot likumisko rokasķīlas tiesību priekšmetu labprātīgā publiskā izsolē ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību, ievērojot Civillikuma noteikumus par pārdošanu izsolē. Izsoles izziņošanai un izsoles kārtībai piemērojami attiecīgie Civilprocesa likuma noteikumi par kustamās mantas izsoli. (3) Likumisko rokasķīlas tiesību priekšmetu pārdod par visaugstāko cenu, kāda ir iespējama pārdošanas laikā un nenovilcina pārdošanu. (4) Ķīlas ņēmējs atbild parādniekam par likumisko rokasķīlas tiesību priekšmeta pārdošanu kā pilnvarnieks, un viņa pienākums ir atlīdzināt parādniekam visus zaudējumus, kurus ķīlas ņēmējs varēja novērst, ievērojot krietna un kārtīga komersanta rūpību.

403.pants. Konosaments, kravas pavadzīme un noliktavas zīme kā ordera vērtspapīri (1) Konosamentu, kravas pavadzīmi un noliktavas zīmi var nodot tālāk ar indosamentu, ja tas attiecīgajā dokumentā ir tieši norādīts (turpmāk šīs sadaļas ietvaros — ordera vērtspapīrs). (2) Indosaments pārnes indosatāram visas no indosētā ordera vērtspapīra izrietošās tiesības. (3) Parādnieks var celt pret ordera vērtspapīra leģitimēto turētāju vienīgi tās ierunas, kuras attiecas uz ordera vērtspapīrā ietvertā parādnieka gribas izteikuma spēkā esamību un izriet no ordera vērtspapīra satura vai arī kuras parādniekam ir pret pašu ordera vērtspapīra leģitimēto turētāju. (4) Parādniekam ir pienākums izpildīt savu saistību, vienīgi saņemot pretī ordera vērtspapīru ar ordera vērtspapīra leģitimētā turētāja kvitējumu par izpildi. Ja saistība izpildīta daļēji, par to izdara atbilstošu atzīmi ordera vērtspapīrā un izsniedz parādniekam kvīti par daļēju izpildi.

404.pants. Indosamenta forma un blanko indosaments (1) Indosamentu raksta uz ordera vērtspapīra vai tam pievienotās lapas. Indosamentu paraksta indosants. (2) Indosamentā var nenorādīt indosatāru, un indosaments var izpausties tikai indosanta parakstā (blanko indosaments). Pēdējā gadījumā indosaments, lai tas būtu spēkā, ir rakstāms ordera vērtspapīra otrā pusē vai uz pievienotās lapas. (3) Ja taisīts blanko indosaments, ordera vērtspapīra turētājs var: 1) aizpildīt indosamentu uz sava vai citas personas vārda; 2) indosēt ordera vērtspapīru tālāk ar blanko indosamentu vai uz kādas citas personas vārda; 3) nodot ordera vērtspapīru tālāk, neaizpildot blanko indosamentu un netaisot jaunu indosamentu.

405.pants. Ordera vērtspapīra turētāja leģitimācija (1) Persona, kuras rokās nonācis ordera vērtspapīrs, atzīstama par tā leģitimēto turētāju, ciktāl tā pierāda savas tiesības ar indosamentu nepārtrauktu rindu, turklāt arī tad, ja pēdējais ir blanko indosaments. Šajā ziņā izsvītrotie indosamenti uzskatāmi par neierakstītiem. Ja blanko indosamentam seko kāds cits indosaments, pieņem, ka šā pēdējā indosamenta parakstītājs ieguvis ordera vērtspapīru uz blanko indosamenta pamata. (2) Ja ordera vērtspapīrs tā agrākajam turētājam ir nozudis, jaunajam turētājam, kurš savas tiesības pierāda saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem, ir pienākums atdot ordera vērtspapīru tikai tad, ja viņš to ir ieguvis ļaunā ticībā vai arī pieļaujot rupju neuzmanību. (3) Parādniekam ir pienākums pārbaudīt, vai ordera vērtspapīrā ierakstīto indosamentu rinda ir nepārtraukta, bet viņam nav pienākuma pārliecināties par indosantu parakstu īstumu.

406.pants. Noilgums No komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.

XXI SADAĻA ATSEVIŠĶU KOMERCDARĪJUMU VEIDU ĪPAŠIE NOTEIKUMI

1.nodaļa Komerciālā pirkuma līgums

407.pants. Komerciālā pirkuma līguma jēdziens (1) Komerciālā pirkuma līgums (turpmāk šīs nodaļas ietvaros — pirkuma līgums) ir tāds līgums, ar kuru pārdevējs apņemas pārdot un pircējs apņemas pirkt preci un samaksāt nolīgto pirkuma maksu un kurā vismaz viens no līdzējiem ir komersants. Prece šīs sadaļas izpratnē ir pārdošanai paredzēta kustama lieta, kas nav izņemta no privāttiesiskās apgrozības. (2) Šīs nodaļas noteikumi piemērojami arī vērtspapīru pirkumam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

408.pants. Pircēja nokavējums (1) Ja pircējs, pieļaujot nokavējumu, nepieņem preci, pārdevējs ir tiesīgs, iepriekš par to paziņojot pircējam: 1) uz pircēja rēķina un riska par samērīgu samaksu nodot preci glabājumā noliktavā vai citā drošā vietā; 2) pārdot preci par brīvu cenu, kas nav mazāka par nolīgto pirkuma maksu; 3) uz pircēja rēķina pārdot preci labprātīgā publiskā izsolē ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību, ievērojot Civillikuma noteikumus par pārdošanu izsolē un izsoles izziņošanai, kā arī izsoles kārtībai piemērojot attiecīgos Civilprocesa likuma noteikumus par kustamās mantas izsoli. (2) Preci, kura ātri bojājas vai pakļauta citam riskam, pārdevējs ir tiesīgs pārdot par brīvu cenu bez izsoles, iepriekš par to nepaziņojot pircējam. (3) Ja šā panta pirmās daļas 3.punktā vai otrajā daļā minētajā gadījumā prece tiek pārdota par zemāku cenu, nekā nolīgts pirkuma līgumā, pircēja pienākums ir samaksāt pārdevējam nolīgtās cenas un preces pārdošanas cenas starpību. (4) Ja prece tiek pārdota labprātīgā publiskā izsolē ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību, pārdevēja pienākums ir saprātīgā termiņā pirms izsoles paziņot pircējam par izsoles laiku un vietu, turklāt pircējs ir tiesīgs piedalīties solīšanā. Pārdevēja pienākums ir nekavējoties paziņot pircējam par pārdošanu. Ja pārdevējs neizpilda minēto pienākumu, viņš atbild par pircējam nodarītajiem zaudējumiem. (5) Šā panta noteikumi neierobežo pārdevēja tiesības, kuras viņš saskaņā ar Civillikumu var izmantot, ja pircējs pieļauj nokavējumu.

(15.04.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

409.pants. Pirkums ar specifikāciju (1) Ja atbilstoši pirkuma līgumam pircējs ir tiesīgs tuvāk noteikt preces formu, izmēru, kvalitāti, šķiru vai citas preces pazīmes, pircēja pienākums ir tās noteikt nolīgtajā termiņā vai iespējami īsā laikā pēc pārdevēja pieprasījuma saņemšanas. (2) Ja pircējs pieļauj nokavējumu preces pazīmju noteikšanā, pārdevējs ir tiesīgs pircēja vietā noteikt minētās pazīmes vai vienpusēji atkāpties no līguma, vai prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas viņam radušies pircēja nokavējuma dēļ. (3) Ja pārdevējs pircēja vietā pats nosaka preces pazīmes, viņa pienākums ir paziņot pircējam par šo specifikāciju un nolikt saprātīgu termiņu, kurā pircējs var noteikt citu specifikāciju. Ja minētajā termiņā pircējs nepaziņo pārdevējam citu specifikāciju, pircējam ir saistoša pārdevēja noteiktā specifikācija.

410.pants. Termiņpirkums (1) Termiņpirkums ir tāds pirkuma līgums, ar ko vismaz viens no līdzējiem ir apņēmies precīzi izpildīt savu saistību noteiktā dienā vai noteiktā laikposmā, un atbilstoši līdzēju noteikti izteiktai gribai nolīgtais izpildījuma laiks ir šā līguma būtiska sastāvdaļa. (2) Ja šā panta pirmajā daļā minētais līdzējs neizpilda savu saistību nolīgtajā dienā vai laikposmā, otrs līdzējs ir tiesīgs vienpusēji atkāpties no līguma, kā arī prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas parādnieka nokavējuma dēļ otram līdzējam radušies sakarā ar līguma neizpildi. Otrs līdzējs var prasīt no parādnieka saistības izpildi tikai tad, ja viņš nekavējoties pēc termiņa izbeigšanās paziņo parādniekam par savu vēlmi, lai saistība tiktu izpildīta. (3) (Izslēgta ar 15.04.2010. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

411.pants. Pircēja pienākums pārbaudīt preci un paziņot par tās trūkumiem (1) Pircējam ir pienākums iespējami īsā laikā pēc preces saņemšanas to pārbaudīt. Konstatējot preces trūkumus, pircēja pienākums ir nekavējoties paziņot pārdevējam par šiem trūkumiem, norādot to veidu un apmēru. (2) Ja pircējs atbilstoši šā panta pirmās daļas noteikumiem nepaziņo pārdevējam par saņemtās preces trūkumiem, uzskatāms, ka pircējs ir pieņēmis preci, un viņš zaudē Civillikuma 1620.panta otrajā daļā paredzētās tiesības prasīt pirkuma līguma atcelšanu vai preces cenas samazināšanu, izņemot gadījumu, kad precei ir apslēpti trūkumi, kurus, pārbaudot preci, nebija iespējams konstatēt. (3) Ja apslēptie preces trūkumi tiek konstatēti vēlāk, pircēja pienākums ir nekavējoties pēc to konstatēšanas paziņot pārdevējam par šiem trūkumiem. Ja pircējs nepaziņo pārdevējam par saņemtās preces trūkumiem, uzskatāms, ka pircējs ir pieņēmis preci ar šiem apslēptajiem trūkumiem. (4) Šā panta noteikumi nav piemērojami, ja pārdevējs ļaunā nolūkā ir noklusējis vai apslēpis preces trūkumus vai arī noteikti apgalvojis, ka precei ir zināmas īpašības. (5) Šā panta noteikumi piemērojami, ja pircējs un pārdevējs ir komersanti.

412.pants. Preces pagaidu uzglabāšana (1) Ja pircējs ir paziņojis pārdevējam par tādas preces trūkumiem, kas pircējam piegādāta no citas vietas, pircēja pienākums ir gādāt par šīs preces pagaidu uzglabāšanu. (2) Preci, kura ātri bojājas vai pakļauta citam riskam vai kuras glabāšana ir saistīta ar nesamērīgiem izdevumiem, pircējs ir tiesīgs pārdot, ievērojot šā likuma 408.panta otrās un trešās daļas noteikumus. (3) Šā panta noteikumi piemērojami, ja pircējs un pārdevējs ir komersanti.

413.pants. Preces iepakojuma masa (1) Ja pirkuma maksa ir nosakāma atbilstoši preces masai, preces iepakojuma masa netiek ņemta vērā, ja vien no līguma vai tās vietas komerciālajām paražām, kurā pārdevējam ir pienākums izpildīt savu saistību, neizriet citādi. (2) Šā likuma ietvaros ar jēdzienu “iepakojums” saprot arī konteinerus, ko izmanto sauszemes, ūdens un gaisa pārvadājumiem.

414.pants. Pirkuma līguma noteikumu piemērošana maiņas, piegādes un uzņēmuma līgumam (1) Šīs nodaļas noteikumi attiecīgi piemērojami arī tādam maiņas un piegādes līgumam (Civillikuma 2092. un 2109.pants), kura priekšmets ir prece. (2) Šīs nodaļas noteikumi piemērojami uzņēmuma līgumam par kustamas lietas izgatavošanu no uzņēmēja sagādātā materiāla (Civillikuma 2214.panta pirmā daļa).

2.nodaļa Komerciālās komisijas līgums

415.pants. Komerciālās komisijas līguma jēdziens un komisijas aģents (1) Komerciālās komisijas līgums ir tāds līgums, ar kuru komersants (komisionārs) apņemas savā vārdā, bet uz citas personas (komitenta) rēķina pirkt vai pārdot preci vai vērtspapīrus vai arī slēgt citu veidu darījumus ar trešajām personām, bet komitents apņemas samaksāt nolīgto provīziju. (2) Komisijas aģents ir tāds komisionārs, kurš apņēmies savā vārdā, bet uz komitenta rēķina pastāvīgi slēgt darījumus ar trešajām personām. Komisijas aģenta un komitenta savstarpējām attiecībām attiecīgi piemērojami šā likuma 46., 47., 48., 49., 50., 51., 52., 53., 54., 55., 56., 57., 58., 59., 60. un 61.panta noteikumi.

416.pants. Komisionāra pienākumi (1) Komisionāram ir pienākums izpildīt komisiju ar krietna un kārtīga komersanta rūpību. Komisionāram it īpaši ir pienākums ievērot komitenta intereses un viņa norādījumus. (2) Komisionārs nodod komitentam visas nepieciešamās ziņas un dokumentus. Komisionāram it īpaši ir pienākums nekavējoties paziņot komitentam par komisijas izpildi. (3) Komisionāram ir pienākums sniegt komitentam norēķinu par katru noslēgto darījumu, kā arī nodot komitentam to, ko komisionārs ir ieguvis, veicot savus pienākumus. (4) Komisionārs atbild komitentam par darījuma izpildi, ja viņš vienlaikus ar paziņojumu par komisijas izpildi nav norādījis komitentam trešo personu, ar kuru noslēgts šis darījums.

417.pants. Komitenta norādījumi (1) Ja komisionārs nerīkojas atbilstoši komitenta norādījumiem, viņš atbild par komitentam nodarītajiem zaudējumiem, turklāt komitentam nav pienākuma atzīt attiecīgo darījumu par noslēgtu uz viņa rēķina. (2) Komisionārs ir tiesīgs atkāpties no komitenta norādījumiem vienīgi tad, ja viņam ir pamats pieņemt, ka attiecīgajā gadījumā, zinot lietas apstākļus, tāpat rīkotos pats komitents. Šādā gadījumā komisionāra pienākums ir nekavējoties paziņot komitentam par savu atkāpšanos no norādījumiem un sagaidīt komitenta lēmumu, ja vien nepastāv nokavējuma risks.

418.pants. Cenas robežas (1) Ja komisionārs, noslēdzot darījumu ar trešo personu, pārkāpj komitenta noteiktās cenas robežas un komitents negrib atzīt, ka attiecīgais darījums ir noslēgts uz viņa rēķina, komitenta pienākums ir nekavējoties, tiklīdz saņemts paziņojums par komisijas izpildi, to darīt zināmu komisionāram. Pretējā gadījumā uzskatāms, ka komitents ir piekritis komisionāra pieļautajai atkāpei no cenas robežas. (2) Ja komisionārs vienlaikus ar paziņojumu par komisijas izpildi piedāvā segt komitenta noteiktās un darījumā ar trešo personu nolīgtās cenas starpību, komitents nav tiesīgs atteikties atzīt, ka darījums ir noslēgts uz viņa rēķina.

419.pants. Izdevīgāki noteikumi (1) Ja komisionārs noslēdz darījumu ar izdevīgākiem noteikumiem, nekā tos noteicis komitents, no šādas darījuma noslēgšanas gūtais labums pienākas komitentam. (2) Par izdevīgāku noteikumu it īpaši uzskatāma pārdošanas cena, kas pārsniedz komitenta noteikto zemāko cenas robežu, kā arī iepirkuma cena, kura nesasniedz komitenta noteikto augstāko cenas robežu.

420.pants. Prece ar trūkumiem vai bojāta prece (1) Ja komisionāram piegādātajai un tālāk nosūtāmajai precei ir ārēji trūkumi vai bojājumi, komisionāra pienākums ir izmantot savas tiesības pret pārvadātāju, ekspeditoru, glabātāju vai pārdevēju (iepirkuma komisijas gadījumā), gādāt par pierādījumiem, kas apliecina preces stāvokli, kā arī nekavējoties par to paziņot komitentam. Ja komisionārs neizpilda minētos pienākumus, viņš atbild par zaudējumiem, kas radušies komitentam. (2) Ja prece ātri bojājas vai arī vēlāk tajā notiek vai var notikt izmaiņas, kas izraisītu preces vērtības pazemināšanos, un pietrūkst laika saņemt komitenta norādījumus par turpmāko rīcību ar preci vai arī komitents vilcinās dot norādījumus, komisionārs ir tiesīgs uz komitenta rēķina pārdot preci, ievērojot šā likuma 408.panta otrās un trešās daļas noteikumus.

421.pants. Preces nodošana glabājumā vai pārdošana Ja komitents nerīkojas ar iepirkto vai pārdodamo preci, kas atrodas komisionāra glabājumā, lai gan atbilstoši lietas apstākļiem komitentam ir pienākums to darīt, komisionārs ir tiesīgs atbilstoši šā likuma 408.panta noteikumiem preci nodot glabājumā citai personai vai pārdot.

422.pants. Komisionāra atbildība par preci (1) Komisionārs atbild par viņa glabājumā esošās preces bojājumiem, bojāšanos vai bojāeju, kuru viņš varēja novērst, ievērojot krietna un kārtīga komersanta rūpību. (2) Par to, ka prece nav apdrošināta, komisionārs atbild tikai tad, ja komitents bija devis komisionāram norādījumu apdrošināt preci.

423.pants. Pienākums pārbaudīt preci un preces pagaidu uzglabāšana (1) Ja komisionāram uzticēts veikt iepirkuma komisiju un ja komisionārs un komitents ir komersanti, uz komitenta pienākumu pārbaudīt preci un paziņot komisionāram par konstatētajiem preces trūkumiem, kā arī uz pienākumu uzglabāt preci un tiesībām to pārdot attiecināmi šā likuma 411. un 412.panta noteikumi. (2) Arī tad, ja komitents nav savlaicīgi paziņojis komisionāram par preces trūkumiem, komitents ir tiesīgs prasīt, lai komisionārs viņam cedē savus prasījumus pret trešo personu, no kuras viņš nopircis preci uz komitenta rēķina.

424.pants. No komisijas darījuma izrietošie prasījumi (1) Prasījumus, kuri izriet no darījuma, ko komisionārs noslēdzis uz komitenta rēķina (tajā skaitā prasījumus par pirkuma līguma atcelšanu vai preces cenas samazināšanu), komitents ir tiesīgs vērst pret parādnieku tikai pēc tam, kad komisionārs šos prasījumus ir cedējis komitentam. (2) Attiecībās starp komitentu un komisionāru vai viņa kreditoriem šā panta pirmajā daļā minētie prasījumi uzskatāmi par komitenta prasījumiem arī tad, ja tie vēl nav cedēti komitentam.

425.pants. Priekšapmaksa un pēcapmaksa (1) Ja komisionārs bez komitenta piekrišanas par labu trešajai personai veic priekšapmaksu vai vienojas par pēcapmaksu, risks par šādu rīcību gulstas uz komisionāru. (2) Ja komisionārs bez komitenta piekrišanas pārdod trešajai personai preci vai vērtspapīrus ar pēcapmaksu, komisionāra pienākums ir nekavējoties samaksāt komitentam visu pirkuma maksu trešās personas vietā.

426.pants. Komisionāra tiesības uz provīziju un izdevumu atlīdzināšanu (1) Komisionāram ir tiesības uz nolīgto provīziju, līdzko un ciktāl trešā persona ir izpildījusi ar komisionāru noslēgto darījumu. Komisionāram ir tiesības uz provīziju arī tad, ja darījums nav izpildīts komitenta vainas dēļ. (2) Komitenta pienākums ir atlīdzināt komisionāram izdevumus, kas atbilstoši apstākļiem bijuši nepieciešami komisijas izpildei. Šie izdevumi ietver arī atlīdzību par komisionāra noliktavas telpu vai citu glabāšanai piemērotu vietu un transportlīdzekļu izmantošanu komisijas izpildei.

427.pants. Komisionāra tiesības uz delkrēderi (1) Komisionāram, kurš galvo par trešās personas saistības izpildi, ir tiesības uz īpašu atlīdzību (delkrēderi). (2) Iestājoties trešās personas saistības izpildes termiņam vai nosacījumam, komisionārs, kurš galvojis par trešās personas saistības izpildi, atbild komitentam par attiecīgās saistības izpildi tieši un komisionārs nav tiesīgs prasīt, lai komitents ar savu prasījumu vispirms vēršas pie trešās personas.

428.pants. Komisionāra likumiskās rokasķīlas tiesības Uz komisionāra valdījumā esošo komisijas preci viņam ir likumiskās rokasķīlas tiesības, kas nodrošina komisionāra prasījumus pret komitentu par provīzijas un delkrēderes samaksu, kā arī par komisijas izpildei nepieciešamo izdevumu atlīdzināšanu.

429.pants. Komisionāra tiesības gūt apmierinājumu no prasījumiem Komisionāram ir pirmtiesības salīdzinājumā ar komitentu un viņa kreditoriem apmierināt šā likuma 424.pantā minētos prasījumus, kuriem iestājies no komisijas darījuma izrietošā prasījuma izpildes termiņš vai nosacījums. Šajā ziņā komisionārs ir tiesīgs no komisijas darījuma izrietošos prasījumus atteikties cedēt par labu komitentam, saņemt un paturēt uz šo prasījumu pamata doto izpildījumu, likt šos prasījumus priekšā ieskaitam, kā arī tos cedēt citai personai.

3.nodaļa Ekspedīcijas līgums

430.pants. Ekspedīcijas līguma jēdziens Ekspedīcijas līgums ir tāds līgums, ar kuru komersants, kurš sniedz kravas ekspedīcijas pakalpojumus (ekspeditors), apņemas, izmantojot pārvadātāja transporta pakalpojumus, uz nosūtītāja rēķina organizēt kravas nogādāšanu tās saņēmējam, bet nosūtītājs apņemas samaksāt nolīgto atlīdzību.

431.pants. Ekspeditora tiesības un pienākumi (1) Ekspeditors, sniedzot kravas ekspedīcijas pakalpojumus, ja puses nav vienojušās citādi, ir tiesīgs: 1) noteikt transporta veidu un kravas pārvadāšanas ceļu; 2) izvēlēties personas, kas kravu nogādās saņēmējam, noslēgt kravas nogādāšanai nepieciešamo pārvadājuma, glabājuma un ekspedīcijas līgumu, sniegt minētajām personām informāciju un norādījumus, veikt attiecīgus maksājumus. (2) Ja puses nav vienojušās par kravas piegādes laiku, ekspeditoram ir pienākums nodrošināt kravas nogādāšanu saņēmējam saprātīgā termiņā. (3) Sniedzot kravas ekspedīcijas pakalpojumus, ekspeditoram ir pienākums pieprasīt aktus, ja kravas pārvadājumā konstatēti pārkāpumi, nosūtītāja vai saņēmēja uzdevumā piedalīties aktu sastādīšanā, kā arī, nodrošinot nosūtītāja tiesības, viņa vārdā savlaicīgi iesniegt pretenzijas un prasības. (4) Ekspeditors veic arī citus nolīgtos pienākumus, kas saistīti ar kravas nogādāšanas organizēšanu, tajā skaitā apdrošina, iepako, marķē un muito kravu. Ekspeditoram ir pienākums noslēgt ar trešajām personām minēto pienākumu izpildei nepieciešamos līgumus tikai tad, ja šāds pienākums izriet no ekspedīcijas līguma. (5) Kravas nogādes organizēšanai nepieciešamos līgumus ar trešajām personām ekspeditors slēdz savā vārdā vai arī nosūtītāja vārdā, ja ekspeditors ir tam pilnvarots. (6) Ja ekspeditors rīkojas kā nosūtītāja pārstāvis, ekspeditors nav tiesīgs aprēķināt nosūtītājam lielāku maksu par kravas pārvadājumu, nekā viņš nolīdzis ar pārvadātāju.

432.pants. Kravas iepakošana, marķēšana, pavaddokumenti un pienākums sniegt informāciju par kravu (1) Nosūtītājam ir pienākums, ciktāl tas nepieciešams, iepakot un marķēt ekspedīcijai nododamo kravu, iesniegt ekspeditoram kravas pavaddokumentus, kā arī sniegt viņam visu informāciju, kas vajadzīga, lai ekspeditors varētu izpildīt savus pienākumus, arī informāciju par kravu, kura pārvadājama un uzglabājama atbilstoši īpašiem noteikumiem un kurai nepieciešams speciāls aprīkojums vai apkalpošana. Ja ekspedīcijai tiek nodota bīstama krava, kas pārvadāšanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai radīt citus kaitējumus, apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību, personu mantu vai vidi, nosūtītāja pienākums ir rakstveidā informēt ekspeditoru par kravas bīstamības veidu un nepieciešamajiem drošības pasākumiem. (2) Pasūtījums bīstamas kravas vai ar akcīzes nodokli apliekamas preces nogādāšanai piesakāms ekspeditoram rakstveidā. (3) Nosūtītājs, arī tad, ja viņš nav vainojams, atbild ekspeditoram par zaudējumiem un izdevumiem, kas radušies šādu iemeslu dēļ: 1) krava nav pienācīgi iepakota vai marķēta; 2) ekspeditors nav informēts par kravas bīstamību; 3) nosūtītājs nav iesniedzis visus šā panta pirmajā daļā minētos pavaddokumentus vai nav sniedzis nepieciešamo informāciju, vai arī informācija ir nepilnīga, neprecīza vai nepareiza. (4) Ja šā panta trešajā daļā minētie zaudējumi vai izdevumi radušies arī ekspeditora rīcības dēļ, nosūtītāja pienākums ir atlīdzināt zaudējumus vai izdevumus. Maksājamās atlīdzības apmērs atkarīgs no tā, ciktāl zaudējumu vai izdevumu rašanās cēlonis bijusi nosūtītāja vai ekspeditora rīcība. (5) Ja nosūtītājs ir patērētājs, viņš saskaņā ar šā panta trešās un ceturtās daļas noteikumiem atbild ekspeditoram par zaudējumiem un izdevumiem, ciktāl tie radušies nosūtītāja vainas dēļ.

433.pants. Kravas iekraušana un izkraušana Par kravas iekraušanu sākumpunktā ir atbildīgs nosūtītājs, bet par izkraušanu galapunktā — saņēmējs, ja ekspedīcijas līgumā nav noteikts citādi.

434.pants. Krava ar trūkumiem vai bojāta krava (1) Ja kravai, ko ekspeditors saņēmis no trešās personas un kas nogādājama saņēmējam, ir ārēji trūkumi vai bojājumi, ekspeditoram ir pienākums, nodrošinot nosūtītāja tiesības, nekavējoties paziņot trešajai personai par šiem trūkumiem vai bojājumiem, gādāt par pierādījumiem, kas apliecina kravas stāvokli, kā arī nekavējoties par to paziņot nosūtītājam. Ja ekspeditors neizpilda minētos pienākumus, viņš atbild par zaudējumiem, kas radušies nosūtītājam. (2) Ja krava ātri bojājas vai arī vēlāk tajā notiek vai var notikt izmaiņas, kas izraisītu kravas vērtības pazemināšanos, un pietrūkst laika saņemt nosūtītāja norādījumus par turpmāko rīcību ar kravu vai arī nosūtītājs vilcinās dot norādījumus, ekspeditors ir tiesīgs uz nosūtītāja rēķina pārdot kravu, ievērojot šā likuma 408.panta otrās un trešās daļas noteikumus.

435.pants. Atlīdzības samaksa (1) Nosūtītāja pienākums ir samaksāt ekspeditoram nolīgto atlīdzību, līdzko ekspeditors ir izpildījis kravas ekspedīcijas pakalpojumu, ja līgumā nav noteikts citādi. (2) Ja saskaņā ar nosūtītāja un ekspeditora vienošanos atlīdzība par kravas ekspedīcijas pakalpojumu sniegšanu iekasējama no saņēmēja vai citas personas, bet šī persona neveic minēto maksājumu, par atlīdzības samaksu atbild nosūtītājs.

436.pants. Nosūtītāja prasījumi (1) Prasījumus, kuri izriet no līguma, ko savā vārdā noslēdzis ekspeditors uz nosūtītāja rēķina, nosūtītājs ir tiesīgs vērst pret parādnieku tikai pēc tam, kad ekspeditors šos prasījumus cedējis nosūtītājam. (2) Attiecībās starp nosūtītāju un ekspeditoru vai viņa kreditoriem šā panta pirmajā daļā minētie prasījumi uzskatāmi par nosūtītāja prasījumiem arī tad, ja tie vēl nav cedēti nosūtītājam.

437.pants. Ekspeditora atbildība (1) Ekspeditors atbild par ekspedīcijas līguma izpildei piesaistīto trešo personu saistību neizpildi, ja viņš rīkojas savā vārdā vai ja ir viens no šādiem nosacījumiem: 1) ekspeditors tieši vai netieši ir uzņēmies pārvadātāja atbildību; 2) ekspeditors noteicis maksu par pārvadājumu; 3) ekspeditors savā vārdā izdod transporta dokumentu; 4) ekspeditors organizē pārvadājumu, izmantojot autotransportu. (2) Ekspeditors neatbild par ekspedīcijas līguma izpildei piesaistīto trešo personu saistību neizpildi, ja viņš rīkojas nosūtītāja vārdā un pierāda, ka pienācīgi un rūpīgi ir izvēlējies šīs personas.

438.pants. Kravas apdrošināšana Ekspeditoram ir pienākums uz nosūtītāja rēķina apdrošināt ekspedīcijai nodoto kravu, ja to pieprasa nosūtītājs vai viņi par to ir vienojušies ekspedīcijas līgumā.

439.pants. Nosūtītāja pienākums atlīdzināt ekspeditora izdevumus Nosūtītājam ir pienākums atlīdzināt ekspeditoram izdevumus, kas atbilstoši apstākļiem bijuši nepieciešami ekspeditora pienākumu izpildei, arī izdevumus, kas saistīti ar: 1) muitas un citu maksājumu palielināšanos vai valūtas kursa maiņu; 2) dīkstāvi, kas radusies no ekspeditora neatkarīgu apstākļu dēļ; 3) nosūtītāja iesniegtajiem nepilnīgi, neprecīzi vai nepareizi noformētiem kravas pavaddokumentiem.

440.pants. Kravas nodošana glabājumā Ja kravas saņēmējs, pieļaujot nokavējumu, nepieņem piegādāto kravu vai krava pārvadāšanas laikā tiek aizturēta no ekspeditora neatkarīgu apstākļu dēļ, ekspeditors ir tiesīgs uz nosūtītāja rēķina un riska nodot kravu glabājumā noliktavā vai citā drošā vietā, par to nekavējoties paziņojot nosūtītājam un pārvadājuma apdrošinātājam, ja apdrošināšanu veicis ekspeditors.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

441.pants. Ekspeditora atbildība par kravas nesaglabāšanu vai kravas nogādāšanas nokavējumu (1) Ekspeditors atbild par viņa uzraudzībā esošās kravas bojājumiem, bojāšanos, iztrūkumu, bojāeju, nozaudēšanu vai kravas nogādāšanas nokavējumu, kuru viņš būtu varējis novērst, ievērojot krietna un kārtīga komersanta rūpību. (2) Ekspeditors nav atbildīgs par kravas nesaglabāšanu (bojājumiem, bojāšanos, iztrūkumu, bojāeju vai nozaudēšanu), ja viņš pierāda, ka krava nav saglabāta: 1) tāpēc, ka tā pārvadāta vaļējā transportlīdzeklī saskaņā ar ekspeditora un nosūtītāja vienošanos vai pēc nosūtītāja pieprasījuma; 2) tās iepakojuma bojājumu dēļ, ja kravu iepakojis nosūtītājs, vai tāpēc, ka nosūtītājs izmantojis kravas īpašībām vai standartiem neatbilstošu iepakojumu; 3) to iekraujot vai izkraujot, ja iekraušanu vai izkraušanu veicis nosūtītājs vai saņēmējs; 4) tās sevišķu dabisko īpašību dēļ, kas īpaši viegli var izraisīt kravas bojājumus, bojāšanos, iztrūkumu vai bojāeju, ja par šīm īpašībām nosūtītājs pirms kravas nodošanas ekspedīcijai nav informējis ekspeditoru; 5) tās nepienācīgas marķēšanas dēļ, ja kravu marķējis nosūtītājs, vai tāpēc, ka nosūtītājs kravas pavaddokumentos nav norādījis kravas sevišķās īpašības, kuru dēļ nepieciešams ievērot īpašus drošības noteikumus vai veikt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu kravas saglabāšanu pārvadāšanas vai uzglabāšanas laikā. (3) Ekspeditors, atlīdzinot zaudējumus par kravas nesaglabāšanu, atdod arī viņam samaksāto atlīdzību par ekspedīcijas pakalpojumu sniegšanu un atlīdzina citus ar kravas pārvadājumu saistītos maksājumus proporcionāli nesaglabātās kravas apmēram, kā arī izdevumus, kas saistīti ar zaudējumu atlīdzības apmēra noteikšanu atbilstoši šā likuma 443.panta noteikumiem. (4) Par citiem zaudējumiem ekspeditors atbild tikai tad, ja viņš nav izpildījis savus pienākumus atbilstoši šā likuma 431.panta noteikumiem. (5) Ja zaudējumi radušies arī nosūtītāja rīcības dēļ vai ekspedīcijai nodotās kravas īpašu trūkumu dēļ, ekspeditora pienākums ir atlīdzināt zaudējumus. Maksājamās atlīdzības apmērs atkarīgs no tā, ciktāl zaudējumu rašanās cēlonis bijusi nosūtītāja vai ekspeditora rīcība vai ekspedīcijai nodotās kravas trūkumi.

442.pants. Kravas vērtības atlīdzināšana (1) Ja ekspeditoram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas radušies kravas bojājumu vai bojāšanās dēļ, zaudējumu atlīdzību nosaka tādā apmērā, par kādu samazinājusies kravas vērtība, bet kravas iztrūkuma, bojāejas vai nozaudēšanas dēļ — atbilstoši iztrūkstošās, bojāgājušās vai nozaudētās kravas vērtībai. (2) Kravas vērtību nosaka atbilstoši tās tirgus cenai vai arī atbilstoši tādas pašas šķiras un labuma lietu parastajai vērtībai kravas nodošanas vietā un laikā. Ja krava nodota ekspedīcijai ar pieteiktu vērtību, zaudējumu atlīdzības apmēru nosaka atbilstoši šai vērtībai, ja ekspeditors nepierāda, ka ekspedīcijai nodotās kravas vērtība bijusi mazāka.

443.pants. Zaudējumu atlīdzības apmēra robežas (1) Ja ekspeditoram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas radušies kravas bojājumu, bojāšanās, iztrūkuma, bojāejas vai nozaudēšanas dēļ, zaudējumu atlīdzības apmērs nedrīkst pārsniegt summu, kas atbilst Starptautiskā Valūtas fonda noteiktajām 8,33 naudas norēķina vienībām par katru: 1) kravas bruto masas kilogramu, ja bojāta vai zaudēta visa krava; 2) bojātās vai zaudētās kravas daļas bruto masas kilogramu, ja bojāta vai zaudēta kravas daļa. (2) Šā panta pirmajā daļā minēto summu pārrēķina latos, lata vērtību izsakot atbilstoši Starptautiskā Valūtas fonda noteiktajai naudas norēķinu vienībai tajā dienā, kad krava tikusi nodota ekspedīcijai, vai dienā, par kādu vienojušies nosūtītājs un ekspeditors. Lata vērtību atbilstoši Starptautiskā Valūtas fonda noteiktajai naudas norēķinu vienībai aprēķina saskaņā ar metodi, kādu Starptautiskais Valūtas fonds attiecīgajā dienā ir piemērojis savām operācijām un darījumiem. (3) Šā panta pirmajā daļā paredzētais zaudējumu atlīdzības ierobežojums nav piemērojams, ja ekspeditors vai šā likuma 444.pantā minētā persona, nodarot zaudējumus, ir rīkojusies ar ļaunu nolūku vai pieļāvusi rupju neuzmanību.

444.pants. Ekspeditora atbildība par citām personām Par prettiesisku rīcību, ko savā darbā pieļāvuši ekspeditora darbinieki vai citas viņa uzņēmumā nodarbinātas personas, ekspeditors atbild tāpat kā par savu rīcību.

445.pants. Prasījumu noilgums (1) Prasījumi pret ekspeditoru par ekspedīcijai nodotās kravas bojājumiem, bojāšanos, iztrūkumu, bojāeju vai nozaudēšanu, kā arī par kravas nogādāšanas nokavējumu noilgst viena gada laikā. Ja ekspeditors rīkojies ar ļaunu nolūku vai pieļāvis rupju neuzmanību, minētie prasījumi noilgst triju gadu laikā. Visi pārējie prasījumi pret ekspeditoru noilgst triju gadu laikā. (2) Ja ekspedīcijai nodotā krava nav saglabāta bojājumu, bojāšanās vai iztrūkuma dēļ, noilguma termiņš sākas ar dienu, kurā krava nogādāta saņēmējam, bet kravas bojāejas, nozaudēšanas vai kravas nogādāšanas nokavējuma dēļ — ar dienu, kad kravu vajadzēja nogādāt saņēmējam.

446.pants. Ekspeditora likumiskās rokasķīlas tiesības (1) Uz ekspedīcijai nodoto un ekspeditora valdījumā esošo kravu viņam ir likumiskās rokasķīlas tiesības, kas nodrošina ekspeditora prasījumus pret nosūtītāju. Likumiskās rokasķīlas tiesības attiecas arī uz kravas pavaddokumentiem. (2) Ja ekspeditors ir piesaistījis apakšekspeditoru, lai izpildītu ekspedīcijas līgumā nolīgto pienākumu par kravas ekspedīcijas pakalpojumu sniegšanu, ekspeditora prasījumi un šā panta pirmajā daļā paredzētās likumiskās rokasķīlas tiesības pāriet apakšekspeditoram, līdzko viņš apmierina no ekspedīcijas līguma izrietošos ekspeditora prasījumus.

4.nodaļa Komerciālā glabājuma līgums

447.pants. Komerciālā glabājuma līguma jēdziens Komerciālais glabājuma līgums (turpmāk šīs nodaļas ietvaros — glabājuma līgums) ir tāds līgums, ar kuru komersants, kurš nodarbojas ar kustamu lietu glabāšanu (glabātājs), apņemas par labu glabājuma devējam izvietot noliktavā vai citā glabāšanai piemērotā vietā un uzglabāt glabājumā nodoto lietu, bet glabājuma devējs apņemas samaksāt nolīgto atlīdzību.

448.pants. Lietas iepakošana, marķēšana, pavaddokumenti un pienākums sniegt informāciju par lietu (1) Glabājuma devējam ir pienākums, ciktāl tas nepieciešams, iepakot un marķēt glabājumā nododamo lietu, iesniegt glabātājam pavaddokumentus, kā arī sniegt viņam visu informāciju, kas vajadzīga, lai glabātājs varētu izpildīt savus pienākumus. Ja glabājumā tiek nodota bīstama lieta, kas savu īpašību dēļ noteiktos apstākļos var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai radīt citus kaitējumus, apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību, personu mantu vai vidi, glabājuma devēja pienākums ir rakstveidā informēt glabātāju par lietas bīstamības veidu un nepieciešamajiem drošības pasākumiem. (2) Ja glabājuma devējs ir patērētājs, glabātājam ir pienākums, ciktāl tas nepieciešams, iepakot un marķēt glabājumā nodoto lietu. Glabājuma devējam ir pienākums informēt glabātāju par lietas bīstamību. (3) Glabājuma devējs, arī tad, ja viņš nav vainojams, atbild glabātājam par zaudējumiem un izdevumiem, kas radušies šādu iemeslu dēļ: 1) lieta nav pienācīgi iepakota vai marķēta; 2) glabātājs nav informēts par lietas bīstamību; 3) glabājuma devējs nav iesniedzis visus šā panta pirmajā daļā minētos pavaddokumentus vai nav sniedzis nepieciešamo informāciju, vai arī informācija ir nepilnīga, neprecīza vai nepareiza. (4) Ja šā panta trešajā daļā minētie zaudējumi vai izdevumi radušies arī glabātāja rīcības dēļ, glabājuma devēja pienākums ir atlīdzināt zaudējumus vai izdevumus. Maksājamās atlīdzības apmērs atkarīgs no tā, ciktāl zaudējumu vai izdevumu rašanās cēlonis bijusi glabājuma devēja vai glabātāja rīcība. (5) Ja glabājuma devējs ir patērētājs, viņš saskaņā ar šā panta trešās un ceturtās daļas noteikumiem atbild glabātājam par zaudējumiem un izdevumiem, ciktāl tie radušies glabājuma devēja vainas dēļ.

449.pants. Atvietojamu lietu glabājums (1) Glabātājs ir tiesīgs glabājumā nodotās atvietojamās lietas savienot ar citām tādas pašas šķiras un labuma lietām tikai tad, ja attiecīgie glabājuma devēji viņam to ir noteikti atļāvuši. (2) Ja glabātājs ir tiesīgs savienot glabājumā nodotās atvietojamās lietas, to īpašnieki iegūst kopīpašuma tiesības domājamās daļās uz šīm glabājumā nodotajām lietām ar dienu, kad minētās lietas tiek izvietotas noliktavā vai citā glabāšanai piemērotā vietā. (3) Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā glabātājs var atdot katram glabājuma devējam viņam pienākošos daļu bez pārējo kopīpašnieku piekrišanas.

450.pants. Lieta ar trūkumiem vai bojāta lieta (1) Ja lietai, ko glabātājs saņēmis no trešās personas un kas uzglabājama par labu glabājuma devējam, ir ārēji trūkumi vai bojājumi, glabātājam ir pienākums, nodrošinot glabājuma devēja tiesības, nekavējoties paziņot trešajai personai par šiem trūkumiem vai bojājumiem, gādāt par pierādījumiem, kas apliecina lietas stāvokli, kā arī nekavējoties par to paziņot glabājuma devējam. Ja glabātājs neizpilda minētos pienākumus, viņš atbild par zaudējumiem, kas radušies glabājuma devējam. (2) Ja pēc lietas pieņemšanas glabājumā tajā notiek vai var notikt izmaiņas, kas izraisītu lietas bojāšanos vai bojāeju vai radītu zaudējumus glabātājam, viņa pienākums ir nekavējoties par to paziņot glabājuma devējam, bet, ja izdota noliktavas zīme, — pēdējam viņam zināmajam noliktavas zīmes leģitimētajam turētājam, kā arī pieprasīt no glabājuma devēja (noliktavas zīmes turētāja) norādījumus par turpmāko rīcību ar šo lietu. Ja atbilstošā laikā glabātājs nevar saņemt minētos norādījumus, glabātājs ir tiesīgs uz glabājuma devēja (noliktavas zīmes turētāja) rēķina pārdot glabājumā nodoto lietu, ievērojot šā likuma 408.panta otrās un trešās daļas noteikumus, vai pēc saviem ieskatiem atbilstoši tam, kā būtu rīkojies krietns un kārtīgs komersants, veikt citas lietas saglabāšanai nepieciešamās darbības.

451.pants. Glabājumā nodotās lietas apskate un pasākumi tās saglabāšanai Glabātājam ir pienākums atļaut glabājuma devējam parastajā darba laikā apskatīt glabājumā nodoto lietu, ņemt paraugus, kā arī atļaut veikt lietas saglabāšanai nepieciešamos pasākumus. Glabātājam ir tiesības, bet, ja glabājumā nodotās atvietojamās lietas ir savienotas, — pienākums pašam veikt lietas saglabāšanai nepieciešamos pasākumus.

452.pants. Glabājuma ilgums (1) Glabājuma devējs var katrā laikā atprasīt no glabātāja glabājumā nodoto lietu. (2) Ja glabājuma līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku, glabājuma devējs ir tiesīgs uzteikt glabājuma līgumu vienu mēnesi iepriekš. Ja glabājuma devējam ir svarīgs iemesls, viņš ir tiesīgs uzteikt glabājuma līgumu, neievērojot uzteikuma termiņu. (3) Glabātājs var prasīt, lai glabājuma devējs ņem atpakaļ glabājumā nodoto lietu tikai pēc nolīgtā laika izbeigšanās, bet, ja glabājuma līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku, — uzteicot glabājuma līgumu vienu mēnesi iepriekš. Ja glabātājam ir svarīgs iemesls, viņš ir tiesīgs, neievērojot uzteikuma termiņu, prasīt, lai glabājuma devējs ņem atpakaļ glabājumā nodoto lietu pirms nolīgtā laika izbeigšanās. Ja glabātājs izdevis noliktavas zīmi, glabājuma līguma uzteikumu un prasījumu par lietas ņemšanu atpakaļ vērš pret pēdējo viņam zināmo noliktavas zīmes leģitimēto turētāju.

453.pants. Glabājumā nodotās lietas apdrošināšana un nodošana glabājumā trešajai personai (1) Glabātājam ir pienākums uz glabājuma devēja rēķina apdrošināt glabājumā nodoto lietu, ja to pieprasa glabājuma devējs vai ja viņi par to ir vienojušies glabājuma līgumā. (2) Glabātājs ir tiesīgs glabājumā nodoto lietu nodot tālāk glabājumā trešajai personai tikai tad, ja glabājuma devējs viņam to ir atļāvis.

454.pants. Glabājuma devēja pienākums atlīdzināt glabātāja izdevumus Glabājuma devēja pienākums ir atlīdzināt glabātājam izdevumus, kas atbilstoši apstākļiem bijuši nepieciešami glabātāja pienākumu izpildei.

455.pants. Glabātāja atbildība par glabājumā nodoto lietu (1) Glabātājs atbild par tādiem glabājumā nodotās lietas bojājumiem, bojāšanos, iztrūkumu vai bojāeju laikposmā no lietas saņemšanas glabājumā līdz tās atdošanai, kurus viņš varēja novērst, ievērojot krietna un kārtīga komersanta rūpību. (2) Šā panta pirmās daļas noteikumi piemērojami arī tad, ja saskaņā ar šā likuma 453.panta otrās daļas noteikumiem glabājumā nodoto lietu glabātājs ir nodevis tālāk glabājumā trešajai personai.

456.pants. Noilgums un noilguma termiņa sākums (1) Prasījumi pret glabātāju par glabājumā nodotās lietas bojājumiem, bojāšanos, iztrūkumu, atdošanas nokavējumu vai bojāeju noilgst viena gada laikā. Ja glabātājs rīkojies ar ļaunu nolūku vai pieļāvis rupju neuzmanību, minētie prasījumi noilgst triju gadu laikā. (2) Ja glabājumā nodotā lieta nav saglabāta bojājumu, bojāšanās vai iztrūkuma dēļ, noilguma termiņš sākas ar dienu, kad glabājumā nodoto lietu atdod, bet lietas atdošanas nokavējuma dēļ — ar dienu, kad lietu vajadzēja atdot. Glabājumā nodotās lietas pilnīgas bojāejas gadījumā noilguma termiņš sākas ar dienu, kad glabātājs par minēto bojāeju paziņo glabājuma devējam vai pēdējam viņam zināmajam noliktavas zīmes leģitimētajam turētājam, ja izdota noliktavas zīme.

457.pants. Glabātāja likumiskās rokasķīlas tiesības (1) Uz glabājumā nodoto un glabātāja valdījumā esošo lietu viņam ir likumiskās rokasķīlas tiesības, kas nodrošina no glabājuma līguma izrietošos glabātāja prasījumus pret glabājuma devēju. (2) Ja ordera noliktavas zīme nodota tālāk ar indosamentu, glabātājam ir likumiskās rokasķīlas tiesības pret noliktavas zīmes leģitimēto turētāju, kas nodrošina vienīgi tādus glabātāja prasījumus par atlīdzības samaksu vai izdevumu atlīdzināšanu, kuri izriet no noliktavas zīmes vai par kuru pastāvēšanu noliktavas zīmes leģitimētais turētājs noliktavas zīmes iegūšanas brīdī ir zinājis vai nav zinājis rupjas neuzmanības dēļ.

458.pants. Noliktavas zīme (1) Pēc lietas pieņemšanas glabājumā glabātājs var izdot noliktavas zīmi. Noliktavas zīme ir vērtspapīrs, kurā nostiprināts prasījums pret glabātāju par glabājumā nodotās lietas atdošanu. Noliktavas zīmi var izdot kā vārda, uzrādītāja vai ordera vērtspapīru. (2) Noliktavas zīmē norāda šādas ziņas: 1) apzīmējumu, ka akts ir noliktavas zīme; 2) noliktavas zīmes izdošanas vietu un datumu; 3) glabājuma devēja nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi vai vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi) un dzīvesvietu; 4) glabātāja firmu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi; 5) vietu (noliktavas vai citas glabāšanai piemērotas vietas adresi) un datumu, kad lieta pieņemta glabājumā; 6) lietas raksturošanai pieņemto apzīmējumu un tās iepakojuma veidu, bet bīstamai lietai — tās speciālo un vispārpieņemto apzīmējumu; 7) iepakojuma vienību skaitu, to speciālo marķējumu un numerāciju; 8) lietas bruto masu vai daudzumu citās mērvienībās; 9) atzīmi par to, vai glabājumā nodotā atvietojamā lieta saskaņā ar šā likuma 449.panta noteikumiem ir savienota ar citām tādas pašas šķiras un labuma lietām. (3) Papildus šā panta otrajā daļā minētajām obligātajām ziņām glabātājs noliktavas zīmē var norādīt arī citas ziņas. (4) Noliktavas zīmi paraksta glabātājs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

459.pants. Noliktavas zīmes spēks (1) Glabātāja un noliktavas zīmes leģitimētā turētāja savstarpējās tiesiskajās attiecībās noteicošā ir noliktavas zīme. (2) Noliktavas zīme nodibina pieņēmumu, ka ārējā izskata un stāvokļa ziņā, kā arī iepakojuma vienību skaita, marķējuma un numerācijas ziņā glabātājs ir pieņēmis glabājumā tādu lietu un tās iepakojumu, kāds aprakstīts noliktavas zīmē. Ja glabātājs ir pārbaudījis glabājumā nodotās lietas bruto masu vai daudzumu citās mērvienībās vai arī lietas sastāvu un šīs pārbaudes rezultātus norādījis noliktavas zīmē, noliktavas zīme nodibina pieņēmumu, ka lietas masa, daudzums vai sastāvs atbilst šajā zīmē norādītajām ziņām. Nav pieļaujami pierādījumi par pretējo, ja noliktavas zīme ir nodota labticīgai trešajai personai. (3) Glabātāja un glabājuma devēja savstarpējās tiesiskajās attiecībās noteicošais ir glabājuma līgums.

460.pants. Glabājumā nodotās lietas atdošana pret noliktavas zīmi (1) Ja izdota noliktavas zīme, glabātājam ir pienākums atdot glabājumā nodoto lietu, vienīgi saņemot pretī attiecīgo noliktavas zīmi, kurā izdarīta atzīme par lietas atdošanu. (2) Atdodot daļu no glabājumā nodotajām lietām, par to izdarāma atbilstoša atzīme noliktavas zīmē. Noliktavas zīmi paraksta glabātājs. (3) Glabātājs atbild noliktavas zīmes leģitimētajam turētājam par zaudējumiem, kas radušies tāpēc, ka glabājumā nodotā lieta atdota, nesaņemot pretī noliktavas zīmi vai neizdarot šā panta otrajā daļā minēto atzīmi.

461.pants. Leģitimācija ar noliktavas zīmi Glabājumā nodoto lietu saņemt ir leģitimēta tā persona, kurai saskaņā ar noliktavas zīmi lieta ir atdodama vai kurai ordera noliktavas zīme ir nodota ar indosamentu. Glabātājam nav pienākuma pārbaudīt indosamenta īstumu.

462.pants. Ordera noliktavas zīmes indosēšanas sekas Tiesību iegūšanas ziņā ordera noliktavas zīmes nodošana ar indosamentu citai personai, ja glabātājs pieņēmis lietu glabājumā, rada tādas pašas tiesiskās sekas kā glabājumā nodotās lietas nodošana citas personas īpašumā vai valdījumā.

5.nodaļa Līzinga līgums

463.pants. Līzinga līguma jēdziens (1) Līzinga līgums ir tāds līgums, ar kuru komersants (līzinga devējs) apņemas iegūt īpašumā līzinga ņēmēja izraudzītu lietu no līzinga ņēmēja izraudzītas trešās personas (pārdevēja) un nodrošināt šīs lietas nodošanu līzinga ņēmēja lietošanā, bet līzinga ņēmējs apņemas pieņemt šo lietu un samaksāt nolīgto atlīdzību. (2) Līzinga līgumam piemēro Civillikuma un šā likuma noteikumus par pirkuma līgumu, ciktāl tie nav pretrunā ar šīs nodaļas noteikumiem, šādos gadījumos: 1) ja ir nolīgts līzinga ņēmēja pienākums izpirkt līzingā nodoto lietu; 2) ja ir nolīgtas līzinga ņēmēja tiesības līzinga līguma termiņa beigās, ievērojot nosacījumu, ka līzinga ņēmējam nav neizpildītu saistību pret līzinga devēju, iegūt līzingā nodoto lietu īpašumā bez papildu atlīdzības vai par atlīdzību, kura datumā, kad šo iespēju varēs izmantot, būs pietiekami zema, lai lietošanas uzsākšanas datumā pastāvētu pamatota noteiktība, ka līzinga ņēmējs šo iespēju izmantos. (3) Pārējos gadījumos līzinga līgumam piemēro Civillikuma noteikumus par nomas līgumu, ciktāl tie nav pretrunā ar šīs nodaļas noteikumiem.

464.pants. Līzinga ņēmēja pienākums pārbaudīt lietu un atbildība par lietas pārdevēja rīcību (1) Līzinga ņēmējam ir pienākums pirms lietas pieņemšanas iespējami īsā laikā kā krietnam un rūpīgam saimniekam pārbaudīt tās atbilstību līguma noteikumiem. (2) Lietas nepiegādes risku uzņemas līzinga ņēmējs.

465.pants. Lieta ar trūkumiem (1) Ja līzingā nodotai lietai tiek konstatēti kādi trūkumi, līzinga ņēmējam ir pienākums par to nekavējoties paziņot pārdevējam un pret pārdevēju vērst prasījumus, kuri izriet no noslēgtā pirkuma līguma, kā arī prasījumus, kuri izriet no netaisnas iedzīvošanās. (2) Ja lieta ar trūkumiem tiek apmainīta pret tādas pašas šķiras lietu bez trūkumiem, šāds iepriekšējās lietas atvietojums neietekmē līzinga līguma spēkā esamību.

466.pants. Līzingā nodotās lietas lietošana un ar šo lietu saistītie riski (1) Līzinga ņēmējam ir pienākums kā krietnam un rūpīgam saimniekam lietot līzingā nodoto lietu atbilstoši līzinga līgumā noteiktajiem mērķiem un kārtībai, bet, ja šādi mērķi un kārtība nav nolīgti, — atbilstoši vispārpieņemtajiem mērķiem un kārtībai, kā arī segt visus izdevumus, kas saistīti ar līzingā nodotās lietas uzturēšanu. (2) Tas, ka līzingā nodoto lietu tās trūkumu (tai skaitā tiesisko aprobežojumu) dēļ nav iespējams lietot, neietekmē līzinga ņēmēja pienākumu maksāt līzinga līgumā nolīgto atlīdzību. (3) Lietas bojāšanās, bojāejas, zādzības vai nozaudēšanas risks pāriet līzinga ņēmējam pēc lietas pieņemšanas. (4) Līzingā nodotās lietas bojāšanās, bojāejas, zādzības vai nozaudēšanas gadījumā līzinga ņēmēja pienākums ir atlīdzināt līzinga devējam visus zaudējumus, izņemot sagaidāmās peļņas atrāvumu. (5) Ja līzingā nodotās lietas lietošana ir saistīta ar paaugstinātu bīstamību apkārtējiem, pēc šīs lietas saņemšanas līzinga ņēmējam pāriet arī visi riski, kas izriet no šīs bīstamības, un atbildība par zaudējumiem, kas radušies paaugstinātas bīstamības avota ietekmē.

467.pants. Līzinga devēja tūlītējs uzteikums Līzinga devējs ir tiesīgs tūlītēji uzteikt līzinga līgumu un bez brīdināšanas pārņemt līzinga objektu savā faktiskā valdījumā, ja: 1) līzinga ņēmējs, kurš nokavējis nolīgtās atlīdzības samaksas termiņu, nav samaksājis šo atlīdzību 15 dienu laikā pēc līzinga devēja atgādinājuma saņemšanas; 2) pārdevējs pirkuma līgumā noteiktajā laikā nav nodevis lietu līzinga ņēmējam vai arī īpašuma tiesības uz šo lietu nav pārgājušas līzinga devējam no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ; 3) līzinga ņēmējs, slēdzot līzinga līgumu, ir sniedzis līzinga devējam nepatiesas ziņas par apstākļiem, kuriem ir būtiska nozīme, slēdzot līzinga līgumu.

(15.04.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

6.nodaļa Faktoringa līgums

468.pants. Faktoringa līguma jēdziens Faktoringa līgums ir tāds līgums, ar kuru viens līdzējs (klients) uzņemas pienākumu nodot par norunāto atlīdzību otram līdzējam — komersantam (faktoram) zināmus klienta naudas prasījumus pret trešo personu (parādnieku), kā arī izpildīt citas faktoringa līgumā noteiktās saistības.

469.pants. Nododamie prasījumi (1) Klients ir tiesīgs nodot faktoram gan tādus naudas prasījumus, kuru saistību izpildījums ir jau iestājies, gan arī tādus naudas prasījumus, kuri radīsies nākotnē (nākotnes prasījumi). Nododamie prasījumi faktoringa līgumā raksturojami tādā veidā, lai esošos prasījumus varētu noteikt faktoringa līguma noslēgšanas brīdī, bet nākotnes prasījumus — ne vēlāk kā to rašanās brīdī. (2) Nākotnes prasījums pāriet faktoram tā rašanās brīdī.

470.pants. Prasījuma nodošanas spēkā esamība Starp parādnieku, kurš ir komersants, un klientu noslēgta vienošanās, saskaņā ar kuru ir aizliegta vai ierobežota klienta prasījumu nodošana citai personai, nav spēkā attiecībā uz prasījumu nodošanu tādai personai, kura sniedz faktoringa pakalpojumus.

471.pants. Klienta atbildība par prasījuma īstumu un drošību (1) Klients atbild faktoram par nodotā vai nododamā prasījuma īstumu, ja vien faktoringa līgumā nav nolīgts citādi. (2) Klients neatbild faktoram par nodotā vai nododamā prasījuma drošību, ja vien faktoringa līgumā nav nolīgts citādi.

472.pants. Prasījuma nodošana tālāk Faktors nav tiesīgs viņam nodoto prasījumu nodot tālāk citai personai, ja vien faktoringa līgumā nav nolīgts citādi.

473.pants. Samaksa Parādnieka pienākums ir izpildīt prasījumam atbilstošo saistību, veicot samaksu par labu faktoram, ja parādnieks ir saņēmis no klienta vai faktora paziņojumu par šā prasījuma nodošanu faktoram. Samaksa par labu faktoram atbrīvo parādnieku no prasījumam atbilstošajām saistībām pret klientu.

7.nodaļa Franšīzes līgums

474.pants. Franšīzes līguma jēdziens Franšīzes līgums ir tāds līgums, ar kuru komersants (franšīzes devējs) piešķir otram līdzējam (franšīzes ņēmējam) tiesības izmantot preču zīmi, citas intelektuālā īpašuma tiesības, zinātību preču pārdošanā, izplatīšanā vai pakalpojumu sniegšanā atbilstoši franšīzes devēja izstrādātajai un pārbaudītajai sistēmai (franšīze), bet franšīzes ņēmējs samaksā nolīgto atlīdzību.

475.pants. Franšīzes līguma forma Franšīzes līgums slēdzams rakstveidā.

476.pants. Franšīzes devēja pienākumi (1) Franšīzes devējam ir pienākums pirms franšīzes līguma noslēgšanas par franšīzi rakstveidā sniegt šādu informāciju iespējamiem franšīzes ņēmējiem: 1) faktiskiem apstākļiem atbilstošu piedāvātās franšīzes vispārīgu raksturojumu; 2) pierādījumus par franšīzē ietverto tiesību esamību un vispārīgu zinātības raksturojumu; 3) franšīzes līguma termiņu un tā pagarināšanas iespējām; 4) franšīzes izmantošanas atlīdzības lielumu un tās samaksas kārtību; 5) citu informāciju, kuru franšīzes devējs uzskata par nepieciešamu, slēdzot franšīzes līgumu. (2) Franšīzes devējam ir pienākums nodrošināt, lai franšīzes līgumā norādītās intelektuālā īpašuma tiesības būtu spēkā visā šā līguma spēkā esamības laikā. (3) Franšīzes devējam saskaņā ar franšīzes līguma noteikumiem ir pienākums sadarboties ar franšīzes ņēmēju un sniegt viņam atbalstu visā franšīzes līguma spēkā esamības laikā. Franšīzes devējam it īpaši ir pienākums apmācīt franšīzes ņēmēju, sniegt viņam komerciālo un tehnisko palīdzību, grāmatvedības, piegādes, loģistikas, vadības, kā arī citus pakalpojumus un informāciju, kas nepieciešama franšīzes izmantošanai atbilstoši franšīzes līguma noteikumiem. (4) Franšīzes devējs nodod franšīzes ņēmējam visus dokumentus (instrukcijas, atļaujas, licences, tehniskos noteikumus, aprakstus u.c.), kas nepieciešami franšīzes izmantošanai atbilstoši franšīzes līgumam. (5) Ja franšīzes ņēmēja pienākums ir iegādāties preces tikai no franšīzes devēja vai viņa noteiktas personas, franšīzes devēja pienākums ir nodrošināt preces piegādi saprātīgā laikā. (6) Šā panta piektās daļas piemērošanas gadījumā franšīzes devējam ir pienākums saprātīgā laikā brīdināt franšīzes ņēmēju par preču piegādes termiņa nokavējumu vai nespēju piegādāt preces iepriekš nolīgtajā daudzumā. (7) Franšīzes devējam saskaņā ar franšīzes līguma noteikumiem ir pienākums nodrošināt franšīzes reklamēšanas un atpazīstamības pasākumus, rūpējoties par franšīzes labās slavas uzturēšanu.

477.pants. Franšīzes ņēmēja pienākumi (1) Franšīzes ņēmējam ir pienākums pirms franšīzes līguma noslēgšanas sniegt franšīzes devējam aktuālas un patiesas ziņas par apstākļiem, kuriem ir būtiska nozīme, slēdzot franšīzes līgumu. (2) Franšīzes ņēmējam ir pienākums izmantot franšīzi atbilstoši franšīzes līguma noteikumiem, pakļaujoties saprātīgiem franšīzes devēja norādījumiem, respektējot franšīzes devēja preču zīmi, citas intelektuālā īpašuma tiesības, zinātību preču pārdošanā, izplatīšanā vai pakalpojumu sniegšanā un nekaitējot franšīzes devēja labajai slavai. (3) Franšīzes ņēmējam ir pienākums neizmantot pretēji franšīzes līguma mērķim un neizpaust trešajām personām komercnoslēpumus, kas franšīzes ņēmējam uzticēti vai kļuvuši zināmi, izmantojot franšīzi. Šāds pienākums franšīzes ņēmējam ir arī piecus gadus pēc franšīzes līguma izbeigšanās. (4) Franšīzes ņēmējam ir pienākums sniegt franšīzes devējam informāciju, kas nepieciešama franšīzes līgumā nolīgto franšīzes devēja saistību izpildei, kā arī atļaut franšīzes devējam parastajā darba laikā pārbaudīt franšīzes ņēmēja darbu preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas vietā.

478.pants. Franšīzes līguma sekas (1) Tiesīgi noslēgts franšīzes līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto. Jebkurš no līdzējiem ir tiesīgs izbeigt franšīzes līgumu likumā vai franšīzes līgumā noteiktajos gadījumos un kārtībā. (2) Līdzēji var vienpusēji atkāpties no franšīzes līguma, ja saistību izpilde kļuvusi pārmērīgi apgrūtinoša sakarā ar objektīvu apstākļu izmaiņām vai ja pirms franšīzes līguma noslēgšanas līdzējs ir sniedzis nepatiesas ziņas par apstākļiem, kuriem ir būtiska nozīme, slēdzot franšīzes līgumu. (3) Ja saistību izpilde kļuvusi pārmērīgi apgrūtinoša sakarā ar objektīvām apstākļu izmaiņām, līdzējiem ir pienākums veikt pārrunas, lai grozītu līgumu vai to izbeigtu. Līdzējs var atsaukties uz objektīvām apstākļu izmaiņām, ja: 1) apstākļu izmaiņas notikušas pēc franšīzes līguma noslēgšanas; 2) līdzējs franšīzes līguma slēgšanas brīdī nevarēja paredzēt apstākļu izmaiņas; 3) līdzējs nav uzņēmies apstākļu izmaiņas risku. (4) Ja līdzēji mēneša laikā nespēj panākt vienošanos par franšīzes līguma grozījumiem vai tā izbeigšanu, jebkurš no līdzējiem ir tiesīgs prasīt, lai tiesa: 1) izbeidz līgumu, nosakot izbeigšanas datumu; 2) groza līgumu, nosakot apstākļu izmaiņu radīto zaudējumu un ieguvumu taisnīgu sadalījumu.

479.pants. Konkurences ierobežojums (1) Vienošanās, ar kuru tiek ierobežota franšīzes ņēmēja profesionālā darbība pēc franšīzes līguma izbeigšanās (konkurences ierobežojums), slēdzama rakstveidā. (2) Konkurences ierobežojuma termiņš nevar būt ilgāks par vienu gadu, skaitot no franšīzes līguma izbeigšanās dienas. (3) Franšīzes devēja pienākums ir maksāt franšīzes ņēmējam nolīgto atlīdzību par konkurences ierobežojuma laiku. Ja franšīzes devējs uzteic franšīzes līgumu labās slavas apdraudējuma vai tāda svarīga iemesla dēļ, kura pamatā bijusi franšīzes ņēmēja vainojama rīcība, franšīzes ņēmējs zaudē tiesības saņemt atlīdzību par konkurences ierobežojuma laiku.

480.pants. Konkurences tiesību piemērošana Šā likuma noteikumi neierobežo tiesisko regulējumu, kas attiecībā uz franšīzes līgumu ietverts konkurences tiesību jomu regulējošos normatīvajos aktos.

Pārejas noteikumi

1. Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

(26.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.06.2001.)

2. Šā likuma spēkā stāšanās kārtību nosaka ar īpašu likumu.

3. Ministru kabinets līdz 2001.gada 1.martam nodrošina nepieciešamo finansējumu Komerclikuma spēkā stāšanās nosacījumu realizācijai.

(21.12.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.12.2000.)

4. Lai nodrošinātu kapitālsabiedrības statūtu un personālsabiedrības līgumu atbilstību šā likuma prasībām, kas attiecas uz nosacījumu, ka valdes locekļi vai personālsabiedrības biedri nav ierobežoti savās pārstāvības tiesībās ar prokūristu, līdz 2005.gada 1.jūnijam kapitālsabiedrība iesniedz komercreģistra iestādei attiecīgus grozījumus statūtos, ja tajos noteikts, ka viens vai vairāki valdes locekļi ir tiesīgi pārstāvēt kapitālsabiedrību tikai kopīgi ar prokūristu, vai personālsabiedrība piesaka komercreģistra iestādei pārstāvības modeļa maiņu, ja personālsabiedrības līgumā ir noteikts, ka viens vai vairāki sabiedrības biedri ir tiesīgi pārstāvēt personālsabiedrību tikai kopīgi ar prokūristu. Līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai kapitālsabiedrības statūtos vai personālsabiedrības līgumā, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.jūnijam spēkā ir kapitālsabiedrības statūtos vai personālsabiedrības līgumā noteiktais pārstāvības modelis.

(22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

5. Šā likuma 149.panta trešās daļas 5.punkta otrais teikums un 224.panta otrās daļas trešais teikums (par sabiedrības valdes locekļa tiesībām neiesniegt rakstveida piekrišanu būt par valdes locekli), kā arī grozījumi, saskaņā ar kuriem tiek izslēgts 25.panta otrās daļas 5.punkts un 75.panta trešās daļas 4.punkts, stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā.

(16.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.2006.)

6. Likuma 10.panta otrās daļas jaunā redakcija, grozījumi 38.panta pirmās daļas otrajā teikumā, 107.panta trešajā daļā, 149.panta trešās daļas 6.punkta pirmajā teikumā, 320.panta pirmās daļas 3.punktā, kā arī 347.panta pirmās daļas 9.punkta otrais teikums (par komercreģistra iestādes amatpersonas tiesībām apliecināt paraksta paraugus) stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā.

(16.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.2006.)

7. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2006.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 15.panta trešajā daļā minētos noteikumus.

(16.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.2006.)

8. Sākot ar 2006.gada 10.aprīli, kad spēkā stājas likuma grozījumi, kas nosaka, ka ziņas par revidentu nav komercreģistrā ierakstāmās ziņas, komercreģistra iestādes amatpersona, nepieņemot atsevišķu lēmumu un nepiemērojot šā likuma 11.panta noteikumu, izdara komercreģistrā ierakstu par tādu ziņu izslēgšanu no komercreģistra, kuras satur informāciju par sabiedrības revidentu.

(16.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.2006.)

9. Fiziskā persona, kuras veiktā saimnieciskā darbība atbilst komercaģenta darbībai (šā likuma 45.pants) vai māklera darbībai (šā likuma 64.panta pirmā daļa) un kura nav reģistrēta komercreģistrā, piesaka sevi reģistrācijai komercreģistrā līdz 2008.gada 31.decembrim.

(24.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

10. Grozījumi attiecībā uz 181.pantu (par šā panta izslēgšanu) stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Gada pārskatu likumā un Konsolidēto gada pārskatu likumā, kuros noteikta kārtība, kādā iesniedzami gada pārskati un konsolidētie gada pārskati.

(24.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

11. Ja akciju sabiedrībai ir uzrādītāja akcijas, kuras nav iegrāmatotas Latvijas Centrālajā depozitārijā saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma noteikumiem, akciju sabiedrība ne vēlāk kā līdz 2009.gada 31.decembrim pieņem lēmumu par uzrādītāja akciju konversiju uz vārda akcijām vai nodrošina uzrādītāja akciju iegrāmatošanu Latvijas Centrālajā depozitārijā.

(24.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

12. Ja akciju sabiedrības statūtos nav norādīti tās galvenie komercdarbības veidi, sabiedrība, ievērojot šā likuma 144.panta otrās daļas 4.punkta prasības, izdara attiecīgus grozījumus savos statūtos un iesniedz tos komercreģistra iestādei ne vēlāk kā līdz 2009.gada 31.decembrim.

(24.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

13. Šā likuma 154.panta 3.2 daļa stājas spēkā 2008.gada 1.jūnijā.

(24.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

14. Līdz 2008.gada 1.jūnijam sniegtie atzinumi par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu ir spēkā līdz 2008.gada 31.decembrim.

(24.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

15. Šā likuma D daļa stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

(18.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.2009.)

16. Ja šā likuma D daļas spēkā stāšanās dienā Civillikumā vai citā likumā noteiktais noilguma termiņš nav notecējis, bet šā likuma D daļa nosaka īsāku noilguma termiņu, piemērojams šā likuma D daļā noteiktais noilguma termiņš, kurš skaitāms no 2010.gada 1.janvāra. Ja pēc šāda aprēķina noilguma termiņš iznāk garāks par līdzšinējo noilguma termiņu, noilguma termiņš izbeidzas tajā dienā, kad tas būtu notecējis saskaņā ar Civillikumu vai citu normatīvo aktu.

(18.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.2009.)

17. Šā likuma 11.panta ceturtā daļa un 15.panta 1.1 daļa ir spēkā līdz 2012.gada 1.maijam.

(15.04.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

18. Grozījumi šā likuma 28.pantā stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, kas paredz komersanta firmas veidošanā un reģistrācijā ievērot nosacījumu, ka reģistrācijai pieteiktā komersanta firma nedrīkst sakrist ar komercreģistra iestādes reģistros ierakstīšanai pieteiktu vai ierakstītu firmu vai nosaukumu.

(15.04.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2010. Minētie grozījumi tiks iekļauti vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”)

19. Grozījumi šā likuma 28.pantā par firmas atšķiramību no citos komercreģistra iestādes reģistros jau ierakstītu firmu vai nosaukumu neskar komersanta tiesības uz firmu, kas ierakstīta komercreģistrā līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai.

(15.04.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

20. Ja sabiedrības ar ierobežotu atbildību valdes vai padomes loceklis ievēlēts līdz 2010.gada 30.aprīlim un viņa pilnvaru termiņš nav beidzies līdz 2010.gada 1.maijam, tad uzskatāms, ka valdes vai padomes loceklis ir ievēlēts uz nenoteiktu laiku. Šis nosacījums nav piemērojams gadījumā, kad sabiedrības statūtos ir noteikts valdes vai padomes pilnvaru termiņš.

(15.04.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

21. Ja akciju sabiedrības valdes vai padomes loceklis ievēlēts līdz 2010.gada 30.aprīlim, viņa pilnvaru termiņš izbeidzas tajā dienā, kad tas būtu notecējis saskaņā ar šā likuma noteikumiem, kas bija spēkā valdes vai padomes locekļa ievēlēšanas dienā.

(15.04.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

22. Grozījumi šā likuma 154.panta pirmajā un 1.1 daļā (par mantisko ieguldījumu vērtētāju saraksta vešanu) stājas spēkā 2010.gada 1.jūlijā.

(15.04.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(16.03.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2008. un 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Padomes 1968.gada 9.marta pirmās direktīvas 68/151/EEK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58.panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses; 2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra direktīvas 2009/101/EK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 48.panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses; 3) Padomes 1978.gada 9.oktobra trešās direktīvas 78/855/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54.panta 3.punkta "g" apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību apvienošanos; 4) Padomes 1982.gada 17.decembra sestās direktīvas 82/891/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54.panta 3.punkta "g" apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību sadalīšanu; 5) Padomes 1989.gada 21.decembra vienpadsmitās direktīvas 89/666/EEK par informācijas sniegšanas prasībām attiecībā uz filiālēm, ko kādā dalībvalstī atvērušas noteiktu veidu sabiedrības, uz kurām attiecas citas valsts tiesību akti; 6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra direktīvas 2009/102/EK par viena īpašnieka sabiedrībām ar ierobežotu atbildību; 7) Padomes 1986.gada 18.decembra direktīvas 86/653/EEK par dalībvalstu tiesību aktu koordināciju attiecībā uz pašnodarbinātiem tirdzniecības pārstāvjiem (komercaģentiem); 8) Padomes 2003.gada 15.jūlija direktīvas 2003/58/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 68/151/EEK attiecībā uz atklātības prasībām dažāda veida uzņēmējsabiedrībām; 9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 26.oktobra direktīvas 2005/56/EK par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos; 10) (izslēgts ar 15.04.2010. likumu); 11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 13.novembra direktīvas 2007/63/EK, ar ko Padomes direktīvas 78/855/EEK un 82/891/EEK groza saistībā ar prasību par neatkarīga eksperta ziņojumu akciju sabiedrību apvienošanās vai sadalīšanas gadījumā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2000.gada 4.maijā

 
Ouvrir le PDF open_in_new
Commercial Law (as amended up to March 15, 2002)

Disclaimer: The English language text below is provided by the Translation and Terminology Centre for information only; it confers no rights and imposes no obligations separate from those conferred or imposed by the legislation formally adopted and published. Only the latter is authentic. The original Latvian text uses masculine pronouns in the singular. The Translation and Terminology Centre uses the principle of gender-neutral language in its English translations. In addition, gender-specific Latvian nouns have been translated as gender-neutral terms, e.g. chairperson.

Text consolidated by Tulkošanas un terminoloģijas centrs (Translation and Terminology Centre) with amending law of:

21 December 2000;

29 March 2001;

26 June 2001;

14 February 2002. If a whole or part of a section has been amended, the date of the amending law appears in square brackets at the end of the section. If a whole section, paragraph or clause has been deleted, the date of the deletion appears in square brackets beside the deleted section, paragraph or clause.

The Saeima1 has adopted and the President has proclaimed the following Law:

1 The Parliament of the Republic of Latvia

The Commercial Law

Part A
General Principles of Commercial Activities

Division I
Merchants and Commercial Activities

Section 1. Merchants and Commercial Activities

(1)
A merchant is a natural person (individual merchant) or a commercial company
(partnership and capital company) registered with the Commercial Register.
(2)
Commercial activity is an open economic activity, which is performed by merchants in
their name for the purposes of gaining a profit. Commercial activity is one of the types of
entrepreneurial activity.
(3)
Economic activities are any systematic, independent activities for remuneration.
(4)
In this Law it may be specified that particular types of economic activities may only be
performed by a merchant. The status of a merchant may be granted by law also to other
persons.
[14 February 2002]

Section 2. Legal Effect of Registration

If a merchant is registered in the Commercial Register, an objection that the economic activities, which are performed utilising the firm name registered in the Commercial Register are not commercial activities shall not be allowed.

Section 3. Legal Regulation of Commercial Activities

(1) Commercial activities shall be regulated by this Law, by The Civil Law and other laws, as well as by the norms of international law that are binding on Latvia.

Translation © 2002 Tulkošanas un terminoloģijas centrs (Translation and Terminology Centre)

(2)
The provisions of The Civil Law shall apply to commercial activities only insofar as this Law or other laws that regulate commercial activities do not specify otherwise.
(3)
The provisions of this Law shall apply to persons who are not merchants, or to economic activities that are not commercial activities if this Law or another law especially provides for it.
(4)
The provisions of this Law shall not apply to agricultural production and other trade activities, which are performed by a natural person and are regulated by other laws, if the person who performs them has not been registered in the Commercial Register as an individual merchant. [14 February 2002]

Section 4. Restrictions on Commercial Activities

(1)
Restrictions on commercial activities may only be specified by law or on the basis of law.
(2)
Merchants have the right to freely choose types of commercial activities that are not
prohibited by law.
(3)
In this Law, separate types of commercial activities may be specified, for the performance
of which a permit (licence) is necessary, or also that may be performed by merchants in
conformity with the requirements specified by this Law.
[14 February 2002]

Section 5. Merchant Status and Public Law

The provisions of public law which prohibit the performance of specified types of commercial activities, or also provide for certain preconditions for the performance of such commercial activities, shall not influence the application of the provisions of this Law.

Division II
The Commercial Register

Section 6. Maintenance of the Commercial Register

(1)
Information as specified by law regarding merchants and commercial activities specified by law shall be recorded in the Commercial Register.
(2)
The Commercial Register shall be maintained by a State institution authorised by law (hereinafter – Commercial Register Office).

Section 7. Transparency of the Commercial Register

(1)
Everyone has a right to become acquainted with the records of the Commercial Register and the documents submitted to the Commercial Register Office.
(2)
Everyone, pursuant to a relevant written request and payment of a State fee, has a right to receive an extract from the records of the Commercial Register, as well as extracts or copies of documents which are in the registration file of the merchant. Pursuant to a request from the recipient, the accuracy of the extract or copy shall be certified by the signature of an official and the seal of the Commercial Register Office, indicating the date of issue.
(3)
Pursuant to a request from the recipient, an official of the Commercial Register Office shall issue a notice that the specified record in the Commercial Register has not been amended, or also regarding the fact that a specific record has been made.

Section 8. Contents of the Record in the Commercial Register

(1) In respect of an individual merchant the following information shall be recorded in the
Commercial Register:
firm name;

1) given name, surname, personal identity number and residential address of the merchant;

2) legal address; and

3) branch firm name, if it is different from the firm name of the merchant, and its legal

address.

(2) In respect of a partnership the following information shall be recorded in the Commercial

Register:

1) firm name;

2) type of partnership;

3) amount of contribution by each limited partner and the total amount of limited partner contributions;

4) given name, surname, personal identity number and residential address of the members and limited partners personally liable for the partnership, but for legal persons – name, registration number and legal address;

5) the given name, surname, personal identity number and residential address of those members of the partnership, but for legal persons – name, registration number and legal address, who are specially authorised to represent the partnership, indicating whether they have the right to represent the partnership individually, jointly or jointly with a proctor; or who have been excluded from representation;

6) legal address; 7) if the partnership has been established for a specific time period – the time period for which it was established; and 8) branch firm name, if it is different from the firm name of the partnership, and its legal address.

(3) In respect of a capital company the following information shall be recorded in the

Commercial Register:

1) firm name;

2) type of capital company;

3) given name, surname, personal identity number, residential address and office held of the members of the board of directors, members of the council (if the capital company has formed a council) and of the auditor;

4) the given name, surname, personal identity number and residential address of those members of the board of directors of the capital company, who are specially authorised in accordance with the articles of association to represent the capital company, indicating whether they have the right to represent the capital company individually, jointly or jointly with a proctor;

5) amount of equity capital, separately indicating the subscribed and paid-up amounts of equity capital;

6) [14 February 2002]

7) legal address;

8) if the capital company has been established for a specific time period – the time

period for which it was established; and

9) branch firm name, if it is different from the firm name of the capital company, and its legal address.

(4) In respect of a branch of a foreign merchant the following information shall be recorded in the Commercial Register: 1) branch firm name, if it is different from the firm name of the foreign merchant, and the firm name of the foreign merchant;

2) legal address of the branch and the location of the foreign merchant (legal address); the register where the foreign merchant is registered, and registration number, if the law of the state of the location of the foreign merchant provides for the recording of a merchant in a register;

3) the type of foreign merchant; and

4) amount of equity capital of the foreign merchant, separately indicating the subscribed and paid-up amounts of equity capital, if the foreign merchant is a capital company and this information is recorded in the state register in which the foreign merchant is recorded.

(5) In addition to the information referred to in Paragraphs one, two, three and four of this Section, the following information shall be recorded in the Commercial Register:

1) given name, surname and personal identity number of the proctor, as well as a reference to a total procuration or branch procuration if such procuration has been issued, and a reference to the granting of the rights referred to in Section 34, Paragraph two of this Law if such rights have been granted;

2) the given name, surname, personal identity number, residential address and scope of authorisation of those persons who are authorised to represent the activities of a merchant (foreign merchant) which are associated with a branch;

3) information regarding the termination, insolvency, liquidation and re-organisation of the activities of the merchant (foreign merchant);

4) information regarding the appointment of an administrator or a liquidator, indicating the given name, surname, personal identity number and residential address of the administrator (liquidator);

5) group of companies agreement, if such has been concluded; and
6) date of the entry of each record.

(6)
Other information shall be recorded in the Commercial Register, if such is explicitly provided for by law.
(7)
Upon the registration of a merchant, an individual registration number shall be granted to
them.
[14 February 2002]

Section 9. Documents to be Submitted to the Commercial Register Office and their Preservation

(1)
Documents which provide the basis for the entry of a record in the Commercial Register, and other documents specified by law, as well as the notarised sample signatures of the persons specified by law shall be submitted to the Commercial Register Office. The relevant original document or its appropriately certified copy shall be submitted to the Commercial Register Office. Public documents issued in foreign states shall be validated according to procedures specified in international agreements, and they shall have attached to them a notarised translation in the Latvian language.
(2)
Following amendments made in the documents of incorporation of a capital company (memorandum of association, articles of association), the text of the amendments, as well as the full text of the document as amended, shall be submitted to the Commercial Register.
(3)
Documents submitted to the Commercial Register Office shall be preserved in the relevant Commercial Register file of the merchant.

Section 10. Entry of Records in the Commercial Register

(1)
Records in the Commercial Register shall be entered on the basis of an application of an interested person or a court adjudication. The form for an application shall be approved by the Cabinet.
(2)
The signature of a person on an application for the recording of a merchant in the Commercial Register shall be notarised. The capacity to act of such persons shall be similarly certified. A special power of attorney for another person to sign such application shall also be notarised.
(3)
A decision regarding the entry of a record in the Commercial Register, a refusal to enter a record or the postponement of the entry of a record shall be taken within a period of three days from the day of receipt of the application by an official of the Commercial Register Office. Within the same term, an official of the Commercial Register Office shall take a decision regarding the entry of a record in the Commercial Register on the basis of a court adjudication.
(4)
A decision to refuse to enter a record in the Commercial Register or the postponement of the entry of a record may only be taken in such case if the application, or the documents attached to it, does not conform to the provisions of law. The decision shall be substantiated. A decision regarding the postponement of the entry of a record shall indicate the term for rectifying of deficiencies.
(5)
An official of the Commercial Register shall send the decision referred to in Paragraph three of this Section to the submitter of an application within a period of three days from the day when the decision was taken.
(6)
The submitter of an application has the right to appeal a decision of an official of the Commercial Register in accordance with procedures specified by law.
(7)
A record in the Commercial Register shall be entered on the same day as when the decision was taken regarding the entry of the record.

Section 11. Promulgation of Records in the Commercial Register

(1)
All records of the Commercial Register shall be promulgated by publishing them in the newspaper Latvijas Vēstnesis [the official Gazette of the Government of Latvia], at the same time publishing them electronically. Similarly, information regarding documents of incorporation and their amendments, indicating the date of registration and the number of the Commercial Register file in which the document is located shall be promulgated.
(2)
Commercial Register records and information for publication shall be submitted by an official of the Commercial Register within a period of three days from the date when the record was entered. Commercial Register records and information shall be published at the expense of the relevant merchant if a different procedure for covering the costs of publication has not been specified by law.
(3)
The amount of costs and procedures for collection thereof shall be determined by the
Cabinet.
[14 February 2002]

Section 12. Public Access to the Commercial Register

(1)
Records in the Commercial Register shall be in effect as to third persons from the date of their publication. This provision shall not apply to legal activities, which are performed within a period of 15 days following the promulgation of the record, insofar as the third person can prove that he or she did not know or could not have known the relevant information.
(2)
If the information to be recorded in the Commercial Register has not been recorded or has been recorded but not promulgated, the person in whose interests such information should have been recorded cannot utilise it against a third person, except in the case, when the third person knew the referred to information.
(3)
If the information to be recorded in the Commercial Register has been recorded or has been promulgated incorrectly, a third person, in relation to the person in whose interests such information should have been recorded, may refer to the promulgated information, except in the case when the third person knew that the promulgated information does not correspond to the actual legal status or the information recorded in the Commercial Register.
(4)
If a merchant is sent information, documents or other correspondence to their legal address as recorded in the Commercial Register, it shall be deemed that the merchant has received such documents, information or other correspondence, if the sender proves documentarily that such sending was performed. [14 February 2002]

Section 13. Registration Certificate

(1)
After the recording of the merchant in the Commercial Register, a registration certificate shall be issued to the merchant, which is signed and certified with a seal by an official of the Commercial Register Office.
(2)
The registration certificate shall indicate the merchant’s: 1) firm name; 2) type; 3) registration number; 4) place of registration; and 5) date of registration.

Section 14. Deletion of a Merchant from the Commercial Register

A merchant maybe deleted from the Commercial Register on the basis of:
1) an application of an individual merchant;
2) an application of a liquidator of a commercial company;
3) an application of an administrator in a matter of insolvency;
4) an application of a commercial company to enter a record of re-organisation; or
5) a court adjudication.

Section 15. State Fees

(1)
A State fee shall be paid for the entry of a record in the Commercial Register, the amount of which shall be determined by the Cabinet.
(2)
A State fee in the amount determined by the Cabinet shall be paid for extracts from the Commercial Register and for extracts or copies of existing documents in the Commercial Register file, as well as for the issuance of notices. The amount of the referred to State fee

Translation © 2002 Tulkošanas un terminoloģijas centrs (Translation and Terminology Centre)

may not exceed the administrative costs which are associated with the preparation and issuance of the relevant extracts or copies.

Section 16. Term for Submission of Information

Information, upon which basis new records are to be entered, as well as the documents specified by law to be submitted, shall be submitted to the Commercial Register Office within a period of 14 days from the day that the relevant decision is taken if this Law does not specify otherwise. [14 February 2002]

Section 17. Particulars of a Merchant

(1) The following particulars shall be included in the business letters, invoices and other

documents of a merchant: 1) the firm name of the merchant; 2) the registration number of the merchant at the Commercial Register; 3) the legal address of the merchant; and 4) in relevant cases – information regarding whether the merchant is in the process of

liquidation or insolvency.

(2)
If the merchant has opened a branch, then the following shall be included in its
documents, in addition to the information referred to in Paragraph one of this Section: 1) the firm name of the branch if it differs from the firm name of the merchant; 2) the registration number of the branch with the Commercial Register; and 3) the legal address of the branch.
(3)
If the size of the equity capital is referred to in the particulars of a capital company, the size of the paid-up equity capital shall also be indicated.

Division III
Undertakings and Branches

Section 18. Definition of an Undertaking

An undertaking is an organisational economic unit. The undertaking includes both tangible and intangible things belonging to a merchant, as well as other economic benefits (value), which are utilised by the merchant to perform commercial activities. [14 February 2002]

Section 19. Commercial Secrets

(1)
A commercial secret comprises such things of an economic, technical or scientific nature associated with the undertaking of a merchant, and information which is recorded in writing or by other means, or is not recorded, which have an actual or potential financial or non-financial value, and which, by their coming into the disposition of another person, may cause losses to the merchant, and in relation to which a merchant has taken reasonable measures to preserve secrecy.
(2)
A merchant has exclusive rights to commercial secrets.
(3)
A merchant has the right to request the protection of commercial secrets, as well as compensation for losses, which have been caused by the illegal disclosure, or utilisation of the commercial secrets.

Section 20. Transfer of an Undertaking

(1)
If an undertaking or its independent part is transferred to the ownership or use of another person, the acquirer of the undertaking shall be liable for all the obligations of the undertaking or its independent part. However, in respect of those obligations which arose prior to the transfer of the undertaking or its independent part to the ownership or use of another person, and the terms or conditions for the fulfilment of which come into effect five years after the transfer of the undertaking, the transferor of the undertaking and the acquirer of the undertaking shall be solidarily liable if the transfer agreement does not specify otherwise.
(2)
In the case of the transfer of ownership or use of an undertaking or its independent part, claims and other rights included in the undertaking or its part shall be transferred to the acquirer of the undertaking.
(3)
An agreement, which is in contradiction to the provisions of this Section, shall be void as to third persons. [14 February 2002]

Section 21. Transfer of an Undertaking of an Individual Merchant to a Partnership

(1)
If an undertaking of an individual merchant is transferred to a partnership which is founded by this individual merchant and another person, the partnership thus founded shall be liable for all the obligations of the individual merchant included in the undertaking.
(2)
In the case of the transfer of an undertaking, claims and other rights in relation to debtors included in the undertaking shall be transferred to the partnership thus founded.
(3)
An agreement, which is in contradiction to the provisions of this Section, shall be void for third persons.

Section 22. Definition of a Branch

A branch is an organisationally independent part of an undertaking, which is territorially or otherwise separated from the principle undertaking and at the location of which commercial activities are systematically performed in the name of the merchant. [14 February 2002]

Section 23. Recording of a Branch in the Commercial Register

(1)
The opening of a branch, based upon an application from a merchant, shall be recorded in the Commercial Register.
(2)
The following shall be indicated in the application: 1) the firm name and registration number of the merchant; 2) the firm name of the branch if it differs from the firm name of the merchant; 3) the legal address of the branch; and 4) the person who is authorised to represent those activities of the merchant which are

associated with the branch, and the scope of their powers.

Section 24. Deletion of a Branch from the Commercial Register

A branch shall be deleted from the Commercial Register:
1) on the basis of an application by the merchant regarding the closure of a branch; or
2) if the merchant is deleted from the Commercial Register.

Section 25. Branches and Representative Offices of Foreign Merchants

(1)
The provisions of this Law shall be applied to branches of foreign merchants, insofar as is not otherwise specified in this Section.
(2)
In an application for the recording of a branch of a foreign merchant in the Commercial

Register the following shall be indicated:

1) the firm name of the branch;

2) the firm name of the foreign merchant;

3) the legal address of the branch;

4) the location (legal address) of the foreign merchant;

5) the types of activities of the branch;

6) the register in which the foreign merchant is registered and registration number if

the law of the state of the location of the foreign merchant provides for the recording of the merchant in a register; 7) the person who is authorised to represent those activities of the foreign merchant which are associated with the branch, and the scope of such powers; and 8) the type of foreign merchant.

(3) The application for the recording of a branch of a foreign merchant in the Commercial Register shall have attached the following documents:

1) a document which certifies the registration of the merchant in the relevant state, or a notarised copy of such document, if the law of the state of the location of the foreign merchant provides for the recording of the merchant in a register;

2) a permit to found a branch if such is provided for by law; 3) a notarised copy of the articles of association, memorandum of association or a document equivalent to such of the merchant; and 4) a document which certifies the authorisation of a person to represent the foreign merchant in all activities associated with the branch, and the scope of such powers.

(4)
The person referred to in Paragraph two, Clause 7 of this Section, the foreign merchant or lawful representatives of such merchant shall submit to the Commercial Register Office an application regarding:
1) the initiation or completion of the termination of activities, insolvency, invitation to tender or procedures equivalent to these of the activities of the merchant; 2) the liquidation of the merchant, as well as re-organisation if the foreign merchant is a company; 3) the appointment of an administrator or liquidator indicating the given name, surname, residential address and scope of powers of the administrator (liquidator); or 4) the deletion of the branch from the Commercial Register.
(5)
The persons referred to in Paragraph four of this Section shall submit to the Commercial Register Office an application regarding any changes in the composition of such persons and the scope of their powers.
(6)
The annual accounts of a foreign merchant shall be submitted to the Commercial Register Office if the law of the state of the location of the foreign merchant provides for the submission of the annual accounts to the state register of the location of the merchant.
(7)
All documents to be submitted to the Commercial Register shall have attached notarised translations in the Latvian language.
(8)
A foreign merchant has the right to open a representative office in Latvia. A representative office is not a legal person, and it does not have a right to conduct commercial activities in Latvia.

Division IV
Firm Names

Section 26. Definition of a Firm Name

(1)
A firm name is the name of a merchant recorded with the Commercial Register, which a
merchant utilises in commercial activities, in concluding transactions and in signing.
(2)
In a narrower sense, the firm name shall be understood as a designation without reference
to the type of merchant.
[14 February 2002]

Section 27. Reference to the Type of Merchant

(1)
The firm name of an individual merchant shall contain the reference “individuālais
komersants” [individual merchant] or its abbreviation “IK”.
(2)
The firm name of a general partnership shall contain a reference “pilnsabiedrība” [general
partnership] or its abbreviation “PS.” The firm name of a limited partnership shall contain a
reference “komandītsabiedrība” [limited partnership] or its abbreviation “KS”.
(3)
The firm name of a limited liability company shall contain a reference “sabiedrība ar
ierobežotu atbildību” [limited liability company] or its abbreviation “SIA”. The firm name of
a stock company shall contain a reference “akciju sabiedrība” [stock company] or its
abbreviation “AS”.
(4)
The references to the type of merchant shall be placed at the beginning or end of the firm
name.
[14 February 2002]

Section 28. Firm Name Distinctiveness

The firm name of a merchant (Section 26, Paragraph two) shall clearly and specifically differ
from other firm names which have already been recorded in or as to which recording has been
applied for with the Commercial Register.
[14 February 2002]

Section 29. Restrictions on the Choice of the Firm Name

(1)
A firm name may not contain misleading information regarding important circumstances within the scope of commercial rights, especially regarding the type of merchant or commercial activities or also regarding the scope of commercial activities.
(2)
A firm name may not be in contradiction with good morals.
(3)
The Cabinet shall determine the restrictions on the inclusion of the word “Latvija” [Latvia] and its translation into foreign languages in firm names.
(4)
If a firm name contains the name of an administrative territory or populated area, the firm name may not coincide with the relevant administrative territory or populated area, except for the name of a homestead.
(5)
A designation, which is a substantial component part of a trademark protected in Latvia, may be contained in a firm name only if written permission has been received from the relevant merchant or persons to whom the trademark belongs.
(6)
Only Latvian or Roman alphabet letters may be used in writing the firm name.

Section 30. Inclusion of Personal Names in Firm Names and the Continued Utilisation of Firm Names

(1)
The firm name of an individual merchant may contain the given name or surname of the merchant. If the given name or surname of the individual merchant changes, he or she may also continue to utilise the previous firm name.
(2)
The firm name of a general partnership may not contain the given name, surname or name of such persons as who are not its members. The firm name of a limited partnership may not contain the given name, surname or name of such persons as who are not its general partners. If the given name or surname (name) of its personally liable member changes, the given name or surname (name) of which is contained in the firm name of the partnership, the partnership may also continue to utilise the previous firm name.
(3)
If a new personally liable member joins an existing partnership or one of the personally liable members' leaves the partnership, the partnership may also continue to utilise the previous firm name. If a member leaves whose given name, surname (name) is contained in the firm name, the continued utilisation of the previous firm name shall require the written consent of such member, or in the case of his or her death – of the heirs if the memorandum of association does not specify otherwise.
(4)
Upon the acquisition of an existing undertaking, the acquirer may also continue to utilise the previous firm name, in which is included the given name or surname of the previous owner, if the previous owner or – in the case of the death of the owner – his or her heirs, have consented in writing to the continued utilisation of the firm name.
(5)
The provisions of Paragraph four of this Section shall be applied in cases, when an
undertaking is acquired on the basis of usufructuary rights, a lease or similar legal
relationship.
[14 February 2002]

Section 31. Alienation of Firm Names

A firm name may only be alienated together with the relevant undertaking.

Section 32. Firm Names of Branches

A branch of a merchant may have its own firm name, which shall contain the firm name of the merchant, the name of the branch or a reference to its location and the word “filiāle” [branch].

Section 33. Protection of Firm Names

A merchant whose rights are infringed in relation to the utilisation of their firm name, may request from the infringer that they terminate the utilisation of the firm name, as well as compensate the merchant for the losses incurred by the illegal utilisation of the firm name.

Division V
Procuration and Ordinary Commercial Powers of Attorney

Section 34. Procuration

(1)
Procuration is a commercial power of attorney, which grants to the proctor the right to conclude transactions and to perform other legal activities associated with commercial activities on behalf of a merchant, including all procedural activities in the course of legal proceedings (bringing an action, settlement, appeal of a court adjudication and the like).
(2)
A proctor may alienate, pledge or encumber immovable property with rights pertaining to property only if such rights have been specially granted to him or her.

Section 35. Issuance of a Procuration

(1)
Only a merchant or a legal representative of such merchant may issue a procuration, moreover with a specific expression of intent.
(2)
A procuration may be issued simultaneously to several persons. On the basis of such a procuration (joint procuration), the joint proctors have the right to represent the merchant only jointly.
(3)
A proctor does not have the right to transfer the procuration to another person.

Section 36. Restrictions on the Scope of a Procuration

(1)
Restrictions on the scope of a procuration shall be void as to third persons.
(2)
The provisions of Paragraph one of this Section shall especially apply to such restrictions
of the scope of a procuration, as a result of which the procuration may be utilised only: 1) in relation to specified transactions, specified types of transactions or their scope; 2) when certain circumstances exist; or 3) for a specified time or in a specified area.
(3)
The restriction of the scope of a procuration in relation to one of several branches of a merchant’s undertaking (a branch procuration) shall be in effect as to third persons only if such branches have different firm names recorded in the Commercial Register.

Section 37. Signature of a Proctor

A proctor shall sign adding to the firm name of the merchant his or her signature and an indication of the existence of a procuration (“procurists” [proctor], p.p., per procura).

Section 38. Application for the Issuance of a Procuration, and Recording of Changes in the Representation Rights of a Proctor and Termination of a Procuration in the Commercial Register

(1)
The issuance of a procuration shall be notified by the merchant for recording in the Commercial Register, indicating the given name, surname and personal identity number of the proctor. A notarised sample signature of the proctor shall be attached to the application.
(2)
If a joint procuration is issued or if in the procuration the proctor has been granted the right to alienate, pledge or encumber immovable property with rights pertaining to property, the merchant shall especially indicate this in the application regarding the recording of the procuration in the Commercial Register.
(3)
Changes in the representation rights of a proctor and the termination of a procuration shall
be notified by the merchant for recording in the Commercial Register.
[14 February 2002]

Section 39. Termination of a Procuration

(1)
A merchant has the right to unilaterally revoke a procuration at any time irrespective of the legal relationship, upon which basis the procuration was issued. The revocation of a procuration shall not influence the rights of a proctor to receive the contracted remuneration.
(2)
After the death of an individual merchant, the procuration shall remain in effect.
(3)
A procuration shall terminate upon the death of the proctor. [14 February 2002]

Section 40. Ordinary Commercial Power of Attorney

(1)
If a merchant, without issuing a procuration authorises some other person to conduct in his or her name commercial activities, to conclude specific types of transactions related to the commercial activities performed by the merchant or also to conclude separate transactions related to the commercial activities performed by the merchant, such a power of attorney (an ordinary commercial power of attorney) shall relate to all lawful activities which are usually directed to the performance of such commercial activities or the concluding of such transactions.
(2)
A person with a commercial power of attorney may alienate, pledge or encumber immovable property with rights pertaining to property, undertake obligations under bills of exchange, take loans or represent the merchant in court only if such rights have been especially granted to them.
(3)
Any other restrictions on the authorisation granted to a person with a commercial power of attorney shall be in effect as to third persons only if they knew or should have known of such restrictions.

Section 41. Representatives Authorised to Conclude Transactions

(1)
The provisions of Section 40 of this Law shall also be applied to those persons with a commercial power of attorney who are commercial agents or who, as employees of a merchant, have been entrusted to conclude transactions in the name of the principal outside his or her undertaking.
(2)
The authorisation issued to the persons with a commercial power of attorney referred to in Paragraph one of this Section, does not give them the right to change concluded transactions.
(3)
The persons with a commercial power of attorney referred to in Paragraph one of this

Section:

1) may receive payments if they are authorised to do it; and

2) shall be considered as authorised to take notifications regarding deficiencies in

goods, regarding the supply of goods and other similar notifications, with the assistance of which a third person uses or keeps their rights in relation to the improper fulfilment of obligations, as well as using the rights to the securing of evidence belonging to the principal.

Section 42. Employees of a Merchant at the Place of the Selling of Goods or Provision of Services

Employees of a merchant who work in a place where goods are sold or services are provided, shall be considered to be authorised to sell such goods or provide such services, and to perform other legal activities associated with such, which are usually performed at such places.

Section 43. Signature of a Person with a Commercial Power of Attorney

A person with a commercial power of attorney shall sign, adding to the firm name of the merchant an addition which indicates of the existence of a power of attorney. A person with a commercial power of attorney may not add to his or her signature additions which may create a misleading impression regarding the existence of a procuration.

Section 44. Further Transfer of a Commercial Power of Attorney

A person with a commercial power of attorney may transfer the power of attorney granted to him or her further to another person only if he or she has been specifically granted such rights.

Division VI
Commercial Agents

Section 45. Definition of a Commercial Agent

A commercial agent is a merchant who has been authorised to permanently conclude transactions with third persons in the name and to the benefit of another person (principal) or also to prepare transactions for concluding.

Section 46. Form of Commercial Agent Contract

A commercial agency contract shall be concluded in writing.

Section 47. Duties of a Commercial Agent

(1)
A commercial agent, taking into account the interests of the principal, shall take care of the concluding of transactions or their preparation for concluding.
(2)
A commercial agent shall transfer to the principal all necessary information and documents. A commercial agent has a special duty to inform the principal without delay regarding each concluding of a transaction or its preparation for concluding.
(3)
A commercial agent shall perform his or her duties with the due care of a diligent merchant and comply with the reasonable instructions of the principal.
(4)
An agreement which is in contradiction with the provisions of this Section shall be void.

Section 48. Duties of a Principal

(1)
A principal shall transfer to the commercial agent documents (samples, drawings, price lists, advertising brochures, transaction regulations and others) which are necessary for the commercial agent to perform his or her duties.
(2)
A principal has a special duty to notify a commercial agent without delay, regarding: 1) his or her acceptance of such transactions which the commercial agent has prepared for concluding, or regarding refusal to conclude such a transaction; 2) the non-performance of such transactions which the commercial agent has concluded or has prepared for concluding; and

3) a significant decrease in the volume of transactions if the principal anticipates such a decrease in comparison with the volume upon which the commercial agent could usually rely.

(3) An agreement which is in contradiction to the provisions of this Section shall be void.

Section 49. Remuneration of a Commercial Agent

(1)
If remuneration has not been contracted for, a commercial agent has the right to receive such remuneration as is normally paid in the relevant area for the concluding of the same or similar transactions. If there is no such a standard, a commercial agent has a right to a reasonable remuneration, which shall be determined taking into account all the circumstances associated with the relevant transaction.
(2)
A remuneration or its part payable to a commercial agent, which fluctuates according to the number or value of the relevant transactions, is a commission.
(3)
The provisions of Sections 50 to 52 of this Law in relation to commercial agent remuneration shall be applied insofar as the remuneration in full or in part is paid in the form of a commission.

Section 50. Rights of a Commercial Agent to Commission

(1)
A commercial agent has a right to commission on a transaction, which is concluded during the period that the commercial agency contract is in effect, if such transaction has been concluded as a result of his or her action, or also with a person whom the commercial agent has previously acquired as a client for transactions of the same kind.
(2)
If a commercial agent has been entrusted to work within a specific geographical territory or with a specific group of clients, he or she has a right to commission also on such transactions, which during the period that the commercial agency contract is in effect, without his or her participation, are concluded with a client who belongs to such geographical territory or group of clients.
(3)
In relation to transactions, which are concluded after the commercial agency contract has expired, a commercial agent has a right to commission only if:

1) the transaction has been concluded primarily because of his or her activities which were performed during the period that the commercial agency contract was in effect, and such transaction was concluded within a reasonable period of time after the commercial agency contract expired; or

2) prior to the expiration of the commercial agency contract, the commercial agent or the principal had received an offer from a third person regarding the concluding of such a transaction, in respect of which the commercial agent has a right to commission in accordance with the provisions of Paragraph one or two of this Section.

(4) A commercial agent shall not have a right to a commission in accordance with the provisions of Paragraph one or two of this Section, if it in accordance with the provisions of Paragraph three of this Section, is due the previous commercial agent, except in the case, when special circumstances justify the equitable sharing of the commission between these commercial agents.

Section 51. Coming into Effect of a Term for the Payment of a Commission

(1)
A commercial agent has a right to commission as soon as and to the extent the principal has performed the transaction. The persons may also agree regarding different provisions, however, at the moment when the principal has performed the transaction, the commercial agent has a right to an appropriate advance payment, which shall be paid not later than on the last day of the next month. Irrespective of such an agreement, the commercial agent has a right to commission as soon as and to the extent the third person has performed the transaction.
(2)
If a principal has performed a transaction, but it is clear that the third person will not perform the transaction, the right of the commercial agent to commission is terminated. In such case, the commercial agent has a duty to return the amounts already received.
(3)
A commercial agent has a right to commission also when it is clear that the principal has not fully or in part performed the transaction, or also has not performed the transaction in such a way as it was concluded. The right of a commercial agent to commission in the case of nonperformance of the transaction shall terminate only then if the cause of such non-performance was circumstances independent of the principal.
(4)
A commission shall be paid not later than on the last day of the month in which, in accordance with the provisions of Section 52, Paragraph one of this Law, the principal has a duty to calculate the commission due to the commercial agent.
(6)
Agreements which are in contradiction to the first sentence of Paragraph two of this Section, as well as the provisions of Paragraphs three and four, if it worsens the situation of the commercial agent, shall be void.

Section 52. Calculation of Commission

(1)
A principal has a duty to, calculate, each month the amount of commission due a commercial agent. The calculation period may be extended not longer than up to three months. The calculation shall be performed without delay, but not later than within a period of one month following the end of the calculation period.
(2)
A commercial agent receiving the calculation may request an extract from the accounts regarding all transactions, for which he or she has a right to commission. A commercial agent also has a right to request information which is of significant importance in respect of the right to receive a commission, the coming into effect of its payment terms and the calculation of the commission.
(3)
If a commercial agent is refused an extract from the accounts, or also if there have arisen justified doubts regarding whether the calculation or the extract from the accounts is correct or complete, the commercial agent may request that the principal allow, pursuant to his or her choice, the commercial agent or a sworn auditor selected by them to become acquainted with the accounting and other documents insofar as is necessary to determine the correctness or completeness of the calculation or the extract from the accounts.
(4)
Agreements, which revoke or restrict the rights of a commercial agent referred to in this Section, shall be void.

Section 53. Del credere

(1)
A commercial agent who undertakes to guarantee the performance of the obligations of a third person (the other party to a transaction), has the right to special remuneration (del credere). An agreement that revokes these rights in the future shall be void.
(2)
The guarantee referred to in Paragraph one of this Section may only pertain to specific transactions, or also to such transactions with third persons which the commercial agent has concluded or the concluding of which he or she prepared. A guarantee contract shall be concluded in writing.
(3)
The right of a commercial agent to del credere arises at the moment of the concluding of
the relevant transaction.
[14 February 2002]

Section 54. Reimbursement of Costs

A commercial agent may request the reimbursement of costs, which have occurred in the course of his or her commercial activity, only if it is normally so accepted within the scope of commercial rights.

Section 55. Statute of Limitations

The statute of limitations for claims arising from a commercial agency contract shall be four years, counting from the end of that calendar year in which they arose.

Section 56. Right to Retainer

(1)
An agreement in which a commercial agent relinquishes in the future a lawful right to retainer shall be void.
(2)
After the expiration of a commercial agency contract, a commercial agent may retain documents transferred for their use only in relation to the commission (remuneration) payable to him or her, or the reimbursement of costs associated with his or her commercial activities.

Section 57. Notice of Cancellation of a Commercial Agency Contract

(1)
If a commercial agency contract is entered into for an indefinite time, each of the parties to the contract may cancel the commercial agency contract, observing the following terms for notice of cancellation:
1) one month, if the commercial agency contract is cancelled in its first year of operation; 2) two months, if the commercial agency contract is cancelled in its second year of operation; 3) three months, if the commercial agency contract is cancelled in its third year of operation; or 4) four months, if the commercial agency contract is cancelled in its fourth or subsequent years of operation.
(2)
Agreements regarding shorter terms of notice of cancellation shall be void. If longer terms of notice of cancellation are contracted for, the term of notice of cancellation specified for the principal may not be shorter than the term of notice of cancellation specified for the commercial agent.
(3)
If it has not been contracted for otherwise, the end of the calendar month shall be considered the end of the term of notice of cancellation.
(4)
A commercial agency contract, which is entered into for a specified time period, and which both parties continue after the expiration of the contracted for time period, shall be considered to be have been entered into for an indefinite time period. In determining the

Translation © 2002 Tulkošanas un terminoloģijas centrs (Translation and Terminology Centre)

length of the term of notice of cancellation in accordance with Paragraphs one and two of this Section, the total length of the contractual relations shall be taken into account.

Section 58. Immediate Notice of Cancellation

(1)
Both parties may, at any time, cancel a commercial agency contract, not observing the specified terms for notice of cancellation if there is an important reason therefor. An agreement, which revokes or restricts such notice of termination rights, shall be void.
(2)
If the immediate notice of termination of the commercial agency contract has given rise to such actions for which the other party is liable, then they shall have a duty to compensate the losses, which have occurred in relation to the cancellation of the contract.

Section 59. Right to an Indemnity

(1) A commercial agent after the cancellation of a commercial agency contract may request relevant indemnity from the principal, if and insofar as:

1) the principal even after the cancellation of the commercial agency contract gains substantial benefits from transaction relations with new clients which were attracted by the commercial agent;

2) the commercial agent in connection with the cancellation of the commercial agency contract loses the right to a commission or remuneration, which he or she would have had in respect of transactions already concluded or to be concluded in the future with clients attracted by him or her if the commercial agency contract relations were continued; and

3) the payment of indemnity, taking into account all the circumstances, shall be expected from the principal on the basis of fairness.

(2)
A significant increase in volume in relation to transactions with already attracted clients of a commercial agent, which in economic terms is equivalent to the attraction of new clients, shall be understood within the meaning of Paragraph one, Clauses 1 and 2 of this Section as the attraction of new clients.
(3)
The amount of indemnity may not exceed the average annual commission or other average annual remuneration, which is calculated for the last five of the years of operation of the commercial agent. If the commercial agency contract relations have existed for a shorter period of time, the average annual commission or other average annual remuneration shall be calculated for this shorter time period.
(4)
A commercial agent shall not have a right to claim indemnity if:

1) he or she has cancelled the commercial agency contract, except for cases when the actions of the principal have given a substantiated cause for a notice of termination, or also the commercial agent is unable to continue his or her activities due to old age or illness;

2) the principal has cancelled the commercial agency contract for such a significant cause, the basis of which is an action of the commercial agent who is at fault; or

3) on the basis of an agreement between the principal and the commercial agent a third person has replaced the commercial agent in the commercial agency contract relations. Such an agreement may not be concluded prior to the cancellation of the commercial agency contract.

(5) An agreement, on the basis of which a commercial agent disclaims his or her rights specified in this Section to request indemnity in the future, shall be void. The statute of limitation for a claim of indemnity shall be within a period of one year after the cancellation of the commercial agency contract.

Section 60. Duty of a Commercial Agent to Keep Commercial Secrets

A commercial agent, also after the cancellation of the commercial agency contract, is prohibited to utilise or to disclose to third persons commercial secrets which are entrusted to him or her or of which he or she has become aware in relation to his or her activities for the benefit of the principal.

Section 61. Restrictions on Competition

(1)
An agreement by which the professional activities of a commercial agent are restricted after the cancellation of the commercial agency contract (restrictions on competition) shall be entered into in writing.
(2)
Restrictions on competition may relate only to the geographical territory or the group of clients entrusted to the commercial agent, and is restricted to the field of activities in which he or she cared for concluding of transactions or preparing them for concluding. The time period of the restrictions on competition may not exceed two years after the commercial agency contract was cancelled
(3)
It shall be the duty of a principal to pay a relevant remuneration to a commercial agent for the time of the competition restrictions.
(4)
Prior to the cancellation of a commercial agency contract, a principal may at any time in writing waive the restrictions on competition. In such case the duty of a principal to pay the remuneration referred to in Paragraph three of this Section shall cease after six months from the date of notification of the waiver. If the principal has cancelled the commercial agency contract due to such a significant cause, the basis of which is an action of the commercial agent who is at fault, the commercial agent shall lose the right to receive remuneration.
(5)
If a commercial agent has cancelled the commercial agency contract due to such a significant cause, the basis of which is an action of the principal who is at fault, the commercial agent may in writing waive the restrictions on competition within one month after the notice of cancellation of the commercial agency contract.
(6)
An agreement, which is in contradiction to the provisions of this Section, if it worsens the situation of the commercial agent, shall be void.

Section 62. Restrictions on Authorisations of a Commercial Agent

(1)
The provisions of Section 41 of this Law shall be applied also to such commercial agents who have been authorised by a principal who is not a merchant.
(2)
A commercial agent, also if he or she is not authorised to conclude transactions, shall be considered as authorised to accept notices regarding any deficiencies of goods, regarding the delivery of goods and other similar notices, with the assistance of which third persons use or reserve their rights in relation to the unsatisfactory performance of obligations, as well as using the rights of securing evidence belonging to the principal.
(3)
The restrictions of the rights referred to in Paragraph one of this Section shall be binding on third persons only if they knew or should have known of such restrictions.

Section 63. Insufficiency of Authorisation

(1) If a commercial agent, who has been authorised only to prepare transactions for concluding, concludes a transaction in the name of the principal and the third person did not know that the commercial agent was not authorised for this, it shall be considered that the principal has approved the transaction if the principal, after the commercial agent or the third

Translation © 2002 Tulkošanas un terminoloģijas centrs (Translation and Terminology Centre)

person has notified him or her regarding the concluding of the transaction and its contents, has not without delay repudiated such transaction.

(2) The provisions of Paragraph one of this Section shall also apply in cases when a commercial agent who is authorised to conclude transactions has concluded such a transaction in the name of the principal as he or she was not authorised to conclude.

Division VII
Brokers

Section 64. Definition of a Broker

(1)
A broker is a merchant who engages in intermediation for concluding transactions for the benefit of another person, not being permanently associated with such person through contractual relations.
(2)
The provisions of this Chapter shall not apply to persons who perform stock exchange transactions.

Section 65. Final Text of a Transaction Document

(1)
A broker has a duty to submit to each of the parties to the transaction without delay, after the concluding of a transaction, a final text of a transaction document certified by the broker to each of the parties to the transaction, in which shall be indicated the parties to the transaction, the subject matter of the transaction and the provisions of the transaction, unless the parties to the transaction have released the broker from this duty.
(2)
In transactions which are not to be immediately performed the final text of a transaction document shall be submitted to the parties to the transaction for signature, and each of the parties shall submit to the other party a signed transaction document.
(3)
If one party to the transaction refuses to accept or sign the final text of a transaction document, the broker has a duty to inform, without delay, the other party about it.

Section 66. Reserved Tasks

(1)
If one party to a transaction accepts the final text of a transaction document, in respect of which a broker reserves the right to later indicate the other party, they have binding transaction relations with the other party to the transaction indicated later by the broker, unless objections are raised against the latter.
(2)
The broker has a duty to indicate to the other party to the transaction the term specified, but if such is not specified – within a term appropriate for the relevant circumstances.
(3)
If the broker, within the term referred to in Paragraph two of this Section, does not indicate the other party to the transaction or also if justified objections may be raised against the other party to the transaction, then the first party to the transaction has the right to request the performance of the transaction from the broker. Such rights shall lapse if, pursuant to a request from the broker, the first party to the transaction fails to notify without delay, regarding whether it shall request that the broker perform the transaction.

Section 67. Preservation of Samples

(1) If goods have been sold through the intermediation of a broker pursuant to a sample which was transferred to the broker, he or she has a duty to preserve such sample until the goods are

Translation © 2002 Tulkošanas un terminoloģijas centrs (Translation and Terminology Centre)

accepted without objections regarding their characteristics, or also the transaction is performed in some other way. Samples shall be labelled with a relevant label.

(2) A broker does not have a duty to preserve samples, if the course of dealing, taking into account the relevant type of goods, or the parties to the transaction release him or her from this duty.

Section 68. Receipt of Performance

A broker is not considered authorised to receive payments or any other specified performance of a transaction concluded with his or her intermediation.

Section 69. Liability of a Broker

A broker shall be liable to each of the parties to the transaction for losses which have been incurred due to his or her fault.

Section 70. Remuneration of a Broker

(1)
The right to remuneration of a broker shall arise at the moment of the concluding of a transaction.
(2)
If the parties to a transaction have not agreed between themselves which of them has a duty to pay remuneration to the broker, they shall pay the remuneration in equal parts.

Section 71. Reimbursement of Costs

A broker may claim reimbursement of costs incurred by him or her only if such rights have been specifically contracted for.

Section 72. Journal of Transactions

(1)
A broker has a duty to maintain a journal of transactions, and each day shall record in it all the transactions concluded that day indicating the information referred to in Section 65, Paragraph one of this Law. The broker shall enter the records in chronological order and sign them every day.
(2)
Records in the journal of transactions shall be full, precise, timely entered, understandable and systematically arranged.
(3)
If the records in the journal of transactions are corrected, the original content of them shall be visible, and every correction shall be specially indicated and certified with a signature. A correction may not be made in such a way that when and why it was done is not understandable.
(4)
A journal of transactions may be maintained in electronic form, if such a registration procedure complies with the regulations of properly conducted maintaining of accounts and the provisions of Paragraphs one, two and three of this Section. In such case, the data image shall be in such a form as ensures that a third person can read it and, if necessary, ensure its extract.
(5)
Transactions in the journal of transactions shall be preserved in the archives of the broker for five years after the end of that calendar year in which the last record was made. These provisions shall be accordingly applied if the journal of transactions is maintained in electronic form.

Section 73. Extracts from a Journal of Transactions

(1)
A broker has a duty, at any time, pursuant to the request of any of the parties to the transaction, to issue extracts certified with his or her signature from the journal of transactions, in which shall be indicated all the information recorded in the journal of transactions regarding the transaction which was concluded for the benefit of such persons through the intermediation of the broker.
(2)
A court may request the production of a journal of transactions.

Part B
Merchants

Division VIII
Individual Merchants

Section 74. Individual Merchant

An individual merchant is a natural person who is registered as a merchant with the Commercial Register.

Section 75. Registration of an Individual Merchant

(1)
A natural person who performs economic activities has a duty to register himself or herself in the Commercial Register as an individual merchant, if the yearly turnover from economic activities performed by him or her exceeds 200 000 lati, or also the economic activities performed by him or her conforms to the following features:
1) the yearly turnover from these activities exceeds 20 000 lati; and 2) he or she, to perform his or her economic activities, provides employment simultaneously to more than five employees.
(2)
A natural person may be registered himself or herself as a merchant also in the absence of circumstances referred to in Paragraph one of this Section.
(3)
The basis for the registration of an individual merchant is an application by a natural person to the Commercial Register Office. The applications shall indicate the following: 1) the given name, surname, personal identity number and residential address of the

individual merchant; 2) the firm name of the individual merchant; 3) the legal address of the individual merchant; and 4) the types of commercial activities.

[14 February 2002]

Section 76. Right of an Individual Merchant to Utilise a Firm Name, and Liability

(1)
An individual merchant, may conclude transactions which are associated with commercial activities utilising his or her firm name, as well as be a plaintiff and a defendant in a court.
(2)
An individual merchant shall be liable for his or her obligations with the whole of his or her property.
(3)
A claim against an individual merchant, which arises from the performance of his or her commercial activities, has a statute of limitations period of three years after his or her deletion

Translation © 2002 Tulkošanas un terminoloģijas centrs (Translation and Terminology Centre)

from the Commercial Register if the claim is not subject to a shorter statute of limitations period.

(4) If the term or the conditions of the performance of an obligation by an individual merchant comes into effect after the individual merchant has been deleted from the Commercial Register, the statute of limitation period for the claims of creditors shall commence with the time of the coming into effect of the term for or the conditions of the performance of an obligation.

Division IX
General Partnerships

Chapter 1
General Provisions

Section 77. Definition of a General Partnership

(1)
A general partnership is a partnership, the purpose of which is the performance of commercial activities utilising a joint firm name, and in which two or more persons (members) have united, on the basis of a partnership agreement, without limiting their liability against creditors of the general partnership.
(2)
The Civil Law provisions regarding partnership contracts shall be applied to a general partnership (hereinafter in this Division – partnership), insofar as this Chapter does not specify otherwise.

Section 78. Application for Registration in the Commercial Register

(1) In an application to register a partnership in the Commercial Register shall be indicated:

1) the given name, surname, personal identity number and residential address of each member of the partnership, but for legal persons – name, registration number and legal address;

2) the firm name of the partnership;
3) the type of partnership;
4) the legal address of the partnership; and
5) the types of commercial activities.

(2)
The legal address of a partnership shall be considered to be the address of the place where the management of the partnership is located (the headquarters of the partnership). Changes of the legal address shall be notified to the Commercial Register for registration.
(3)
Changes in the firm name of the partnership shall be notified to the Commercial Register for registration, as well as new members joining the partnership.
(4)
All members of the partnership have a duty to sign the applications referred to in Paragraphs one, two and three of this Section.
(5)
Notarised sample signatures for all the members of a partnership who have the right to represent the partnership shall be submitted to the Commercial Register.

Chapter 2
Interrelationships between Members

Section 79. Partnership Agreement

The interrelationships between the members of a partnership shall be considered in accordance with the provisions of the partnership agreement. If there are no such provisions, the provisions of Sections 80–88 of this Law shall be applicable.

Section 80. Reimbursement of Expenditures and Losses

(1)
If a member of a partnership, when handling partnership matters, covers necessary expenditures on his or her own account or suffers losses which directly arise from the record-keeping of the partnership or with the risk associated with it, the partnership has an obligation to reimburse such expenditures and losses.
(2)
In reimbursing expenditures and losses, a partnership has an obligation also to pay interest at the legal rate, which shall be calculated from the time the expenditures and losses referred to in Paragraph one of this Section were incurred.

Section 81. Duty of Members of a Partnership to Pay Interest

(1)
If a member of a partnership has failed to pay his or her money contribution within a specified period of time, or has not, in a specified period of time, transferred money collected to the cashier’s office of the partnership, or also has taken money from the cashier’s office of the partnership without authorisation, he or she has the duty to pay interest at the legal rate from the day when the payment of the contribution had to be made or when the money was to be transferred, or also when the money was taken without authorisation.
(2)
The payment of interest does not release the member of a partnership from a duty to reimburse losses.

Section 82. Prohibition of Competition

(1)
A member of a partnership may not, without the consent of the rest of the members, conclude transactions in the sector of commercial activities of the partnership or be a member with full liability in another partnership which performs the same commercial activities.
(2)
Consent to participation in the other partnership referred to in Paragraph one of this Section, shall be deemed to have been given if, when the partnership was founded, the rest of the members had known of such participation in another partnership and they did not specifically object to it.
(3)
If a member of the partnership violates the provisions in Paragraph one of this Section, the partnership has the right to request reimbursement of losses or the recognition of the relevant transactions as concluded in the name of the partnership, and the income gained or the right to claim such be transferred to the partnership. The rest of the members of the partnership shall decide in respect of bringing such actions.
(4)
The statute of limitation period for claims referred to in Paragraph three of this Law shall be three months from the day when the rest of the members of the partnership discovered about the violation against the prohibition of competition, but not later than within five years from the day of the commission of the violation.

Section 83. Management of a Partnership

(1)
All members of a partnership have a right and a duty to participate in the management of the partnership.
(2)
If, in accordance with the partnership agreement, the management of the partnership is entrusted to one member of the partnership or to several members of the partnership (managers), the rest of the members shall not participate in the management of the partnership.
(3)
If the management of the partnership is entrusted to all or several members, then each of them has the right to act individually. Individual action shall not be allowed if another manager objects to it.
(4)
If it is specified in the partnership agreement that members, to whom the management of the partnership has been entrusted, may act only jointly, for each transaction the consent of all the managers shall be necessary, unless a risk of delay exists.

Section 84. Scope of Management Powers

(1)
The scope of partnership management powers shall include any actions, which are associated with the usual commercial activities performed by the partnership.
(2)
The consent of all the members of a partnership shall be necessary for actions, which exceed the usual commercial activities performed by the partnership.
(3)
A procuration may be issued only with the consent of all the managers of a partnership, unless a risk of delay exists. The procuration may be revoked by any manager of a partnership.

Section 85. Revocation of Management Powers

(1)
The partnership management powers of a member may be revoked by an adjudication of a court on the basis of an action by the rest of the members, if there is good cause for it.
(2)
A gross violation in the performance of duties as well as an inability to properly conduct the management of the partnership shall be especially considered to be good cause.

Section 86. Control Rights of Members

(1)
All members of a partnership at any time may ascertain the course of partnership matters, become acquainted with the accounting and other documents of the partnership, as well as prepare for themselves a report regarding the state of partnership property, balance sheets and annual accounts.
(2)
Agreements, which are in contradiction to Paragraph one of this Section shall be void.

Section 87. Taking of Decisions

(1)
To take a decision, the consent of all the members of the partnership who have the right to take the relevant decision shall be necessary.
(2)
If a partnership agreement specifies that a decision shall be taken by a majority of votes,
then, in case of doubt, a majority shall be determined according to the number of members in
the partnership.
[14 February 2002]

Section 88. Profits and Losses

(1)
The profits and losses of a partnership shall be specified at the end of every accounting year, based upon the annual accounts of the partnership, which has been approved by the members of the partnership.
(2)
The profits and losses of a partnership shall be divided between members in proportion to their contribution (capital shares) in the partnership. The calculated profit for each member of the partnership shall be added to his or her contribution (capital shares), on the other hand, in the case of losses, his or her contributions (capital shares) shall be reduced by the amount of calculated loss.
(3)
If a member of a partnership, up to the division of profits, has not paid in his or her contribution, which he or she should have paid in accordance with the partnership agreement, the contribution together with interest shall be withheld from the share of the profit, which would be due to the member.
(4)
A member of a partnership may request the payment of his or her share of the profit if it does not harm the partnership and his or her contribution (capital share) have not reduced. [14 February 2002]

Chapter 3
Relations of Members of a Partnership with Third Persons

Section 89. Existence of a Partnership in Relation to Third Persons

(1)
A partnership has an on-going relationship with third persons from the time it is recorded in the Commercial Register.
(2)
If a partnership has concluded its transactions already prior to its being recorded in the Commercial Register, the partnership shall be deemed to have existed from the time of the conclusion of the transaction.
(3)
An agreement regarding the fact that a partnership shall be deemed to exist at a later time shall be void as to third persons.

Section 90. Legal Status of a Partnership

(1)
A partnership, utilising its firm name, may acquire rights and assume obligations, acquire property and other rights pertaining to property, as well as be a plaintiff and defendant in a court.
(2)
Collection on the property of a partnership may be commenced only after an adjudication of a court in a matter in which the defendant is the partnership.

Section 91. Representation of a Partnership

(1)
All members of a partnership have the right to represent the partnership in relations with third persons, unless they have been excluded from representation by the partnership agreement.
(2)
A partnership agreement may specify that all or several members of the partnership are entitled to represent the partnership only jointly (joint representation). These members may authorise one member or several members from among themselves to conclude specific transactions or specific types of transactions. The intent of a third person shall be deemed to be a relation expressed as to the partnership if it is expressed to at least one of its members who is entitled to represent the partnership.
(3)
A partnership agreement may specify that the members of the partnership are entitled to represent the partnership only jointly with a procurist. In such case, the second and third sentences of Paragraph two of this Section shall be applied accordingly.
(4)
Application for recording in the Commercial Register of the exclusion of a member of a partnership from representation, the specification of joint representation in accordance with the provisions of Paragraphs two and three of this Section, as well as any other changes in the representation authorisations of the members of the partnership shall be notified for recording in the Commercial Register. It is the duty of all members of the partnership to sign these applications.

Section 92. Scope of Representations

(1)
The representation by members of a partnership shall apply to all transactions and other lawful activities, including the alienation and encumbering of immovable property with rights pertaining to property, as well as the issuing and revocation of a procuration.
(2)
Restrictions on the scope of representations shall not be binding on third persons.
(3)
The provisions of Paragraph two of this Section shall specially apply to such restrictions
on the scope of representation as in conformity with representation shall be conducted: 1) in relation to specific transactions or specific types of transactions; 2) the existence of certain circumstances; or 3) for a specific period or in a specific geographical territory.
(4)
Joint representation, if it is registered with the Commercial Register, shall not be deemed to be a restriction of the scope of representation.
(5)
Restrictions on the scope of representation in relation to one of several branches of a partnership undertaking (branch representation) shall be in effect in relation to third persons only if these branches have a different firm name recorded in the Commercial Register.

Section 93. Revocation of Representation

(1)
The representation of a member of a partnership, on the basis of a relevant action by the rest of the members, may be revoked by an adjudication of a court, if there is good cause for it.
(2)
A gross violation in the performance of duties as well as an inability to properly perform representation of the partnership shall be especially considered to be good cause.

Section 94. Personal Liability of Members of a Partnership

(1)
Members of a partnership shall be personally liable for the obligations of the partnership with all of their property as joint debtors.
(2)
Agreements, which are in contradiction to Paragraph one of this Section, shall be void as to third persons.

Section 95. Objections of Members of a Partnership

(1)
If an action is brought against a member of a partnership regarding fulfilment of the obligations of the partnership, he or she has a right to raise objections not associated with himself or herself only to such an extent as the partnership could raise them.
(2)
A member of a partnership may refuse to satisfy a claim by a creditor, while:

1) the partnership has a right to contest the transaction which is the basis of the obligation of the partnership; or

2) the creditor may satisfy their claim by an offset in respect of the fulfilment of the obligation of the partnership.

(3) On the basis of an adjudication which has come into legal effect in a matter, in which the defendant is only the partnership, collection may not be made against the property of a member of the partnership.

Section 96. Liability of a New Member of a Partnership

(1)
A member of a partnership, who joins an already existing partnership, shall be solidarily liable with rest of the members of the partnership in accordance with the provisions of Paragraphs 94 and 95 of this Law also regarding those obligations of the partnership which were incurred before he or she joined the partnership.
(2)
Agreements, which are in contradiction to Paragraph one of this Section, shall be void as to third persons.

Chapter 4
Termination of a Partnership and the
Withdrawal of a Member of a Partnership

Section 97. Basis for the Termination of a Partnership and the Withdrawal of a Member of a Partnership

(1)
A partnership shall be terminated: 1) when the time for which it was founded has ended; 2) by a decision of the members of the partnership; 3) with the commencement of bankruptcy procedures; or 4) by an adjudication of a court.
(2)
If it is not specified otherwise in the partnership agreement, the basis of a withdrawal of a

member of a partnership shall be: 1) the death of the member of the partnership; 2) the declaration of the member of the partnership as insolvent; 3) a notice of termination from the member of the partnership; 4) the expulsion of the member from the partnership; or 5) other reasons referred to in the partnership agreement.

Section 98. Termination of a Partnership by an Adjudication of a Court

(1)
A partnership founded for a specific time may be terminated by an adjudication of a court before the end of the specific time, as well as a partnership founded for a specific time on the basis of a relevant cause of action by a member of the partnership if there is good cause therefor.
(2)
Good cause shall exist especially when another member of the partnership in bad faith or by allowing gross negligence violates significant duties imposed upon him or her by the partnership agreement or such duties have become impossible to fulfil.
(3)
Agreements which revoke or restrict rights to request the termination of a partnership shall be void.

Section 99. Notice of Termination by a Member of a Partnership

(1)
If a partnership is founded for an indefinite time, a member of the partnership has a right to withdraw from the partnership, providing a notice of termination of the partnership agreement not later than six months prior to the end of the accounting year.
(2)
In the final accounting between the partnership and the member who is withdrawing the financial status of the partnership at the end of the accounting year referred to in Paragraph one of this Section shall be taken into account.

Section 100. Partnerships Founded for an Indefinite Time

Within the meaning of Paragraphs 98 and 99 of this law, partnerships which are founded for an indefinite time shall also be partnerships which:

1) were founded until the death of a member of the partnership; and

2) upon the expiration of the time for which it was founded, it tacitly is continued.

Section 101. Expulsion of a Member of a Partnership Pursuant to a Request of His or Her Creditor

If a creditor of a member of a partnership, within a period of six months, is unable to satisfy his or her claim for collection against the property of the member of a partnership, he or she has the right to bring an action in court for the expulsion of the member of the partnership from the partnership and the satisfaction of his or her claim from the sum which would have been paid out to the member of the partnership, if at the time of the bringing of an action the partnership had been terminated.

Section 102. Expulsion of a Member of a Partnership Pursuant to a Request of the Other Members of the Partnership

(1)
In cases, when the rights which, in accordance with the provisions of Section 98 of this Law, allow an action to be brought in court regarding the termination of the partnership have arisen for the members of a partnership, they may instead request the court to expel the member at fault from the partnership.
(2)
In the final accounting between the partnership and the member who has been expelled, the financial status of the partnership at the time of the bringing of the action referred to in Paragraph one of this Section shall be taken into account.

Section 103. Transfer of an Undertaking of a Partnership to Another Member of the Partnership

If there are two members in a partnership, and one of them withdraws from the partnership in accordance with the provisions of Paragraphs 99, 101 and 102 of this Law, the partnership shall be terminated without liquidation and the undertaking of the partnership shall be transferred to the other member of the partnership, who has a duty to declare himself or herself for recording in the Commercial Register as an individual merchant, accordingly declaring the deletion of the partnership from the Commercial Register.

Section 104. Heirs Joining a Partnership

(1)
In the case of the death of a member of a partnership, his or her heir has the right to become a member of the partnership, if this is specified in the partnership agreement or if all members of the partnership agree to it.
(2)
If it is specified in a partnership agreement that only one of the heirs may become a member of the partnership, but the way in which this person shall be selected is not specified, the member of the partnership may appoint this person by a will. (3)If with the consent of the rest of the members of a partnership, the heir or the heirs are granted the status of a limited partner, it shall be deemed that the partnership has been transformed into a limited partnership, and shall be declared for recording in the Commercial Register. An heir shall acquire the right to such share of the profits as had the deceased member. The partnership agreement may specify the reduction of the profit share due to the heir, if the profit share due the deceased member had been increased in accordance with the partnership agreement, taking into account his or her activities or greater responsibility.
(4)
If an heir does not wish to become a member of the partnership or cannot, or the other members do not agree to it, the heir has a right to receive that which in conformity with his or her part of the estate would have been due to the deceased member of the partnership (estateleaver) upon final accounting if the partnership were liquidated at the time of the opening of the succession.
(5)
An heir may submit an application to a partnership regarding joining the partnership within three months after the time of the opening of the succession.
(6)
In the case when an heir who has joined a partnership withdraws or the partnership is terminated, or also in the case when he or she has been granted the status of a limited partner within the term specified in Paragraph five of this Section, the heir shall be liable according to general procedures for the obligations of the partnership which have been incurred prior to his or her withdrawal, the termination of the partnership or the granting of the status of a limited partner. [14 February 2002]

Section 105. Application for the Termination of a Partnership and the Recording of the Withdrawal of a Member of a Partnership in the Commercial Register

(1)
The termination of a partnership shall be declared for recording in the Commercial Register. It is the duty of all members of a partnership to sign such an application.
(2)
If the partnership is terminated with the commencement of bankruptcy procedures, the termination of the partnership shall be recorded in the Commercial Register on the basis of an adjudication of a court.
(3)
The provisions of Paragraph one of this Section shall be accordingly applied for the application regarding the recording in the Commercial Register of the withdrawal of a member of a partnership. The expulsion of a member of a partnership from the partnership shall be recorded in the Commercial Register on the basis of an adjudication of a court.
(4)
If the basis for the termination of a partnership or the withdrawal of a member of a partnership is the death of a member of the partnership, it is the duty of all the other members of the partnership to sign the application for the recording in the Commercial Register of the termination of the partnership or the withdrawal of a member of a partnership.

Chapter 5
Liquidation of a Partnership

Section 106. Necessity for the Liquidation of a Partnership

Liquidation of a partnership occurs after the termination of the partnership, except in cases, when a different way of final accounting is specified in the partnership agreement, or also the partnership has been declared insolvent.

Section 107. Recording of a Liquidator in the Commercial Register

(1)
Liquidators shall be declared for recording in the Commercial Register. All members of a partnership have a duty to sign such an application. Similarly, any changes in the composition of liquidators or in the scope of their representations shall be declared for recording in the Commercial Register.
(2)
In the case of the death of a member of a partnership, the applications referred to in Paragraph one of this Section shall be signed by the other members of the partnership.
(3)
Notarised samples of the signatures of the liquidators of a partnership shall be submitted to the Commercial Register Office.

Section 108. Several Liquidators

(1)
If a liquidation is conducted by several liquidators, they have the right to perform the activities associated with the liquidation only jointly, if it is not specified that the liquidators may perform these activities separately. Such a provision shall be declared for recording in the Commercial Register.
(2)
Liquidators may authorise one or more liquidators from among themselves to conclude transactions or specific types of transactions. The intent of a third person shall be deemed to be expressed in relation to the partnership if it has been expressed to at least one liquidator.

Section 109. Void Restrictions on Powers of a Liquidator

Restrictions on the powers of a liquidator shall not be void as to third persons.

Section 110. Instructions from Members of a Partnership

A liquidator has a duty to comply with such instructions which, in relation to the management of the partnership, have been adopted unanimously by the members of the partnership.

Section 111. Signature of a Liquidator

A liquidator shall sign by adding his or her signature and an indication regarding the liquidation of the partnership to the firm name of the partnership.

Section 112. Division of Partnership Property

(1)
After the settlement of debts, the liquidator shall divide the remainder of the property of a partnership among the members of the partnership in conformity with the amount of their invested (capital) shares as specified in the closing balance sheet of the partnership.
(2)
Money, which is not necessary in the course of the liquidation, shall be divided conditionally among the members of the partnership. The funds necessary to cover its obligations, the terms of fulfilment or conditions of which have not come into effect, and to cover disputed obligations, as well as the securing of such sums as are due to the members of the partnership at the final accounting shall be retained.
(3)
If a dispute should arise among the members of a partnership regarding the division of the property of the partnership, the liquidator has a duty to postpone the division until the dispute is resolved.

Section 113. Other Types of Accounting

If the members of a partnership have agreed to another type of final accounting, in relation to third persons, insofar as there still exists undivided partnership property, the relevant provisions of this Chapter shall be applicable.

Section 114. Legal Relations of Members of a Partnership

Up to the end of the liquidation, the provisions of Chapters 2 and 3 of this Division shall be applicable to the existing mutual relations of the members of a partnership and the relations of the partnership to third persons, insofar as it is not specified otherwise in this Chapter or does not derive otherwise from the purposes of the liquidation.

Section 115. Application regarding the Deletion of the Partnership from the Commercial Register

(1)
After the end of liquidation, it is the duty of all the liquidators of the partnership to declare the deletion of the partnership from the Commercial Register.
(2)
The accounting records and other documents of the partnership shall be given for preservation in Latvia to one of the members of the partnership or to a third person or to the State Archives.
(3)
The members of the partnership and their heirs retain the right to examine the accounting
records and other documents of the partnership, as well as to utilise them.
[14 February 2002]

Chapter 6
Statute of Limitations and Restrictions on Liability

Section 116. Claims Against a Member of a Partnership

(1)
Claims arising from the obligations of a partnership against a member of the partnership shall have a statute of limitations period of three years after the termination of the partnership, if the claim against the partnership is not subject to a shorter statute of limitations period.
(2)
The statute of limitations period shall commence from the day that the termination of a partnership is recorded in the Commercial Register.
(3)
If the terms of fulfilment or conditions of the obligations of a partnership have come into effect after the termination of a partnership has been recorded in the Commercial Register, the statute of limitations period of a claim of a creditor shall commence at the time of the coming into effect of the terms of fulfilment or conditions of the obligations.
(4)
Interruption of the statute of limitations period in relation to a terminated partnership shall be in effect also in relation to those members of the partnership who participated in it at the time of the termination.

Section 117. Liability of Such a Member of a Partnership as Who Withdraws from the Partnership

If a member of a partnership withdraws from the partnership, he or she shall be liable only for such obligations of the partnership as were incurred prior to his or her joining and the terms of fulfilment or conditions of which came into effect prior to his or her withdrawal, or within a period of five years after withdrawal, counting from the day when the withdrawal of the member of the partnership was recorded in the Commercial Register.

Division X
Limited Partnerships

[14 February 2002]

Section 118. Definition of a Limited Partnership

(1)
A limited partnership is a partnership (hereinafter in this Division – partnership), the
purpose of which is the performance of commercial activities utilising a joint firm name, and
in which two or more persons (members) have agreed on the basis of a partnership agreement,
if the liability of at least one of the members of the partnership (limited partner) in relation to
the creditors of the partnership is limited to the amount of their contribution, but the liability
of the other personal liability members of the partnership (general partners) is not limited.
(2)
The provisions of this Law regarding general partnerships shall be applied to a limited
partnership, if it is not specified otherwise in this Division.
[14 February 2002]

Section 119. Application for Registration in the Commercial Register

(1)
In an application to register a partnership in the Commercial Register in addition to the information referred to in Section 78 of this Law the following shall be indicated for every limited partner:
1) their given name, surname, personal identity number and residential address, but for legal persons – name, registration number and legal address; and 2) the amount of contribution and the total contributions of the limited partner.
(2)
The provisions of this Section shall be applied accordingly in the case, when a limited
partner joins an existing partnership or also withdraws from such.
[14 February 2002]

Section 120. Relationships between Members of a Partnership

If the partnership agreement does not specify otherwise, the provisions of Sections 121–125 of this Law shall be applied to the relationships between members of a partnership.

Section 121. Management of a Partnership

(1)
Limited partners do not have the right to participate in the management of the partnership.
(2)
Limited partners do not have the right to object to the actions of a general partner, except
for cases when these actions exceed the scope of the usual commercial activities of the
partnership.
[14 February 2002]

Translation © 2002 Tulkošanas un terminoloģijas centrs (Translation and Terminology Centre)

Section 122. Prohibition of Competition

The provisions of Section 82 of this Law shall not be applied to limited partners, except for cases when pursuant to the partnership agreement they are granted rights to manage the partnership or also they have some other significant influence on the management of the partnership. [14 February 2002]

Section 123. Rights of Control

(1)
Limited partners have the right to request at any time a written report regarding the status of the property of the partnership and to verify its accuracy and to examine the accounting and other documents of the partnership.
(2)
On the basis of a relevant action brought by a limited partner, a court may request from the partnership a written report regarding the status of the property of the partnership (copies of the balance sheet and annual accounts), as well as the accounting and other documents of the partnership, if there is an important reason for such. [14 February 2002]

Section 124. Profits and Losses

(1)
In relation to limited partners, the provisions of Section 88, Paragraphs one, two and three
of this Law shall be applied.
(2)
The profit share of the partnership, which is due to limited partners, shall be included in
their capital share until it reaches the specified amount of contribution.
(3)
Limited partners shall participate in losses only to the amount of their capital shares and
their still unpaid contribution.
[14 February 2002]

Section 125. Payment of Profit Share

(1)
Limited partners may request the payment of the profit share due them, except in the case
when their capital share in relation to the specified amount of contribution has been reduced
as a result of losses, or also would be reduced as a result of the payment of the profit share
due them.
(2)
Limited partners do not have a duty to return the profit share paid to them in relation to
further losses of the partnership.
[14 February 2002]

Section 126. Representation of a Partnership

Limited partners do not have the right to represent the partnership in relation to third persons. [14 February 2002]

Section 127. Liability of Limited Partners

Limited partners shall be liable, to the creditors of the partnership, in the amount of their contribution up to the making of the contribution. Such liability shall be excluded as soon as the contribution has been performed. [14 February 2002]

Section 128. Amount of Liability of Limited Partners

(1)
After the recording of the partnership in the Commercial Register, the amount of the liability of limited partners in relation to the creditors of the partnership shall be determined in conformity with the amount of their contribution recorded in the Commercial Register.
(2)
An agreement of members of a partnership, according to which a limited partner is released from the making of a contribution, or the making of a contribution is postponed shall be void as to creditors.
(3)
Insofar as the contribution of a limited partner has been repaid to them, such in relation to the creditors of a partnership shall be deemed to have not been made. This provision is in force also if a profit share has been paid to the limited partner at a time when their contribution (capital share) in relation to the amount of contribution made has been reduced as a result of losses, or also insofar as their contribution (capital share) in relation to the specified amount of contribution has been reduced as a result of the payment of a profit share. [14 February 2002]

Section 129. Liability of a Limited Partner, When Joining a Partnership

(1)
If a limited partner joins an existing partnership, they shall be liable for those obligations
of the partnership pursuant to the provisions of Sections 127 and 128 of this Law which were
created before they joined.
(2)
Agreements which are in contradiction to the provisions of Paragraph one of this Section
shall be void as to third persons.
[14 February 2002]

Section 130. Reduction of Contributions

The reduction of the contribution of a limited partner, while it has not been recorded in the Commercial Register, shall be void as to creditors. A reduction in the contribution of the limited partner does not apply to creditors the claims of which have arisen prior to the reduction of contribution being recorded in the Commercial Register. [14 February 2002]

Section 131. Application for Recording Change of Contribution in the Commercial Register

An increase or decrease of a contribution shall be declared for recording in the Commercial Register. It is the duty of all members of the partnership to sign such an application.

Section 132. Liability of Limited Partners Prior to the Recording of the Partnership in the Commercial Register

(1)
If a partnership has commenced its transactions prior to its recording in the Commercial Register, each limited partner who has consented to the commencement of transactions, shall be liable as a general partner in respect of the obligations of the partnership which were incurred prior to the recording of the partnership in the Commercial Register, except in cases when the creditor knew of their participation in the partnership as a limited partner.
(2)
If a limited partner joins an existing partnership, the provisions of Paragraph one of this Section shall be correspondingly applied to those obligations of the partnership which were incurred in the period between their joining and their recording in the Commercial Register as a limited partner. [14 February 2002]

Section 133. Death of a Limited Partner

In the case of the death of a limited partner, his or her heirs continue to participate in the partnership if the partnership agreement does not specify otherwise. [14 February 2002]

Division XI
Capital Companies

Chapter 1
General Provisions

Section 134. Definition of a Capital Company

(1)
A capital company (hereinafter in this Division – company) is a commercial company, the equity capital of which consists of the total sum of the par value of equity capital shares or stock (hereinafter in this Division – shares).
(2)
A capital company is a limited liability company or a stock company.
(3)
A limited liability company is a private company, the shares of which are not publicly tradable objects.
(4)
A stock company is a public company, the shares (stock) of which may be publicly tradable objects.

Section 135. Legal Status of a Company

(1)
A company is a legal person.
(2)
A company shall be deemed to be founded and shall acquire the status of a legal person from the date when it is recorded in the Commercial Register.

Section 136. Shareholders

(1)
A shareholder is a person who owns one or several shares in a company.
(2)
Founders shall acquire the status of shareholders from the date when the company is recorded in the Commercial Register. Other persons shall acquire the status of shareholders from the date when they are registered in the register of the company’s shareholders (stockholders), if it is not specified otherwise by law.
(3)
Within the scope of this Division, the concept of “shareholder” shall mean a shareholder of a limited liability company and a stockholder of a stock company.

Section 137. Limitations of Liability of a Company

(1)
A company shall be liable for its obligations with the whole of its property.
(2)
A company shall not be liable for the obligations of its shareholders.
(3)
Shareholders shall not be liable for the obligations of the company.

Section 138. A Company with Supplemental Liability

(1)
A company may be founded as a company with supplemental liability, in which at least one of the shareholders is liable personally with the whole of their property for the obligations of the company.
(2)
In the documents of incorporation of a company with supplemental liability, shall be indicated all the persons who are liable personally for the obligations of the company with the whole of their property. These persons shall be recorded in the Commercial Register.

Section 139. Legal Address of a Company

The legal address of a company shall be the address where the management of the company (headquarters of the company) is located. The founders or the board of directors shall declare for recording in the Commercial Register the legal address and changes to it.

Chapter 2
Founding of Companies

Section 140. Founders of a Company

(1)
A founder of a company is a natural or legal person, who has signed the founding memorandum of association and the articles of association of the company, or in whose name these documents have been signed.
(2)
A company may be founded by one or several founders.

Section 141. Procedures for the Founding of a Company

(1) In founding a company, the founders shall perform the following activities: 1) prepare and sign the documents of incorporation of the company in accordance

with Section 142 of this Law; 2) set up the administrative institutions of the company and appoint an auditor; 3) pay up the equity capital in the specified amount, organise the deposit of the

monetary payments of the founders into a bank, and receive a notice regarding the making of

the contribution; 4) organise the valuation of material contributions (if material contributions are made); 5) pay the State fee for recording in the Commercial Register and the payment for the

publication concerning the registration in the Register; and 6) submit an application to the Commercial Register Office.

(2)
The founders may request an examination of the founding of the company in the cases and according to the procedures referred to in Section 150 of this Law.
(3)
If it not otherwise provided for in the memorandum of association, the founders shall jointly perform the activities that are associated with the founding of the company.

Section 142. Documents of Incorporation of a Company

(1)
The memorandum of association and the articles of association are the documents of incorporation of a company.
(2)
The conditions in the documents of incorporation may vary from the provisions of the law only when the law explicitly permits such variance.

Section 143. Memorandum of Association

(1) In the memorandum of association shall be indicated: 1) information regarding the founders: a) for natural persons – given name, surname, personal identity number and residential address,

b) for legal persons – name, registration number, legal address, the given name, surname, personal identity number, office and residential address of the representative who signs the memorandum of association in the name of the legal persons; 2) the firm name of the company; 3) the amount of the equity capital of the company, the number of shares and par

value; 4) the amount of the equity capital each founder has subscribed to and the amount of equity capital to be paid-up before registration, the procedures and time periods for payment; 5) the number of shares due to each founder according to the part of the equity capital such founder has subscribed to;

6) the number of and the par value total of those shares which, when founding the company, are to be paid-up with material contributions, indicating each item of the material contribution, and the given name, surname, personal identity number and residential address of those persons who have assumed obligations to make property contributions;

7) the allowed amount of founding costs and the procedures for covering these costs; 8) any special duties, rights or advantages which are granted during the period of the founding of the company to a person who has taken part in the founding of the company; 9) the given names, surnames, personal identity numbers and residential addresses of the members of the board of directors of the company; 10) the given names, surnames, personal identity numbers and residential addresses of members of the company council (if the company has a council); 11) the given name, surname, personal identity number and residential address of the auditor; and 12) other provisions which the founders consider to be significant and which are not in contradiction to law.

(2)
The memorandum of association shall be signed by all the founders. The signatures of the founders shall be publicly verified by a notary or a parish court
(3)
The memorandum of association shall be in effect until the obligations specified therein are appropriately implemented and until the expiration of the time period of the authorisations of the council, the board of directors and the auditor of the company, in accordance with the provisions of Section 145, Paragraph two of this Law.
(4)
[14 February 2002]
(5)
If a company is established by one founder, in the place of a memorandum of association a decision regarding the founding of a company shall be prepared and signed. The provisions of this Law which regulate memoranda of association shall also apply to the decision regarding the founding of a company. [14 February 2002]

Section 144. Articles of Association

(1) In the articles of association of the company shall be indicated: 1) the firm name of the company; 2) types of commercial activities; 3) the time period or goals of the activities of the company (if the company is founded

for a specific period of time or to reach a specific goal);

4) the amount of the equity capital, the number of shares and par value;

5) [14 February 2002]

6) the number of members of the board of directors of the company, especially indicating the rights of members of the board of directors to represent the company separately or jointly;

7) the number of council members of the company (if the company has provided for a council);

8) special provisions for the alienation of shares (if such are provided for); and

9) other provisions which the founders consider to be significant and which are not in

contradiction to law.

(2) In addition to information referred to in Paragraph one of this Section, the articles of association of stock companies shall indicate:

1) if the company has different categories of stock – the categories of stock (indicating the rights which arise from each category of stock) and the number and the par value of each category of stock;

2) whether the stock is registered stock or bearer stock and if the articles of association provide that registered stock can be converted into bearer stock or vice versa – the provisions for such conversions; and

3) whether the stock is in printed form or dematerialised and, if the articles of association provide for the conversion of printed form stock into dematerialised stock and vice versa – the provisions for such conversions.

(3) When founding the company, the articles of association shall be signed by all founders, indicating the date of signing. The signatures of the founders shall be publicly verified by a notary or a parish court [14 February 2002]

Section 145. Establishment of the Administrative Institutions of a Company and the Election of an Auditor

(1)
The restrictions specified by law shall be applicable to the members of the board of directors and council and the auditor, who is appointed in the memorandum of association.
(2)
The time period of authorisation of the board of directors, the council and the auditor which were formed until the registration of the company shall expire accordingly when the new board of directors and council are formed and a new auditor elected at the first regular meeting of shareholders.

Section 146. Equity Capital Subscribed To and Paid-up until the Submission of the Application for Registration

(1)
Until the submission of the application for registration to the Commercial Register Office, the founders shall perform their obligations as provided for in the memorandum of association in relation to the equity capital as subscribed to and payable until registration, if the memorandum of association does not provide for an earlier time period for the payment of the equity capital.
(2)
The equity capital of a limited liability company shall be 50 per cent paid-up by the submission of the application for registration. The remaining part shall be paid within a period of one year from the day when the company is recorded in the Commercial Register.
(3)
Up to the submission of the application for registration, all of the equity capital of a stock company specified in the memorandum of association shall be subscribed. Up to the submission of the application for registration the amount of paid-up equity capital may not be less than the minimum equity capital specified in Section 225 of this Law, or less than 25 per cent of the subscribed equity capital.
(4)
Up to the submission of the application for registration, the equity capital of a stock
company shall be paid-up only in money.
[14 February 2002]

Section 147. Procedures for the Payment of Equity Capital when Founding a Company

(1)
Within the time period specified by the memorandum of association, the founders shall pay up all the amount of the equity capital specified in the memorandum of association as payable up to the submission of the application for registration.
(2)
The founders shall open a bank account in the name of the company to be founded, organise the deposit of money into it and receive a notice from the bank, addressed to the Commercial Register Office, which confirms the amount of equity capital paid-up to founding.
(3)
If the founders fail to fulfil the provisions referred to in Paragraph one of this Section, they shall suspend the founding of the company and shall act in accordance with Paragraph four of this Section, or they shall enter into a new memorandum of association and make the necessary changes to the articles of association.
(4)
If a company is not founded, the founders shall withdraw the sum deposited in the name of the company to be founded and divide it according to their contributions, except for amounts which, in accordance with the memorandum of association, have been used for the needs of founding the company. The costs of founding a company shall be covered in proportion to the amount of subscribed equity capital of each founder, if the memorandum of association does not provide for different procedures to cover the costs of founding the company.
(5)
In cases when a company is not founded, disputes regarding the amounts used for the
needs of founding the company shall be decided by a court.
[14 February 2002]

Section 148. Valuation of Material Contributions

If, when founding a company, the equity capital or part of it is paid-up by a property contribution, the founders shall organise its valuation in accordance with the provisions of Section 154 of this Law.

Section 149. Application for Recording in the Commercial Register

(1)
The founders shall submit an application for recording in the Commercial Register to the Commercial Register Office within a period of six months from the date when the memorandum of association was signed.
(2)
All the founders shall sign the application.
(3)
The application shall have appended to it: 1) the documents of incorporation; 2) a notice from a bank regarding the payment the equity capital (if the equity capital

or part of it is paid-up in money);

3) a document which certifies the value of each property contribution (if property contributions are made);

4) a written acceptance from each council member to be a council member (if the company has a council);

5) a written acceptance from each member of the board of directors to be a member of the board of directors;

6) notarised sample signatures of the members of the board of directors; and

7) a notice from the board of directors regarding the legal address of the company.

[14 February 2002]

Section 150. Examination of the Founding of a Company

(1)
Shareholders who represent not less than twentieth of the equity capital with voting rights have the right, within a period of one year from the date of registration of the company, to request that the Commercial Register Office to appoint one or several experts to perform an examination of the founding of the company.
(2)
The experts shall complete a report, in three copies, regarding the examination performed, of which one copy shall be submitted to the Commercial Register Office, the second – to the company, but the third – to the shareholders who requested the examination.
(3)
The shareholders who requested the examination shall cover the costs of the examination.
(4)
If it is determined in the examination of the founding of a company that the founders have not performed their duties in good faith, the founders shall compensate the costs of the examination of the founding of the company to the shareholders referred to in Paragraph three of this Section. Disputes regarding expenditures which are associated with the examination of the founding of a company shall be decided by a court
(5)
[14 February 2002] [14 February 2002]

Chapter 3
Equity Capital of a Company

Section 151. Payment of Equity Capital and Types of Payments

(1)
Equity capital shall be paid-up with money or property contributions.
(2)
Equity capital shall be expressed in whole lati.
(3)
The type of payment shall be determined by the memorandum of association or in the regulations for the increase of the equity capital.
(4)
Contributed property shall become the property of the company.

Section 152. Payment of Equity Capital with Money

(1)
If property contributions are not provided for in the memorandum of association or in the regulations for the increase of the equity capital, the equity capital shall be paid-up only with money.
(2)
The contribution specified in Paragraph one of this Section may not be substituted with a property contribution.

Section 153. Property Contributions

(1)
Items of property contributions may be tangible or intangible property valued in terms of money, which may be utilised in the commercial activities of a company, except for property which in accordance with law may not be the subject of collection.
(2)
Obligations to provide services or to perform work, unanticipated profits or anticipated activities for the company, or also expected salary, honoraria, dividends and similar payments, which a founder or shareholder may receive from the company, may not be property contributions.
(3)
Property contributions may not be made in parts.
(4)
A person, who makes a property contribution, shall inform of any rights to the item of property contribution by third persons. If the person fails to fulfil this requirement, they shall pay up their shares in cash.
(5)
If the value of an item of a property contribution has decreased up to the recording of the company in the Commercial Register, the person who has contributed it shall cover this decrease in cash.
(6)
A written receipt shall be issued by the company regarding the making of a property contribution.

Section 154. Valuation of Property Contributions

(1)
The valuation of property contributions and an opinion regarding them shall be made by an expert who is included in the Commercial Register Office approved list. Shareholders may themselves make an valuation of property contributions only in the cases referred to in Paragraph two of this Section.
(2)
If, when founding a limited liability company, the total value of property contributions does not exceed 4000 lati, and the property contributions together are less than one-half of the equity capital of the company, the valuation of the property contributions and the submission of an opinion may be made by the founders, but in the case when the equity capital is being increased – by the shareholders. In this case, all the founders or shareholders shall sign the opinion.
(3)
The property contributions shall be valued according to the usual value of the relevant property or rights.
(4)
An opinion regarding the valuation of a property contribution shall include a description of each contribution item, indicate the ownership of the item, and the method utilised for the valuation of each contribution, and includes an opinion regarding the conformity of the items of property contribution for the types of commercial activities of the company. If the valuation is made by the founders or shareholders, the valuation methods for property contributions need not be indicated.
(5)
The opinion regarding the valuation of property contributions in a stock company submitted to the Commercial Register Office shall be published in the newspaper Latvijas Vēstnesis.
(6)
The persons, who performed the valuation, shall be solidarily liable for any losses, which
have been incurred with an incorrect valuation of a property contribution.
[14 February 2002]

Section 155. Payment of Shares

(1)
It shall be the duty of founders or shareholders to pay up shares according to their par value.
(2)
It may be provided for in the regulations for the increase of the equity capital that, in the case of the equity capital of the company being increased, shareholders shall have to, in addition to the par value, also pay a share premium. The share premium shall be indicated in the regulations for the increase of the equity capital, and it shall not be included in the equity capital.

Section 156. Consequences of Failure to Pay Up Shares within the Time Period

(1)
If a person fails to pay up the full subscribed price of the shares within the time period for full payment of shares as specified in the memorandum of association or in the regulations for the increase of equity capital, the board of directors shall send him or her a written notice by appropriate means of this. In this notice, shall be indicated the repeated time period for the full payment of shares specified by the board of directors, which may not be shorter than 15 days or longer than 30 days from the date when the notice is sent.
(2)
If the person fails to pay up part of the shares within the time period specified by the board of directors referred to in Paragraph one of this Section, he or she shall forfeit the right to these shares, which shall devolve to the company. When the new owner of the shares has paid-up their sales price, the company shall withhold one-fifth of the sales price and the remainder of the amount shall be paid out to the relevant shareholder.
(3)
It may be provided for in the regulations for the increase of equity capital that, in the case of the non-payment of the full price of the shares, a shareholder shall retain the number of shares which is proportional to his or her paid-up amount, if this is provided for in the articles of association.
(4)
If the amount, which the company gains by selling the shares according to the procedures referred to in Paragraph two of this Section, is less than the amount which has already been paid by the first owner of the shares, the company may request the difference from the first owner of the shares.
(5)
The memorandum of association, as well as the articles of association may specify a penalty for failure to observe the time period for the payment of shares. The amount withheld referred to in Paragraph two of this Section, shall not be deemed to be a penalty within the meaning of this Paragraph. [14 February 2002]

Section 157. Rights of Several Persons to a Share

(1)
In a company, one share may be owned by several persons jointly. These persons may
utilise the rights arising from this share only by appointing a joint representative.
(2)
The appointed representative shall be recorded in the company register of shareholders.
(3)
Persons who jointly own one share in a company shall be solidarily liable for obligations,
which arise from this share.
[14 February 2002]
(1)
[14 February 2002]
(2)
Dividends shall be paid to shareholders in proportion to the total of the par value of the shares owned by them.
(3)
Dividends shall be calculated and paid out for fully paid-up shares.
(4)
Dividends may not be calculated and paid out if it arises from the annual accounts that the own funds of the company is less than the total amount of the equity.
(5)
Shareholder dividends shall be calculated once a year. Dividends shall be paid out only in money, based upon a decision regarding the division of profit.
(6)
Dividends, which have not been taken out within a period of 10 years, shall devolve to the ownership of the company, except for cases when, pursuant to law, the statute of limitations is deemed to be discontinued or suspended. Interest shall not be paid on dividends, which have not been taken out in time, if this is due to the fault of the shareholder.
(7)
A decision of the shareholders of a company that the dividends, even temporarily, are left at the disposal of the company is void.
(8)
A company may not request that a shareholder return dividends received, except for cases
referred to in Section 162 of this Law.
[14 February 2002]
Section 158. Mandatory Reserves [14 February 2002]
Section 159. Use of the Mandatory Reserves [14 February 2002]
Section 160. Other Reserves [14 February 2002]
Section 161. Dividends

Section 162. Return of Unjustified Paid Out Amounts

(1)
If a person has been paid out a dividend, to which or part of which they had no right, and this person, at the time of receipt of the dividend, knew or should have known that the payment was unjustified, it is their duty to return the amount acquired without justification to the company.
(2)
Other unjustified paid out amounts, which a shareholder has acquired in good faith, he or she has a duty to repay when it became known to him or her that the payments were not justified. Unjustified paid out amounts, which a shareholder has acquired in bad faith or by gross negligence, he or she has a duty to repay the company. In such case, the shareholder shall compensate the losses, which were incurred by the company as a result of this unjustified payment.

Chapter 4 Liability

Section 163. Liability for Obligations which have Arisen before the Recording of the Company in the Commercial Register

(1)
A founder who has acted in the name of the company to be founded before the recording of the company in the Commercial Register, shall be liable for obligations which arise from such actions. In the case of actions by several founders, these founders shall be liable solidarily.
(2)
Agreements which are in contrary to the provisions of Paragraph one of this Section shall be void as to third persons.
(3)
The obligations referred to in Paragraph one of this Section shall devolve to the company, if the board of directors of the company or shareholders who represent not less than one twentieth of the equity capital, do not object, within a period of three months after the recording of the company in the Commercial Register, to the obligation devolving to the company. If such objections are raised, the issue of the devolvement of the obligations shall be decided by a meeting of shareholders. The devolvement of the obligations to the company shall not restrict its rights to request the fulfilment of the obligations by the founder.
(4)
If the property of the company is not sufficient to satisfy the claims of creditors of the company, the founders shall be personally solidarily liable to the creditors for obligations of the company, to the extent of that reduction in the property of the company which has occurred because of the obligations which were undertaken by the company to be founded. The statute of limitations time period for such claims is three years from the date when the company was recorded in the Commercial Register. [14 February 2002]

Section 164. Acquisition of Property from Founders and Shareholders

(1)
If a company, within a period of two years after its recording in the Commercial Register, acquires property from a founder, shareholder or a person with similar material interest (family member, an associated undertaking and the like), the value of which exceeds one twentieth of the equity capital of the company, the transaction, on the basis of which the property was acquired, shall be in effect only after this transaction has been approved by a meeting of shareholders.
(2)
The provisions of Paragraph one of this Section shall also apply to cases when the acquisition of property from one of the persons referred to in Paragraph one of this Section has been made repeatedly and when the total amount exceeds the limits referred to in Paragraph one of this Section. In such case, approval by a meeting of shareholders is necessary for the last transaction, as a result of which the limits referred to are exceeded, as well as for every subsequent transaction which the company enters into with this person.
(3)
The property referred to in Paragraphs one and two of this Section shall be evaluated in accordance with Section 154 of this Law.
(4)
The provisions of Paragraphs one, two and three of this Section shall not apply to cases when the property was acquired at auction, as a transaction on the stock exchange or pursuant to an adjudication of a court.

Section 165. Liability for Submitting False Information

(1)
The founders of a company shall be solidarily liable for such losses caused as a result of false information, which is submitted up to the recording of the company in the Commercial Register.
(2)
The members of the board of directors shall be solidarily liable for such losses caused as a result of false information, which is submitted after the recording of the company in the Commercial Register.
(3)
For the submission of false information to the Commercial Register, persons shall be held to administrative liability or criminal liability.

Section 166. Liability of Founders

(1)
Founders shall be solidarily liable for losses, incurred by the company and third persons, which occurred during the founding of the company as a result of the founders having acted maliciously or negligently.
(2)
Actions which are in contradiction to law or the memorandum of association shall be in any case deemed to be malicious.
(3)
The founders shall be solidarily liable to the company for any shortages which have been caused if a person is unable to fulfil their share payment obligations, in cases when these founders, in accepting the participation of such person, knew or should have known of the inability of this person to fulfil such obligations.
(4)
The provisions referred to in this Section shall in no way limit the liability which is specified in Section 163 of this Law.
(5)
For the claims referred to in this Section, the statute of limitation period shall be five years from the date of the recording of the company in the Commercial Register.

Section 167. Liability of Third Parties for Founding Process Violations

(1)
A person, who has facilitated the malicious or negligent actions of the founders or has collaborated in them, shall be solidarily liable together with the guilty founders if he or she knew or should have known about the malicious or negligent character of such actions.
(2)
A person on whose account a founder has undertaken an obligation to pay up shares also shall be solidarily liable with the founders. Such person may not rely on not having known of such circumstances, of which the founder knew or should have known.
(3)
For claims referred to in this Section, the statute of limitation period shall be five years from the date of the recording of the company in the Commercial Register.

Section 168. Liability for Influencing Members of the Institutions of the Company

(1)
A person who in bad faith persuades a member of the board of directors or the council, a proctor or a person with a commercial power of attorney to act against the interests of the company or its shareholders shall be liable for any losses incurred as a result of such activities to the company.
(2)
If, in the case referred to in Paragraph one of this Section, there is a basis for members of the board of directors or the council to be held liable in accordance with Section 169 of this Law, they shall be solidarily liable with the person who has utilised his or her influence. If there is a basis for holding a proctor or a person with a commercial power of attorney liable, they shall be solidarily liable with the person who has utilised his or her influence.
(3)
Members of the board of directors and the council, a proctor or a person with a commercial power of attorney shall not be liable in accordance with Paragraph two of this Section if they prove that they were acting as honest and careful managers.
(4)
The provisions referred to in Paragraphs one and two of this Section shall not be

applicable if the influence was exerted:

1) by using one’s voting rights at a meeting of shareholders; or

2) by lawfully using one’s decisive influence in accordance with the Groups of

Companies Law. [14 February 2002]

Section 169. Liability of the Members of the Board of Directors and Council

(1)
Members of the board of directors and council shall perform their duties as would an honest and careful manager.
(2)
Members of the board of directors and council shall be solidarily liable for losses that they have caused to the company.
(3)
Members of the board of directors and council shall not be liable in accordance with Paragraph two of this Section if they prove that they have acted, as would an honest and careful manager.
(4)
Members of the board of directors and council shall not be liable for losses incurred if they have acted in accordance with a lawful decision of a meeting of shareholders. The fact that the council has approved the actions of the board of directors shall not release the members of the board of directors from liability to the company. [14 February 2002]

Section 170. Creditor Claims for the Benefit of a Company

(1)
A creditor of a company who cannot gain satisfaction for their claim against the company may bring an action for the benefit of the company against the persons referred to in Paragraphs 166–169 of this Law, who have incurred losses for the company, but have not compensated them.
(2)
Creditors of a company have the right to bring an action, and this right shall not be

restricted also in the following cases if:

1) the company has withdrawn its action against the person at fault;

2) a settlement has been entered into; or

3) the losses have occurred in the fulfilment of a decision of the meeting of

shareholders or the council.

(3) The claims referred to in this Section may be brought within a period of five years from
the date when the right to such claim was created.
[14 February 2002]

Section 171. Prohibition of Competition in Relation to Members of the Board of Directors of a Company

(1)
A member of the board of directors, without the acceptance of the council or, if such has not been formed – without the acceptance of the meeting of shareholders, may not: 1) be a general partner in a partnership, or a shareholder with supplemental liability in a capital company which is engaged in the field of commercial activities of the company; 2) conclude transactions in the field of commercial activities of the company in his or her own name or in the name of a third person; and
3) be a member of the board of directors of another company which is engaged in the field of commercial activities of the company, except in cases when the company and the other company are part of the same group of companies.
(2)
If a member of the board of directors violates the provisions of Paragraph one of this Section, the company is entitled to request compensation for losses or the recognition of the relevant transactions as such that are concluded in the name of the company and the transfer the income acquired or the right of claim to such to the company.
(3)
The statute of limitation period for claims referred to in Paragraph two of this Section shall be three months from the date when the other members of the board of directors or members of the council (if such has been formed) had found out about the violation against

Translation © 2002 Tulkošanas un terminoloģijas centrs (Translation and Terminology Centre)

the prohibition of competition, but no more than five years from the day of the committing of
the violation.
[14 February 2002]

Section 172. Bringing an Action by a Company

(1)
A company may bring an action against the founders, members of the board of directors or council or the auditor, on the basis of a decision taken by a meeting of shareholders, which has been taken by a simple majority of votes of those present. The articles of association may not specify a larger majority for the bringing of an action.
(2)
A company has the duty to bring an action against the persons referred to in Paragraph one of this Section, also if that is requested by a minority of shareholders who jointly represent not less than one twentieth of the equity capital or whose participation in the equity capital of the company is not less than 50 000 lati. Such request by a minority of shareholders shall be submitted to that institution of the company which, in accordance with this Law, has the right to bring an action, but if such institution does not bring the action in a court within a period of one month, the minority of shareholders may bring an action in a court without the intermediation of this institution.
(3)
Actions by a company against the board of directors shall be brought and maintained by the council. If a company has no council, then the meeting of shareholders, which took the decision regarding the bringing of an action against the members of the board of directors, shall elect one or several representatives of the company to bring and maintain the action.
(4)
Action by a company against the founders, the council and the auditor shall be brought and maintained by the board of directors if a meeting of shareholders does not decide otherwise.
(5)
If the bringing of an action is requested by a minority of shareholders, a court shall allow the persons selected by them as representatives of the company for the adjudication of the matter, if there is an important reason for this. In any event the case referred to in Paragraph two of this Section, when the relevant institution, despite the request by the minority of shareholders, does not bring an action to a court, shall be deemed to be an important reason.
(6)
An action shall be brought in a court within three months from the date when a meeting of shareholders has taken a decision regarding the bringing of an action or when a request by the minority of shareholders was received. An appropriately certified excerpt of the minutes of the meeting shall be appended to the statement of the cause of action. A minority of shareholders in bringing an action in court have an obligation to attach evidence that these shareholders represent not less than one twentieth of the equity capital of the company or their participation in the equity capital of the company is not less than 50 000 lati, as well as a power of attorney from the relevant minority of shareholders.
(7)
In respect of losses which a company incurs due to an unjustified action, those shareholders who voted for the bringing of the action or the minority of shareholders in the actions of which has been determined maliciousness or gross carelessness shall be solidarily liable.
(8)
[14 February 2002] [14 February 2002]

Section 173. Release from Liability

(1) A meeting of shareholders may release members of the board of directors or council from liability or take a decision to enter into an amicable settlement only for specific actions which

Translation © 2002 Tulkošanas un terminoloģijas centrs (Translation and Terminology Centre)

were actually performed by them and were revealed at the meeting of shareholders, and as a result of which the company has incurred losses.

(2)
A decision of a meeting of shareholders regarding the release from liability or to enter into
an amicable settlement with the members of the board of directors or council shall not restrict
the right of a minority of shareholders to bring an action in accordance with the provisions of
Section 172, Paragraph two of this Law.
(3)
A decision of a meeting of shareholders to approve the annual accounts shall not of itself
release members of the board of directors and council from liability for their actions during
the relevant accounting period.
[14 February 2002]

Chapter 5
Annual Accounts of a Company and Distribution of Profits

Section 174. Company Accounts

(1)
After the end of the accounting year, the board of directors shall compile and sign the annual accounts of the company and submit them without delay to the auditor and the council (if such has been formed).
(2)
Following receipt of the auditor’s opinion and the report of the council, the board of directors shall convene a meeting of shareholders.
(3)
If the company does not have a council, the board of directors shall convene a meeting of shareholders following the receipt of the auditor’s opinion.
(4)
The annual accounts, the auditor’s opinion and the report of the council, together with a notice of the convening of a meeting of shareholders, shall be sent to all shareholders or announced in accordance with Section 273 of this Law.

Section 175. Council Report to the Meeting of Shareholders

(1)
If the company has a council, it shall examine the annual accounts submitted by the board of directors and shall complete a written report regarding it, which shall be attached to the annual accounts.
(2)
The report shall include: 1) an evaluation of the activities and financial condition of the company; 2) an evaluation of the work of the board of directors; and 3) a report regarding the work of the council in the accounting period.

Section 176. The Auditor

(1)
The annual accounts of a company shall be audited and an opinion regarding them shall be submitted by the auditor.
(2)
The auditor for the next accounting year shall be elected each year at the regular meeting of shareholders simultaneously with the approval of the annual accounts. The authorisation of the auditor shall be in effect until the next approval of the annual accounts.
(3)
An auditor may be a person who, in accordance with law, has a right to perform an audit of the annual accounts of a company.
(4)
An auditor may not be a shareholder, a member of the board of directors or council of the company itself, as well as a person who is otherwise interested in the commercial activities of the company. If the company is part of a group of companies, the auditor may not be also a

Translation © 2002 Tulkošanas un terminoloģijas centrs (Translation and Terminology Centre)

person who is a member of the board of directors or council of a dependent company or the dominant undertaking.

(5)
The board of directors, the council or shareholders, who jointly represent not less than one tenth of the equity capital, may, during a meeting of shareholders or not later than two months after the meeting of shareholders, raise substantiated objections to the elected auditor. Objections raised at a meeting of shareholders shall be immediately decided by the meeting itself, but if such objections are raised later, the disputed issue shall be decided by a meeting of shareholders to be convened not later than within two months after the objections have been received by the board of directors. If the objections are rejected, the shareholders who have raised them, who jointly represent not less than one tenth of the equity capital, have the right, at their own expense, to invite another auditor. If such other auditor is invited, the status and scope of the rights of the elected auditor shall not change.
(6)
The auditor invited in accordance with the procedures specified in Paragraph five of this
Section has the same rights as the elected auditor, and the same provisions of the law shall be
applicable to him or her.
[14 February 2002]

Section 177. Duties and Rights of an Auditor

The duties and rights of an auditor shall be determined by the relevant laws.

Section 178. Liability of an Auditor

(1)
An auditor shall be liable to the company and third persons regarding any losses caused due to his or her fault.
(2)
An auditor shall not be liable for any losses caused as a result of violations committed by the administrative institutions of a company, except in cases when he or she knew or should have known about such violations but failed to indicate them in the opinion.
(3)
If an auditor becomes liable in accordance with the provisions of Paragraph two of this Section, he or she shall be solidarily liable together with the members of the relevant administrative institutions.

Section 179. Approval of the Annual Accounts of a Company

(1)
The annual accounts of a company shall be approved by a meeting of shareholders which has been convened by the board of directors after receipt of the auditor’s opinion, but if the company has a council, also after the council’s report has been received.
(2)
The approval of the annual accounts of the company at a meeting of shareholders shall be postponed if the opinion of the auditor invited according to the procedures specified in Section 176, Paragraph five of this Law, differs from the opinion of the elected auditor.
(3)
The approval of the annual accounts of a company at a meeting of shareholders shall be postponed if, disputing the correctness of separate positions in the annual accounts, the postponement is requested by shareholders who represent at least one tenth of the equity capital.
(4)
If the approval of the annual accounts is postponed in the case referred to in Paragraph three of this Section, then at the next meeting of shareholders, the agenda of which shall include the approval of the annual accounts of the same year, a minority of shareholders may again request the postponement of the approval of the annual accounts only if new circumstances have been determined which are a barrier to the approval of the annual accounts.

Section 180. Utilisation of Company Profit

(1)
The board of directors shall prepare and submit to a regular meeting of shareholders its proposal for the utilisation of profit.
(2)
The proposal regarding the utilisation of profit shall be sent to shareholders together with a notice regarding the convening of a meeting of shareholders and annual accounts, or it shall announced in accordance with the provisions of Section 273 of this Law.
(3)
The proposal shall indicate: 1) the amount of the net profit of the company; 2) [14 February 2002] 3) [14 February 2002] 4) the part of the net profit to be paid out as dividends; and 5) the utilisation of the profit for other purposes.
(4)
The meeting of shareholders shall decide regarding the utilisation of the profit after the annual accounts of the company have been approved.
(5)
[14 February 2002] [14 February 2002]

Section 181. Submission of the Annual Accounts to the Commercial Register Office

(1)
The board of directors shall submit the annual accounts to the Commercial Register Office.
(2)
The following shall be attached to the annual accounts:

1) the auditor’s opinion regarding the annual accounts, but if the company has, according to the procedures specified in Section 176, Paragraph five of this Law, an invited auditor, then this auditor’s opinion shall also be attached; and

2) an extract from the minutes of the meeting of shareholders with the decision regarding approval of the annual accounts.

(3) Simultaneously with the annual accounts, a notice on the status of the equity capital of the company shall be submitted, indicating the subscribed equity capital and the paid-up equity capital as of the date when the annual accounts were approved.

Section 182. Payment of Cash Funds of the Company to Shareholders

(1)
A company may make payments to its shareholders only if they are paid out as dividends or the equity capital is reduced, or if the company is liquidated and its property is divided among shareholders.
(2)
Payments made to shareholders which are not referred to in Paragraph one of this Section shall be deemed as unjustified. As unjustified payments of company funds shall also be deemed cases when a shareholder utilises the property of the company free-of-charge, when a shareholder is paid a higher remuneration than is specified in a contract for services provided, or when the company buys property from a shareholder at a higher than usual price.
(3)
Payments may not be made to shareholders if the net value of the own funds of the company at the time of the closure of the accounting year is less, or as a result of this payment shall become less, than the total amount of the subscribed equity capital of the company.
(4)
The obligations referred to in Paragraphs one and three of this Section shall not apply to
payments to shareholders against which obligations have arisen otherwise than from
participation in the company.
[14 February 2002]

Section 183. Internal Audit of a Company

(1)
A decision regarding the conduct of an audit of the activities of the company on issues,
which are associated with the activities of the company and its economic condition shall be
taken by its shareholders or the board of directors, but if the company has a council, such a
decision may be also taken by the council.
(2)
Shareholders, who represent not less than one twentieth of the equity capital of the
company, may request the conduct of an audit if there is a substantiated reason for it.
(3)
If the board of directors does not agree to the conduct of an audit, it shall convene a
meeting of the shareholders without delay, including in the agenda the issue of the conduct of
an audit. If the meeting of shareholders rejects the request, the minority of shareholders who
represent not less than one twentieth of the equity capital with voting rights may request that
the Commercial Register Office assign the conduct of an audit to an auditor, who is included
in a list approved by it, or may itself invite an auditor who conforms to the provisions of
Section 176, Paragraph three of this Law.
(4)
The audit shall be conducted at the expense of the company. If the auditor has been invited
by the shareholders themselves, such audit shall be conducted at the expense of these
shareholders.
(5)
The auditor shall prepare an opinion regarding the results of an internal audit, which shall
be submitted to the institution of the company which had taken the decision to conduct the
audit, or the minority of shareholders and the board of directors.
[14 February 2002]

Section 184. Company Controller

(1)
Shareholders may elect one or more company controllers to perform internal audits and control of the company.
(2)
The company controller shall be elected for a period, which does not exceed three years.
(3)
The company controller shall examine the activities of the company, as well as in cases, when it is requested by the shareholders who represent not less than one tenth of the equity capital of the company, conduct an examination of the annual accounts of the company if he or she has been invited by a minority of shareholders in accordance with the provisions of Section 176, Paragraph five of this Law.
(4)
The company controller has a right to request that the board of directors invite experts, if there is an important reason for it.
(5)
The provisions of Sections 177 and 178 of this Law shall apply to the company controller.

Division XII
Limited Liability Companies

Chapter 1
Equity Capital and Shares

Section 185. Amount of Equity Capital

The minimum amount of equity capital of a limited liability company (hereinafter in this Division – company) shall be 2000 lati.

Section 186. Shares

(1)
The par value of a share shall be determined by the articles of association of a company, and shall be stated in whole lati. All shares shall have the same par value.
(2)
Shares shall be indivisible, and they are all registered shares.
(3)
A share gives a shareholder rights to take part in the administration of the company, in the distribution of profit and in the division of property in the case of the liquidation of the company, as well as to other rights provided for by law and the articles of association. [14 February 2002]

Section 187. Registration of Shares

(1)
For the registration of shares, a company register of shareholders shall be kept.
(2)
The following information shall be recorded in the company register of shareholders:

1) for natural persons – given name, surname, personal identity number and residential address of the shareholder, but for legal persons – name, registration number and legal address;

2) the par value of a share;

3) the number of shares owned by each shareholder; and

4) the date when a shareholder has fully paid-up their shares or, if an increase in the

equity capital has occurred – also the time period for the payment of shares;

(3)
The initial entries in the company register of shareholders shall be made in accordance with the information, which is indicated in the memorandum of association.
(4)
Further entries in the company register of shareholders shall be made not later than on the next day after the board of directors has received information about changes which have occurred in the information referred to in Paragraph two of this Section.
(5)
Entries in the company register of shareholders shall be certified by an authorised representative of the board of directors with his or her signature.
(6)
The board of directors shall submit a corrected copy of the company register of shareholders to the Commercial Register Office in respect of changes to the entries in the company register of shareholders.
(7)
Shareholders, members of the board of directors and council, and the auditor, as well as competent State institutions are entitled to become acquainted with the company register of shareholders.
(8)
Shareholders have the right to receive an extract from the company register of shareholders certified by the authorised representative of the board of directors regarding the shares in the company that are owned by them.

Section 188. Alienation of Shares

(1)
Shareholders may alienate shares owned by them, independently determining their value.
(2)
Shareholders may make a gift of, exchange, or otherwise alienate shares (except sell) only with the consent of the meeting of shareholders.
(3)
Only fully paid-up shares may be alienated.
(4)
The articles of association may provide for procedures for the alienation of shares, which differ from the procedures specified in Paragraphs two and three of this Section, as well as from the provisions of Section 189, Paragraph one of this Law.
(5)
[14 February 2002] [14 February 2002]

Section 189. Shareholder’s Right of First Refusal

(1)
If a shareholder sells a share owned by him or her, the other shareholders shall have the right of first refusal. The time period for the utilisation of first refusal may not exceed one month from the date when the notification regarding the sale was submitted to the board of directors. The board of directors has a duty, after receipt of such notification, to inform all shareholders of this without delay.
(2)
If two or more shareholders wish to utilise their rights of first refusal and the number of the shares to be sold is sufficient, the shares shall be divided between these shareholders in proportion to the shares owned by them.
(3)
If two or more shareholders wish to utilise their rights of first refusal, but the number of the shares to be sold is not sufficient to divide them proportionally, the board of directors shall organise a restricted auction among these shareholders in respect of the remaining shares that cannot be proportionately divided. [14 February 2002]

Section 190. Pledging of Shares

Shares may be pledged on the basis of commercial pledge regulations if the articles of association do not prohibit the encumbering of shares.

Section 191. Inheritance of Shares

(1)
In the case of the death of a shareholder, the shares belonging to him or her shall be
inherited by his or her heirs if the articles of association do not specify that the shares devolve
to the company. If the articles of association provide for the shares of the deceased
shareholder to devolve to the company, then the company has a duty to pay out to the heirs
compensation in conformity with the liquidation quota which the deceased shareholder would
have received at the moment of the opening of the succession.
(2)
Shares which have no heirs shall escheat to the State. The State shall have no voting
rights, and, when determining the norms for representation, these shares shall not be taken
into account.
(3)
The shares acquired shall be offered for sale by the State to the existing shareholders of
the company not later than within two months after their acquisition. The sale of such shares
shall be performed in the name of the State by a relevant State institution.
[14 February 2002]

Section 192. Acquisition of Own Shares

(1) A company may not acquire its own shares, except in cases when it acquires these shares: 1) by way of inheritance; 2) in the case of the death of a shareholder if the articles of association provide that the

shares of the deceased shareholder devolve to the company;

3) by a shareholder renouncing his or her shares in writing;

4) by a shareholder losing rights to shares that have not been paid-up;

5) if a shareholder is expelled from the company; and

6) in the case when a shareholder – a legal person – is terminated, if the shares of the

legal person have not been acquired by another person.

(2) If a company acquires its own shares, it shall not have any of the rights of a shareholder. When determining the norms for representation, these shares shall not be taken into account. [14 February 2002]

Section 193. Alienation of Own Shares

(1)
A company shall alienate acquired own shares within a period of a year from the day when they were acquired.
(2)
If a company fails to alienate its own shares within the time period specified, these shares shall be cancelled, correspondingly reducing the equity capital in accordance with the provisions of this Law regarding the reduction of equity capital.

Section 194. Rights of Shareholders to Information

Shareholders have the right to receive information from the board of directors regarding the activities of the company and to become acquainted with all of the company’s documents. These rights may be restricted in each concrete case by a decision of a meeting of shareholders if there is a justified suspicion that the shareholder may utilised the information acquired in contradiction to the aims of the company, and thus causing significant harm or losses to the company or to one of the subjects included with the company in a group of companies, or a third person. [14 February 2002]

Section 195. Expulsion of a Shareholder

(1)
A court may expel a shareholder from a company on the basis of an action by the company, if he or she has, without justifiable reason, failed to perform his or her obligations or have otherwise done substantial harm to the interests of the company or have not performed obligations or have not ceased to inflict harm after receiving a written warning from the company.
(2)
Actions may be brought regarding the expulsion of a shareholder by shareholders who represent not less than one half of the equity capital of the company, if a larger number of votes is not specified in the articles of association.
(3)
In the case of the expulsion of a shareholder, his or her shares shall be transferred to the company, which has the duty to pay out to the expelled shareholder his or her contribution, which shall be determined in conformity with the provisions of Section 156, Paragraph two of this Law.

Chapter 2
Changes in Equity Capital

Section 196. Decision Regarding Changes in Equity Capital

(1)
Equity capital may be increased or reduced only on the basis of a decision of a meeting of shareholders in which the regulations for the increase or reduction of equity capital have been specified.
(2)
A decision regarding changes in equity capital shall be regarded as taken, if not less than two-thirds of votes of the shareholders present vote for it, but in the cases referred to in Section 215 of this Law – by not less than two-thirds of votes of all members, if a larger number of votes is not specified in the articles of association.
(3)
If a decision is taken on changes in equity capital, relevant amendments shall be made at the same time to the articles of association.

Section 197. Increase of Equity Capital

(1) The equity capital of a company may be increased:

1) by the existing shareholders or newly admitted shareholders making contributions to the equity capital of the company and receiving in return a relevant number of new shares; and

2) after the approval of annual balance sheet or extraordinary balance sheet of the company, by increasing the par value of the existing shares, and by including fully or partially in the equity capital the positive difference between own capital and equity capital.

(2)
Equity capital may only be increased when all the existing shares are fully paid-up.
(3)
If the new shares are acquired for a price which exceeds the par value of the shares in accordance with the provisions of Section 155, Paragraph two of this Law, the difference between the acquisition price and the par value of the acquired shares shall not be included in the equity capital.
(4)
Property contributions in the case of an increase of equity capital are permitted only if they are provided for in the regulations for the increase of equity capital.
(5)
[14 February 2002] [14 February 2002]

Section 198. Regulations Regarding an Increase of Equity Capital

A decision regarding an increase of equity capital shall approve regulations for an increase of equity capital, which shall indicate:

1) the means of increasing the equity capital;

2) the size of the increased equity capital and the amount by which it shall be increased;

3) the number of new shares;

4) the par value of a share;

5) the price of a share, if a share premium has been specified;

6) the method of payment for shares;

7) the time period during which third persons shall submit applications for share acquisition, if the equity capital is increased by accepting new shareholders;

8) the time period within which the new shares must be paid-up, calculated with a view that the new shares shall be fully paid-up not later than six months from the date when a decision has been taken to increase the equity capital;

9) the time period from which the new shares shall give the right to receive dividends;

and 10) other provisions which are not in contradiction with the law.

Section 199. Shareholder’s Right of First Refusal

(1)
Within a period of 15 days from the date when a decision has been taken to increase
equity capital, a shareholder has the right of first refusal to the acquisition of new shares, in
proportion to the number of shares already owned by him or her.
(2)
If a shareholder has not utilised the right of first refusal to acquire new shares, then, within
a period of 15 days after the end of the time period mentioned in Paragraph one of this
Section, he or she may be acquired by those shareholders, who have utilised the right of first
refusal referred to in Paragraph one of this Section
(3)
If two or more other shareholders wish to acquire shares to which a shareholder has not
utilised the right of first refusal, they shall be divided among these shareholders in proportion
to the number of shares owned by them. If the number of shares to be sold is not sufficient to
divide them proportionally, the board of directors shall organise a restricted auction among
these shareholders for the remaining shares that cannot be proportionately divided.
(4)
If the shareholders have not utilised the rights provided for in Paragraphs one or two of
this Section, then third persons may acquire the new shares.
[14 February 2002]

Section 200. Application to Acquire Shares

(1)
If a shareholder wishes to acquire new shares, they shall submit an application regarding the acquisition of shares to the company within the time period specified in Paragraph one or two of Section 199 of this Law.
(2)
Third persons shall submit an application within the time period specified in the decision regarding increase of equity capital.
(3)
An application shall be binding on the person who has submitted it.
(4)
The following shall be indicated in the application: 1) the firm name of the company; 2) an offer to acquire shares in the company; 3) the number of shares which a person wishes to acquire; 4) the method by which the acquired shares will be paid-up in conformity with the

regulations for the increase of equity capital;

5) the item of the property contribution (if a property contribution is made); and

6) the time period within which the contribution shall be made, not exceeding the time

period referred to in the regulations for the increase of equity capital.

Section 201. Procedures for Payment of Equity Capital

In the case of an increase of equity capital, the provisions of Sections 151–154 shall be applied if it is not specified otherwise in this Chapter.

Section 202. Application to the Commercial Register Office for an Increase of Equity Capital

(1)
After all the shareholders, based upon their applications regarding the acquisition of shares, have been recorded in the register of shareholders, the board of directors shall submit an application regarding the increase of the equity capital to the Commercial Register Office.
(2)
The following shall be attached to the application:

1) an extract of the minutes of the meeting of shareholders or, in the case referred to in Section 215 of this Law – the extract of the minutes of the voting with the decision to increase to the equity capital;

2) the regulations for the increase to the equity capital;

3) the text of amendments to the articles of association and the full text of the new version of the articles of association;

4) applications of shareholders or third persons to acquire the shares;

5) if the equity capital is being increased by contributions of money – a certificate

from a bank or other document regarding paid-up equity capital, if it has already been done; and 6) in the case of property contributions – documents which certify the value of the contributions and their transfer to the company.

(3) Equity capital shall be deemed to be increased from the day when the new amount of equity capital is recorded in the Commercial Register.

Section 203. Notice of the Increase of Equity Capital

Not later than within a period of five days after the end of the time period for paying up the shares, the board of directors shall submit a copy of the corrected register of shareholders to the Commercial Register Office, in which is reflected the situation as to share payments after the increase of the equity capital.

Section 204. Means of Reducing Equity Capital

Equity capital may be reduced by cancelling shares or reducing the par value of the shares.

Section 205. Regulations for the Reduction of Equity Capital

(1)
The regulations for a reduction of equity capital shall indicate: 1) the reasons for the reduction of the equity capital; 2) the means and procedures for the reduction of the equity capital; 3) the size of the reduced equity capital and the amount by which it shall be reduced;
and 4) the par value of a share.
(2)
A notice of the reduction in the equity capital shall be sent without delay to the Commercial Register Office. The notice shall have attached an extract of the minutes of the meeting of shareholders or, in the case referred to in Section 215 of this Law, the extract of the minutes of the voting regarding the reduction to the equity capital and the regulations for the decrease of equity capital.

Section 206. Amount of Reduction of Equity Capital

Equity capital may be reduced up to the amount specified in Section 185 of this Law.

Section 207. Protection of Creditors

(1)
Within a period of five days after a decision has been taken to reduce equity capital, the board of directors shall send a written notice regarding the reduction of the equity capital and the size of the new equity capital of the company to all known creditors of the company, who have a right to claim against the company prior to when the decision to reduce equity capital was taken.
(2)
The board of directors shall publish a notice of the decision to reduce equity capital in the newspaper Latvijas Vēstnesis. The notice shall include the time period during which creditors may apply who wish to receive security, and the time period for creditor claim applications, which may not be less than one month from the date when the notice was published.
(3)
The company shall provide security to creditors who have applied within the specified time period (except for secured creditors to the amount of secured claims).

Section 208. Application to the Commercial Register Office for the Reduction of Equity Capital

(1)
After the time period for claim applications from creditors has ended and claims are secured, the board of directors shall submit an application regarding the reduction of the equity capital to the Commercial Register Office. The application shall have attached the text of amendments to the articles of association and the full text of the new version of the articles of association.
(2)
In the application, the board of directors shall certify that the company has either provided security to their creditors or has satisfied their claims.
(3)
The application shall be submitted to the Commercial Register Office not later than six months from the date, when the decision to reduce the equity capital was taken.
(4)
The equity capital shall be deemed to be reduced as of the date when the new size of the equity capital is recorded in the Commercial Register.

Chapter 3
Administration of a Company

Section 209. Administrative Institutions of a Company

The administrative institutions of a company are the meeting of shareholders and the board of directors, as well as the council (if such has been formed).

Section 210. Competence of the Meeting of Shareholders

(1) The following are within the competence only of the meeting of shareholders: 1) making amendments to the articles of association; 2) increase or reduction of the equity capital; 3) election or recall of members of the council; 4) election or recall of members of the board of directors; 5) approval of the annual accounts and the distribution of profits; 6) election and recall of the auditor, company controller and liquidator;

7) the taking of decisions regarding the bringing of actions against members of the board of directors, council members, founders or shareholders, and regarding the appointment of a representative of the company for conducting the matter in court;

8) [14 February 2002]

9) the taking of decisions on termination, continuation or reorganisation of the activities of the company; and

10) other issues which in accordance with the law or the articles of association are transferred to the competence of the shareholders.

(2) The meeting of shareholders also has the right to take decisions on such issues as are within the competence of the board or directors or the council. In such case, the shareholders who voted for this decision shall be solidarily liable for any losses incurred as a result of such decisions. [14 February 2002]

Section 211. Voting Rights of Shareholders

(1)
Only a fully paid-up share shall give a shareholder voting rights. Each fully paid-up share shall give a shareholder only one vote, if the articles of association do not specify otherwise.
(2)
A shareholder shall not have the right to take part in voting if a decision is to be taken regarding releasing him or her from obligations or liability, regarding the bringing of actions against him or her. When determining the norms for representation, such shareholder’s votes shall not be taken into account. [14 February 2002]

Section 212. Meetings of Shareholders

(1)
A meeting of shareholders is entitled to take decisions if shareholders, who jointly
represent not less than one half of the equity capital with voting rights participate in it, if the
articles of association do not provide for a larger norm for representation.
(2)
If a meeting of shareholders convened according to the procedures specified by law is not
entitled to take decisions due to the lack of a quorum, a reconvened meeting with the same
agenda has the right to take decisions irrespective of the number of votes represented in it.
(3)
A shareholder may participate at a meeting in person or through a representative who has
a written authorisation. An authorisation is not necessary for a person who represents the
shareholder on the basis of law. Such persons shall present a document which certifies the
right of representation.
(4)
A meeting of shareholders shall be chaired by the chairperson of the board of directors if
the shareholders do not elect another chairperson of the meeting.
[14 February 2002]

Section 213. Convening a Meeting of Shareholders

(1)
A regular meeting of shareholders shall be convened by the board of directors at least once a year in order to approve the annual accounts, to take a decision regarding the distribution of profit, and to elect an auditor.
(2)
If the board of directors has not convened a regular meeting of shareholders in the
specified time period, it may be convened by: 1) the council (if such has been formed); or 2) the Commercial Register Office.
(3)
The board of directors has an obligation to convene a meeting of shareholders in the cases

specified in the articles of association, as well as if:

1) the losses of the company exceed half of the company’s equity capital;

2) the council has requested it; or

3) it is requested by shareholders who represent not less than 10 per cent of the equity

capital of the company.

(4)
If the board of directors does not convene a meeting of shareholders within a period of one
month from the day when it receives a request from the council or the shareholders, the
council or the shareholders, as the case may be, shall convene the meeting.
(5)
If the meeting of shareholders has not been held due to the reason referred to in Section
212, Paragraph two of this Law, then a repeated meeting of shareholders shall be convened
within a period of one month.
(6)
Minutes shall be kept of the proceedings of the meeting. The provisions of Section 285 of
this Law shall apply to them.
[14 February 2002]

Section 214. Notice regarding the Convening of a Meeting of Shareholders

(1)
The board of directors shall send a notice regarding the convening of a meeting to all shareholders not later than two weeks before the meeting. The notices shall be sent to the addresses indicated in the company register of shareholders. The articles of association may provide for different notice procedures.
(2)
The notice shall indicate the time and place of the meeting of shareholders, the agenda, as well as other information which is of significance to the convening and procedures of the meeting.

Section 215. Taking of a Decision without Convening a Meeting of Shareholders

(1)
Shareholders have the right to take decisions without convening a meeting of shareholders, unless the law or the articles of association specify that certain issues shall only be decided at a meeting of shareholders.
(2)
The board of directors shall send a written draft decision and documents that are of importance to the taking of the decision to all shareholders, indicating the time period within which shareholders may in writing vote “for” or “against” the taking of the decision. Such a time period may not be less than two weeks from the date the draft decision was sent out. If a shareholder has not given a written reply within the specified time period, it shall be deemed that he or she has voted against the taking of the decision.
(3)
The board of directors shall complete minutes of voting regarding the results of the voting and shall immediately send the minutes to all shareholders. The following shall be indicated in the minutes of voting:

1) the firm name and the legal address of the company;
2) the given name and surname of the person who compiled the minutes;
3) the decisions taken and the results of voting in respect of them;
4) pursuant to the request of a shareholder regarding the expression of a different

viewpoint – the substance of such viewpoint; and 5) other essential information in respect of the voting.

(4) If a decision is taken without convening a meeting of shareholders, the decision shall be considered taken if it has received more than half of all of the shareholders’ votes, if a larger number of votes is not specified by law or the articles of association.

Section 216. Shareholders’ Decisions Taken at a Meeting of Shareholders

(1)
A decision by the shareholders has been taken if it has received more than half of the votes represented at the meeting, if a larger number of votes is not specified by law or the articles of association.
(2)
A decision of a meeting of shareholders shall be recorded in the minutes or shall be prepared in the form of a separate document. The minutes shall be signed by the chairperson of the meeting and the recorder of the minutes. The decision shall be signed by the chairperson of the meeting.
(3)
A decision by the shareholders in respect of the company, members of its council and of the board of directors, the auditor and shareholders shall be in effect as of the time it was taken, if in the decision or the law another time period is not specified for the coming into effect of the decision.

Section 217. Declaration of a Decision by Shareholders as Void

(1)
A court, based upon an action by shareholders, the members of the board of directors or of the council, may declare a decision of shareholders as void, if such decision or the procedures for the taking of it is in contradiction to law or the articles of association, or a significant violation has been allowed in the convening of the meeting or the taking of the decision. An action may be brought within three months from the day when the decision was taken.
(2)
If a decision was taken in violation of the procedures for the taking of decisions, the decision may not be disputed on such grounds if all the shareholders voted for the taking of such decision.

Section 218. Taking of Decisions Regarding Amendments to the Articles of Association

(1)
Decisions regarding amendments to the articles of association shall be taken if not less than two-thirds of the votes represented at the meeting were given for such decision, or in the case referred to in Section 215 of this Law – more than two-thirds of all shareholders’ votes, if the articles of association do not specify a larger number of votes.
(2)
In submitting amendments to the articles of association to the Commercial Register Office, an extract of the minutes of the meeting of shareholders or an extract of the minutes of voting with the amendments to the articles of association and the articles of association in full with the new text shall be appended.

Section 219. Convening of a Meeting of Shareholders if the Company has Suffered Losses

If the losses of a company exceed half of the equity capital of the company, the board of directors shall notify the council (if such council has been established) of this and convene a meeting of shareholders in which the board shall provide explanations. [14 February 2002]

Section 220. Council

(1)
A company shall establish a council if it is provided for in the articles of association.
(2)
In respect of the activities and competence of a council, the provisions of Sections 291– 300 of this Law shall apply, insofar as is not specified otherwise in this Chapter.

Section 221. Board of Directors

(1)
The board of directors is the executive body of the company, which manages and represents the company.
(2)
The board of directors may consist of one or more members.
(3)
A natural person with the capacity to act may be a member of a board of directors. Not less than one half of the members of the board of directors shall be persons with a permanent residence in Latvia.
(4)
Members of the council of the company, the auditor of the company, or a person who, by a judgment of a court, has been deprived of the right to conduct the relevant type or all types of commercial activities, and members of the council of the dominant undertaking in a group of companies may not be members of the board of directors. Greater restrictions on members of the board of directors may be specified in the articles of association.
(5)
The board of directors has a duty to provide information to a meeting of shareholders regarding concluded transactions between the company and shareholders, members of the council or members of the board of directors.
(6)
The board of directors has the duty to submit to the council, at least once every quarter, a report on the activities and financial circumstances of the company, as well as it shall, without delay, notify the council regarding deterioration of the financial condition of the company, or other significant circumstances related to the company’s commercial activities.
(7)
The board of directors shall elect a chairperson of the board of directors from among themselves, who shall organise the activities of the board of directors. If the company has established a council, the articles of association may provide that the chairperson of the board of directors is appointed by the council.
(8)
The members of the board of directors have a right to remuneration which is commensurate with their duties and the financial circumstances of the company. The amount of the remuneration shall be determined by a decision of the council, but if the company has no council – by a decision of shareholders.
(9)
[14 February 2002]
(10)
[14 February 2002]
(11)
If the executive body of a company is one person, then he or she is the executive director
of the company with the rights and duties delegated in Sections 221-224.
[14 February 2002]

Section 222. Right of the Board of Directors to Manage the Company

The members of the board of directors shall manage the company only jointly. [14 February 2002]

Section 223. Representation Rights of the Board of Directors

(1)
All members of the board of directors have representation rights. Members of the board of directors shall represent the company jointly if the articles of association do not specify otherwise. The articles of association may specify that the company is represented by the members of the board of directors jointly with the proctor.
(2)
In the case of joint representation, the members of the board of directors may authorise from among themselves one or more members of the board of directors to conclude specific transactions or specific types of transactions. This provision shall be appropriately applied

Translation © 2002 Tulkošanas un terminoloģijas centrs (Translation and Terminology Centre)

also when the company is represented by the members of the board of directors jointly with the proctor.

(3)
The representation rights of the board of directors in respect of a third person may not be restricted. The rights of the members of the board of directors, which are specified in the articles of association, to represent the company jointly or individually, or jointly with the proctor shall not be deemed to be restrictions of the representation rights of the board of directors within the meaning of this Section.
(4)
In relation to the company, the board of directors shall observe the restrictions of
representation rights, which are specified in the articles of association, and by decisions of the
meeting of shareholders and of the council.
[14 February 2002]

Section 224. Election and Recall of Members of the Board of Directors

(1)
Members of the board of directors shall be elected and recalled by a decision of the meeting of shareholders, which meeting shall also determine changes in representation rights (Section 223). In submitting an application to the Commercial Register Office regarding the termination of the authorisation of a member of the board of directors or regarding the election of a new member of the board of directors, the application shall have appended to it an extract of the minutes of the meeting of shareholders with the relevant decision.
(2)
To elect a person as a member of the board of directors, written consent from the relevant person is necessary. In it, the candidate for member of the board of directors shall indicate if he or she has any possible barriers to take up the position in accordance with the provisions of Section 171 and Section 221, Paragraph four of this Law or that there are no such barriers for him or her.
(3)
A member of the board of directors shall be elected for a period of three years, if the articles of association do not specify a shorter term.
(4)
A member of the board of directors may be recalled by a decision of the shareholders. If the company has a council, the council may suspend any member of the board of directors from his or her position until the meeting of shareholders but not for longer than two months.
(5)
[14 February 2002]
(6)
It may be provided for by the articles of association, that a member of the board of directors may be recalled only if there is a important reason. Such reasons shall, in any case, be considered to be gross violations of authority, failure to perform or to appropriately perform his or her duties, an inability to manage the company, or causing harm to the interests of the company, as well as loss of confidence.
(7)
[14 February 2002] [14 February 2002]

Division XIII
Stock Companies

Chapter 1
Capital and Securities of Stock Companies

Section 225. Equity Capital of a Stock Company

(1)
The equity capital of a stock company (hereinafter in this Division – company) may not be less than 25 000 lati.
(2)
The equity capital specified in the articles of association when founding a company shall be fully paid-up not later than within a period of one year from the date of the signing the memorandum of association of the company.

Section 226. Stock and the Legal Relations Associated with It

(1)
Stocks are securities which certify the stockholder’s participation in the equity capital of a company and gives them the right, in conformity with the relevant category of stock, to take part in the administration of the company, to receive dividends and, in the case of the liquidation of the company, a liquidation quota.
(2)
Stocks are indivisible.
(3)
The legal relations which arise in relation to stock which is in public circulation shall be regulated by this Law insofar as the Law On Securities does not specify otherwise.

Section 227. Categories of Stock

(1)
Different rights may fixed in stock in respect to: 1) receiving dividends; 2) receiving a liquidation quota; and 3) voting rights at a meeting of stockholders.
(2)
Stock in which an equal amount of rights are fixed is stock of one category. If a company has several categories of stock, each category of stock shall be given a different designation.

Section 228. Registered Stock and Bearer Stock

(1)
Stock may be registered stock or bearer stock.
(2)
The rights arising from registered stock belong to the person who, as a stockholder, is recorded in the register of stockholders.
(3)
The rights arising from bearer stock belong to the person who owns such stock.
(4)
A stockholder may request that the company convert the bearer stock owned by them into registered stock and vice versa if the articles of association provide for conversion.

Section 229. Form of Stock

(1)
Registered stock may be issued in paper form or dematerialised.
(2)
Bearer stock may be only dematerialised. [14 February 2002]

Section 230. Par Value of Stock

(1)
The par value of stock shall be determined by the articles of association of the company and shall be expressed in lati.
(2)
The par value of stock shall be expressed in whole lati, and it shall be such that it can be divided by the smallest par value of the stock of the company without a remainder.

Section 231. Preference Stock

(1)
Preference stock give a stockholder special rights in relation to dividends and liquidation quotas, as well as receiving dividends and liquidation quotas.
(2)
A company may issue preference stock if such form of stock is provided for by its articles of association.
(3)
The sum total of the par value of preference stock issued in the first two years of the operation of a company may not exceed 25 per cent of the equity capital of the company. After the approval of the annual accounts of two years of activities, the sum total of the par value of preference stock may be increased up to 100 per cent of the sum total of the par value of the rest of the stock.

Section 232. Rights Arising from Preference Stock

(1)
The rights arising from preference stock shall be determined in the articles of association.
(2)
Preference stock does not give voting rights.
(3)
If a stockholder who owns preference stock with special rights in relation to receiving dividends is not paid dividends for two accounting years in succession or is paid only part of them, they shall acquire voting rights in the next accounting year under general provisions in proportion to the amount of the par value of the preference stock owned by them.
(4)
The acquisition of voting rights shall not release the company from the obligation to pay the arrears of dividends, as well as shall not impact upon other rights which arise from preference stock.
(5)
Stockholders who own preference stock with special rights in relation to receiving dividends shall lose their voting rights on the last day of that accounting year during which they have fully received all previous arrears of dividends.

Section 233. Changes in, Restrictions on or Revocation of Preferences

(1)
A meeting of stockholders by making relevant amendments in the articles of association, may take decisions on the changing, restricting or revoking of those preferences, which arise from preference stock.
(2)
The decision referred to in Paragraph one of this Section shall be in effect if the relevant category of holders of preference stock have also voted for the taking of it with a number of votes which is not less than three quarters of the total number of this category of votes.
(3)
The provisions of Paragraph two of this Section regarding consent by the holders of preference stock shall also apply in the case when a decision is taken to issue new preference stock which have larger or equal preferences in comparison with the already existing preference stock.
(4)
The provisions of Paragraphs two and three of this Section shall not apply to any of the following cases: 1) if the articles of association provide for priority right to holders of preference stock to preference stock to be issued; or

2) if it is explicitly specified in the memorandum of association or in the regulations for the increase of equity capital that when issuing the existing preference stock, the provisions of Paragraphs two and three of this Section shall not apply. [14 February 2002]

Section 234. Register of Stockholders

(1)
For the recording of registered stock and their holders, the board of directors shall ensure the maintenance of a register of stockholders.
(2)
The correctness of the record in the register of stockholders with his or her signature shall be certified by an authorised person of the board of directors.

Section 235. Information to be Recorded in the Register of Stockholders

(1)
In the register of stockholders shall be recorded: 1) information regarding stockholders: a) for a natural person – given name, surname, personal identity number and residential address, and b) for a legal person – name, registration number and legal address; 2) category and number of stock, par value, serial numbers if such have been assigned, and the number of votes arising from them; and
3) the date by which the stockholder has fully paid-up his or her stock or, if it has not yet been paid-up in full – the time period by which the stock shall be paid-up.
(2)
The initial records in the register of stockholders shall be made in accordance with information which is indicated in the memorandum of association.
(3)
Further records in the register of stockholders shall be made not later than the next day after the board of directors has received information regarding changes which have occurred in the records of the Commercial Register.
(4)
[14 February 2002] [14 February 2002]

Section 236. Right to Become Acquainted with the Register of Stockholders

(1)
Stockholders, members of the board of directors and of the council, the auditor, and competent State authorities have the right to become acquainted with the register of stockholders.
(2)
The persons referred to in Paragraph one of this Section, shall have the right to receive an extract from the register of stockholders free of charge, which shall be certified by an authorised person of the board of directors on request.

Section 237. Payment of Stock

(1)
Stockholders shall pay up their stock to the amount, according to the procedures and within the time periods specified in the memorandum of association or the regulations for an increase of equity capital. The articles of association of a company may provide that a company may fully pay up stock, which may belong only to employees of the company (employee stock).
(2)
The time period for fully paying up registered stock in the case when equity capital is being increased, may not exceed one year from the date when the subscription to the stock was opened.
(3)
Bearer stock may not be paid-up by instalments. They shall be fully paid-up when subscribing to the stock.
(4)
Following the end of the time period for the payment of stock, the board of directors shall notify the Commercial Register Office regarding the stock being fully paid-up or regarding the status of the payment of stock.

Section 238. Alienation of Stock

(1)
A stockholder may freely alienate their stock.
(2)
The articles of association may provide that the sale of registered stock shall require the consent of the board of directors, the council or a general meeting of stockholders, as well as

Translation © 2002 Tulkošanas un terminoloģijas centrs (Translation and Terminology Centre)

the grounds on which such consent may be refused, and the right of first refusal of other stockholders to the stock to be sold. The time period for the utilisation of the rights of first refusal may not exceed one month from the date when the notice regarding the sale was submitted to the board of directors of the company. The board of directors shall, after receipt of such notice, without delay publish it in accordance with the procedures specified in Section 252 of this Law.

(3)
Alienation of dematerialised stock shall be by transferring them to the securities account of the acquirer.
(4)
Alienation of the registered stock in paper form shall be by making a transfer record upon them (endorsement).
(5)
The acquirer of registered stock shall notify the company regarding the acquisition of stocks by submitting an application and presenting registered stock in paper form with a transfer notation upon them (endorsement), but in the case of alienation of dematerialised registered stock – by submitting a joint alienor and acquirer application or transaction document. An entry shall be made in the register of stockholders in accordance with the provisions of Section 235 of this Law regarding such. [14 February 2002]

Section 239. Prohibition on Companies to Subscribe to Their Own Stock

(1)
A company may not subscribe to its own stock.
(2)
A dependent company may not subscribe to the stock of its dominant undertaking.
(3)
If such person subscribes to the stock of a company who acts in their own name but for the benefit of the company or its dependent companies, then it shall be deemed that such person has subscribed to the stock on their own account. An agreement which is in contradiction with this provision shall be void.

Section 240. Prohibition to Acquire Own Stock

(1) A company may not itself acquire its own stock, except in the following cases: 1) if a company reduces its equity capital by withdrawing a part of the stock from circulation and cancelling it; 2) if a company acquires its own stock in order to protect itself from substantial direct losses; 3) if a company acquires its own employee stock which, in accordance with the articles of association, may belong only to the employees of the company;

4) if a company acquires its own stock, by paying compensation to its own minority stockholders or to the minority stockholders of its dependent companies in the cases specified by law;

5) if a company acquires its own stock when it acquires some other undertaking or its part;

6) if a company acquires its own stock as a result of a free-of-charge transaction;

7) if a company acquires its own stock by way of inheritance;

8) if a company acquires its own stock by collecting on its claims from third persons;

9) if the stock held by a stockholder who has not paid-up such stock within the specified time period to a company is devolved; or

10) if a company purchases such of its own stock from the State or from a local government which was issued by replacing the tax debts of the company to the State budget or to the budget of a local government with the stock of the company.

(2)
In the cases referred to in Paragraph one, Clauses 2, 6, 8 and 10 of this Section the company may acquire only fully paid-up stock.
(3)
In the cases referred to in Paragraph one, Clause 2 of this Section, a company may acquire its own stock, based upon a decision of a meeting of stockholders, with the condition that the total par value of the acquired stock together with the stock already owned by the company does not exceed one tenth of the subscribed equity capital of the company. The company may acquire the referred to stock only if the own funds of company exceed the amount of the equity capital, and as a result of the acquisition of such stock the own funds of the company do not become less than the referred to amount. The decision of the meeting of stockholders shall indicate the maximum number of stock to be acquired, as well as the time period in which the stock shall be acquired and which may not exceed 18 months. If the stock is acquired for compensation, the decision shall indicate the minimum and maximum amount of compensation.
(4)
Stock of a company, belonging to a person who has acquired such stock in his or her own name but for the benefit of such company, as well as company stock held by a dependent company of such company, shall be deemed to be owned by that company if the law does not specify otherwise.
(5)
If a company acquires its own stock in violation of the provisions of this Section, then the members of the board of directors who are at fault, shall be solidarily liable regarding the payment of any illegally acquired stock.
(6)
As a result of the acquisition of its own stock, the value of the own funds of a company may not become smaller than the amount of the equity capital of the company.
(7)
Own stock, owned by a company, shall not give the company any of the rights which arise from such stock, and such rights shall not be taken into account when determining the quorum of a meeting of stockholders and in the distribution of profit.
(8)
The acquisition of own stock shall be reflected by a company in the annual accounts, setting out the following information regarding the stock acquired in the relevant accounting year:
1) reason for the acquisition; 2) the number of stock acquired, the total of the par value and the share of equity capital represented by the stock; and 3) if the stock are acquired by payment – the form of payment and the amount.
(9)
The annual accounts in addition to the information referred to in Paragraph eight of this
Section shall also indicate the total number of own stocks owned by the company and the
share of equity capital represented by the stock.
[14 February 2002]

Section 241. Prohibition on Financing of the Acquisition of Own Stock

(1)
A company is prohibited from issuing loans or otherwise, directly or indirectly, financing third persons in the acquisition of the stock of such company.
(2)
[14 February 2002] [14 February 2002]

Section 242. Alienation and Cancellation of Own Stock Owned by a Company

(1)
If a company has acquired for itself its own stock in accordance with Section 240 of this Law, such stock shall be alienated within a period of one year from the day when they were acquired, except in the cases referred to in Section 240, Paragraph one, Clause 1 and Section 240, Paragraph four of this Law.
(2)
If a company has acquired its own stock in violation of the provisions of Section 240 of this Law, such illegally acquired stock shall be alienated within a period of three months from the day when they were acquired.
(3)
Own stock that is owned by a company and which was acquired in the cases referred to in Section 246, Paragraph one, Clause 3 of this Law shall be transferred to employees within a period of six months from the day when they were acquired.
(4)
If a company does not alienate its own stock within the time periods specified in Paragraphs one, two and three of this Section, or if it has acquired stock in the case referred to in Section 240, Paragraph one, Clause 1 of this Law, such stock shall be cancelled, and correspondingly the equity capital shall be reduced in accordance with the provisions of Sections 262–265 of this Law.

Section 243. The Condition under which a Company Takes its Own Stock as Pledge

(1)
A company may take its own stock as a pledge only if it is fully paid-up.
(2)
If the provisions referred to in Paragraph one of this Section are violated, then the members of the board of directors who are at fault shall be liable for full payment of the stock and for losses inflicted on third persons.

Section 244. Convertible Debentures

(1)
A company may issue convertible debentures which a debenture holder in a specified time period is entitled to exchange for the stock of such company.
(2)
Convertible debentures may be issued both as registered and as bearer securities.
(3)
The provisions of this Law in respect of convertible debentures shall also be applicable to
other securities that can be exchanged for company stock.
[14 February 2002]

Section 245. Issuance of Convertible Debentures

(1)
A decision to issue convertible debentures shall be taken by a meeting of stockholders with not less than three-quarters of the equity capital with voting rights present.
(2)
With the decision to issue convertible debentures the regulations for the issue of debentures shall also be approved, which shall indicate: 1) the number of debentures to be issued, the par value of one debenture and the total

amount of par value;

2) the price of debentures;

3) the time period for conversion of debentures;

4) the interest which the company undertakes to pay to the debenture holder and their payment provisions (if such are provided for);

5) the procedures and time periods for the payment of debentures;

6) the procedures by which the debentures shall be exchanged for stock;

` 7) the rights of debenture holders; and 8) other provisions which are not in contradiction to law.

(3)
Debenture holders shall acquire convertible debentures after their full selling price has been paid.
(4)
A decision to issue convertible debentures shall be submitted to the Commercial Register Office not later than one month before the issuance of the debentures.

Section 246. Priority Right of Convertible Debentures

In the case of the issuance of convertible debentures, the stockholders of the company have a priority right to acquire such debentures. [14 February 2002]

Section 247. Register of Debenture Holders

The board of directors shall maintain a record of the convertible debentures and their holders in a register of debenture holders. In the register of debenture holders shall be recorded:

1) information regarding debenture holders: a) for a natural person – given name, surname, personal identity number and residential address, and b) for a legal person – name, registration number and legal address; 2) the number of debentures owned by each debenture holder, their par value and ordinal number if such has been allocated; and 3) information regarding the conversion of the debentures.

Section 248. Rights of Debenture Holders

(1)
Those rights of debenture holders, who own convertible debentures, shall be determined by this Law, the articles of association and the regulations for the issuance of debentures.
(2)
Debenture holders have the right to become acquainted with the documents of the company according to the procedures and in the amount specified by a meeting of stockholders. They shall also have the right to take part at meetings of stockholders without voting rights and, in cases specified by law – in the taking of decisions.

Chapter 2
Increase and Reduction of Equity Capital

Section 249. Right to Increase or Reduce Equity Capital

(1)
The equity capital may be increased or reduced only on the basis of a decision of a meeting of stockholders, in which the regulations for an increase or reduction of the equity capital shall be approved, and amendments to the articles of association of the company made.
(2)
If there are several categories of stock in a company, voting on a decision regarding an increase or reduction of the equity capital at a meeting of stockholders shall be in accordance with the provisions of Section 284, Paragraph three of this Law.
(3)
A decision regarding an increase or reduction of the equity capital shall be taken, if not less than three quarters of the equity capital with voting rights represented at the meeting of stockholders have voted in favour of such decision.

Section 250. Increase of Equity Capital

(1)
A company may increase its equity capital by issuing new stock in accordance with a decision to increase the equity capital and by opening subscription to them.
(2)
The equity capital may only be increased after the previous issue of stock is fully paid-up.
(3)
If stock of the new issue is paid-up by a property contribution, this contribution shall be evaluated and an expert’s opinion shall be submitted regarding it in accordance with the procedures specified in Section 154 of this Law.
(4)
[14 February 2002] [14 February 2002]

Translation © 2002 Tulkošanas un terminoloģijas centrs (Translation and Terminology Centre)

Section 251. Priority Right of Stockholders

(1)
In the case of the increase of equity capital the current stockholders have priority right to
purchase the newly issued stock in proportion to the total of the par value of the stock already
owned by them.
(2)
[14 February 2002]
(3)
If any of stockholders do not exercise their priority right within the specified time period,
the relevant newly issued stock shall be offered for subscription according to the procedures
specified in the regulations for increasing equity capital, to those current stockholders who
have already exercised their priority right.
[14 February 2002]

Section 252. Notice Regarding Priority Right of Stockholders

(1)
A notice regarding a priority right of stockholders to the newly issued stock shall be published in the newspaper Latvijas Vēstnesis.
(2)
A company shall send a notice regarding their priority to the newly issued stock to all stockholders registered in the register of stockholders according to the procedures specified in Section 273, Paragraph two of this Law.
(3)
If a company has only registered stock, then the notice referred to in Paragraph one of this Section is not mandatory, if the articles of association do not specify otherwise.
(4)
The notice referred to in Paragraphs one and two of this Section shall indicate: 1) the firm name and legal address of the company; 2) the size of the equity capital and the planned amount by which the equity capital

would be increased;

3) the category, number and par value of the stock to be issued;

4) the selling price of the stock; and

5) the time period during which the stockholders must exercise their priority right, and

which may not be less than one month from the date when the notice is published, or in the
case of registered stock – from the date when the notice was sent.
[14 February 2002]

Section 253. Restrictions on and Revocation of Priority Right of Stockholders

(1)
The priority right of stockholders may not be revoked or restricted by the memorandum of association, the articles of association or by a decision of a meeting of stockholders. In the cases of increasing equity capital provided for in Section 254, Paragraph two of this Law, stockholders shall not have priority rights.
(2)
A decision of a meeting of stockholders regarding the organisation of the subscription of stock for the transfer to third persons (Section 260, Paragraph one), shall not be deemed to be a restriction of the priority right. These persons shall ensure the priority right of stockholders. [14 February 2002]

Section 254. Increase of Equity Capital for a Special Purpose

(1)
The equity capital of a company is to be increased by determining that the newly issued stock shall be utilised for special purposes, which are indicated in the regulations for the increasing equity capital. In such cases the increase in the equity capital may not exceed the amount necessary for the special purpose.
(2)
According to the procedures specified in Paragraph one of this Section, equity capital may

be increased only for the following purposes:

1) for the exchange of newly issued stock for convertible debentures;

2) for the exchange of newly issued stock for the stock of a company to be merged in the case of a re-organisation;

3) as compensation to minority stockholders which as an exchange of stock is

conducted by the dominant undertaking of a group of companies; and 4) [14 February 2002] 5) [14 February 2002] 6) for the issuing of employee stock.

(3)
In increasing equity capital according to the procedures specified by this Section, the
regulations for increasing equity capital shall in addition indicate the group of persons who
have the right to acquire the newly issued stock, as well as in the cases referred to in
Paragraph two, Clauses 1–3 of this Section – the exchange rate for such stock.
(4)
The board of directors shall submit to the meeting of stockholders, which is examining the
question of increasing equity capital for a special purpose, a justification for the necessity of
such an increase.
[14 February 2002]

Section 255. Employee Stock

(1)
A company may issue employee stock. Employee stock may be acquired only by employees of the company and members of the board of directors.
(2)
Employee stock may be only registered stock.
(3)
Employee stock shall be issued on the account of the net profit of the company.
(4)
The total par value of employee stock may not exceed 10 per cent of the registered equity capital of the company.
(5)
A company in paying for employee stock, the own capital of the company may not become less than the registered capital.
(6)
Employee stock does not give voting rights and rights to receive a liquidation quota.
(7)
A stockholder may alienate employee stock if the articles of association do not specify restrictions.
(8)
If employment legal relations between the company and an employee is terminated, or a member of the board of directors of the company is recalled or leaves office, the company has right of first refusal to acquire the employee stock of the employee or the member of the board of directors. [14 February 2002]

Section 256. Increase of the Equity Capital by Replacing the Debts of a Company with its Stock

[14 February 2002]

Section 257. Regulations for Increasing Equity Capital

(1) The regulations for increasing equity capital shall indicate: 1) the purposes of or reasons for increasing equity capital; 2) the existing equity capital, categories of stocks, their number and par value; 3) the intended increase of the equity capital (the announced equity capital); 4) the category or categories of the stock of the new issue, as well as the rights which

arise from these categories of stock, and the number of these stocks;

5) the par value of the newly issued stock, the amount of mark up of the issue and the minimum first payment to be made when subscribing to the stock;

6) the type of payment for the newly issued stock (in cash or by a property contribution);

7) the category, number and the total of the par value of those newly issued stocks which shall be paid-up by property contributions, indicating each item of property contribution and its value;

8) the subscription and payment time periods with the calculation that each of the newly issued stocks shall be fully paid-up not later than one year from the date of the decision to increase the equity capital was taken;

9) the time period within which the existing stockholders may use their priority right in respect of the newly issued stock if they have such rights; and 10) the place and time, where and when subscription to the stock shall take place.

(2) Increasing equity capital for a special purpose, the information referred to in Paragraph
one, Clause 8 of this Section need not be included in the regulations for increasing equity
capital.
[14 February 2002]

Section 258. Notice to Stockholders regarding Increasing Equity Capital

(1)
A company shall send the regulations for increasing equity capital to all stockholders recorded in the register of stockholders. If the company has also issued bearer stock, a notice regarding increasing equity capital shall be published also in the newspaper Latvijas Vēstnesis, indicating the place and time, where and when one may become acquainted with the regulations for increasing equity capital.
(2)
To the regulations for increasing equity capital shall be appended those document forms, which are necessary for the existing stockholders to exercise their priority right.
(3)
In cases specified by law, a company shall prepare a prospectus regarding the issue. [14 February 2002]

Section 259. Par Value and Selling Price of Newly Issued Stock

(1)
The par value of newly issued stock shall be determined in the regulations for increasing equity capital.
(2)
For each newly issued stock shall be paid the selling price of such stock, which shall be determined by the board of directors, but which may not be less than the par value of the stock. The selling price of stock is composed of the par value of the stock, and in the case referred to in Paragraph three of this Section – also the additional payment and the mark up of the issue. The board of directors may change the selling price of stock within limits provided for in the regulations for increasing equity capital.
(3)
[14 February 2002] [14 February 2002]

Section 260. Subscription to a New Issue of Stock

(1)
A company may itself organise subscription to a new issue of stock or entrust the organisation to a third person (a bank, brokerage company, stock exchange and the like).
(2)
When subscribing to a new issue of registered stock, at least 25 per cent of the par value of subscribed new issue of stock, and all the additional payment and the mark up of the issue shall be paid, but the remainder of the amount shall be paid within the time periods specified in the regulations for increasing equity capital.
(3)
If the announced equity capital is not fully subscribed within the time periods specified in the regulations for increasing equity capital, the issue of stock shall be deemed to have taken place to the value of the subscribed stock, except in cases when such is not allowed for in the regulations for increasing equity capital.
(4)
If the issue of stock is recognised as not having taken place, the moneys collected shall be repaid to the subscribers of the stock.
(5)
If the issue of stock is recognised as having taken place only to the value of the subscribed stock, a meeting of stockholders shall make the relevant amendments to the articles of association.

Section 261. Application regarding an Increase of Equity Capital to the Commercial Register Office

(1)
After the subscription time period according to the regulations for increasing equity capital has ended, the board of directors shall submit an application regarding an increase of the equity capital to the Commercial Register Office.
(2)
The notice shall have appended: 1) an extract of the minutes of the meeting of stockholders with the decision to increase the equity capital and the regulations for increasing equity capital; 2) the text of the amendments to the articles of association, as well as the full text of the revised articles of association; 3) a notice from the board of directors regarding the situation of payments of equity capital; and
4) documents certifying the valuation of each item of a property contribution and its transfer to the company (if the payment was made by property contribution).
(3)
Equity capital shall be deemed to have been increased from the date when a record is made in the Commercial Register.
(4)
Not later than within a period of five days after the end of the time period for paying up the stock, the board of directors shall submit a copy of the corrected register of stockholders to the Commercial Register Office, in which is reflected the stock payments situation after the increase of the equity capital.

Section 262. Reduction of Equity Capital

(1)
Equity capital may be reduced: 1) by the company itself acquiring and cancelling its own stock; 2) by cancelling stock which have been submitted by stockholders; or 3) by reducing the par value of stock.
(2)
Equity capital may not be reduced below the amount specified in Section 225, Paragraph one of this Law.
(3)
In the case when equity capital is to be reduced, the equity capital shall first of all be reduced on the account of the own stock owned by the company.
(4)
In the case when equity capital is to be reduced, stockholders may be paid the par value of
the cancelled stock only after the creditor protection measures specified in Section 264 of this
Law have been fully implemented.
[14 February 2002]

Section 263. Regulations for the Reduction of Equity Capital

(1) The regulations for the reduction of equity capital shall indicate: 1) the reasons for reducing equity capital; 2) the amount by which equity capital will be reduced; 3) the means of reducing the equity capital; 4) the number of stock to be cancelled or the amount by which the par value is to be

reduced;

5) the time periods within which stock shall be returned or exchanged; and

6) if it is provided that a part of the equity capital shall be paid out to stockholders –

the provisions for payments.

Section 264. Protection of Creditors in the Case of Reduction of Equity Capital

(1)
Within a period of five days from the date when a decision is taken to reduce the equity capital, the board of directors shall send a written notice regarding the reduction of equity capital and the new amount of equity capital to all known creditors of the company whose claim rights against the company have arisen prior to the taking of the decision to reduce the equity capital.
(2)
The board of directors shall publish a notice regarding the decision taken to reduce equity capital in the newspaper Latvijas Vēstnesis. The notice shall indicate the time period within which creditors who wish to receive security may apply. The notice shall indicate a time period for the submission of creditor claims which may not be shorter than one month from the day of publication of the notice.
(3)
The company shall provide security for creditors who have applied within the time periods specified (except the amount of secured claims of secured creditors).

Section 265. Application to the Commercial Register Office for the Reduction of Equity Capital

(1)
After the time period for the submission of creditor claims has expired, and the claims have been secured, the board of directors shall submit an application regarding reduction of equity capital to the Commercial Register Office. The application shall have appended to it the text of the amendment made to the articles of association and the full text of the revised articles of association.
(2)
In the application, the board of directors shall certify the provision of security to creditors or the satisfaction of their claims.
(3)
The application shall be submitted to the Commercial Register Office not later than after six months from the day when the decision regarding reduction of equity capital was taken.
(4)
Equity capital shall be deemed to have been reduced from the day when the new amount of equity capital has been recorded in the Commercial Register.

Chapter 3
Organisational Structure of a Company

Section 266. Institutions of a Company

A company shall be administered by meetings of stockholders, a council and a board of directors.

Section 267. Meeting of Stockholders

(1)
Stockholders exercise their rights to take part in the administration of the company at a meeting of stockholders.
(2)
Regular and extraordinary meetings of stockholders shall be convened.

Section 268. Competence of a Meeting of Stockholders

(1) Only a meeting of stockholders has a right to take decisions regarding: 1) the annual accounts of a company; 2) the use of the profit from the previous year of activities; 3) the election and recall of members of the council, the auditor, the company

controller, and liquidator;

4) the bringing of actions against members of the board of directors, the council and the auditor or withdrawing actions against them, as well as regarding the appointment of a representative of the company to maintain actions against members of the council;

5) [14 February 2002]

6) amending the articles of association of the company;

7) increasing or reducing equity capital;

8) the issuance and conversion of the company’s securities;

9) specifying the remuneration for members of the council and the auditor; and

11) the termination of the activities of the company or their continuation or regarding

the reorganisation of the company.

(2) A meeting of stockholders shall take decisions regarding other issues only if it is provided
for by law.
[14 February 2002]

Section 269. Regular Meeting of Stockholders

(1)
A regular meeting of stockholders shall take a decision regarding the annual accounts, on the reports of the board of directors and the council and on the use of the profit from the previous accounting year, as well as on other issues included in its agenda.
(2)
A regular meeting of stockholders shall be convened by the board of directors each year. In convening a regular meeting the time period provided for by law for the approval of annual accounts shall be observed.
(3)
If the board of directors has not convened a regular meeting of stockholders within the
time period provided for, it may be convened by: 1) the council; 2) the Commercial Register Office; or 3) the liquidators.
(4)
The Commercial Register Office shall convene a meeting of stockholders at the request of one or more stockholders, if the board of directors or the council of the company has not done it.

Section 270. Extraordinary Meeting of Stockholders

(1)
An extraordinary meeting of stockholders may be convened by the board of directors pursuant to its own initiative and shall be convened if it is requested by the council, the auditor or stockholders who jointly represent not less than one twentieth of the equity capital of the company, if a lower representation norm is not specified in the articles of association.
(2)
In their request to convene an extraordinary meeting of stockholders, the initiators shall indicate the reasons for convening the meeting and the agenda. The request to convene a meeting shall be submitted to the board of directors and to the council, and the auditors shall be notified of it.
(3)
The board of directors shall announce the convening of an extraordinary meeting of stockholders not later than within a period of two weeks from the day when it receives a request.
(4)
If the board of directors does not convene an extraordinary meeting of stockholders within the time period referred to in Paragraph three of this Section, it may be convened by the other institutions and persons referred to in Paragraph one of this Section or by the Commercial Register Office. [14 February 2002]

Section 271. Convening of a Meeting of Stockholders, if a Company has Suffered Losses

If the losses of the company exceed half of the equity capital of the company, the board of directors shall notify the council regarding this and shall convene a meeting of stockholders, where it shall provide explanations. The meeting of stockholders shall decide regarding the covering of the losses, or shall take one of the following decisions:

1) to allocate appropriate security to creditors of the company;

2) to reduce equity capital;

3) to terminate the operations of and to liquidate or reorganise the company; or

4) to submit a petition for insolvency (if signs of insolvency have been determined). [14 February 2002]

Section 272. Costs of Convening Meetings of Stockholders

The company shall cover the costs related to the convening of meetings of stockholders.

Section 273. Procedures for Convening a Meeting of Stockholders

(1)
A notice regarding the convening of a meeting of stockholders shall be announced not later than 30 days prior to the planned meeting of stockholders.
(2)
The notice regarding the convening of a meeting of stockholders shall be announced: 1) if the company has bearer stock – by publishing the announcement in the newspaper Latvijas Vēstnesis and in at least one other newspaper; and

2) if the company has also registered stock or only registered stock – by sending written notices to the stockholders recorded in the register of stockholders by registered mail.

Translation © 2002 Tulkošanas un terminoloģijas centrs (Translation and Terminology Centre)

(3) The notice shall indicate: 1) the firm name and legal address of the company; 2) the place and time of the meeting; 3) the type of meeting (regular or extraordinary meeting); 4) the institution which is convening the meeting; 5) the activities which have to be conducted by the stockholders up to the meeting, in

order that they may participate and vote;

6) the provisions in the articles of association regarding the participation of representatives of stockholders at the meeting (if such provisions are provided for in the articles of association);

7) the agenda; and

8) the place and time, where and when stockholders may become acquainted with draft decisions on the issues included in the agenda, as well as with other issues to be examined at the meeting.

(4)
The notice which is sent to stockholders shall indicate the information referred to in Paragraph three, Clauses 1 – 7 of this Section, and shall have appended to it the draft decisions regarding amendments to the articles of association of the company (Paragraph six of this Section).
(5)
Stockholders have the right to receive copies of the draft decisions free-of-charge at 14 days before the meeting.
(6)
If it is planned to amend the articles of association at the meeting of stockholders, the draft decision of the meeting shall indicate, which articles in the articles of association have been recommended to be deleted or amended, and the revised version of these articles. [14 February 2002]

Section 274. Agenda of a Meeting of Stockholders

(1)
The issues to be included in the agenda of the meeting of stockholders shall be determined by the persons or the institution which initiated the meeting.
(2)
Stockholders who represent at least one twentieth of the equity capital of the company have the right, within seven days from the day of publication of the advertisement or within five days from the day when they receive the notice, to request the institution convening the meeting of stockholders to include additional issues in the agenda of the meeting.
(3)
The board of directors or another institution which is convening the meeting of stockholders shall include the additional issues in the agenda of the meeting of stockholders and shall announce them in the same manner as the notice regarding the convening of the meeting not later than fourteen days prior to the meeting. [14 February 2002]

Section 275. Capacity to Act of a Meeting of Stockholders

A meeting of stockholders is entitled to take decisions irrespective of the equity capital represented there if the articles of association do not specify a representation norm. [14 February 2002]

Section 276. Issues to be Examined at a Meeting of Stockholders

(1)
A meeting of stockholders may take decisions only regarding those issues of the agenda which are indicated in the publication or notice regarding the convening of the meeting, except for the cases referred to in Paragraphs two and three of this Section.
(2)
If all the equity capital with voting rights is represented at a meeting of stockholders, the meeting shall be deemed to be have the capacity to act irrespective of the time and manner it was convened. Such meeting may also discuss issues not included in the agenda and to take decisions on them, if all the stockholders with voting rights unanimously agree to such.
(3)
A meeting of stockholders may take decisions on the following issues (even if they are not included in the agenda):

1) recall of members of the council, the auditor, company controller or liquidator if at the same meeting new members of the council, a new auditor, company controller or liquidator are elected;

2) the bringing of actions against members of the council and of the board of directors, the company controller, liquidator or auditor if the issue of the annual accounts of the company is discussed during the same meeting; and

3) the convening of a new meeting.

(4) If a stockholder has submitted a written request to the board of directors at least seven days before the meeting of stockholders, the board of directors must provide to him or her, not later than three days before the meeting of stockholders, all the requested information regarding the issues included in the agenda. The board of directors may refuse to issue such information only if there are the reasons provided for in Section 283, Paragraph two of this Law. Disputes between stockholders and the board of directors on these issues, shall be decided by the meeting of stockholders. [14 February 2002]

Section 277. Participation at a Meeting of Stockholders

(1)
Stockholders may participate at a meeting of stockholders either in person or through a representative. A proxy shall be completed in writing and attached to the minutes of the meeting. A proxy may be submitted up to the beginning of the meeting. A special proxy is not necessary for persons who represent a stockholder on the basis of law. These persons shall present documents which certify their authorisation.
(2)
It is the duty of members of the board of directors and the auditor, as well as at least one member of the council to participate in meetings of stockholders. Non-compliance with this provision shall not be a basis for regarding the meeting of stockholders as invalid, or to dispute decisions taken by the meeting. [14 February 2002]

Section 278. List of Stockholders

(1)
Not later than three days prior to a meeting of stockholders, the board of directors shall compile a list of stockholders which shall be accessible to stockholders.
(2)
The list shall indicate:

1) the given name, surname, and personal identity number of the stockholder and his or her representative (if a proxy has been issued), but for legal persons – name and registration number;

2) the category, number and par value of stocks owned by the stockholder; and 3) the number of votes arising from the stock owned by the stockholder.

(3)
Prior to the opening of the meeting of stockholders the board of directors shall compile a list of the stockholders who are participating in the meeting, indicating the information referred to in Paragraph two of this Section.
(4)
The list of stockholders referred to in Paragraph three of this Section shall be signed by the
authorised representative of the board of directors, and the stockholders shall be acquainted
with it prior to the first vote.
[14 February 2002]

Section 279. Voting Rights of Stockholders

(1)
Each minimum par value stock with voting rights gives the right to one vote at a meeting
of stockholders. A stockholder has voting rights in conformity with the total of the par values
of the stock with voting rights belonging to them.
(2)
In a meeting of stockholders, those stockholders shall have voting rights who are recorded
in the list referred to in Section 278, Paragraph three of this Law.
(3)
If a meeting of stockholders has to decide the issue of terminating the activities of the
company, then the holders of preferential stock shall also have the right to vote on this issue.
(4)
If a meeting of stockholders has to decide the issues of re-organisation of the company,
increase or reduction of the equity capital, or amendments to the articles of association, then
the holders of preferential stock shall also have the right to vote on these issues, if such issues
may affect their interests.
[14 February 2002]

Section 280. Restrictions on Voting Rights

(1)
It may be provided for in the articles of association that only a certain amount of the par value of stock gives a right to one vote, if such provisions in the articles of association were in effect prior to the issuance of the stock.
(2)
A stockholder shall not have voting rights, if:

1) he or she is a member of the council or of the board of directors or a liquidator – in the taking of a decision regarding the recall of him or her, or the expression of no confidence in him or her, or the bringing of an action against him or her;

2) a decision is to be taken in respect of rights which the company may utilise against him or her; or 3) a decision is to be taken regarding the release of him or her from obligations or liability towards the company. 4) [14 February 2002]

(3) The voting rights of a stockholder may also be restricted in other cases specified by law. [14 February 2002]

Section 281. Void Stockholder Obligations

Obligations shall be void, in which a stockholder undertakes:
1) to always fulfil the instructions of the company or its institutions;
2) to always accept the proposals of the company or its institutions; or
3) to base their attitude in voting on remuneration.

Section 282. Course of a Meeting of Stockholders

(1)
A meeting of stockholders shall be opened by the chairperson of the council or his or her deputy, but in the cases referred to in Section 269, Paragraph three, Clause 3 and Section 270, Paragraph four of this Law, by an official of the Commercial Register Office.
(2)
After the meeting of stockholders is opened, the stockholders with voting rights shall elect a chairperson of the meeting.
(3)
On the basis of a proposal by the chairperson of the meeting of stockholders, the meeting shall elect tellers of votes.
(4)
On the basis of a proposal of the chairperson of the meeting of stockholders, the meeting shall elect a meeting secretary (recorder of minutes).
(5)
The meeting of stockholders shall also elect two stockholders with voting rights who shall attest to the correctness of the minutes of the meeting.
(6)
Voting at the meeting of stockholders shall be open, except for cases when a secret ballot is requested by stockholders who represent at least one tenth of the equity capital. [14 February 2002]

Section 283. Information to be Submitted to a Meeting of Stockholders

(1)
Pursuant to the request of stockholders, the board of directors has the duty to submit to a meeting information about the economic circumstances of the company to such an extent as is necessary to examine the relevant issue on the agenda and to objectively take a decision.
(2)
A board of directors may refuse to submit this information only if: 1) its disclosure may cause serious losses to the company or to its transaction partners; or
2) such information is not to be disclosed in accordance with law or the articles of association.
(3)
Even if the circumstances referred to in Paragraph two of this Section exist, the board of

directors shall not refuse to submit information regarding:

1) the profit and losses of the company;

2) the solvency of the company;

3) the development perspectives of the company; and

4) concluded transactions between the company and stockholders, members of the

council or members of the board of directors.

(4) Disputes regarding the refusal to disclose information by the board of directors shall be
decided by a court.
[14 February 2002]

Section 284. Taking of Decisions by a Meeting of Stockholders

(1)
A meeting of stockholders shall take decisions by a majority of votes of the stockholders with voting rights present if the law does not specify a larger number of votes.
(2)
Decisions regarding the making of amendments to the articles of association, the issuance of convertible debentures, the reorganisation of the company and the termination or continuation of operations shall be taken by a meeting of stockholders if not less than three quarters of the stockholders with voting rights present vote for them.
(3)
If there are several categories of stock in a company, a decision on an issue which affects the rights of stockholders of the relevant category of stock shall be taken if the stockholders of each of the relevant categories of stock, by a majority of votes of the stockholders with voting rights present as specified by law, vote for it in each of such groups of stockholders.
(4)
A decision of a meeting of stockholders in respect of the company, members of its council and its board of directors, the auditor, company controller and stockholders shall come into effect from the time of being taken if a different time period for the coming into effect of such decision is not specified in this decision or by law. [14 February 2002]

Section 285. Minutes of a Meeting of Stockholders

(1) The minutes of a meeting of stockholders shall indicate: 1) the firm name of the company; 2) the time and place of the meeting of stockholders; 3) the amount of the subscribed equity capital, paid-up equity capital and equity

capital with voting rights of the company;

4) the amount of the equity capital represented at the meeting of stockholders and the number of votes of stockholders with voting rights present;

5) the given names and surnames of the chairperson of the meeting, secretary, tellers of the votes and the shareholders who will attest to the correctness of the minutes;

6) the agenda of the meeting;

7) the course and content of the discussion of the issues on the agenda;

8) the decisions taken, indicating the number of votes given “for” and “against” each

decision; and 9) the objections by members of the council or of the board of directors, the auditor, the liquidator or stockholders.

(2)
The minutes shall be signed by the chairperson and secretary of the meeting of stockholders, as well as by at least two stockholders elected by the meeting who shall attest to the correctness of the minutes.
(3)
The list of stockholders which was compiled in accordance with Section 278 of this Law, and documents that pertain to the meeting of stockholders shall be appended to the minutes.
(4)
Stockholders have the right to become acquainted with the minutes and the documents appended to it and to receive a copy or an extract from the minutes free of charge. [14 February 2002]

Section 286. Declaration of a Decision Taken by a Meeting of Stockholders as Void

A court may declare a decision taken by a meeting of stockholders as void if:

1) it is in contradiction to the purposes of the company, the public interest or morality;

2) it infringes the rights of third persons;

3) it is in contradiction with law or the articles of association;

4) the provisions of the law or of the articles of association regarding the convening of the meeting or the announcement of information associated with it have been violated;

5) stockholders were unlawfully not allowed to participate in the meeting;

6) stockholders were unlawfully not allowed to become acquainted with draft decisions, the list of stockholders participating at the meeting or the minutes of the meeting of stockholders;

7) stockholders were unjustifiably refused the provision of information requested by them, if such has significantly affected their attitude regarding the relevant issue;

8) the voting provisions were not observed at the meeting and thereby the results of the voting were significantly affected, or the provisions of law for the number of votes given were not observed; or

9) the requirements referred to in Section 284, Paragraph three of this Law were not observed. [14 February 2002]

Section 287. Persons who have the Right to Bring an Action in Court

(1) The following may bring an action in court to declare a decision taken by a meeting of stockholders as void: 1) the council, the board of directors or individual members of these institutions, as well as the auditor;

2) any stockholder – in the cases referred to in Section 286, Clauses 1, 2 and 3 of this Law if he or she has voted against the disputed decision and have requested that this be recorded in the minutes, but if the voting was by secret ballot – has objected to the disputed decision and has requested that this be recorded in the minutes;

3) a stockholder who did not take part in the meeting – in the cases referred to in Section 286, Clauses 4 and 5 of this Law;

4) a stockholder who was not allowed to become acquainted with the documents specified by law – in the case referred to in Section 286, Clause 6 of this Law;

5) a stockholder, to whom the provision of information requested by him or her was unjustifiably refused – in the case referred to Section 286, Clause 7 of this Law;

6) a stockholder who was not given an opportunity to vote or who disputes the right of another stockholder to vote or otherwise disputes the voting procedure – in the case referred to in Section 286, Clause 8 of this Law; and 7) an interested stockholder – in the case referred to in Section 286, Clause 9 of this Law. [14 February 2002]

Section 288. Bringing of an Action

(1)
The time period for the bringing of an action to declare a decision of a meeting of stockholders as void shall be three months from the day of the meeting.
(2)
If an action is brought by a stockholder who unlawfully was not allowed to participate in the meeting of stockholders, the time period for bringing an action shall be three months from the day when the stockholder found out or when he or she should have found out about the decision of the meeting, but not longer than one year from the day of the meeting.
(3)
An action to declare a decision of a meeting of stockholders as void shall be brought against the company.
(4)
If an action is brought by the board of directors or a member of the board of directors, the company shall be represented in court by the council.

Section 289. Procedures for Implementing a Court Adjudication Declaring a Decision of a Meeting of Stockholders as Void

(1)
After an adjudication by a court declaring a decision taken by a meeting of stockholders as void has come into legal effect, the court shall send the adjudication to the Commercial Register Office.
(2)
If a court declares a decision taken by a meeting of stockholders as void, the company has the duty to submit to the Commercial Register Office an application regarding the amendment of the entry, which was made based upon the referred to decision of the meeting of stockholders.

Section 290. Liability for Unjustifiably Disputing a Decision of a Meeting of Stockholders

If plaintiffs have brought an action in bad faith or because of gross carelessness, they shall be solidarily liable for any losses incurred by the company due to the unjustified disputing of decision of a meeting of stockholders. [14 February 2002]

Section 291. Councils

A council is the supervisory institution of a company, which represents the interests of stockholders during the time periods between the meetings of stockholders and supervises the activities of the board of directors within the scope specified in this Law and the articles of association.

Section 292. Functions of a Council

(1) The functions of a council are the following: 1) to elect and recall members of the board of directors and to continually supervise the activities of the board of directors; 2) to monitor that the business of the company is conducted in accordance with law, the articles of association and the decisions of the meeting of stockholders;

3) to examine the annual accounts of the company and the proposal of the board of directors for the use of the profits and to submit them, together with its own report, to the meeting of stockholders;

4) to represent the company in a court in all actions brought by the company against members of the board of directors as well as in actions brought by the board of directors against the company and to represent the company in other legal relations with members of the board of directors;

5) to approve the concluding of transactions between the company and members of the board of directors or the auditor; and

6) to examine in advance all issues which are within the competence of the meeting of stockholders or which, pursuant to the proposal of members of the board of directors or the council, have been proposed for discussions at the meeting, and to provide its opinion on such issues.

(2)
Stockholders who jointly represent not less than one tenth of the equity capital of the company have the right to request of the council in writing, indicating the reasons, that the council examine the activities of the board of directors. If within a month the council has not carried out such examination or submitted a reply, the stockholders have the right to give this issue to the meeting of stockholders for examination.
(3)
The council shall present a report to a meeting of stockholders in which the council has evaluated the activities of the company and the report of the board of directors, as well as, if necessary, express its proposals for the improvement of the activities of the company. [14 February 2002]

Section 293. Rights of a Council

(1)
The council has the right at any time to request that the board of directors report on the circumstances of the company and to become acquainted with all of the activities of the board of directors.
(2)
The council has the right to examine the company’s registers and documents, as well as the cashier’s office and all of the property of the company.
(3)
The council may entrust one of its members to perform an examination or invite experts to perform the examination or to clarify separate issues.
(4)
The council has the right to convene a meeting of stockholders or to request that the board of directors convene the meeting if the interests of the company so require.
(5)
The council does not have the right to decide issues, which are within the competence of the board of directors.

Section 294. Consent of a Council for the Activities of the Board of Directors

(1) It may be specified in the articles of association that the board of directors shall require the consent of the council to decide on issues of major importance. The following shall be deemed to be such issues of major importance:

1) acquiring participation in other companies and increasing or decreasing such participation;

2) acquisition or alienation of undertakings;

3) acquisition of immovable property, alienation or encumbering rights pertaining to property;

4) opening or closing of branches and representative offices;

5) concluding of such transactions as exceed the amounts specified in the articles of association or a decision of the council;

6) issuing of such loans as are not related to the usual commercial activities of the

company; 7) issuing loans to employees of the company; 8) starting new kinds of activities or ceasing existing activities; and 9) determining the general principles for activities.

(2)
A company may also provide for other issues in its articles of association, for the deciding of which the board of directors must receive the consent of the council.
(3)
If the council rejects a proposal of the board of directors with respect to the issues referred to in Paragraphs one and two of this Section, the board of directors has the right to convene an extraordinary meeting of stockholders, which shall take a decision on the relevant issue.
(4)
The fact that the board of directors has not received the consent of a council shall not be binding as to third persons. The announcement of the fact referred to or the existence of relevant provisions of the articles of association shall not be sufficient grounds to recognise this fact as binding on third persons, except in cases when the person knew that the consent of the council was necessary and that it was not given.

Section 295. Composition of a Council

(1)
Only natural persons with the capacity to act may be council members.
(2)
The following may not be council members: 1) members of the board of directors, the auditor, proctor or commercial representative of the company; 2) members of the board of directors of any dependent company of the company or
any person with the right to represent the dependent company; or 3) a person who is already a council member in six other capital companies.
(3)
The articles of association may specify stricter restrictions for council members.
(4)
The minimum number of council members shall be three, but if the stock of the company is in public circulation – the minimum number of council members shall be five.
(5)
The maximum number of council members shall be twenty.
(6)
A council member may not entrust to another person the performance of his or her duties.

Section 296. Election and Recall of Council Members

(1)
The council shall be elected for a period which is not longer than three years.
(2)
A council member may not be elected without his or her written consent to serve as a council member. In his or her written consent, the council member candidate shall indicate any possible barriers specified by law or the articles of association for taking up the office, or that there are no such barriers for him or her.
(3)
Council members shall be elected to office for not longer than the time period of the authorisation of the council.
(4)
A stockholder or group of stockholders are entitled to nominate for election their candidates on the basis of a calculation such that by dividing the capital with voting rights represented by the stockholder or group of stockholders by the number of candidates to be nominated, each of the candidates shall have not less than five per cent of the capital with voting rights represented at the meeting of stockholders. Each of such nominated candidates shall be included in the council members voting list.
(5)
Voting shall take place in one ballot for all the council member candidates included on the list. A stockholder is entitled to give his or her vote for one or more of the candidates included in the list in any proportion of whole numbers.
(6)
As elected to the council shall be considered those persons who have gained the most votes, taking into account the maximum number of council members specified in the articles of association. If two or more council member candidates have gained an equal number of votes and therefore it cannot be determined which of them is to be considered elected, the issue shall be decided by a vote of the meeting of stockholders for each of these candidates, and as elected shall be considered that candidate who in the repeated ballot has gained the largest number of votes.
(7)
Council members may be recalled from their office at any time by a decision of a meeting of stockholders.
(8)
A member of the council may withdraw from his or her office at any time, submitting a notice to the company.
(9)
If a council member leaves his or her office or is recalled from office before the expiration of the time period of the council, new council member elections shall take place in which the whole composition of the council shall be re-elected.
(10)
The board of directors shall inform the Commercial Register Office regarding changes in the composition of the members of the council and submit a list of council members and the relevant decision of a meeting of stockholders or the relevant council member notice. [14 February 2002]

Section 297. Management of a Council

(1)
Members of the council shall elect a chairperson of the council and at least one deputy chairperson.
(2)
A deputy chairperson of the council shall perform the duties of the chairperson of the council only if the chairperson of the council is absent (illness, business trip, vacation and the like), or has assigned such a task.

Section 298. Convening of Council Meetings

(1)
The chairperson of the council shall convene council meetings, but in his or her absence or by assignment – his or her deputy, according to necessity, but not less than once per quarter.
(2)
Every council member, as well as the board of directors, has the right to request the council to convene a meeting, substantiating the necessity to convene a meeting and its purpose.
(3)
If the chairperson of the council does not fulfil the request regarding the convening of a council meeting within two weeks from the time of its receipt, the initiator of the meeting has the right to convene a council meeting, explaining the circumstances of the matter.

Section 299. Taking of Decisions by a Council

(1)
A council shall be entitled to take decisions if more than one half of the council members participate at the council meeting. If a council is composed of fewer members than is provided for in the articles of association, the quorum shall be determined according to the number of council members specified in the articles of association.
(2)
A council shall take its decisions by a simple majority of votes of those present, if the articles of association do not specify a larger majority of votes.
(3)
A council member who does not take part in a council meeting, may give his or her vote in writing, submitting it to another council member. Voting may be done by telephone or other means only if the means of communication utilised allows council members to simultaneously participate in the discussion of the issue and the taking of the decision, and if such activities are appropriately documentarily recorded.
(4)
Minutes shall be taken of council meetings. The minutes shall indicate: 1) the firm name of the company; 2) the place and time of the council meeting; 3) the participants at the meeting; 4) the issues on the agenda; 5) the course and content of the discussion of the issues on the agenda; 6) the results of the voting, indicating each council member’s vote “for” or “against”
each decision; and 7) the decisions taken.
(5)
If a council member disagrees with a decision of the council and votes against it, his or her
differing view shall be recorded in the minutes of the council meeting pursuant to his or her
request.
(6)
The minutes of a council meeting shall be signed by the members of the council who
participated in the relevant meeting of the council.
[14 February 2002]

Section 300. Remuneration for Council Members

The meeting of stockholders shall determine the remuneration for council members.

Section 301. Board of Directors

(1)
A board of directors is the executive institution of a company, which manages and represents the company.
(2)
A board of directors shall supervise and manage the affairs of a company. It shall be responsible for the commercial activities of the company, as well as for accounting, in compliance with law.
(3)
A board of directors shall administer the property of the company and shall act with its means according to the requirements of law, the articles of association and decisions of meetings of stockholders.

Section 302. Rights of a Board of Directors to Manage a Company

The members of a board of directors shall manage the company only jointly.

Section 303. Representation Rights of a Board of Directors

(1)
All members of the board of directors have representation rights. Members of the board of
directors shall represent the company jointly if the articles of association do not specify
otherwise. The articles of association may specify that the company is represented by the
members of the board of directors jointly with the proctor.
(2)
In the case of joint representation, the members of the board of directors may authorise
from among themselves one or more members of the board of directors to conclude specific
transactions or specific types of transactions. This provision shall be appropriately applied
also when the company is represented by the members of the board of directors jointly with
the proctor.
(3)
The representation rights of the board of directors in respect of a third person may not be
restricted. The rights of the members of the board of directors, which are specified in the
articles of association, to represent the company jointly or individually, or jointly with the
proctor shall not be deemed to be restrictions of the representation rights of the board of
directors within the meaning of this Section.
(4)
In relation to the company, the board of directors shall observe the restrictions of
representation rights, which are specified in the articles of association, and by decisions of the
meeting of shareholders and of the council.
[14 February 2002]

Section 304. Composition of a Board of Directors

(1)
A board of directors shall consist of at least three members.
(2)
Only natural persons with the capacity to act may be members of a board of directors.
(3)
The following may not be members of a board of directors: 1) members of the council of the company; 2) the auditor of the company; 3) a person who, by a judgment of a court, has been deprived of the right to conduct
the relevant type or all types of commercial activities; and 4) a member of the council of the dominant undertaking of a group of companies.
(4)
The articles of association may provide for stricter restrictions to be applied to members of the board of directors.
(5)
Not less than one half of the members of the board of directors shall be persons with a permanent place of residence in Latvia.

Section 305. Election of Members of a Board of Directors and Specification of Representation Rights

(1)
Members of a board of directors shall be elected by the council.
(2)
A member of a board of directors may not be elected without his or her written consent to become a member of the board of directors. In his or her written consent, the member of the board of directors candidate shall indicate any existing barriers to the taking up of the office in accordance with Sections 171 and 304 of this Law, or that there are no such barriers for him or her.
(3)
Members of a board of directors shall be elected to office for three years if the articles of association do not specify a shorter term.
(4)
The council shall appoint the chairperson of the board of directors from among the members of the board of directors.
(5)
[14 February 2002] [14 February 2002]

Section 306. Recall of Members of a Board of Directors and Their Rights to Withdraw from Office

(1)
Members of a board of directors may be recalled by the council if there are important
reasons.
(2)
Such important reason shall, in any case, be considered to be gross violations of authority,
failure to perform or to appropriately perform his or her duties, an inability to manage the
company, or causing harm to the interests of the company, as well as loss of confidence
expressed at a meeting of stockholders.
(3)
A member of a board of directors may at any time submit a notice regarding withdrawing
from the office of a member of the board of directors.
[14 February 2002]

Section 307. Announcement of Changes in the Composition of a Board of Directors and Representation Rights

The board of directors shall declare changes in the composition of the board of directors and representation rights to the Commercial Register Office, submitting a list of members of the board of directors and the relevant decision of the council or the notice of the member of the board of directors. [14 February 2002]

Section 308. Remuneration of Members of a Board of Directors

(1)
Members of a board of directors have the right to receive remuneration according to the
scope of their duties and the financial circumstances of the company.
(2)
The amount of remuneration for members of the board of directors shall be determined by
the council.
[14 February 2002]

Section 309. Restrictions on Members of a Board of Directors of a Company

(1)
[14 February 2002]
(2)
[14 February 2002]
(3)
If there is a conflict of interest between the company and a member of the board of directors, his or her spouse, kin or in-laws, counting kinship up to the second degree and affinity up to the first degree, the issue shall be decided at a board of directors meeting, in which the interested member of the board of directors shall not have voting rights, and this shall be noted in the minutes of the board of directors meeting. A member of the board of directors has a duty to notify of such interests before the beginning of a board of directors meeting. A member of the board of directors who violates this requirement shall be liable for losses incurred by the company. [14 February 2002]

Section 310. Taking of Decisions by a Board of Directors

(1)
A board of directors has the right to take decisions if more than one half of the members of the board of directors take part in the meeting of the board of directors. If the board of directors has fewer members than provided for in the articles of association, the quorum shall be determined according to the number of members of the board of directors specified in the articles of association.
(2)
The board of directors shall take its decisions with simple majority of votes of those present, if the articles of association do not specify a larger majority of votes.
(3)
The board of directors meeting shall be recorded in minutes. The minutes shall indicate: 1) the firm name of the company; 2) the place and time of the meeting; 3) the participants at the meeting; 4) the issues on the agenda; 5) the course and content of the discussion of the issues on the agenda; 6) the results of the voting, indicating the vote of each member of the board of the
directors “for” or “against” each decision; and 7) the decisions taken.
(4)
If a member of the board of directors disagrees with a decision of the board of directors and votes against such, his or her different opinion shall be recorded in the minutes of the meeting at his or her request.
(5)
The minutes of a board of directors meeting shall be signed by the chairperson of the board of directors and all the members of the board of directors who participated in the meeting.

Section 311. Report of a Board of Directors

(1)
The board of directors has a duty to report in writing regarding its activities to the council once every quarter, but at the end of the year – to a meeting of stockholders. The report shall reflect:
1) the results of the commercial activities of the company; 2) the economic circumstances of the company, profitability, turnover and movement of securities; 3) the circumstances, which could have impact upon the economic circumstances of the company; and 4) the planned policies for commercial activities of the company in the next accounting period.
(2)
The board of directors shall inform the council also regarding other significant aspects of the company’s activities.

Division XIV
Termination of Operations and Liquidation of Capital Companies

Section 312. Grounds for Terminating the Operations of a Capital Company

The operations of a capital company (hereinafter in this Division – company) shall be terminated:

1) by a decision of shareholders;

2) by an adjudication of a court;

3) with the commencement of bankruptcy procedures;

4) with the termination of the time period specified in the articles of association (if the company was founded for a definite time period);

5) having achieved the purposes specified in the articles of association (if the company was founded to achieve specified purposes); or

6) in other cases as specified by law or the articles of association.

Section 313. Termination of Operations of a Company based upon a Decision of Shareholders

(1)
A decision regarding the termination of the operations of a company shall be taken at a meeting of shareholders.
(2)
The board of directors has the duty to provide to the shareholders a report regarding the previous accounting year and regarding the operations of the company in the current year.
(3)
In the report on economic activities, the time period during which the company may satisfy the claims of its creditors shall be indicated.

Section 314. Termination of Operations of a Company based upon an Adjudication of a Court

(1) The operations of a company may be terminated based upon an adjudication of a court if: 1) the documents of incorporation of the company are in contradiction to law; 2) the equity capital of the company does not comply with the requirements of law; 3) the company has not submitted to the Commercial Register Office the information

or documents required by law;

4) the shareholders have not taken a decision regarding the termination of the operations of the company in cases when they should have done so in accordance with law or the articles of association;

5) for more than three months the board of directors has not had representation rights (Section 224, Paragraph three and Section 305, Paragraph three); or 6) in other cases specified by law.

(2)
An action in a court may be brought by the board of directors, the council, a member of the board of directors, a shareholder, the Commercial Register Office, as well as other persons specified by law.
(3)
The Commercial Register Office may bring an action in a court if the company has not rectified indicated violations within a period of three months after receiving a written warning.
(4)
Up to the time of the taking of a decision regarding the termination of the operations of a company, a court may specify a time period within which the company must rectify the deficiencies, which would be the grounds for the termination of its operations.

Section 315. Termination of Operations of a Company in the Case of Bankruptcy

Procedures by which the operations of a company shall be terminated in the case of bankruptcy, shall be regulated by a separate law.

Section 316. Continuation of the Operations of a Company after the Expiration

of the Time Period for Operations or after the Achievement of

Purposes

If the time period for the operations of a company, as specified in the documents of incorporation, expires or if the specified purpose has been achieved, the shareholders may take a decision to continue operations, or to reorganise the company and make the necessary amendments to the documents of incorporation.

Section 317. Liquidation

In the case of the termination of the operations of a company, it shall be liquidated if the law does not specify otherwise.

Section 318. Appointment of Liquidators

(1)
Liquidation shall be performed by the members of the board of directors if the articles of association, the decision of a meeting of shareholders or an adjudication of a court does not specify otherwise.
(2)
If a meeting of shareholders appoints a liquidator, it shall determine the amount of and procedures for the remuneration of the liquidator.
(3)
If the operations of a company are terminated on the basis of an adjudication of a court, or if it is requested by shareholders who represent not less than one tenth of the equity capital, the liquidator shall be appointed and the amount of and procedures for the remuneration of the liquidator shall be determined by the court.
(4)
One liquidator or several liquidators may be appointed.

Section 319. Requirements Set for Liquidators

(1)
A natural person with the capacity to act may be a liquidator.
(2)
At least one of the liquidators shall be a person with a permanent place of residence in Latvia.

Section 320. Application regarding the Termination of the Operations of a Company and its Liquidation

(1) Within three days from the date when a decision has been taken on the termination of the operations of a company, the decision shall be submitted for recording in the Commercial Register. The application shall have appended:

1) an extract of the minutes of the meeting of shareholders with the decision regarding

the termination of the operations of the company; 2) the information regarding the liquidator referred to in Section 8 of this Law; and 3) a notarised sample signature of the liquidator.

(2)
If the operations of the company are wound up on the basis of an adjudication of a court, the court shall send the relevant adjudication for a recording to be done in the Commercial Register. The liquidator shall, within three days from the coming into effect of the adjudication of the court, submit the information and documents referred to in Paragraph one, Clauses 2 and 3 of this Section to the Commercial Register Office.
(3)
If the liquidation is carried out by members of the board of directors, this fact shall be indicated in the application or the adjudication of a court, and the information and documents referred to in Paragraph one, Clauses 2 and 3 of this Section need not be appended.

Section 321. Removal of Liquidators

(1)
Liquidators may be removed by a decision of the meeting of shareholders.
(2)
Liquidators may be removed by a court adjudication based on the application of a shareholder or a third person if there are sufficiently serious grounds, and concurrently appointing a new liquidator.
(3)
A liquidator appointed by a court may only be removed by an adjudication of the court based upon the application of a shareholder or a third person if there are sufficiently important reasons therefor, and concurrently appointing a new liquidator.
(4)
The decision to remove a liquidator shall be submitted by the new liquidator to the Commercial Register Office within three days from the day when the decision was taken.

Section 322. Rights and Duties of Liquidators

(1)
Liquidators shall have all the rights and duties of the board of directors and the council which are not in contradiction with the purposes of the liquidation.
(2)
Liquidators shall collect debts including amounts, which are due the company regarding unpaid capital shares, sell the property of the company and satisfy the claims of creditors.
(3)
Liquidators may only conclude such transactions as are necessary for the liquidation of the company.
(4)
If the liquidation of a company is performed by several liquidators, they have the right to represent the company only jointly. Liquidators may authorise one or several persons from among themselves for the performance of particular activities or particular types of activities.
(5)
Any restrictions on representation of a liquidator, if not provided by law, shall not be binding on third persons.
(6)
During the liquidation, the word “likvidējamā” [under liquidation] must be added to the firm name of the company.

Section 323. Submission of an Insolvency Petition

If it is found during the course of the liquidation that the property of the company is not sufficient to satisfy all the legitimate claims of creditors, the liquidator has a duty to submit an insolvency petition in accordance with the procedures specified by law.

Section 324. Informing the Creditors

(1)
The Commercial Register Office shall, at the expense of a company under liquidation, in accordance with the procedures specified in Section 11 of this Law, announce a notice regarding the termination of the company’s operations and the commencement of liquidation.
(2)
The liquidator shall send a notice regarding the commencement of the liquidation to all known creditors of the company.
(3)
In the notice referred to in Paragraphs one and two, the creditors of the company shall be invited to submit their claims within three months after the day of publication of the notice if a longer period of time for submissions by creditors has not been specified in a decision of a meeting of shareholders or an adjudication of a court.

Section 325. Submission of Claims

Creditors shall submit their claims against the company to the liquidator within the specified time period. In the claims, creditors shall state the contents of their claims, the basis and amount, and append documents on which the claims are based.

Section 326. Liquidation Initial Financial Accounts

After the end of the time period for submission of creditor claims, the liquidator shall compile a liquidation initial financial account. [14 February 2002]

Section 327. Protection of Creditors

(1)
If a known creditor has not submitted his or her claim, does not accept fulfilment or the obligation is not ripe for fulfilment, the amounts due to him or her shall be deposited in a court.
(2)
When there exist disputable creditor claims, the property of the company may be divided among the shareholders only if the relevant creditor is given security.

Section 328. Closing Financial Accounts and Plan for Division of Property

(1)
After the claims of creditors have been satisfied or the monies due them are deposited and the liquidation expenditures have been covered, the liquidator shall compile a liquidation closing financial account and a plan for the division of the remaining property, in which a liquidation quota shall be determined.
(2)
An auditor shall examine the liquidation closing financial account and the plan for division of the remaining property. For limited liability companies, an examination by an auditor shall be performed if, in accordance with the articles of association of the company, it is provided that the annual accounts of the company shall be examined by an auditor or if it is so decided by a meeting of shareholders.
(3)
The liquidator shall send the liquidation closing financial account and the plan for division of the remaining property to all shareholders. The notice to the holders of bearer stock shall be published in the newspaper Latvijas Vēstnesis, indicating the place where the liquidation closing financial account and the plan for division of the remaining property are accessible.
(4)
If violations of the law, the articles of association or the decisions of a meeting of shareholders have been made in the preparation of the liquidation closing financial account and the plan for division of the remaining property, a court, based upon an action by an interested person, may decide regarding the preparation of a new liquidation closing financial account and plan for division of the remaining property or the performance of additional liquidation activities. The time period for bringing an action shall be two months from the day when the liquidation closing financial account and the plan for division of the remaining property were sent to shareholders, but in relation to holders of bearer stock – two months from the day of publication of the notice. [14 February 2002]

Section 329. Preservation of Company Documents

A liquidator shall perform the necessary activities for the organisation of the company documents and their transfer to the State archives. Expenditures which are associated with the organisation of the documents and transfer to the archives shall be paid from the property of the company to be liquidated.

Section 330. Division of the Remaining Property of the Company

(1)
The remaining property of the company shall be divided among the shareholders in accordance with the plan for division of the remaining property prepared by the liquidator, in proportion to the shares owned by each shareholder, if the founding documents do not specify otherwise.
(2)
The property may be divided not earlier than six months after the day when the notice of the termination of the operations of the company has been published, and two months from the day when the liquidation closing financial account and the plan for division of the remaining property has been sent to shareholders or a notice was published regarding the opportunity to become acquainted with them (if such publication is required by law).
(3)
A court may permit the conducting of a division of the remaining property before the expiration of the time periods referred to in Paragraph two, if no losses would be incurred by creditors thereby.
(4)
All disbursements to the shareholders shall be conducted in money, if the articles of association do not specify otherwise.
(5)
Liquidators also may not sell property if it is not necessary for satisfaction of the claims of
creditors and if it is specified in the decision on the termination of the operations of the
company.
[14 February 2002]

Section 331. Continuation of the Operations of a Company

(1)
If a company is liquidated on the basis of the provisions referred to in the articles of association of the company regarding the termination of the operations of the company or a decision taken by a meeting of shareholders, the shareholders, up to the commencement of the division of property may take a decision regarding the continuation of the operations of the company or its reorganisation. The decision shall be considered as taken if it is voted for by the shareholders present with the same number of votes as is provided for the taking of a decision on the termination of the company’s operations.
(2)
In taking a decision on the continuation of the operations of the company, the board of directors and the council of the company shall also be formed concurrently, as well as the equity capital of the company shall be reduced in conformity with the amount of the remaining property. If the amount of the remaining property is less than the minimum amount of equity capital as specified by law, the meeting of shareholders shall decide on an increase of the equity capital.
(3)
The liquidator shall submit to the Commercial Register Office an application regarding the continuation of the operations of the company. The decision on the continuation of the operations of the company shall come into effect after its recording in the Commercial Register.

Section 332. Deletion from the Commercial Register

(1)
After the division of the remaining property of the company, the liquidator shall submit an application for the completion of liquidation to the Commercial Register Office. The liquidation closing financial account and the plan for division of the remaining property, as well as the opinion of the auditor (if an audit examination was performed), shall be appended to the application.
(2)
In the application, the liquidator shall certify that: 1) the liquidation closing financial account and the plan for division of the remaining property have not been disputed in a court or that an action was rejected;

2) all the creditors’ claims have been satisfied or that the amounts to meet the claims were deposited; and 3) the documents of the company were transferred to the archive for preservation. [14 February 2002]

Section 333. Liability of Liquidators

(1)
A liquidator shall be liable for any losses incurred through his or her own fault.
(2)
If there are several liquidators, they shall be solidarily liable for the losses incurred through their own fault.

Part C
Reorganisation of Commercial Companies

Division XV
General Provisions for the Reorganisation of Commercial Companies

Section 334. Definition and Types of Reorganisation

(1)
A commercial company (hereinafter in this Division – company) may be reorganised by way of merging, division or restructuring.
(2)
Companies involved in the reorganisation process may be companies of the same type or various types if the law does not specify otherwise.

Section 335. Merging of Companies

(1)
Merging of companies may take the form of acquisition or consolidation.
(2)
Acquisition is a process in which a company (the acquired company) transfers all of its property to another company (the acquiring company).
(3)
Consolidation is a process in which two or more companies (acquired companies) transfer all of their property to a newly founded company (the acquiring company).
(4)
In the case of merging, the acquired company ceases to exist without liquidation procedures.
(5)
In the case of merging, all the rights and obligations of the acquired companies are transferred to the acquiring company.
(6)
In the case of merging, the shareholders or members (hereinafter in this Division – shareholders) of the acquired companies shall become shareholders of the acquiring company.

Section 336. Division of Companies

(1)
Division is a process in which a company (the dividing company) transfers all of its property to one company or more other companies (the acquiring companies) through splitting up or divestiture.
(2)
In the case of splitting up, the dividing company transfers all of its property to two or more acquiring companies and ceases to exist without liquidation procedures.
(3)
In the case of splitting up, shareholders of the dividing company shall become shareholders of the acquiring company in accordance with a decision regarding the splitting up of the company.
(4)
In the case of divestiture, the dividing company transfers part of its property to one or more acquiring companies. In the case of divestiture, the dividing company shall continue to exist.
(5)
In the case of divestiture, all the shareholders of the dividing company or part of them become shareholders of the acquiring company, or the dividing company may become the sole shareholder of the acquiring company in accordance with a decision regarding the divestiture of the company.
(6)
The acquiring company may be an already existing company or a company to be newly founded.

Section 337. Restructuring of Companies

(1)
Restructuring is a process in which one type of company (the restructured company) is restructured into a different type of company (the acquiring company).
(2)
In the case of restructuring, all the rights and obligations of the restructured company are transferred to the acquiring company.
(3)
In the case of restructuring, the shareholders of the restructured company become shareholders of the acquiring company.
(4)
In the case of restructuring, the restructured company ceases to exist without liquidation procedures.

Division XVI
Reorganisation Procedures

Section 338. Reorganisation Agreement

(1)
If two or more already existing companies are involved in the reorganisation process, they shall enter into a reorganisation agreement (hereinafter – agreement).
(2)
The agreement shall indicate: 1) the firm names, legal addresses and registration numbers of all the companies involved in the reorganisation; 2) the companies’ capital shares (stocks) exchange coefficient and the amount of premium (if such is provided for); 3) the division of the capital shares (stocks) among the shareholders of the acquiring company; 4) the provisions for the transfer of the capital shares (stocks) of the acquiring company to the shareholders of the companies to be acquired, divided or restructured;

5) the time from which the capital shares (stocks) transferred give a right to receive dividends or a profit share from the acquiring company and any provisions affecting this time (if such is provided for);

6) the rights granted by the acquiring company to stockholders of the acquired, dividing or restructured company who own preference stock, and debenture holders, who own convertible debentures;

7) the day from which the transactions of the acquired, dividing or restructured company shall be included in the accounting of the acquiring company and shall be regarded as transactions of the acquiring company;

8) the consequences of reorganisation for the employees of the acquired, dividing or restructured company; and

9) the activities to be conducted in the reorganisation process and the time periods for conducting them.

(3)
If all the capital shares (stocks) of the acquired or dividing company are owned by the acquiring company, the information referred to in Paragraph two, Clauses 2, 3, 4 and 5 of this Section shall not be included in the agreement.
(4)
If the agreement provides for conditions precedent and if these conditions do not come into effect within a period of three years from the day when the agreement is entered into, each of the companies involved in the reorganisation process may unilaterally withdraw from the agreement notifying the other contracting parties not later than six months in advance, if a shorter period for notice is not specified in the agreement.
(5)
Each of the companies involved in the reorganisation process shall submit a notice of reorganisation, with the draft agreement appended, to the Commercial Register Office.

Section 339. Reorganisation Prospectus

(1) Each of the companies involved in the reorganisation process shall prepare in writing a reorganisation prospectus (hereinafter – prospectus), in which the following is indicated and explained:

1) the provisions of the draft agreement;

2) the legal and economic aspects of the reorganisation;

3) the capital shares (stocks) exchange coefficient and the amount of premium (if such is provided for); and

4) the methods utilised to determine the capital shares (stocks) exchange coefficient and the amount of premium, as well as problems which arose in the utilisation of these methods.

(2) Companies may prepare a joint prospectus.

Section 340. Auditor Examination

(1)
The Commercial Register Office shall appoint an auditor from their approved list, who shall check the draft agreement of companies involved in the reorganisation process. The companies involved in the reorganisation process may jointly request that the Commercial Register Office appoint one auditor for all the companies.
(2)
An auditor may be a person who in accordance with law has the right to conduct an examination of the annual accounts of a company.
(3)
The auditor shall not examine the draft agreement of the acquired or dividing company if all the capital shares (stocks) of the acquired or dividing company are owned by the acquiring company, as well as in the cases referred to in Sections 363 and 368 of this Law.
(4)
The companies which are involved in a reorganisation process shall ensure that the auditor has access to all the documents and information which have significance for performing the duties of an auditor.

Section 341. Opinion of the Auditor

(1)
The auditor shall draft a written opinion regarding the results of the examination of the draft agreement and shall submit it to the company. If one auditor is appointed for all the companies, he or she shall submit the opinion to all the companies.
(2)
The following shall be indicated in the opinion: 1) whether all the necessary documents were submitted to the auditor; 2) whether the capital shares (stocks) exchange coefficient and the amount of premium

are fair and justified;

3) whether the reorganisation may cause losses to the creditors of the company;

4) whether the methods which were used to determine the capital shares (stocks)

exchange coefficient and the amount of premium are adequate; and 5) special problems which have arisen in the application of the valuation methods used.

Section 342. Liability of the Auditor

The auditor shall be liable for losses incurred through his or her fault while conducting the examination.

Section 343. Decision Regarding Reorganisation

(1)
A meeting of shareholders of each of the companies involved in the reorganisation process shall examine the draft agreement and take a decision regarding reorganisation.
(2)
If amendments in relation to the reorganisation need to be made in the articles of association of a capital company or in a partnership agreement, a decision regarding such amendments shall be taken concurrently with the decision on reorganisation.
(3)
For not less than one month before the day of the meeting of shareholders regarding approval of the agreement is to be held, all shareholders shall be given an opportunity to become acquainted to the following documents at the legal address of the company:

1) the draft agreement;

2) the prospectus;

3) the opinion of the auditor;

4) the annual accounts of all the companies involved in the reorganisation process for the last three accounting years; and

5) the report about the commercial activities of the company and the extraordinary balance sheet which shall be prepared not earlier than three months before the reorganisation notice is submitted to the Commercial Register Office if the previous annual accounts were completed more than six months before the submission of the notice.

(4)
The report about the commercial activities of the company and the extraordinary balance sheet referred to in Paragraph three, Clause 5 of this Section shall be compiled in accordance with the requirements of law regarding the preparation of annual accounts.
(5)
Shareholders have the right to receive copies of or extracts from the documents referred to in Paragraph three of this Section free of charge.
(6)
At the meeting of shareholders of a capital company, the board of directors of the company shall, pursuant to a request by the shareholders, submit explanations regarding the draft agreement and prospectus, regarding the legal and economic consequences of the reorganisation, as well as information regarding the other companies involved in the reorganisation process.
(7)
The decision regarding reorganisation shall be compiled in the form of a separate document.
(8)
On the basis of a decision regarding reorganisation the relevant company shall enter into an agreement.
(9)
A list of those shareholders (with their signatures), who voted in the meeting of shareholders against the decision on reorganisation shall be appended to the decision regarding reorganisation.

Section 344. Duty to Inform

The board of directors of the acquired or dividing company have a duty to inform the general meeting and the acquiring company regarding all substantial changes in the status of the property of the acquired or dividing company which have occurred up to the expiry of the powers of the board of directors or up to the time the reorganisation comes into effect.

Section 345. Protection of Creditors

(1)
Within fifteen days from the day when a decision is taken regarding reorganisation, each of the companies involved in the reorganisation process shall inform in writing all of its known creditors which have had claim rights against the company up to the taking of the decision regarding reorganisation.
(2)
Each of the companies involved in the reorganisation process has a duty to publish in the newspaper Latvijas Vēstnesis a notice that a decision on reorganisation has been taken. The notice shall indicate:

1) the firm name, registration number and legal address of the company;

2) the firm names, registration numbers and legal addresses of the other companies involved in the reorganisation;

3) the type of reorganisation;

4) the fact that a decision on reorganisation has been taken; and

5) the place and time period for creditors to submit their claims, which may not be less

than one month from the day when the notice is published.

(3)
The acquired or dividing company shall secure the claims of creditors if so requested and submitted by them within the time period in the notice referred to in Paragraph two of this Section.
(4)
Creditors of the acquiring company may request to have their claims secured only if they can prove that the reorganisation threatens the satisfaction of their claims.
(5)
Secured creditors may request security only for the amount of the unsecured part of a debt. [14 February 2002]

Section 346. Disputing a Decision regarding Reorganisation

(1)
On the basis of a request of a shareholder or a member of a board of directors or of a council of a company involved in a reorganisation, a court may declare the decision regarding reorganisation as void if it was taken in violation of law, the articles of association of a capital company or a partnership agreement, and it is not possible to rectify these violations or they are not rectified within the time period specified by the court.
(2)
The time period for bringing an action in a court shall be three months from the day when the notice, referred to in Section 345, Paragraph two of this Law, is published.
(3)
A company, the decision regarding reorganisation taken by a meeting of shareholders of which has been declared void, has a duty to publish a notice regarding this in the newspaper

Translation © 2002 Tulkošanas un terminoloģijas centrs (Translation and Terminology Centre)

Latvijas Vēstnesis within 15 days from the day when the adjudication of the court has come into effect.

(4)
The declaration of a decision regarding reorganisation as void shall not impact upon obligations which the company has assumed during the reorganisation process with respect to third persons.
(5)
A decision regarding reorganisation shall not be declared void only because the capital share (stock) exchange coefficient or the amount of premium has been fixed too low.
(6)
If the capital share (stock) exchange coefficient has been fixed too low, then a shareholder of the acquired, dividing or restructured company may request that the acquiring company pays a once only supplementary payment.

Section 347. Application to the Commercial Register Office

(1) Each of the companies involved in the reorganisation process shall, not earlier than three months after the day when the notice is published, submit an application to the Commercial Register Office in order that the recording of the reorganisation is made in the Commercial Register. The following documents shall be appended to the application:

1) the agreement or its copy appropriately certified;

2) an extract of the minutes and the decision regarding reorganisation;

3) the list of the shareholders who voted against the reorganisation;

4) in cases specified by law – the reorganisation permit;

5) the prospectus (if the law requires the preparation of a prospectus);

6) the opinion of the auditor (if the law requires an auditor’s examination);

7) the closing financial account of the acquired or by way of splitting up dividing company (if the application is being submitted by the acquired or the dividing company);

8) the articles of association of the acquiring capital company (if a new company is formed as a result of the reorganisation, or if the company is being restructured);

9) the list of the members of the board of directors of the acquiring capital company or the shareholders of a partnership who have the right to represent the company and notarised sample signatures (if a new company is formed as a result of the reorganisation, or if the company is being restructured); and

10) the list of council members of the acquiring capital company (if a new company is formed as a result of the reorganisation, or if the company is being restructured, and if the acquiring company is to have a council).

(2) In its application, the company shall certify that the claims of those creditors who have submitted their claims within the time period specified have been secured or satisfied, and that the decision on reorganisation has not been disputed in court or that the relevant action has not been satisfied. [14 February 2002]

Section 348. Firm Name of the Acquiring Company

(1)
If there is only one acquiring company, it may after reorganisation utilise the firm name of the acquired company.
(2)
The provisions for the continued utilisation of the firm name of a dividing company shall be provided for in the agreement.
(3)
The acquiring company may utilise the firm name of the restructured company, except for indications of the restructured company’s type.
(4)
If a natural person has been a shareholder of the acquired, dividing or restructured company and is not a shareholder of the acquiring company, the acquiring company may

Translation © 2002 Tulkošanas un terminoloģijas centrs (Translation and Terminology Centre)

utilise the name of such person in the firm name only with the written consent of such person
or his or her heirs.
[14 February 2002]

Section 349. Recording of the Reorganisation in the Commercial Register

(1)
The recording of the acquired or dividing company in the Commercial Register shall be made only after recordings have been made regarding all the acquiring companies.
(2)
The file of the acquired company, after the recording of the reorganisation of this company has been made, shall be attached to the Commercial Register file of the acquiring company, and the acquired company shall be deleted from the Commercial Register.
(3)
After the recording of the reorganisation of a dividing company has been made, extracts from the file of the dividing company shall be attached to the files of the acquiring companies, and in cases when the division was by the way of splitting up, the dividing company shall be deleted from the Commercial Register.
(4)
In the case of restructuring the recording of the acquiring company may be made in the Commercial Register after the recording of the reorganisation of the restructured company has been made.
(5)
Recordings made in the Commercial Register regarding reorganisation shall be announced in accordance with the procedures specified in Section 11 of this Law.

Section 350. Legal Meaning of the Commercial Register Recording of the Reorganisation

(1)
A reorganisation shall be considered as being in effect from the time when recordings have been made in the Commercial Register regarding all the companies involved in the reorganisation process including newly founded companies.
(2)
From the time when a reorganisation comes into effect: 1) the property of the acquired company shall be considered to have been transferred to the ownership of the acquiring company; and
2) the property of the dividing company shall be considered to have been transferred to the ownership of the acquiring companies according to the agreement.
(3)
From the time when a company is deleted from the Commercial Register, such company shall be considered to be liquidated.
(4)
From the time when a reorganisation has come into effect, the shareholders of the acquired, dividing or restructured company shall become shareholders of the acquiring company, and their capital shares (stocks) shall be exchanged for the capital shares (stocks) of the acquiring company in proportion to the capital shares (stocks) owned by them. This provision shall not be applied if the dividing company which is divided by divestiture becomes the sole shareholder of the acquiring company.
(5)
The rights of third persons to the capital shares (stocks) of the acquired, dividing or restructured company shall be preserved in relation to the capital shares (stocks) of the acquiring company.
(6)
The capital shares (stocks) of the acquired or dividing company, which were owned by the acquiring company or the acquired or dividing company itself, or by a person who acted in his or her own name but for the benefit of the relevant acquired, dividing or acquiring company, shall not be exchanged and shall be extinguished, except for cases when the dividing company as a result of apportionment becomes the sole shareholder of the acquiring company.
(7)
A reorganisation after it has come into effect may not be disputed.

Section 351. Liability of Companies Involved in the Reorganisation Process

(1)
The acquiring company shall be liable for all the obligations of the acquired or restructured company.
(2)
All the companies involved in the division of a company shall be solidarily liable for obligations of the dividing company which have been incurred up to the reorganisation coming into effect. In the mutual relations between such solidarily liable debtors, only that person shall be deemed as the obligated subject whose obligations are provided for in the agreement.
(3)
If the obligations of a company involved in a division are not specified in the agreement, it shall be solidarily liable, together with other companies involved in the reorganisation process, for those obligations of the dividing company which shall become due within a period of five years from the time when the reorganisation comes into effect.

Section 352. Liability of Members of the Board of Directors and of the Council

(1)
The members of the council and of the board of directors of companies and the shareholders of partnerships, who have representation rights involved in the reorganisation shall be solidarily liable for any losses caused to the company, its shareholders or creditors during the course of the reorganisation through their fault.
(2)
The limitation period for any claims arising from Paragraph one shall be five years from the time when reorganisation comes into effect.

Section 353. Compensation

(1)
Shareholders of the acquired, dividing or restructured company, who did not agree to the reorganisation, are entitled, within two months from the time when reorganisation comes into effect, to request the acquiring company to redeem their shares for money (compensation).
(2)
Compensation may be requested also by shareholders of a company newly formed established as a result of division, who voted against the approval of the articles of association.
(3)
The rights referred to in Paragraphs one and two of this Section shall not apply to those shareholders who are not recorded in the list referred to in Section 343, Paragraph nine and in the minutes referred to in Section 355, Paragraph five of this Law.
(4)
The amount of compensation shall be equal to the amount which the shareholder would have acquired by dividing the property of the acquired or restructured company in the case of liquidation if it took place at the time when the decision on reorganisation was taken.
(5)
The restrictions specified by law regarding the procedures by which a company may acquire its own shares shall not apply with respect to the compensation.
(6)
From the time when the reorganisation comes into effect, the acquiring company shall pay the interest set by law on any compensation not paid out in the amount provided for and within the time period.
(7)
If shareholders of the acquired or dividing company, who do not agree with the reorganisation, does not request compensation, they may alienate their shares within a period of two months, irrespective of any restrictions provided for in the decision, the articles of association or law.

Division XVII
Special Provisions for Particular Types of Reorganisation

Chapter 1
Special Provisions for Merging

Section 354. Founding of a New Company through Consolidation of Companies

(1)
Companies which unify by way of consolidation, shall be considered to be acquired companies, and a newly founded company – as the acquiring company.
(2)
In founding a new company, the provisions for the founding of the relevant type of company shall be applied, if in this Section it is not specified otherwise.
(3)
In addition to the information referred to in Section 338, Paragraph two of this Law, the reorganisation agreement shall indicate the firm name and legal address of the acquiring company. To the agreement shall be appended the founding company’s draft articles of association or, if the acquiring company is a partnership – the partnership agreement which shall be approved by a decision regarding reorganisation of a meeting of all the shareholders of the acquired company.
(4)
The acquired companies shall submit to the Commercial Register Office a joint application regarding the recording of the new company in the Commercial Register.

Chapter 2
Special Provisions for Division

Section 355. Founding of a New Company through Division of a Company

(1)
The newly founded company shall be considered to be the acquiring company.
(2)
In the founding of the acquiring company, the provisions for the founding of the relevant type of company shall be observed, if in this Chapter it is not specified otherwise.
(3)
If when a company is being divided, a new acquiring company is founded and no other existing company is involved in the reorganisation, the dividing company shall take a decision regarding division, which shall substitute for the agreement referred to in Section 338 of this Law. In addition to the information referred to in Section 338, Paragraph two of this Law, the decision regarding reorganisation shall indicate the firm name and legal address of the acquiring company and the dividing company’s division of property between the acquiring companies. The division of property document may be appended to the decision in the form of a separate document.
(4)
In the case of divestiture, as shareholders of the newly founded company may become only those shareholders of the dividing company which have voted for the decision regarding reorganisation, as well as those who, up to the taking of the decision have expressed their intent in writing to become shareholders of the newly founded company.
(5)
The board of directors of the dividing company shall convene a meeting within the time period specified in the decision of the shareholders of the newly founded company, which shall approve the articles of association of the newly founded company, elect the administrative institutions and perform other activities which are necessary in founding a company. The articles of association of the newly founded company shall be approved by not less than three-quarters of the number of votes present and the provisions of this Law which regulate the relevant type of company meeting of shareholders shall be applicable to such a

Translation © 2002 Tulkošanas un terminoloģijas centrs (Translation and Terminology Centre)

meeting. The minutes of the meeting of shareholders shall indicate those shareholders which voted against the approval of the articles of association.

(6)
Together with the application for reorganisation, the dividing company shall submit to the Commercial Register Office also an application for the recording of the acquiring company in the Commercial Register.
(7)
The division shall come into effect from the time when the acquiring company is recorded in the Commercial Register and a record is made regarding the dividing company.

Section 356. Division of Property not Provided for in the Reorganisation Agreement

In the case of splitting up, the property, the division of which is not specified in the reorganisation agreement, shall be divided between the acquiring companies in proportion to the share of the property which they have acquired from the dividing company in accordance with the reorganisation agreement.

Chapter 3
Special Provisions for Restructuring

Section 357. Decision regarding Reorganisation

(1)
In the decision regarding reorganisation, the information referred to in Section 338, Paragraph two of this Law shall be indicated, and in addition the type of acquiring company shall be indicated.
(2)
The draft articles of association or partnership agreement (if the acquiring company is a partnership) of the acquiring company shall be appended to the draft decision as an attachment.
(3)
The decision shall substitute for the reorganisation agreement referred to in Section 338 of this Law, and the provisions of Sections 338–343 of this Law shall apply to it.
(4)
Concurrently with the decision on restructuring, the draft articles of association of the acquiring company or partnership agreement, if the acquiring company is a partnership, shall be approved.
(5)
If the company is restructured as a limited liability company or a stock company, concurrently with the taking of the decision, the board of directors and the council of the acquiring company shall be elected if in accordance with the law or the articles of association this is necessary.

Section 358. Procedures for the Application of the Founding Provisions

(1)
In the process of restructuring, the provisions for the founding of the relevant type of company shall be applied if it is not specified otherwise this Chapter.
(2)
Those shareholders of the restructured company shall be considered to be founders of the acquiring company who have voted for the restructuring of the company.

Section 359. Features of Protection of the Interests of Creditors

The provisions of Section 345, Paragraph three of this Law shall not be applicable if a capital company is restructured into a partnership.

Section 360. Valuation of Property

(1)
If a company is being transformed into a limited liability company or a stock company, it is necessary to evaluate the property contributions, in order to determine whether the property of the company to be restructured is sufficient for the formation of the equity capital of the acquiring company.
(2)
The valuation of the property shall be done according to the procedures in this Law, and the documents certifying the valuation shall be submitted to the Commercial Register Office together with the application for restructuring.

Division XVIII
Special Provisions for the Reorganisation of Particular
Types of Companies

Chapter 1
Partnerships as Companies Involved in Reorganisation

Section 361. Contents of a Reorganisation Agreement

If the acquiring company is a partnership, in addition to the information referred to in Section 338, Paragraph two of this Law, the status of each shareholder of the acquired or dividing company (general partner or limited partner) in the acquiring company, as well as the amount of their shares shall be indicated in the reorganisation agreement.

[14 February 2002]

Section 362. Reorganisation Prospectus

A reorganisation prospectus need not be prepared if all the members of a partnership have the authority to manage the partnership or agree that a prospectus not be prepared.

Section 363. Examination by an Auditor

In a partnership, an auditor shall not examine a reorganisation agreement if all the members agree to this.

Section 364. Decision Regarding Reorganisation and Application to the Commercial Register Office

(1)
A decision regarding reorganisation shall be taken if all the members vote for it.
(2)
It may be provided for in the partnership agreement that a decision regarding reorganisation shall be taken if not less than two thirds of the members vote for it.
(3)
In the recording of newly founded acquiring partnerships in the Commercial Register the provisions of Section 78 of this Law shall be applicable.

Section 365. Protection for Minority Shareholders

(1)
If the acquiring company is a partnership, a shareholder of a company involved in the reorganisation, which has voted against the reorganisation or did not take part in the voting shall become a limited partner of the acquiring company.
(2)
If the acquiring company is a partnership, a member who withdraws from the partnership
may request compensation.
[14 February 2002]

Section 366. Liability of Shareholders

(1)
If the acquiring company is a limited partnership or a capital company, the general partner of an acquired or dividing company shall be liable for such obligations of the relevant acquired or dividing company as for which the time period for performance has come into effect or shall come into effect within a period of five years from the time when the reorganisation comes into effect.
(2)
If the general partner of an acquired or dividing company becomes a general partner of the acquiring company, the limitation period specified in Paragraph one shall not be applied. [14 February 2002]

Chapter 2
Limited Liability Companies as Companies Involved in Reorganisation

Section 367. Reorganisation Prospectus

A limited liability company involved in a reorganisation need not prepare a prospectus if all of its shareholders agree that a prospectus shall not be prepared.

Section 368. Examination by an Auditor

In a limited liability company, an auditor shall not examine a reorganisation agreement if all the shareholders agree to this.

Section 369. Decision Regarding Reorganisation

(1)
A decision regarding reorganisation shall be taken if not less than two thirds of the shareholders present at a meeting of shareholders vote for it (if the articles of association do not specify that a larger number of votes is necessary in order to take a decision regarding reorganisation).
(2)
In determining a quorum, the shares that have been acquired by the company itself shall not be taken into account.

Section 370. Increase of the Equity Capital of the Acquiring Company as a Result of the Merger or Division Process

(1)
If the equity capital of the acquiring company is being increased as a result of merging or division, its shareholders have no priority right to the new shares provided for exchange.
(2)
In addition to documents specified in Section 202 of this Law, which are to be submitted to the Commercial Register Office in relation to an increase of the equity capital, the reorganisation agreement and extracts from the minutes and the decisions regarding reorganisation taken by the meeting of shareholders of each of the companies involved in the reorganisation shall be appended to the application. [14 February 2002]

Section 371. Transfer of Shares in the Case of a Reorganisation

(1)
The acquiring company shall transfer in exchange, to the shareholders of the acquired or dividing company, firstly, the shares owned by the company itself.
(2)
The shares of the acquired or dividing company shall not be exchanged for the shares of the acquiring company if:

1) the shares of the acquired or dividing company are owned by the acquiring company or by a third person who acts in his or her own name but on behalf of the acquiring company; or

2) the shares of the acquired or dividing company are held by the acquired or dividing company itself or by a third person who acts in his or her own name but on behalf of the acquired or dividing company.

Section 372. Valuation of Property Contributions

(1)
If the acquiring company is a limited liability company which as a result of a reorganisation must increase its equity capital or which is to be founded as a new company, a valuation shall be conducted of the property of each of the acquired companies or the relevant part of the dividing company, in order to determine whether the property is sufficient to increase the equity capital of the acquiring company or for its founding.
(2)
The valuation shall be conducted and a written report compiled by the person who has examined the reorganisation agreement in the relevant company.
(3)
All the shareholders of the relevant company, as well as the shareholders of the acquiring company have the right to become acquainted with the report on the valuation of the property contribution in accordance with the procedures specified in Section 343, Paragraphs three and five of this Law.
(4)
The report shall be appended to the application regarding reorganisation submitted to the Commercial Register Office.

Chapter 3
Stock Companies as Companies Involved in Reorganisation

Section 373. Decision regarding Reorganisation

(1)
A decision regarding reorganisation shall be taken if not less than two thirds of the stockholders present at a meeting of stockholders vote for it.
(2)
If the company has several categories of stock, the decision shall be taken according to the procedures specified in Section 284, Paragraph three of this Law.
(3)
If the acquiring company is not a stock company, stockholders who own preference stock, and debenture holders who own convertible debentures shall take part in the specifying of the representation norms and shall vote with the same rights as the other stockholders. The provisions of this Law regarding the taking of decisions for the different categories of stock shall apply to them.

Section 374. Increase of the Equity Capital of the Acquiring Company as a Result of Merging or Division

(1)
If the equity capital of the acquiring company is being increased as a result of merging or division, its stockholders have no priority right to the stock issued for exchange.
(2)
In addition to documents specified in Section 261 of this Law, which are to be submitted to the Commercial Register Office in relation to an increase of the equity capital, the reorganisation agreement and the decisions regarding reorganisation taken by the meeting of stockholders of each of the companies involved in the reorganisation shall be appended to the application. [14 February 2002]

Section 375. Transfer of Stock in the Case of Reorganisation

The acquiring company shall transfer in exchange, to the stockholders of the acquired or dividing company, firstly, the stock belonging to the company itself. [14 February 2002]

Section 376. Amount of Premium

(1)
The premiums provided for in the agreement, which are to be paid by the acquiring stock company to the stockholders of the acquired, dividing or restructured company, may not exceed in total 10 per cent of the amount of the par value of stock offered for exchange.
(2)
If the capital stocks exchange coefficient has been fixed too low, then a stockholder of the acquired, dividing or restructured company may request that the acquiring company pay a once only supplementary payment which may exceed the amount specified in Paragraph one of this Section.

Section 377. Valuation of Property Contributions

(1)
If the acquiring company is a stock company which as a result of a reorganisation must increase its equity capital or which is to be founded as a new company, a valuation shall be conducted of the property of each of the acquired companies or the relevant part of the dividing company, in order to determine whether the property is sufficient to increase the equity capital of the acquiring company or for its founding.
(2)
The valuation shall be conducted and a written report compiled by the person who has examined the reorganisation agreement in the relevant company.
(3)
All the shareholders of the relevant company, as well as the shareholders of the acquiring company have the right to become acquainted with the report on the valuation of the property contribution in accordance with the procedures specified in Section 343, Paragraphs three and five of this Law.
(4)
The report shall be appended to the application regarding reorganisation submitted to the Commercial Register Office.

Section 378. Anonymous Stockholders and Debenture Holders

(1)
If the acquiring company is a limited liability company or a stock company which has only bearer stock and if there is no information regarding stockholders or debenture holders who own convertible debentures of the acquired, dividing or restructured company, the numbers and the par value of stock or debentures shall be indicated in the place of the names of the shareholders or stockholders in the register of shareholders of the acquiring company or register of stockholders.
(2)
If the acquiring company is a partnership, and if there is no information regarding stockholders or debenture holders who own convertible debentures of the acquired, dividing or restructured company, the numbers and the par value of stock or debentures shall be

Translation © 2002 Tulkošanas un terminoloģijas centrs (Translation and Terminology Centre)

indicated in the place of the names of the shareholders or stockholders in the reorganisation agreement and the application to the Commercial Register Office.

(3) If the names of these stockholders or debenture holders become known later, they shall be recorded in the register of shareholders (stockholders) of the acquiring company, but if the acquiring company is a partnership – in the Commercial Register.

Section 379. Protection of Interests of Holders of Preference Stock and Debenture Holders

(1)
The rights of the holders of preference stock and debenture holders of the acquired or dividing company shall be preserved in the acquiring stock company.
(2)
If the acquiring company is not a stock company, the holders of preference stock and debenture holders of the acquired or dividing company shall acquire the shares of the acquiring company on the basis of the same provisions as other stockholders of the acquired or dividing company.
(3)
The holders of preference stock and debenture holders, who disagree with the decision regarding reorganisation, may request compensation in accordance with the provisions of Section 353 of this Law.

Transitional Provisions

  1. This Law shall come into force on 1 January 2002.
  2. The procedures for the coming into force of this Law shall be determined by a special law.
  3. The Cabinet shall, up to 1 March 2001, ensure the necessary funding for the implementation of the conditions for the coming into force of The Commercial Law. [21 December 2000; 29 March 2001; 26 June 2001]

This Law has been adopted by the Saeima on 13 April 2000.

President Vaira Vīķe-Freiberga

Rīga, 4 May 2000.


Législation Remplace (1 texte(s)) Remplace (1 texte(s)) Est remplacé(e) par (2 texte(s)) Est remplacé(e) par (2 texte(s))
Aucune donnée disponible

N° WIPO Lex LV041